Dzierkals: "Ja izdodas gūt vārtus PČ savās mājās, tas paliek atmiņā uz mūžu"

"Tas jau arī darbiņš," par kārtējo pasākumu, kurā bija jāpiedalās pēc PČ bronzas medaļu izcīnīšanas un līdzjutējiem jāatrāda iegūtais cēlmetāls, pasmaidīja Mārtiņš Dzierkals, kurš ceturtdien kopā ar Rihardu Bukartu bija klātienē uz lielformāta foto objekta atklāšanu pie Brīvības pieminekļa. "Var sēdēt pludmalē un atpūsties saulītē, bet var arī atnākt un kaut ko izdarīt. Taču komunikācija ar līdzjutējiem jau ir daļa no hokeja - nevar tā vienkārši pats par sevi, kaut kas jau jādod arī atpakaļ."

"Bronzas medaļa arī, protams, ir līdzi. Cilvēki tomēr ļoti vēlas nofotografēties kopā ar to, viņi ir kā traki uz to. Es arī vēlos cilvēkus iepriecināt, tāpēc, kad kaut kur dodos, cenšos ielikt medaļu mašīnā līdzi," sacīja Latvijas izlases hokejists.

Dzierkals pēc bronzas iegūšanas kopā ar Latvijas izlasi Rīgā atgriezās jau nākamajā dienā, kas turklāt bija izsludināta kā valsts brīvdiena. Par godu hokeja izlasei tika sarīkots īpašs pasākums pie Brīvības pieminekļa, un pēc tam divarpus nedēļas ilgo turnīru pabeigušie hokejisti beidzot varēja doties mājās, taču sociālajos tīklos izplatījās attēli un ieraksti par to, ka Dzierkals tās pirmdienas vakarā tāpat bijis sastopams Ziedoņdārzā, kur ar prieku esot saticies ar vairākiem mazajiem hokeja līdzjutējiem un devis viņiem iespēju apskatīt iegūto medaļu.

"Jā, tā visa diena kopumā bija traka," atcerējās Dzierkals. "Jau pēc izcīnītās uzvaras mums bija sava kopīga pasēdēšana, tad mums pateica, ka būs pie Brīvības pieminekļa pasākums, bija arī lidojums pāri Rīgai, tas viss kopā bija traki. Bet par jautājumu par Ziedoņdārzu - redzēju, ka daudzi man sūta ziņas un apsveikumus. Tikko biju atbraucis no visiem pasākumiem, beidzot satiku ģimeni un draugus, un tad norunājām iziet ārā saulītē uz tuvāko vietu. Kad nācām atpakaļ, tad jau visi atpazina, zināja, kas šeit notiek, un tad tur bija tuvumā vēl bērnu laukumiņš, un tās runas laikam izplatījās. Tad beigās sanāca tā, ka piegājām pie bērniem kopā pafotografēties. Bet nu tas jau forši, ka cilvēki grib paturēt atmiņā vienu brīdi kopā ar tevi, es par to tikai priecājos."

Dzierkals toties gardi pasmējās par apsveikumu ne tikai bronzas medaļas, bet arī Stenlija kausa sakarā. Kā nekā, 2020. gada NHL maiņas darījuma rezultātā tiesības uz viņu nonāca NHL kluba "Golden Knights" rīcībā, kas tikko ar Teodoru Bļugeru sastāvā kļuva par NHL čempioni, un, lai arī Dzierkals Ziemeļamerikā nav spēlējis kopš 2018. gada, pirms astoņiem gadiem draftētais hokejists skaitās Lasvegasas kluba sistēmā, kas būtu aktuāli gadījumā, ja viņš atgrieztos Ziemeļamerikas hokejā.

"Es līdz galam tos NHL noteikumus par manu situāciju neizprotu, bet, cik saprotu, kaut kādā statusā joprojām esmu Lasvegasas kluba sistēmā. Vai tas mani šobrīd kaut kā ietekmē? Droši vien, ka nē. Taču jāapsveic Vegasa, nesen izveidota organizācija, kas jau tikusi pie Stenlija kausa, un jāapsveic arī mūsu pašu Bļugers. Lai sanāk labi nosvinēt!"

Uz Bļugeru tika cerēts arī pasaules čempionāta sakarā, ja viņa Lasvegasas komanda būtu ātri izstājusies no Stenlija kausa. Sanāca gan pilnīgi pretēji, bet iemesla sūdzēties nav ne Latvijas izlasei, ne Bļugeram. Dzierkals arī atzina, ka izlases iekšienē tēma par Bļugera iespējamo atbraukšanu nav īpaši piesaukta: "Tas jau vairāk izlases menedžera ziņā, pats par to īsti nezinu. Bet nu skaidrs, ka Latvijas izlasē ir tā, ka mums nepieciešams katrs spēlētājs, kurš var pastiprināt mūsu spēli."

Dzierkals pasaules čempionātā palīdzēja Latvijas izlasei visās desmit spēlēs, kurās kopā sakrāja piecus punktus (2+3). Viņš bija septītais rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē un guva svarīgus vārtus mačos pret Čehijas un Kazahstānas izlasēm.

"Protams, ka spilgti atceros abus vārtus," viņš pārliecinoši atbildēja. "Ļoti labā atmiņā palikuši. Manuprāt, ja izdodas iemest vārtus ģimenes un draugu priekšā tādā turnīrā kā pasaules čempionāts, kas notiek tavās mājās, tad tas paliek atmiņā uz mūžu. Abi vārtu guvumi bija līdzīgi ar to, ka abi bija ātrumā no labās puses. Tas principā ir mans darbs, ar ko varu palīdzēt izlasei. Mazlietiņ gan vārtu guvumi atšķīrās," viņš pajokoja. "Vieni bija ar normālu metienu, bet otrie - domāju, ka treneriem tādi vārti ļoti patīk, kad tu ej ar ripu uz vārtiem. Tad jau labas lietas mēdz notikt. Dažādi goli, jā, bet abi spilgti paliks atmiņā."

Dzierkala vārtu guvums pret Kazahstānu, kas tobrīd nokārtoja 3:0 un praktiski dzēsa jebkādu kazahu atspēlēšanās degsmi, izpelnījās plašāku interesi, jo bija piedodama neizpratne par to, kā tad var ieskaitīt vārtu guvumu, ja tobrīd ir izgrūsti vārti. Dzierkals pastāstīja, ka jau iepriekš sezonas gaitā Čehijā bija redzējis līdzīgu gadījumu: "Vārti jau bija izgrūsti, jā, bet, ja tie būtu palikuši vietā, tad būtu 100% gols. Tāpēc pilnībā pārsteigts nesagatavots tajā brīdī spēlē pret Kazahstānu nebiju, lai gan piekrītu, ka visām noteikumu izmaiņām šādos sīkumos nemaz nav tik viegli izsekot. Bet tāpēc jau ir tiesneši, kuri rūpējas par to, lai viss būtu godīgi un atbilstoši noteikumiem."

Tiesnešu darbs šajā PČ tika piesaukts arī Dzierkala sakarā - ceturtdaļfinālā pret Zviedriju otrajā periodā, kad rezultāts bija 1:1, Dzierkals ar nūju trāpīja pretiniekam pa seju. Pēc video atkārtojuma izvērtēšanās tas tika novērtēts ar soda mēru 5+20 minūtes, atstājot Latviju mazākumā uz piecām minūtēm.

"Atceros, atceros to situāciju - kā gan lai to aizmirstu? Tā bija liela daļa no tās spēles, galu galā," norādīja Latvijas hokejists. "Varbūt gan tas beigās sanāca tieši kā lūzuma punkts pretējā virzienā, sak, zviedri tā arī nespēja iemest mums lielajā vairākumā un tad viņi pamazām sabruka, jo mums mazākums šogad bija ļoti augstā līmenī. Konkrēti par to noraidījumu? Nē, es tagad nedomāju par to, kas bija pareizi nosvilpts un kas nē - kā nolēma tiesneši, tā mums jācīnās. Tās ir emocijas, tas ir hokejs, bet galvenais, ka beigās mums bija uzvara."

Dzierkals pastāstīja, kā bija tobrīd - tik ļoti svarīgās spēles vidū - doties uz ģērbtuvēm: "Blakus bija dažādi personāla cilvēki, vaicāju viņiem, vai mums mazākumā viss ir kārtībā. Man tobrīd blakus nekur tiešraides ekrāna nebija, nesanāca laiks, jo biju vēl pilnā ekipējumā. Skaidrs, ka nav patīkami, ka tevi izraida no spēles. Bet tāpēc mēs arī esam Komanda, it īpaši šogad. Mums nebija tikai vienas maiņas, kas visu mestu iekšā, mums meta visas maiņas. Kādam negāja spēle, kāds cits pavilka vairāk. Es uztaisīju noraidījumu, čaļi izvilka. Kādam citam bija noraidījums, tad jau es pavilku. Tas viss arī veido Komandu ar lielo burtu, un, manuprāt, tieši tāpēc arī mums bija tādi panākumi."

Panākumu sarakstā šoreiz bija arī sešu uzvaru sērija, kas Latvijas izlasei pasaules čempionātos ir vēl nebijis notikums, taču tas nenozīmēja, ka visā šajā laikā Latvijas hokejisti tika turēti īsā pavadā - Dzierkals piekrita, ka pēc smagā gatavošanās posma pašā turnīrā treneri bieži deva spēlētājiem brīvu laiku: "Ik pa laikam bija iespēja atpūsties un satikties ar ģimenēm. Mēs jau visu sezonu bijām projām, un tagad PČ bija tiešā tuvumā tepat Rīgā, un treneri to saprata un deva iespējas satikties ar tuvajiem. Manuprāt, arī tas deva pozitīvu efektu un tā bija vēl viena maza detaļa no vairākām, kas beigās sasummējās kopā mūsu sasniegtajam rezultātam."

Dzierkals aizvadītajā sezonā pārstāvēja Čehijas klubu "Motor Ceske Budejovice", kurā 52 spēlēs guva 21 punktu. Līgums ar šo komandu viņam ir beidzies, un šobrīd Dzierkals ir brīvā aģenta statusā, bet pagaidām par savu nākotni neko konkrētāku nezināja teikt. Interese tirgū it kā esot lielāka nekā parasti, un Dzierkals pauda optimismu par nākotni, pagaidām gan izvairoties no spekulācijām par to, kur tā varētu turpināties.