Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource644 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource644), Fid:2975, Did:0, useCase: 3

Medaļu kopvērtējums (2. diena): vēsturiski brīži Austrālijai un Jaunzēlandei

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Medaļu kopvērtējums (2. diena): vēsturiski brīži Austrālijai un Jaunzēlandei
Zoi Sadovski-Sinota. Foto: AFP/Scanpix
Pekina 2022, Distanču slēpošana OS 2022 Skiatlons, vīrieši
1. Aleksandrs Boļšunovs 1:16:09.8  
51. Raimo Vīgants aplis  
Pekina 2022, Tramplīnlēkšana OS 2022 Mazais tramplīns, vīrieši
1. Rjoju Kobajaši 275.0  

Svētdien, 6. februārī, Pekinas spēlēs tika sadalīti seši no septiņiem medaļu komplektiem (summā 12 no 109). Vēsturiska diena Dienvidu puslodei – Jaunzēlande nopelnīja pirmo zelta medaļu ziemas spēlēs, savukārt Austrālija ieguva pirmo augstākā kaluma godalgu kopš 2010. gada.

Īsumā: pirmo zelta godalgu izcīnīja Krievijas Olimpiskā komiteja, Vācija, Austrālija, Japāna un Jaunzēlande. Zviedrija dubultoja zelta medaļu skaitu. Pirmo godalgu nopelnīja piecu valstu pārstāvji, tai skaitā ASV, Somija un Polija.

Dienas varone – Zoi Sadovski-Sinota: sniegadēļa meistare nopelnīja Jaunzēlandei pirmo zelta medaļu ziemas spēļu vēsturē. Sadovski-Sinota triumfēja sloupstailā, pēdējā mēģinājumā apsteidzot amerikānieti Džūliju Marino un austrālieti Tesu Koudiju.

Jaunzēlandes sportisti ziemas spēlēs debitēja 1952. gadā Oslo, Norvēģijā. “Kivi” zemes pārstāvji 1956. gadā nebrauca uz Itāliju un 1964. gadā neapmeklēja Austriju, bet pārējās reizēs bija nemainīgi Olimpisko spēļu dalībnieki. Līdz 1984. gadam ieskaitot, delegācijā bija tikai kalnu slēpotāji.

Kalnu slēpotāja Annelīze Kobergera 1992. gadā Albērvilā kļuva par pirmo Dienvidu puslodes pārstāvi, kura izcīnījusi medaļu ziemas spēlēs. Jaunzēlandiete ieguva sudraba medaļu slalomā. Līdz nākamajām godalgām vajadzēja gaidīt 26 gadus.

Zoi Sadovski-Sinota 2018. gadā nopelnīja Jaunzēlandei otro medaļu, izcīnot bronzu “big-air” disciplīnā. Tajā pašā dienā bronzu ieguva Sadovski-Sinotas tautietis, 16 gadus vecais Niko Porteuss. Četrus gadus vēlāk piepildījās arī “Kivi” sapnis par zeltu.

Austrālijai sestā zelta medaļa ziemas spēlēs

Austrālija ziemas spēlēs debitēja 1936. gadā Garmišā Partenkirhenē, bet no 1952. gada neizlaida nevienu olimpisko startu. Zaļais kontinents pirmo medaļu nopelnīja divus gadus pēc Jaunzēlandes – šorttreka četrinieks 1994. gadā Lillehammerē ieguva bronzas godalgu 5000 metru stafetē vīriešiem.

Turpinājumā “oziji” (Aussies) ne reizi neatgriezās bez vismaz vienas godalgas. Līdz Pekinas spēlēm austrāliešu īpašumā nonāca piecas zelta, piecas sudraba un piecas bronzas medaļas. Pieskaitot jaunāko guvumu, vislabāk veicies frīstailā – deviņas godalgas, tai skaitā četri zelti. Piecas medaļas pievienotas snovbordā, divas šorttrekā un viena – kalnu slēpošanā.

Pirmo zelta medaļu pēc 12 gadu pārtraukuma – un sesto kopsummā – Austrālijai sagādāja frīstaila slēpošanas meistare Džakara Entonija. Divdesmit trīs gadus vecā sportiste mogulā apsteidza amerikānieti Džeilenu Kaufu un krievieti Anastasiju Smirnovu.

Rodel dominanz – Vācijai 35. zelta medaļa kamaniņu sportā

Vīriešu sacensības kamaniņu sportā tradicionāli pagāja vāciski runājošo sportistu zīmē – vācieši, austrieši un Itālijas tirolietis Dominiks Fišnallers izcīnīja piecas no pirmajām sešām vietām. Latviešiem šoreiz neizdevās finišēt labāko četriniekā – Kristers Aparjods ieņēma piekto vietu, savukārt 19 gadus vecais Gints Bērziņš nopelnīja augsto septīto vietu.

Kamaniņu sportā no 1964. gada līdz 2022. gada 6. februārim sadalīti 48 olimpiskie komplekti. Zelta medaļas pasniegtas 49 reizes – 1972. gadā Saporo augstākā kaluma godalgas tika gan Itālijas, gan Austrumvācijas vīru duetiem.

Johaness Ludvigs svētdien sagādāja Vācijai 35. zelta medaļu kamaniņu sportā. Septiņas augstākā kaluma godalgas ir Itālijai, sešas Austrijai un viena – Latvijas kamaniņu braucējai Verai Zozuļai, kura palika nepārpēta 1980. gadā Leikplesidā.

Vienā teikumā

#: Daiļslidošana sākās ar komandu sacensībām – pirmajā no divām dienām vislabāk veicās Krievijas (45 punkti), ASV (42) un Japānas (39) sportistiem.

#: Krievijas slēpotājs Aleksandrs Boļšunovs dominēja skiatlonā, 30 kilometru distancē – 15km slidsolī un 15km klasikā – par 71 sekundi apsteidzot tautieti Denisu Spicovu.

#: Zviedrijas ātrslidotājs Nils van der Pūls izrāva uzvaru 5000 metru sacensībās vīriešiem.

#: Japānis Rjoju Kobajaši uzvarēja tramplīnlēkšanas sacensībās vīriešiem no mazā tramplīna.

Kopvērtējums 6. februārī (sadalīti 12 no 109 komplektiem)

#ValstsZeltsSudrabsBronzaSumma
1Norvēģija2013
2Zviedrija2002
3KOK1225
4Vācija1102
4Nīderlande1102
6Slovēnija1012
6Japāna1012
6Austrālija1012
9PRC1001
9Jaunzēlande1001
11Austrija0213
11Itālija0213
13ASV0202
14Kanāda0112
15Francija0101
16Somija0011
17Ungārija0011
18Polija0011

Saīsinājumi. PRC – Ķīnas Tautas Republika. ROC – Ķīnas Republika (Taivāna). ROK – Korejas Republika. IRI – Irānas Islāma Republika. KOK – Krievijas olimpiskā komiteja.

Medaļu notikumi

DienaKomplektiNotikums
05.0263000m ātrslidošanā sievietēm
06.026Kalnu slēpošana – nobrauciens vīriešiem DNP
07.029Kalnu slēpošana – milzu slaloms sievietēm
08.0210Slēpošana – sprints sievietēm un vīriešiem
09.026Frīstails vīriešiem
10.028Hokejs vīriešiem – Ķīna pret ASV
11.027Skeletons – trešais un ceturtais brauciens vīriešiem
12.026Slēpošana – stafete sievietēm
13.027Biatlons – iedzīšana sievietēm un vīriešiem
14.025Daiļslidošana – dejas uz ledus
15.029Kalnu slēpošana – nobrauciens sievietēm
16.027Slēpošana – komandu sprints
17.026Hokeja fināls sievietēm
18.024Biatlons – masu starts vīriešiem
19.029Slēpošana – masu starts vīriešiem
20.024Hokeja fināls vīriešiem

Piezīme. Nobrauciens kalnu slēpošanā vīriešiem pārcelts no 6. uz 7. februāri.

Izmantotie resursi:
Ziemas karalienes: kuras valstis nosaka olimpisko modi?
https://www.bbc.com/sport/winter-ol...

Noderīgas saites:

Pekinas OS ziņas
Latvijas olimpiskā komanda
Starti, rezultāti, tiešraides
Medaļu kopvērtējums

  +3 [+] [-]

, 2022-02-06 21:48, pirms 5 mēnešiem
PRC – Ķīnas Tautas Republika. ROC – Ķīnas Republika (Taivāna). ROK – Korejas Republika. IRI – Irānas Islāma Republika.

???

Tad jau arī liekam NOK - Norvēģijas Karaliste, ZVK - Zviedrijas Karaliste, VFR - Vācijas Federatīvā Republika?

Gan jau, ka lasītājs sapratīs, kas ir domāts ar valstu nosaukumiem 'Ķīna', 'Taivāna', 'Dienvidkoreja' un 'Irāna'...

     [+] [-]

, 2022-02-06 22:04, pirms 5 mēnešiem
Māri, kāpēc KOK tulko, bet ĶTR netulko?

     [+] [-]

, 2022-02-07 08:12, pirms 5 mēnešiem
aklavista rakstīja: PRC – Ķīnas Tautas Republika. ROC – Ķīnas Republika (Taivāna). ROK – Korejas Republika. IRI – Irānas Islāma Republika.

???

Tad jau arī liekam NOK - Norvēģijas Karaliste, ZVK - Zviedrijas Karaliste, VFR - Vācijas Federatīvā Republika?

Gan jau, ka lasītājs sapratīs, kas ir domāts ar valstu nosaukumiem 'Ķīna', 'Taivāna', 'Dienvidkoreja' un 'Irāna'...
Shito ari nesaprotu, no kura laika iraanu un koreju taa izdala? Pilnigs dolbajobisms