Smalks "Porsche" un "otrais golfs" - uz viena starta izturības sacīkstēs

Kā viss sākās

Baltijas izturības čempionāts cēlies no slavenajām Palangas 1000 km sacensībām, jo 2010to gadu sākumā lietuviešu komandas, kas startēja Palangā, gribēja papildus sacensības. Ja jau auto uzbūvēts, kādēļ braukt tikai vienu reizi gadā? Tā nu Lietuvā izveidojās 555 km sacensību formāts, tomēr līdz galam šī ideja neaizgāja, jo nebija atbilstošu organizatoru. Tomēr tad Baltijas autošosejas čempionātā mainījās koncepts un visa seriāla rīkošanu pārņēma latvieši Jānis Ducmanis un Andis Meilands. Kā atzīst Meilands, tad „nedaudz piestrādājām, pārtaisījām no cilvēkiem nesaprotamajiem 555 km uz 4 stundām, jo visā pasaulē ir 4h, 6h, 12h un 24h formāti”. Jaunais koncepts sevi ir pierādījis, jo divu sezonu laikā no sākotnēji 10 komandām dalībnieku skaits pieaudzis līdz 25 dalībniekiem 2016. gadā.

Dalībnieki no Baltijas, Baltkrievijas, Krievijas, Anglijas, Skandināvijas

Lietuvā Palangas 1000 km dēļ izturības sacensību tradīcijas ir spēcīgas, līdz ar to nav pārsteigums, ka BEC pamatu veido lietuviešu komandas. Tomēr arvien lielāka interese parādās no komandām pārējā Baltijā – katru sezonu seriālam pievienojas pa 1-2 komandām no Latvijas un Igaunijas. Tāpat BEC starta sarakstos manāmas arī ekipāžas no Baltkrievijas, Krievijas, Anglijas un Zviedrijas. Zināms, ka šosezon Baltijas izturības sacensībās startēs arī komanda no Somijas, kas nozīmē, ka sacensības aptver ne vien Baltijas valstis, bet iegūst publicitāti un popularitāti arī plašākos mērogos.

Izturības sacensību šarms un pievilcība

Viens no interesantākajiem faktiem gan dalībniekiem, gan skatītājiem ir tas, ka sacensībās var piedalīties ar ļoti dažādiem automobiļiem. Sākot no smalka Porsche 911 GT3 un beidzot ar otro VW Golf – visi stāv uz viena starta un var teorētiski savā starpā cīnīties. Neraugoties uz atšķirīgajiem komandu budžetiem, pasākumu vienlīdz izbaudīs abi, jo katrs cīnīsies par saviem mērķiem – viens par uzvaru kopvērtējumā, otrs par medaļām klasē un nobraukšanu līdz galam. Kas šo pasākumu padara pievilcīgu dažāda līmeņa braucējiem? Tas, ka atšķirībā no klasiskajām autošosejas klasēm, nav jācīnās par katru sekundi un tik ļoti jāiespringst uz pēdējo sekundes desmitdaļu meklējumiem. Galvenais ir stabilitāte un komandas darbs, tāpat arī vairāk var izbaudīt pašu braukšanas procesu, jo vari stūrēt stundu no vietas.

Otrā elpa sen aizmirstiem sportiniekiem

Baltijas izturības čempionāta formāts paredz, ka 4 stundu sacensībās komandā jāstartē 2-4 braucēju sastāvā, līdz ar to arī auto (pār)būvēšanas un pašu sacensību izmaksas jāuzņemas nevis vienam, bet tās iespējams sadalīt starp visiem komandas biedriem. Ja, piemēram, kāds pilots agrāk startējis autošosejā vai rallijā, bet šobrīd budžets, lai viens pats startētu, vairs nav, tad BEC ir lieliska izdevība, kā atgriezties autosportā. Domājams, ka katram, kas kaut nedaudz saistīts ar autosportu, ir zināmi izbijuši sporta auto, kas stāv neizmantoti un aizmirsti kādā garāžā, sētā vai servisā. Tomēr ar salīdzinoši maziem darba un finanšu ieguldījumiem šos auto iespējams pielāgot 4h izturības sacensību formātam, atgriežot tiem otro (vai jau trešo) dzīvību. Šajā brīdī kāds iebildīs – ātru sporta auto uzbūvēt taču ir dārgi. Tā ir, bet, lai BEC gūtu prieku un, iespējams, arī kādu kausu, spēkratam jābūt galvenokārt izturīgam.

2017. gada sezona

Šī gada Baltijas izturības čempionāta sezona sastāvēs no pieciem posmiem. Atklāšanas sacensības “DEWALT Grand Prix” ietvaros Biķernieku trasē norisināsies jau 29. aprīlī. Pārējos posmus veidos vēl viens posms Rīgā un divas sacīkstes Pērnavā. Tāpat BEC 4h sacensības notiks arī Palangas 1000 km ietvaros – pēc 4 stundu atzīmes sasniegšanas BEC dalībniekiem būs iespēja vai nu noslēgt 4h posmu vai turpināt līdz 1000 km.
Benzīna dzinēju klases saglabās pagājušo gadu formātu pēc tilpumiem (A2000, A3000, A3000+ un GT), savukārt dīzeļu klase uz šo sezonu tiks sadalīta divās grupās – līdz 2,0 litriem un virs diviem litriem.

Plašāk ar Baltijas izturības čempionāta noteikumiem var iepazīties mājaslapā "www.batcc.eu".

Informāciju sagatavoja:
Evita Tīdmane