Par kritērijiem, sekundes simtdaļām, miljoniem un attieksmi

Tā notika ar Šteinbergu. Šīgada sākumā pasaules junioru čempionātā tepat, Siguldas trasē sudraba medaļu izcīnīja cits latvietis Krists Netlaus, bet Ivo palika ceturtajā vietā, tikai divas sekundes simtdaļas aiz bronzas godalgas ieguvēja. Taču šīs divas sekundes simtdaļas šķīra ne tikai no medaļas, bet arī no Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) kritērija izpildes. Tādējādi sportists neiekļuva LOV B sastāvā, zaudējot ikmēneša ienākumus (520 eiro) un saņemot uz pusi mazāku finansējumu treniņu darbam (2800). Ar trešo vietu pasaules junioru čempionātā būtu pieticis, lai pēc sakrātajiem reitinga punktiem varētu piedalīties pasaules čempionātā Kēnigszē. Kas zina, varbūt tur izdotos pat iebraukt divdesmitniekā un šosezon Pasaules kausa izcīņas posmos piedalīties kā trešajam Latvijas pārstāvim.

Protams, Šteinberga gadījums nav unikāls, tas ir tikai piemērs tam, cik liela nozīme sportā mēdz būt nieka pāris sekundes simtdaļām. Tādēļ radās jautājums – vai LOV patiešām dzelžaini ievēro noteiktos kritērijus? Pats Ivo atzīst, ka LOV, iespējams, būtu spēruši soli pretī, taču viņš kopā ar Daini Dukuru iestājās par principu – ja reiz neesmu nopelnījis, tad pats vien esmu vainīgs. Bet vainīgajam šosezon vienatnē bija jādodas uz Starpkontinentālā kausa posmiem Ziemeļamerikā, pirmoreiz mūžā izbraucot gan Vistleras, gan Kalgari trases. Ivo uzskata, ka tā bija laba pieredze. Sapnis par Phjončhanas olimpiskajām spēlēm nepielūdzami gaist, bet viņš jau raugās nākamās četrgades virzienā. Darot pašam iegūtas ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas par to, kā viss strādā un kādi palīgi nepieciešami. Šteinbergs sportista darbu pielīdzina jebkuram citam arodam. Ja neizpildīsi darba uzdevumus, tad algu nesaņemsi. "Jā, tas iegriež, bet, ja padomā, no kurienes savulaik izsitās Martins un Tomass…" atgādina Ivo.

Un tomēr – centimetri un sekundes simtdaļas. Vai gados jauniem sportistiem trūkstošās mērvienības neiezīmē robežu starp karjeras turpināšanu un beigšanu? Vai attiecīgā vecumā finansiālā stutēšana nav svarīgāka par principiem?

LOV valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis skaidro, ka kritēriji nebūt nav tik strikti. Vispirms tiek sastādīts kopējais sportistu saraksts, bet tad kopīgi ar sporta veidu federācijām tiek vērtēts, kuri palikuši aiz borta. Piemēram, nesen publicētajā LOV Vasaras sastāvā tikai ar atsevišķu lēmumu pēc Latvijas Vieglatlētikas savienības un trenera uzklausīšanas nolemts novārtā nepamest kritērijus neizpildījušo šķēpmetēju Madaru Palameiku. Taču viņai izvirzīta virkne nosacījumu, kas jāizpilda vēl līdz Eiropas čempionātam vasarā. Kad savu atzinumu sniegusi arī Latvijas Sporta federāciju padome, LOV sastāvs tiek prezentēts Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomitejā.

Fogelis norāda, ka bieži vien lielāka nozīme tiek piešķirta sasniegtajam rezultātam, nevis vietai, bet pēc tam kopīgi ar federācijām tiek lemts par individuāliem nosacījumiem atbalsta līguma noslēgšanai. Tāpat ikvienam konkrētajā sezonā var būt objektīvi un subjektīvi iemesli kritērija neizpildīšanai.

Apskatot 2018. gada LOV Vasaras sastāvu, visvairāk duras acīs Guntas Latiševas-Čudares un Anetes Kociņas vieta LOV B sastāvā. Jā, pēc kritērijiem vērtējot, meitenes ir savās vietās, taču palūkosimies uz rezultātiem. Latiševa-Čudare šogad personisko rekordu laboja gan savā kroņa distancē 400 metros, gan 200 un 100 metru sprintos. Eiropas U23 čempionātā viņa izcīnīja zelta medaļu, bet pasaules čempionātā ieguva 12. vietu, turklāt bija ātrākā no eiropietēm. Tikmēr Kociņa Eiropas U23 čempionātā ar jaunu personisko rekordu izcīnīja sudrabu, zaudējot tikai olimpiskajai čempionei. Šovasar viņa personisko rekordu uzlaboja par gandrīz četrarpus metriem. Turklāt nevis ar vienu tālu metienu, bet ar stabilu progresiju.

LOV valdes priekšsēdētājs skaidro, ka izmaiņas vēl ir iespējams, taču tās atkarīgas no finansējuma. Fogelis atgādina, ka LOV A sastāvs, salīdzinot ar izkapts vēzienu pēcolimpiskajā gadā, palielinājies gandrīz divas reizes, bet tas prasa papildus finansējumu. Piemēram, treniņu darbam vien papildus klāt jārēķina simts tūkstoši eiro. Bet, ja viens atlēts un viņa treneris mēnesī saņem katrs pa pusotram tūkstotim eiro, tad gadā tie ir jau 36 000 eiro.

Saprotams, ka vienam atlētam finansiālais atbalsts var būt eksistenciāli svarīgs gan kā sportistam, gan kā cilvēkam, turpretī citam tā ir tikai neliela daļa un gada ienākumiem. Iespējams, kādam rodas jautājums – kāpēc jāfinansē sportiste, kura šogad komercturnīros nopelnījusi gandrīz četrus miljonus ASV dolāru? LOV valdes priekšsēdētājs uzver, ka "French Open" čempiones Aļonas Ostapenko iekļaušana LOV A sastāvā ir valsts attieksmes demonstrēšana.

"Kur tad būs novilkta tā robeža, no kuras valsts vairs neatbalstīs sportistu? Vieglatlētikā viena no sportistēm gada laikā komercmačos savulaik ir nopelnījusi 100 000 eiro, bet pludmales volejbola pāris pirms pāris gadiem naudas balvās turnīros nopelnīja pusmiljonu. Taču, nonākot olimpiskajās spēlēs, viņi visi ir vienādi. Viņi visi ir Latvijas olimpieši. Turklāt uzdosim šādu jautājumu – cik Aļonā ir ieguldījusi valsts atbalstīta sporta skola un cik viņas vecāki, kamēr viņa tika līdz pirmajam miljonam? Arī tad, kad Helmutam Balderim bija jāpiešķir sporta pensija, daži jautāja – ko tad tas miljonārs vēl grib? Bet te jau ir runa par attieksmi, nevis miljoniem," piebilst Fogelis.