Prūsis: "Pēc nedēļas kārtīgi nosvinēsim. Tagad vēl ne"

- Liec ārā emocijas. Zintis [Ekmanis] nāca lēkādams.
- Es jau augšā izbļāvos. Tagad varbūt kremt tas vakardienas otrais brauciens, bet labāk tā, nekā palikt bez nekā.

- Par divniekiem tomēr ir pārsteigums? Laikam jau vairāk tika gaidīts no četriniekiem.
- Osim treniņos tiešām labi gāja. Protams, ka varbūt [bija pārsteigums], jo līdz pat beigām bija baigā cīņa. Īstenībā tieši to biju gribējis, lai pēc pirmās dienas jau nebūtu tādas nolemtības sajūtas un cīņa būtu līdz pat beigām. Un cīņa tiešām arī bija līdz beigām – pirmie pieci bija 13 simtdaļās, jebkurš varēja būt pirmais.

- Kad pirms pēdējā brauciena visi pieci ir tuvu cits citam, tas Osim tieši palīdz mobilizēties vai tomēr vairāk izsit ārā no sliedēm?
- Redzot, kā viņš nobrauca, es teiktu, ka cepuri nost – tiešām saņēmās un izpildīja to, ko no viņa visu laiku gaidām. Cepuri nost! Domāju, ka no tiem pieciem čaļiem viņš pēdējo braucienu aizvadīja vislabāk.

- Stūmēju stāsts [Jānim Strengam izstumjot Daumantu Dreiškenu no divnieku komandas] beidzās ar medaļu.
- Nezinu, kāpēc tāds stāsts [tiek veidots]. Es taču pārzinu to drēbi no iekšpuses. Lai kāds man vēl kaut ko pārmestu… Par ko tādu nemaz negribu runāt.

- Mēs nevis par pārmetumiem, bet gan to, ka trāpīji.
- Nevarēja netrāpīt (iesmejas). Viņi visi ir stipri, taču, kā saka, arī no tiem stiprajiem ir jāizvēlas stiprākais un labākais. Tā tas ir. Ar Daumantu viss ir kārtībā, un ceru, ka arī četriniekā mauksim un pārējiem neļausim tik viegli uzelpot.

- Izskatās, ka šodien sakrita viss – slieces, kamanas, iestumšana, braukšana.
- Jā. Arī vakar jau bija labi, bet bija cilvēciskās kļūdas. Tajās nevienu nevar vainot – Osis pats sevi var vainot. Tādā veidā tās piecas simtdaļas varam atrast visos braucienos – startā pa simtdaļai vai vēl kaut kur. Ir tā, kā ir.

- Kāda ir trenera recepte, lai šādi izšautu sezonas svarīgākajā startā?
- Vēl pagaidām pat negribu runāt. Šosezon gājām cauri tik daudziem sūdiem… Ja Osis gribēs, lai stāsta, kas tur ir noticis. Par to kāds mākslinieks varētu grāmatu sarakstīt.

- Stāstu ar laimīgām beigām?
- Jā. Beigas vēl gluži nav, bet kaklā kāds smagums jau ir. Tā ka varētu teikt arī tā.

- Osis bija vesels par 100%?
- Nav viņš arī tagad vesels par 100%. Tas viss kopā, kas viņam bijis jāpārdzīvo un kam mums bijis jāiziet cauri… Cepuri nost!

- Četriniekos favorīti būs tie paši?
- Būs vēl trakāk! Tur vācieši – visi trīs - ir vēl stiprāki. Es pat brīnos. Valteram vakar ar tādu startu [ap desmitdaļu lēnāku nekā konkurentiem] bija ļoti labas tendences, taču šodien nezinu, kas viņam notika. Šodien bija vēl sliktāks starts, bet tas viss kopā – viņi ir ļoti spēcīgi. Kanādieši, korejietis… Es teiktu, ka tie paši. Varbūt vēl austrietis pienāks klāt. Var jau būt, ka arī amerikāņi, jo divnieku sacensības viņi noraka. Gan jau vēl saņemsies. Te ir daudz labu braucēju.

- Zintis teica, ka puiši šovakar varētu nedaudz pasvinēt, jo rīt būs brīvs.
- Ko tur svinēt?! Pagaidīs vēl vienu nedēļu un tad nosvinēs kārtīgi! Rīt tāpat būs jābrauc uz trasi, lejā jāved divnieku bobi uz konteineriem, kurus sūtam prom. Tāpēc darbs rīt būs. Un parīt atkal treniņi sāksies no rīta. Ja tagad bija vēlie vakari, tagad jāpārslēdzas uz agrajiem rītiem.

- Ko mazajam Osim pajautāsi, kad viņu satiksi?
- Mazais nebija gatavs, [šodien] nodega jau pirmajā braucienā. Arī otrais nebija labs. Taču cīnīties par sešinieku viņam nebija reāli, jo korejietis bija spēcīgāks – tas ir fakts.

- Zintis ieminējās par kanādiešu sliecēm. Ko runā bobsleja virtuvē?
- Paldies Dievam, šoreiz tās tendences nebija tik anormāli ātras, kā tas bija Pasaules kausos. Ko ieminējās… Ne jau visi, kuri ir labāki par mums, šmaucas vai dara ko negodīgu.