Facebook
GoogleDaugaviņš: "Augsta ranga sportistiem vajadzīga valsts izdienas pensija"
2023. gada hokeja pasaules čempionāta bronzas medaļnieks Kaspars Daugaviņš uzskata, ka valstij jāsniedz regulārs atbalsts augstākā ranga sportistiem pēc viņu karjeras beigām. Par to vēsta lsm.lv.
Latvijas hokeja izlases uzbrucējs atklāj, ka saņems pensiju par gadiem, kas nospēlēti Nacionālajā hokeja līgā (NHL), bet par Šveici nav skaidrības. "Man šķiet, ja policistiem un armijas cilvēkiem ir kāda izdienas pensija, būtu pareizi, ka valsts atbalstītu arī augstākā ranga sportistus līdzīgā veidā. Proti, ja tu nospēlē gadus, pārstāvot valsti kādos augstākā ranga turnīros vai čempionātos, tas rezultētos arī finansiāli, ne tikai kā gods," saka Kaspars Daugaviņš. "Piemēram, ja tu nospēlē desmit pasaules čempionātos, tad tev tiek garantēta vidējā valsts pensija. Ja nospēlē vēl piecus gadus, tad pieliek vēl kaut ko klāt. Tad arī spēlētāji būtu gatavi ziedot sevi, zinot, ka ir valsts garantējums pēc tam. Tas būtu solīdi."
Daugaviņam šis čempionāts, kurā Latvijas valstsvienība izcīnīja augstāko vēsturē panākumu - bronzu, bija vienpadsmitais, kurā viņš piedalījies. Latvijas izlasē viņš spēlējis arī trijās olimpiskajās spēlēs. "Ja par to pienāktos valsts atbalsts, tad būtu drošības sajūta, ka tu nepaliksi pilnīgi bez nekā," norāda 35 gadīgais spēlētājs. "Jo 45 gados hokejistam nāk ārā visas vecās traumas, daļa no hokejistiem paliek par tādiem pusinvalīdiem. Spēlējot dakteri ir pieejami katru dienu, bet tāpat - dzelži pa visu ķermeni, ceļi salauzti, klibi muskuļi..."
"Man jau tagad vienai rokai ir zaudētas 50% kustību, bet man nebūs nekādu sociālu garantiju, ka es varēšu to iet un ārstēt. No agras jaunības esmu bijis prom, man nekas nepienākas. Bet rūpes no valsts puses par to, ka sportistiem būtu atbalsts arī pensijas vecumā, būtu veids, kas cilvēkus motivētu iet un ziedot savu ķermeni lielajam sportam, pārstāvēt savu valsti. Ja izdodas izsisties līdz tam profesionālajam līmenim, kad ir jāizšķiras: iet tālāk pasaules līmeņa komandās vai nē, tad tā būtu motivācija."
Spēlējot izlasē, katram spēlētājam ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF) ir līgums par dienas naudu, kas ir tīri simboliska - degvielai līdz treniņam un atpakaļ, un sanāk arī saldējumam. "Un tad ir līgums, ka mēs saņemam prēmiju par sasniegumiem. Un sākums, lai saņemtu prēmiju, ir iekļūšana ceturtdaļfinālā. Šogad laikam bija piektā reize vēsturē, kad Latvija tika ceturtdaļfinālā. Man pašam tas bija pirmais ceturtdaļfināls," informē Daugaviņš. "Tad rēķiniet paši, cik reizes esmu spēlējis tikai goda dēļ vien. Algas jau nav. Un tu ziedo arī savu atvaļinājumu. Tā kā nav tā, kā cilvēki domā, ka mēs te finansiālas ieinteresētības dēļ spēlējam. Visi spēlētāji naudiņu nopelna ārzemēs, savos klubos. Tik, cik tu tur vari nopelnīt, un tas prasa daudz - izsisties tur."
Hokejistu galvenā motivācija spēlēt izlasē ir mīlestība pret savu valsti, mīlestība pret sportu.
Izmantotie resursi:
lsm.lv
-3 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Pieņemsim pabalsts varētu būt no 500,000 līdz 1,000,000€ atkarīgs cik daudz esi devis izlasei, cik bieži pārstāvējis utt
[+] [-]
Vai kas tāds
Tad izdalam vidējo no tava summas 750,000eur uz mēnešiem 2500eur mēnesi, tā kā var maksāt arī kā pensiju, nevis kā vienreizēju pabalstu!
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
es savu naudu lieku S&P500 ETF, ilgtermiņā tur vajadzētu būt lielākai atdevei
[+] [-]
Lv man asinis vajadzēja nodot laikam un iet uz pārbaudēm WTF
[+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tie, kuriem ir kaut kādi radoši talanti, nodarbojas ar ielas muzicēšānu, glezniecību vai arī kādu citu mākslas veidu, savukārt pārējie, kuriem nekādu talantu nav, ir spiesti veikt "asociālas" darbības, taču pēc iespējas attālinātas no klasiskā krimināla
[+] [-]
Patiesībā viss ir vienkāršāk, tādiem kadriem, kā parasti, nav noslieces uz kriminālu, viņi ir miermīlīgi un pat arī visnotaļ empātiski personāži, taču ļoti vāji raksturā
Ja runā par noslieci uz kriminālu, tad viņa var pēkšņi rasties tikai un vienīgi bezcerības un izmisuma stāvoklī (piemēram, ja tauta pēkšņi ieklausas Kviļu Pētera domugraudos un masveidā pārstāj dot kāroto kapeiku), kā jau iepriekš minēju, vāja rakstura dēļ, jo tie kadri nav spējīgi pārvarēt grūtības
Tāpēc arī es nonāku pie secinājuma, ar kuru arī bieži publiski dalos, ka jādara ir viss iespējamais, lai tās grūtības, bezcerība un izmisumi tiem vienkārši nerastos