Facebook
GoogleDaugaviņš: "Bostonā cīņa par vietu sastāvā ir godīga"
@JanisCelmins
Foto: AFP / Scanpix
Naktī no trešdienas uz ceturtdienu Ziemeļamerikā startēs Nacionālās Hokeja līgas (NHL) finālsērija. Latvijas hokeja draugi izšķirošos notikumus līgā sagaida ar palielinātu interesi. Iemesls tam – par Stenlija kausu cīnīsies arī latvietis Kaspars Daugaviņš, kurš Bostonas „Bruins” komandai pievienojās vien ap Lieldienām. Portāls Sportacentrs.com īsi pirms finālsērijas starta sazinājās ar latvieti, lai noskaidrotu, kāds noskaņojums Bostonā valda šobrīd.
Pēdējo reizi ar Daugaviņu runājām īsi pēc viņa pārcelšanās uz Bostonu, kur viņš bija nokļuvis pēc paša iniciatīvas. Neapmierināts ar pastāvošo iekārtu, savu nelielo spēles laiku Otavā, Daugaviņš tika aizmainīts uz Bostonu. „Nekāds superzvaigžņu sastāvs nav, taču ir četras stabilas maiņas, kuras spēlē dienu no dienas. Ne jau tāpat vien viņi pirms diviem gadiem izcīnīja Stenlija kausu, turklāt ar šo pašu sastāvu,” savu jauno komandu toreiz īsi raksturoja latvietis. Toreiz vaicāju Kasparam, kuras komandas spēlēs NHL finālā un viņš atbildēja pavisam īsi: „Ceru, ka Bostona.” Nu šīs cerības ir piepildījušās, un jau šonakt „Bruins” uzsāks izšķirošo cīņu par Stenlija kausu.
Daugaviņš un „Bruins”
Par savu vietu komandas sastāvā Daugaviņš nevar būt drošs ne mirkli, tāpēc varētu šķist, ka pārcelšanās no Otavas uz Bostonu latvietim nav nākusi par labu, jo situācija būtībā nav mainījusies. Kā ir patiesībā? „Nevar teikt, ka esmu neapmierināts. Otavā bija pilnīgs bezceris – labi spēlējot netiku sastāvā. Spēlēja tie, kuriem es reāli biju priekšā. Cīņa par vietu sastāvā tur nebija godīga, šeit ir pavisam citādāk. Jā, arī šeit nespēlēju daudz, bet zinu, ka tie, kuri spēlē ir man priekšā. Vismaz cīņa par vietu sastāvā te ir godīga. Jāņem vērā, ka es komandai pievienojos ļoti vēlu, un šādos gadījumos, ja vien neesi baigais superstārs, dabūt regulāru spēles laiku ir ļoti smagi. Savu šībrīža situāciju ar Otavu nevaru salīdzināt, te vismaz ir godīga cīņa,” situāciju komentē Daugaviņš, pieļaujot domu, ka „Bruins” ar viņu vairāk varētu rēķināties nākamās sezonas kontekstā. „Skaidrs, ka šobrīd par to runāt pāragri, taču, ja tikšu pie līguma, tad domāju nākamgad te varētu spēlēt pilnu sezonu. Bieži, kad spēlētāji tiek paņemti no veiveriem, jau tiek domāts par nākamo sezonu,” skaidro hokejists.
Kur slēpjas „Bruins” panākumu atslēga? „Komanda ir fiziski ļoti spēcīga, arī taktiski neatpaliekam. Neviens lieki neriskē, spēlē vienkārši, met ripu aiz pretinieku vārtiem un tur par to cīnās. Hokejs, ko spēlējam, iespējams, nav tas skaistākais, bet tas ir drošākais komandai, turklāt arī nes rezultātu. Jāņem vērā, ka šis uzbrucēju sastāvs, izņemot Jaromiru Jāgru, pirms diviem gadiem izcīnīja kausu,” atgādina Kaspars. „Daudzi uzskata, ka pagājušajā sezonā „Bruins” izgāzās. Neizgāzās, vienkārši pretinieks pagadījās ļoti neērts. Komandas spēlēja labi, taču spēle neaizgāja,” uzskata latvietis.
Ikviena hokejista sapnis ir spēlēt NHL un izcīnīt Stenlija kausu, un ikviens reiz ir iztēlojies, kāda varētu būt gaisotne komandas, kura cīnās par kausu, ģērbtuvē? „Īstenībā viss ir ļoti līdzīgi kā pirms diviem gadiem, kad cīnījos par Kaldera kausu. Vienīgā atšķirība – toreiz spēlēju, tagad nē. Skaidrs, ka te viss ir vēl nopietnākā līmenī, jo tā ir spēcīgākā līga pasaulē. Atmosfēras ziņā nekas pārdabisks – visi cīnās, sitās viens par otru, dažbrīd pat ar seju gatavi bloķēt metienus. Arī man te ir interesanti, lai gan nespēlēju daudz. Spēles dienās jokus ģērbtuvē nedzird, starp spēlēm valda nedaudz nenopietnāka gaisotne, viss kā pienākas. Šis ir ļoti foršs laiks,” saka Daugaviņš, un jūtams, ka latvietis patiešām izbauda situāciju, kādu viņam piespēlējusi dzīve.
Čempiona gredzens un uzvārds uz kausa…
Daugaviņš „Bruins” rindās šosezon piedalījies sešās regulārā čempionāta spēlēs, kā arī divās „play-off” cīņās. Daudziem radies jautājums, vai, ja „Bruins” iegūs kausu, Daugaviņa uzvārds arī tiks iegravēts uz tā, un vai latvietim būs tas gods nēsāt čempionu gredzenu? Situācija izrādās ir pavisam vienkārša – gredzenus pēc savas izvēles piešķir kluba vadība bet, lai latvieša uzvārds tiktu iegravēts uz kausa, viņam jāpiedalās vismaz vienā finālsērijas mačā. Turklāt papildus tam kluba vadībai ir tiesības lūgt līgai vēl viena spēlētāja uzvārda iemūžināšanu uz vērtīgās trofejas. Lai piepildītos viss augstākminētais, kauss gan sākumā ir jāizcīna, ko arī Daugaviņam novēlam!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Paldies dievam, ka pasaulē ir daudzi miljoni gudrāki cilvēki par tevi, kas saprot, ka katrs izvēlas to sportaveidu, kas viņam patīk, nevis pēc popularitātes visā pasaulē.
Tie kam patīk hokejs, viņiem ir vienalga, ka tādi zulusi, meksikanosi, šķībie u.c. neskatās hokeju un pie viņiem nav tāds hokejs – viņi skatās hokeju, viņiem patīk hokejs un viņiem viss ir kārtībā un Stenlija kauss ir prestižākā balva klubu hokejā...
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Butiiba futbols ir viena liela teloshana!
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Formula 1 arī visā pasaulē noteikti ir populārāka par motokrosu – nu un?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Savukārt, ja pajautāsi, kas ir tāds Stenlija kauss, tad daudz lielāks % cilvēku par tādu vismaz būs dzirdējuši.
To sauc un uzskata par prestižāko, jo daudzi sportisti uzskatu, ka tieši iegūt Stenlija kausu ir visgrūtāk un gandarījums esot neaprakstāms!
Maxvell, tev vispār ir idejas, cik fiziski SMAGS sporta veids ir hokejs? Ja neesi bijis uz slidām, tad nerunā! Jā, ir mazāks spēles laiks, kā futbolā, bet tajās 15-20 min organismam ir milzīga slodze + 100% jākoncentrējas visu, jo tevi principā jebkurā brīdī var ielikt bortā... savukārt futbolā paskrien, pastaigā, paskrien, pastaigā...
p.s. bokss un hokejs tiek uzskatīti fiziski vissmagākie sporta veidi. Tik neprasi, kur es to rāvu...
[+] [-]
+3 [+] [-]
Tas arī viss.
Neesmu arī dzirdējis nevienu Stenlija kausa īpašnieku brēcam, ka viņi ir krutāki par futbolistiem.
Vienīgai brēcējs ir Bimbis, kas dzīvo savā iedomu pasaulē, ka visiem ir jāfano par futbolu un ka citi sportaveidi nedrīkst pasatēvēt...
P.S. Starp citu biju uz spēli LAT- BIH – teikšu atklāti, biju ļoti vīlies Latvijas futbolā, lai neteiktu vairāk.
Pāris gadus iepriekš aizvilku savus draugus uz Eirokausu spēli Skonto - Portadown (Ziemēļīrijas pusamatieri) – arī neteikšu, ka man parādijās kāds lepnums par Latvijas futbolu