Martins par viltīgajiem ķīniešiem, neērto Pekinas trasi un karjeras beigām

Pasaules kausa sezonā šonedēļ Vinterbergas trasē Vācijā notiks ceturtais posms. Īglsā un Altenbergā Martins bija attiecīgi otrais un trešais, kamēr vēl vienās sacensībās Īglsā palika ārpus labāko desmitnieka. Tikmēr viņa brālis Tomass sezonu sācis pieticīgāk, abos posmos Īglsā paliekot otrā desmita beigās un tikai Altenbergā ielaužoties pirmajā desmitniekā.

Martins nenoliedz, ka šobrīd notiek eksperimenti ar tehniku viena mērķa labā – lai labāk sagatavotos Pekinas olimpiskajām spēlēm.

“Tehnikas ziņā bija izmaiņas, ja salīdzinām Austrijas pirmo un otro posmu,” neslēpj jaunākais no brāļiem. “Protams, arī konkurenti ir pamatīgi sasparojušies. Pirmajā posmā paskatījāmies, kur katrs atrodas. Savukārt otrajā mums bija iekšējs uzstādījums diezgan daudz ko pamainīt tehnikā – gan pašā kamanā, gan sliecēs. Tomēr pieļāvām kļūdu kamanā, un tas ļoti atsaucās braukšanā. Rupja kļūda pie izsvarojuma.”

Labākā tehnika šobrīd tikai tiekot meklēta, tāpēc atsevišķos posmos rezultāti nav bijuši labākie, un tas neesot pašmērķis. “Zinu, ko Īglsā vajag izmantot tehnikā, lai būtu labi rezultāti, bet tas nebija primārais. Prioritāte tomēr ir Pekinas olimpiskās spēles. Tehnika un slieces bija pavisam citas, salīdzinot ar tām, kādas parasti izmantoju Īglsā un ar kurām braucu pasaules čempionātā.”

Titulētais sportists norāda, ka lielās atšķirības rezultātos tikai norāda uz to, cik skeletons ir niansēts sporta veids – tehnikā vien pamainītas dažas detaļas, kas no malas varbūt nešķiet nozīmīgas, taču uz rezultātu tas atsaucoties ļoti būtiski.

Pasaules kausa kopvērtējumā līderi ir divi Vācijas skeletonisti - Kristofers Gothers un Aksels Jungs, kuriem seko Martins, bet uz papēžiem min krievi Vladislavs Semjonovs un Aleksandrs Tretjakovs. “Vācijai ir ļoti liela iekšējā konkurence. Aiz tiem trim, kuri startē Pasaules kausā, ir citi vācieši, kuri gaida, kad kāds no vadošās trijotnes paklups. Līdz ar to ir nopietni jādomā par rezultātu, viņiem ir savi iekšējie uzstādījumi. Tas pats arī krieviem - viņiem atlase bija pirms sezonas Ķīnā. Piemēram, Jevgeņijs Rukosujevs, kurš pagājušajā pasaules čempionātā bija piektais, iekšējā konkurencē palika ceturtais un netika uz Pasaules kausiem. Principā viņš tagad gaida, kad paklups Semjonovs, lai varētu viņu nomainīt. Tomēr Semjonovs uzrāda diezgan labus rezultātus. Arī krieviem viss notiek uz pilnu klapi.”

Pekinas kontekstā spēcīgiem noteikti jābūt arī britiem, ar kuriem strādā latviešu treneris Mareks Mezencevs. Martins domā, ka sezonas sākuma daļā viņi vēl nav parādījuši savu patieso potenciālu. Līdzīgi jādomā arī par ķīniešiem, kuri arī slēpjoties. Ķīnas sportists Veņcjans Gens, kurš bija viens no trim uzvarētājiem posmā Īglsā, šobrīd Pasaules kausa kopvērtējumā ir augstajā sestajā vietā, taču vēl viens Ķīnas sportists, kurš startā pat ir ātrāks par savu tautieti, šobrīd sacensībās nepiedalās.

“Ķīniešiem tendences bija labas, bet tādas tās bija arī Altenbergā, kaut gan braucieni nebija tie labākie. Ķīnietis noteikti būs starp favorītiem olimpiskajās spēlēs, turklāt jāņem vērā, ka vēl viens viņu sportists nav parādījies Pasaules kausā. Viņš startu skrien vēl par desmitdaļu ātrāk. Domāju, ķīnieši viņu izvilks varbūt tikai uz pēdējiem posmiem vai olimpiskajām spēlēm. Man izskatās, ka Ķīna negrib atklāt visas kārtis. Ar tādu startu un šo tendenci man grūti iedomāties, ka ķīnietis Pekinas olimpiskajās spēlēs varētu būt ārpus pirmā trijnieka, turklāt savā mājas trasē,” skaidro Dukurs.

Šai sezonai Martins ir sagatavojis jaunu kamanu, un Altenbergā tā viņu esot iepriecinājusi. “Piefiksēju, ka Vinterbergā un Īglsā man ar šo kamanu ir grūtāk nobraukt stabilus braucienus. Gaidu sacensības, lai atkal varētu izdarīt kādus secinājumus. Sarežģītāk, ka pie šīs kamanas arī slieču izvēle ir nedaudz jāpārplāno. Nevaru braukt ar tām pašām sliecēm, ar kurām agrāk. Ir jāmeklē paralēlais ceļš starp paša sajūtām un ātrumiem. Tas ir apgrūtinošākais, bet pārējais – strādāšanas vaina.”

Pirms sezonas bobslejistiem un skeletonistiem bija iespēja dažas nedēļas patrenēties olimpiskajā Pekinas trasē, taču uz februāri Martins sagaida lielas izmaiņas tieši ledus kvalitātē, jo tad noteikti būs aukstāki laikapstākļi, gaisa temperatūrai noslīdot zem -10 grādiem pēc Celsija.

“Cenšos tehniku gatavot tā, lai es Pekinai būtu gatavs, bet no otras puses – nezinu, kam gatavoties. It kā kaut kam ekstrēmam, bet vai man tas sanāks pilnvērtīgi – tā šajā visā būs interesantākā sadaļa,” neslēpj Martins.

Sportists atklāj, ka Pekinā viņam neesot klājies diez ko labi – ar trasi esot bijis grūti sadzīvot. “Mainīju ļoti daudz ko un mēģināju uztvert labākos risinājumus. Vienubrīd šķita, ka viss ir aizgājis, bet pēc tam kaut kas kamanā nedaudz saliecās, un atkal bija šis tas jāpamaina. Ja godīgi, saliku tikai pāris vērā ņemamus braucienus. Ar Pekinas trasi cīnījos un nevaru teikt, ka man šī trase ļoti patiktu.”

Martins daudz cīnījies ar Pekinas trases apli, arī konfigurācija neesot tā parocīgākā latvietim. Tas arī bijis iemesls, kāpēc viņš pēc tam nolēmis mainīt kamanu. “Tā bija zīme, ka kaut kas ir jādara. Mainot mazas lietas, es pie rezultāta netikšu, taču mainot lielas – iespēja kaut ko vērst par labu pieaug. Runa nav pat par sekundes simtdaļām, bet gan desmitdaļām. Trases augšdaļa bija forša un viss skrēja labi, bet pēc apļa… Sākumā to norakstīju uz apļa nepareizu izbraukšanu, taču tik un tā neredzēju tur iespēju iegūt desmitdaļas. Intuīcija un iekšējā balss teica, ka kaut kas ir kardināli jāmaina. Kā būs – redzēsim.”

Nākamā gada pavasarī Martinam apritēs 38 gadi. Jau pēc sāpīgajām Phjončhanas olimpiskajām spēlēm viņš neslēpa, ka prāto par karjeras beigām, taču turpināja startēt. Šobrīd ar skaļiem paziņojumiem latvietis nesteidzas, taču min, ka ir vēlme turpināt sacensties arī pēc Pekinas spēlēm.

“Galvā, protams, gribu turpināt skeletonista karjeru, bet fiziski paliek arvien grūtāk. Ja es arī būtu izdomājis beigt karjeru pēc Pekinas olimpiskajām spēlēm, tad negribētu domāt ar uzsvaru, ka šie ir mani pēdējie braucieni karjerā. Visdrīzāk, ka es varētu palikt kādu sezonu – nākamsezon Sanktmoricā pasaules čempionāts. Savas domas mēģinu virzīt šādi. Negribu nocirst un domā, ka, lūk, šis tagad būs mans pēdējais brauciens un viss,” Dukurs gan atklāj, ka būtu grūti pamest skeletonu. “Tu tajā visā esi ieaudzis, tas viss ir kļuvis par dzīvesveidu. Jo tuvāk nāk brīdis, kad it kā vajadzētu beigt karjeru, jo grūtāk pieņemt lēmumu. Šobrīd noteikti nesaku, ka Pekinā būs manas pēdējās sacensības.”

Augstākajā līmenī turpina startēt arī Tomass, kuram nākamgad būs 41 gads. “Brālis mani motivē. Protams, pasaules skeletonā rezultāti ir uzlabojušies, bet, ja skatos uz Tomasa personīgajiem rādītājiem, viņš 40 gadu vecumā šur tur spēj uzstādīt personīgos rekordus! Ir ļoti svarīgi, kādā virzienā strādā, un viņam tas ir pareizs.”