Facebook
GoogleM. Dukurs: "Četrus gadus esi tik smagi strādājis ar vienu mērķi. Sāpīgi..."
@JanisFreimanis2
2018-02-16 06:04
Foto: Romāns Kokšarovs/f64
Latviešu skeletonists Martins Dukurs pēc izcīnītās ceturtās vietas Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās izteicās, ka kļūda trases sākumā radījusi vairāku kļūdu virkni, bet trases beigās jau bijis skaidrs, ka izlieto ūdeni sasmelt neizdosies.
- Kas īsti notika pēdējā braucienā?
- Problēmas radās jau augšā - ceturtās un piektās virāžas pārejā, bet tad viss bruka kā kāršu namiņš. Nākamajās trīs četrās virāžās varēja tikai vākt kļūdas, labi apzinoties, ka tas viss maksā gan tur, gan tur, gan tur. Nedabūju izlabot kādas četras piecas virāžas, kas arī maksāja medaļu.
- Vai arī treniņos bija gadījusies līdzīga kļūda?
- Īstenībā līdzīgu kļūdu pieļāvu pirmajā braucienā. Nekad nebiju domājis, ka tā varētu notikt sacensībās. Var nesanākt viena vieta, bet ne jau četras pēc kārtas. Bet pēc devītās virāžas jau bija garām taisne.
- Kā radās šī kļūda?
- Principā es jau no otrās virāžas iznācu ne tā, kā vajadzētu. Pie visa vainīga bija otrās virāžas trajektorija. Es arī pirmajā braucienā šo vietu izbraucu līdzīgi. Tur nozīme ir desmit centimetriem. Atkarībā no tā, cik tālu esi no apmales. No tā mainās trajektorija trešajā virāžā.
- Pēc finiša ilgāku laiku pavadīji vienatnē. Kas bija tās domas, kas grozījās prātā?
- Tā ir sāpīga diena, varbūt pat viens no sāpīgākajiem braucieniem manā karjerā. Šķita, ka nupat, nupat jau medaļa ir rokā. Pirmais brauciens bija neveiksmīgs, otrais un trešais jau bija labāki. Sāpīgi. Pēdējās virāžās man pa lielam jau viss bija skaidrs. Protams, saglabājas kaut kāda naiva cerība pēc finiša uz tablo ieraudzīt, ka esi otrais vai trešais, bet prātā bija skaidrs, ka tur nekas nebūs. Paies laiks un varbūt būs citas domas. Šķita, ka nepiedošu sev šādas kļūdas. Četrus gadus esi tik smagi strādājis ar vienu mērķi. Sports reizēm mēdz būt nežēlīgs.
- Vai šī bija tava pēdējā sezona skeletonā?
- Es domāju, ka jā. Šobrīd saku, ka jā. Vēl braukšu mājās un patestēšu jaunās kamanas, kamēr ir noķertas braukšanas sajūtas. Par nākotni pašlaik neko nevēlos teikt, tomēr domāju, ka pietiks...
- Vai šo lēmumu apspriedīsi ar tēvu un brāli?
Jā. Pirmkārt, ir jāsaprot, kāds ir mērķis. Ja ej uz olimpiādi un uzstādi sev par mērķi zelta medaļu, tad Pasaules kausus principā vari izmest laukā. Nevar domāt par katras sezonas kausu budžetu un vienlaikus atļauties testēt. Paši redzējāt - angļus interesē tikai vienas sacensības četros gados. Pasaules kausa posmos viņš [Doms Pārsons] bija ap desmito, 15. vietu, bet viņiem bija cits mērķis. Jāsaprot, ko grib un ko var. Pēc četriem gadiem man jau būs 37 gadi. Tomēr sagatavoties var, Tomass to jau pierādīja.
- Kā tev šķiet, kas bija Pārsona panākuma atslēga?
- Domāju, ka drīzāk tas ir slidas zīmējums. Ar slieci ir trāpīts perfekti. Viņam piepalīdz arī tas anglis, kurš trenē korejieti. Šodien varēs redzēt pēc vienas kanādietes, kurai arī visam jābūt kārtībā. To varēja redzēt arī pēc jaunzēlandieša, kurš bija diezgan augstu.
- Jums jau šādas slieces viņi netirgotu?
- Nē. Kaut gan es tās jau apskatījos.
- Kas tur varētu būt tāds, ka pat driftējot spēj saglabāt ātrumu?
- Tur jau tā lieta, ka viss sastāv no niansēm. Piemēram, piektā daļa no milimietra brauciena laikā jau ir sajūtama. Noķert vajadzīgo konfigurāciju trasei, laika apstākļiem, mitrumam. Tagad tas ir arvien izteiktāk. Ja agrāk katrs brauca ar to, kas bija, tad tagad katrs ir atradis sev konkrētiem apstākļiem piemērotāko.
- Ņemot vērā, kā skeletons ir attīstījies kopš tavas pirmās olimpiādes, vai mēs esam pārdomu priekšā, cik un kādi resursi mums nepieciešami, lai attīstītos un noturētos līmenī.
- Mums lielā mērā viss balstās uz tēva baigo iniciatīvu. Viņš rij tos putekļus pa vasarām. Bet kopumā ir daudz cilvēku, kas ar mums strādā. Nav tik vienkārši, ka es tikai patrenējos un braucu. Bet šobrīd es saku - ja gribam rezultātus, tad ir jāstrādā citā līmenī.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
To pašu var teikt par 2016 gada PČ , kur visiem bia + 1.13 priekšā , bet Korejā bez medaļas palika
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Jā, pieminēja arī Rīmenis 3.brauciena laikā un piesauca nelaimi! Beigās Rīmenis tā aizrijās, ka pat neievēroja Juna trases rekordu 50,02. Un norāva no TV apbalvošanu.
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Daudzi - ja ne visi - tur 4 gadus gatavojās uz šito mērķi. Un tad daži "izredzētie" no azotes izvilka brīnumnūjiņu, ko pirms tam nerādīja - jauno slidu. I viss!
Šajā sporta veidā 50% veiksmes ir tehnika.
Protams, nu jā, pēdējo braucienu nenobrauca kā vajag, taču ar to šī trase ir interesanta, un tāds ir sports. Atceramies Lohnera nolohošanos pēdējā braucienā kamaniņās.
Nav ko iespringt, dzīve turpinās!
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tā vietā lai ģenerētu pozitīvo enerģiju- pesimisms jau iestājās no viņa komentēšanas...
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Pārāk liels uzsvars uz tehniku un nevienlīdzīgu konkurenci.
Līdzīgi kā autosportā, piem. Formula 1, kurš dažs brauc ar Mercedes vai Ferrari, bet citi ar Haas, Force India, Sauber utml. ievērojami lēnākām formulām.
Tāpēc Formula 1 nekad nebūs Olimpiskais sporta veids, bet vispār skeletonam arī nebūtu jābūt Olimpiādē.
[+] [-]
Un slēpošanā - gan kalnu, gan distanču, - biatlonā arī 50% veiksmes ir pareizi sagatavotās slēpēs.
Daiļslidošanā visu izšķir subjektīvs tiesnešu vērtējums.
Kas ziemā paliek? Ātrslidošana un hoķis!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Dukuri savukārt kaut kur nav trāpījuši ar tehniku, bet viņi arī nav dievi, ir tikai cilvēki, kas sasnieguši ļoti daudz un pelnījuši visaugstāko cieņu! Martinam vislabākais būtu apdomāties, atbrīvoties no negatīvajām emocijām un citām mielēm, un tikai pēc tam, ar vēsu prātu domājot, pieņemt tālākos lēmumus. Lai izdodas pieņemt pareizos, mēs sapratīsim! Martins ir un paliks skeletona Karalis!!!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
2.Zinātnes sasniegumu demonstrācija, atļaušos piebilst ka Latvijā zinātnei tiek veltits tikpat cik invalīdiem, lai nenosprāgst badā, bet kā dzīvot, tas nav svarīgi.
3.Nevar uzlekt augstāk par savu pakaļu, ja citi nevis palīdz, bet bāž sprunguļus riteņos, slidās vai slēpēs.
4.Un te jums izskaidrojums arī krievu bravūrai un medaļu kārei - tas vairs nav sports, bet mērīšanās ar krāniņiem, raķetēm, atombumbām.
5.Sports ir domāts veselībai, nevis nervu un veselības bendēšanai.Porziņģis,Bertāns,Melbārdis un Mārtiņš Lauva, kam jumts aizbraucis no skaudības, ka netika izlasē savas rebes kruķīt.
6.Jo ātrāk apradīsim ar domu, ka medaļas Latvijai tas ir dažādu apstākļu kopums, nevis likumsakarība, jo labāk.
+4 [+] [-]
Vienīgā kļūda ko Dukuri izdarījuši visos šajos gados, ka nepateicīgajiem vatēm Siguldā iemācīja skeletona pamatus un noslēpumus. Tā tiešām bija kļūda.