Šteinbergs: "Uzskatu, ka Amerikā sevi parādīju labi un daudz iemācījos"

Vai atceries savas pirmās sacensības, kur un kad tās notika?

Ivo Šteinbergs: "Pirmās treniņsacensības bija klasiskajā vietā – “trešdienās pie Statoila”, vietā, kur tagad atrodas pludmales volejbola centrs “Brazīlija”. Tur savas sporta gaitas sāka daudzi motosportisti. Bet pirmās oficiālās laikam bija stadionkrosa tipa trasē Ozolniekos – trasē, kura atradās blakus manām mājām."

Ja trīs vārdos jānoraksturo sajūtas pēc pirmo sacensību finiša, tad šie trīs vārdi būtu?

I.Š: "Vairāk es negribu…"

Ja būtu iespēja atgriezties pagātnē un vēlreiz izdzīvot kādu braucienu, kurš tas būtu?

I.Š: "Neesmu baigi nostalģisks uz pagātnes notikumiem, droši vien, ka šādu iespēju neizmantotu. Man vairāk patīk skatīties uz priekšu. Kas bijis, tas pagājis."

Tu esi startējis arēnas krosa sacensībās ASV. Kādi spilgtākie iespaidi ir no tā laika?

I.Š: "Kā trešais pilots es pārstāvēju komandu, kas tobrīd bija līdere ASV arēnas krosā. Nobraucu 14 sacensības un uzskatu, ka sevi parādīju visai labi, kā arī ļoti daudz ko iemācījos. Taču galvenā vērtība ir paziņas un kontakti, kuri saglabājušies no tiem laikiem."

Nesen video intervijās gan Tu, gan Leons Kozlovskis ar Lauri Freibergu teicāt, ka motosportistiem motocikls ir gandrīz kā otra sieva. Tad kāpēc jūs tos katru gadu maināt?

I.Š: "Ha, ha – par sievām droši vien tas tāds pārspīlēts salīdzinājums. Es domāju, ka katram sportistam ekipējums nozīmē daudz – hokejistiem slidas un nūjas, bet mums motocikli…"

Vai Tu saviem motocikliem dod vārdus?

I.Š: "Līdz šim nedevu, bet šosezon, braucot enduro ar itāļu firmas “Beta” motociklu, kaut kā ir sanācis, ka savu uzticamo palīgu saucu par Bērtu."

Vai garajā karjerā ir kāds motocikls, kurš bija sevišķi mīļš, vai gluži otrādi – kāds, ar kuru neizdevās rast kopēju valodu?

I.Š: "Es atceros visus savus motociklus, kaut tie bijuši kopumā vairāk nekā 30. Nav tāda viena mīļākā, bet visgrūtāk sadzīvot bija ar pirmo 125 kubikcentimetru "KTM" tālajā 2001. gadā. Tam gan pamatā visādas tehniskas nianses un jauni risinājumi, pie kuriem bija jāpierod!"

Kādi ir galvenie iemesli kāpēc skatītājiem būtu 21.oktobrī jānāk uz "Arēnu Rīga"?

I.Š: "Pirmkārt jau dinamika – trase īsa, elementiem bagāta, sportistu blīvums uz vienu trases metru divreiz lielāks nekā klasiskajā motokrosā. Galvenai pluss – fani sēž komfortā un redz pilnīgi visus notikumus trasē. Grūti ir atrast iemeslus, lai nenāktu."

Droši vien piekritīsi, ka spēcīgākie superkrosa un arēnas krosa sportisti sacenšas ASV. Ja Tev uz "Optibet Champions Race" būtu iespēja no jebkura sportista “aizņemties skilu”, kurš tas būtu?

I.Š: "Man patīk tas, ko trasē demonstrē Kens Rokzens, bet, ja jāizvēlas viens, tad tas tomēr būtu Raiens Villopoto."

Ja satiktu prezidentu Raimondu Vējoni, ar kādiem argumentiem censtos viņu pārliecināt, ka arēnas kross oktobrī ir jāredz klātienē?

I.Š: "Vispirms – tas ir ļoti vīrišķīgs sporta veids, kur katra kļūda maksā dārgi. Brauciena laikā tev nav iespēja apdomāties, lūgt padomus vai paņemt minūtes pārtraukumu. Visa atbildība uz paša pleciem un iznākums atkarīgs no sekundes desmitdaļās pieņemtiem lēmumiem, kombinācijā ar treniņos noslīpētām prasmēm un gadu laikā uzkrātu pieredzi. Varbūt politikā dažkārt tā pietrūkst…"