Ķīna aicināja Krieviju atlikt karu līdz Pekinas spēļu beigām

Augstas Ķīnas amatpersonas 2022. gada februāra sākumā aicināja Krievijas kolēģus nepaplašināt karu pret Ukrainu līdz ziemas spēļu beigām Pekinā, pavēstīja ASV prezidenta administrācijas pārstāvji un kāda Eiropas amatpersona.

Krievijas prezidents Putins un Ķīnas prezidents Sji Dziņpins (Xi Jinping) tikās 4. februārī, dažas stundas pirms Pekinas spēļu atklāšanas. Maskava un Pekina publicēja 5000 vārdu garu paziņojumu, pasludinot, ka valstu partnerībai “nav robežu”, nosodot NATO paplašināšanu un lēšot, ka viņi nodibinās jaunu globālu kārtību ar īstu “demokrātiju”.

Izlūkošanas informācija par Ķīnas un Krievijas amatpersonu sarunām ir noslepenota. To ieguva Rietumu izlūkdienests, bet amatpersonas atzina par ticamu. ASV un sabiedroto valstu augstākās amatpersonas izplatīja to tālāk, spriežot, kad Putina kungs varētu uzbrukt Ukrainai.

Amatpersonas neizpauda sīkākas detaļas par ziņojuma saturu. Amatpersonas par ziņojumu runāja anonīmi izlūkošanas informācijas jūtīguma dēļ. Ķīnas vēstniecības ASV preses pārstāvis Ļu Pengju trešdien pauda, ka “šie apgalvojumi ir spekulācijas bez jebkāda pamata un domāti Ķīnas nomelnošanai”.

Olimpisko spēļu noslēguma ceremonija notika svētdien, 20. februārī. Nākamajā dienā prezidents Putins teica stundu garu runu, legalizējot okupācijas spēku atrašanos daļēji okupētajos Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas austrumos. Nepilnas trīs dienas vēlāk, 24. februārī, sekoja pilns iebrukums no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem, tostarp no Baltkrievijas teritorijas.

Amerikāņu un Eiropas amatpersonas pauda, ka grūti noticēt – tā ir vienkārši sagadīšanās, ka karš nesākās līdz Pekinas spēļu beigām. Krievija 2008. gadā uzbruka Gruzijai vasaras Olimpisko spēļu laikā, tādējādi sarūgtinot dažas Ķīnas amatpersonas.

Šajā ziemā Krievija pārsūtīja armijas vienības no Ķīnas robežas un Tālajiem Austrumiem līdz Ukrainas robežai un Baltkrievijai – pēdējā ieradās 200 militārie ešeloni. Šīs kustības liecina par augstu uzticības līmeni starp Krievijas un Ķīnas vadītājiem – Putins un Sji iepriekš tikās 37 reizes.

Piektdienas, 4. februāra, paziņojums bija pirmā reize, kad Ķīna atklāti nostājās Krievijas pusē NATO paplašināšanas un Eiropas drošības jautājumos.

ASV prezidents Baidens 2021. gada 15. novembrī aizvadīja video konferenci ar Sji kungu. Dažas dienas vēlāk amerikāņu amatpersonas nolēma nosūtīt augstākajām Ķīnas amatpersonām informāciju par Krievijas karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežas. Uzrunāto vidū bija Ķīnas vēstnieks Vašingtonā, Ciņs Gangs, un ārlietu ministrs Vangs Ji.

Pēc kādas diplomātu sarunas decembrī, ASV amatpersonas saņēma izlūkošanas ziņojumu. Tas parādījis, ka Pekina dalās informācijā ar Maskavu, sakot krieviem, ka Savienotās Valstis centušās sēt nesaskaņas un, ka Ķīna necentīsies kavēt Krievijas plānus.

ASV izlūkdienestu atradumi un aplēses par Krievijas karu pret Ukrainu pārsvarā izrādījās precīzas. Amerikāņi 2021. gada rudenī sāka izplatīt izlūkošanas datus sabiedrotajiem un partneriem, lai tie varētu iepazīstināt sabiedrību ar atslepenoto informāciju un radītu spiedienu pret Krieviju.

Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Dž. Bērnss 2. novembrī lidoja uz Maskavu, lai kritizētu krievus. Piecpadsmit dienas vēlāk, 17. novembrī, amerikāņu izlūkdienesti dalījās informācijā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju.

Britu amatpersonas lēsa, ka Putina kunga uzbrukums pirms Pekinas spēlēm bija iespējams, taču maz ticams. Daļēji tas balstījās uz Rietumu izlūkdienesta ziņojumu, bet vairāk uz aprēķinu, ka Krievijas plāns pārvarēt Rietumu sankcijas ir atkarīgs no Ķīnas atbalsta un fakta, ka Putina kungs nevēlas sadusmot Sji kungu.

ASV izlūkdienestu amatpersonas novēroja, ka Maskava ap 10. februāri veic pēdējos priekšdarbus uzbrukumam. Pārķertie ziņojumi liecināja, ka šajā laikā notikusi Krievijas komandieru tikšanās. Džeiks Salivans, Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos, 11. februārī brīdināja, ka krievu uzbrukums var notikt pirms Pekinas spēļu beigām.

Daudzas amatpersonas tobrīd nosauca 16. februāri kā iespējamo iebrukuma sākuma laiku. Prognoze izrādījās nepareiza, lai gan tikai par dažām dienām.

Amerikāņu un Eiropas amatpersonas vēro Ķīnas rīcību, lai redzētu, vai tā palīdzēs Krievijai mazināt sankciju ietekmi, vai mēģinās glābt Krievijas ekonomiku. Pirms iebrukuma Pekina un Maskava izziņoja 30 gadu līgumu ar Ķīnu par gāzes piegādi pa jaunu cauruļvadu. Ķīna atcēla ierobežojumus Krievijas kviešu importam.

Izmantotie resursi:
https://www.nytimes.com/2022/03/02/...