Melbārdis: "Trauma decembrī bija trieciens. Daudzi neticēja, ka mēs te būsim"

- Esi teicis, ka tās ir vienas no tavām bailēm - pēc laba brauciena nezini, ko tad rādīs cipari?
- Izbraucu otro virāžu un sapratu, ka tagad ir jātur ritms un jābrauc līdz beigām. Ja arī paliktu ceturtie, viss būtu kārtībā, bet, kad izbraucu arī devīto virāžu, jutu, ka viss ir kārtībā, kamanas iet. Īstenībā finišā uz laiku nemaz nefokusējos, aizbraucu garām un tablo nemaz neievēroju. Pēc tam domāju, cik tad bija? Bet komandas džeki jau skrēja un rādīja, ka esam priekšā.

- Pirmajos treniņos minēji, ka ir ambīcijas uz medaļām arī divniekos.
- Jā, tagad daudzi varbūt neticēs, bet ambīcijas bija. Pirmkārt, ambīcijas bija nostartēt labāk nekā Sočos. Ja būtu ceturtie, arī nebūtu slikti. Tomēr medaļa kaut kur priekšā vīdēja. Zināju, ka kamanas šeit skries, taču veselības likstas pirms olimpiskajām spēlēm mazliet izsita no ierindas. Bet divniekos starts ir ļoti svarīgs. Ir vajadzīga ļoti laba fiziskā kondīcija. Bet bronza ir bronza, esmu ļoti priecīgs.

- Sandis Prūsis teica, ka šī tev bijusi ļoti smaga sezona. Vai tādēļ pēc bronzas medaļas iegūšanas acīs sariesās asaras?
- Ai, tur izskrēja daudz kas cauri. Vairāk pat par divus gadus seniem notikumiem, kad man bija muguras operācija. Tā jau liekas, ka pērn atgriezos un normāli nostartējām pasaules čempionātā, taču ir rīti, kad piecelies un domā, ko es šeit daru. Bet, kad iekusties, tad viss ir kārtībā. Psiholoģiski tas ir grūti. Diskomforts ir joprojām. Ķirurgs jau teica, ka ar to būs jāsadzīvo.

- Vai decembrī, kad iedzīvojies kājas muskuļa savainojumā, bija doma, ka olimpiskajās spēlēs varētu izcīnīt medaļu?
- Lēnā garā braucām un kāpinājām tempu. Nebiju jau teicis, ka divniekos vajadzētu atvest medaļu, biju domājis par četriniekiem. Olimpiādei gatavojāmies soli pa solim. Sezona tiešām ir bijusi grūta. Baigi izsita šī trauma īsi pirms olimpiādes. Tas bija liels trieciens. Galvā jau viss bija saplānots, kas un kad jādara, forma bija laba, bet tad pēkšņi trauma. Divas dienas pasēdēju mājās un pagruzījos, bet tad izdomāju plānu B un gāju tālāk. Paldies visiem, ka kopīgiem spēkiem tikām galā ar kāju. Domāju, daudzi neticēja, ka mēs te būsim.

- Kādu mācību ņemsi līdzi uz četrinieku sacensībām?
- Vakar otrajā braucienā guvu lielu mācību. Domāju, ka tur mēs pazaudējām kaut ko spīdīgāku par bronzu. Taču mācība ir gūta liela, būs fokuss otrajā virāžā. Nevaram atslābt, ir jānošancē atlikušās dienas līdz 25. februārim. Tad varēsim braukt mājās un svinēt.

- Izvērtējot sevi, stūmējus un konkurentus, kādas ir tavas ambīcijas četriniekos?
- Man kladē ir pierakstītas manas ambīcijas. (Smejas) Bet to rādīt nevaru, tur sarakstītas arī privātas lietas. Tā ir treniņu dienasgrāmata, bet tieši šajā laika posmā tur ir veikti vairāki ieraksti. Ir savi mērķi. Trešdien sāksim treniņus, tad redzēsim, kā skrien kamanas, kā būs ar slidām. Tā diena vairs nav tālu.

- Jānis iestūma, bet tu izstūrēji līdz medaļām.
- Jā, liels paldies Jānim. Centos viņam palīdzēt, cik varēju, un prieks, ka izdevās. Ja paskatāmies, kādi bija starta laiki sezonā, un kādi ir tagad. Esam mazliet pietuvojušies gan vāciešiem, gan kanādiešiem.

- Kādu padomu vari dot mazajam Osim [Oskaram Ķibermanim]?
- (Nopūta) Šodien fokusējos uz sevi, tādēļ īsti nezinu, kā viņam veicās braucienos. Bet likmes šeit ir lielas, te ir psiholoģiskais spiediens. Bet viņa laiks vēl pienāks, viņam viss ir priekšā. Viņš izvērtēs savas kļūdas un četriniekiem būs gatavs.

- Vai nostrādāja tas, ka pirms šodienas un pirms pēdējā brauciena bijāt ceturtie, nevis medaļu pozīcijās?
- Jā, domāju, ka nostrādāja. Mierīgi gājām un darījām to, ko mākam.

Jāni, kā tu jūties?
- Super!

- Vakar teici, ka būsi priecīgs, ja startā izskriesiet no 4,90 sekundēm, tomēr šovakar tāpat esi priecīgs...
- Jā, tas gan nesanāca. Par to esmu mazliet vīlies.

- Bet Osis izdarīja visu trasē.
- Jā, Osis šovakar nobrauca divus ļoti labus braucienos. Paldies viņam par to.

- Vai pirms šodienas bija kāds satraukums vai vienkārši gatavojāties pretinieku iedzīšanai?
- Lielākais satraukums ir tādēļ, ka vakarā ir sacensības, bet visu dienu īsti nav ko darīt. Prātā iezogas domas, kā nu būs.

- Ko tad darīji?
- Paspēlēju internetā šahu, mazliet pastaigājos. Vismaz mazliet atgāja domas no sacensībām.