Viedoklis: Par svešvalodu personvārdu atveidi latviešu valodā
Īsi par to, kādēļ dažiem autoriem un komentētājiem, iespējams, vajadzētu atgriezties skolas solā.
"Lai arī citvalodu īpašvārdu atveide mūsdienu latviešu valodā ir samērā nopietns jautājums, līdz šim sabiedrībā nav pietiekami akcentēti galvenie šo īpašvārdu atveides iemesli: 1) latviešu valoda ir fonografēmiska (fonografētiska) valoda, t. i., valoda, kurā raksta tā, kā runā (izņēmumu skaits ir niecīgs); 2) latviešu valoda ir pilnflektīva (arī nominatīvam ir specifiskas galotnes) valoda, kurā ar locījumiem izsaka lielu daļu sintaktisko funkciju. Citvalodu īpašvārdu lietojums oriģinālformā radītu paralēlu valodas sistēmu, jo vienā sistēmā abas tik atšķirīgas īpatnības nav integrējamas. Ar šo valodas specifiku mēs kardināli atšķiramies no angļu, franču un daudzām citām valodām. Šajās valodās, kur rakstība lielākā vai mazākā mērā atšķiras no izrunas, nav svarīgi, kādā grafiskā formā lietojami citvalodu īpašvārdi. Realitātē šo valodu runātāji var kaut cik pareizi izrunāt pavisam nelielu daļu īpašvārdu no tām svešvalodām, kuras viņi prot, bet nav spējīgi pareizi izrunāt īpašvārdus no ļoti daudzām citām valodām." (J. Baldunčiks) Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šie vaidētāji, no kuriem ceru, ka vairums tomēr joprojām mācās skolā, kā Bībeles patiesību akli pieņem uz angļu vai krievu valodu pilnīgi kroplīgi un aplami atveidotas, piemēram, zviedru vai basku personvārdu versijas, kam nav nekāda sakara ar šo vārdu izrunu oriģinālvalodā. Pieņemu, ka šie paši pajoļi tikpat ķēmīgi zviedz, kad, piemēram, amerikāņu hokeja komentētāji izķengā latviešu hokejistu uzvārdus, taču paši savā spītībā un aprobežotībā truli kopē šīs personvārdu versijas, kad ir runa par citu valodu vārdiem. Latviešu valoda pasaulē ir unikāla ar vairākām lietām, tai skaitā ar to, ka mēs rakstām tā, kā runājam. Lūdzu, nekropļosim savu valodu un citu valstu sportistu uzvārdus, tos atveidojot nepareizi. Atkārtošos: angļu valoda ir nepilnīga, tajā gandrīz vienmēr svešvalodu personvārdi tiek atveidoti nepareizi. Ir muļķīgi "otrreizēji pārstrādāt" šos atveidojumus un ievazāt latviešu valodā. Tas, ka kāds neizglītots žurnālists attiecīgo personvārda formu latviešu valodā ir ienesis 10 vai 20 gadus tālā pagātnē nekādā veidā nemaina to, ka šī atveides forma ir kļūdaina. Speciāli vēlos pieminēt zviedru valodas personvārdus. Zviedrija ir top 4 hokeja nācija, mums tuva kaimiņvalsts, viena no ekonomiski, politiski un militāri tuvākajiem Latvijas sabiedrotajiem. Daudzi latvieši dzīvo vai studē Zviedrijā, turklāt zviedru valoda ir viena no populārākajām svešvalodām Latvijā. Ja jums zviedru valodas vārdu atveide nav mācīta skolā, pirms kritizēt SC.com izglītotos autorus, veltiet kaut vai pāris minūtes no savas dzīves, lai izglītotu sevi un ar zviedru valodas vārdu izrunu iepazītos Vikipēdijā vai kur citur. Paldies.
Pirmais krievu valodas likums, ko mācīja 3.klasē - ja nav uzsvara uz O, tad tas izrunā automātiski pārvēršas par A. Un ne par kādeu ae, oe vai vēl kādu interpretējamu skaņu. Tieši tāpat kā ти = ķi, не = ņe utt.
Futbolā un citos sporta veidos ir vesels lērums līdzīgu gadījumu. Piemēram, futbolists 'Xavi' latviski ir Čavi.
Ja kādā virsrakstā pamanu kļūdas ('Ksavi', piemēram), vari gaidīt kārtējo penteri no manis.
Tā kā tu drusku jauc šeit cēloņsakarību.
Tad latviešiem nav jāmācās arī angļu, vācu, franču, krievu valodu īpatnības.
Teiksim 'Giroukss', 'Lemiukss', 'Stshumatshers", "Bils Tslintons", utt.
vispirms Tu saki: Da labi, arī no krievu valodas var saprast par kādu spēlētāju ir domāts
bet tagad - Es nemaz nekur neesmu teicis, ka lasu daudz krievu portālus, principā nelasu viņus vispār
Tātad Tu esi tāds pats lieldaiļtirsējs kā mūsu Liepājas draugs Ivars...
ali bija pareizi, bet reāli viena liela pižonēšanās, šeit izskatās ka ir kas līdzīgs.
Krievu skaņa ɐ atbilst: en.wikipedia.org
Latviešu valodā burtam 'a' atbilst skaņa: Open back unrounded vowel - Wikipedia, the free...
Latvijā ir vesela rinda igauņu uzņēmumu ar centrālo biroju Igaunijā. Attiecīgi sanāķ ļoti daudz visdažādākā veida kontaktu ar igauņiem, utt. Personīgi pazīstu 3 cilvēkus, kam šobrīd dzīve būtu vieglāka un karjeras kāpnes lēzenākas, ja būtu igauņu valodas zināšanas. Spāņu - tā īsti nevienu.
Ar Baltkrieviju mums ir ļoti ierobežoti kontakti. Pārsvarā tranzīts. Un sarunas notiek krieviski, nevis baltkrieviski.
2. Krievija –1 128 859 072 EUR jeb 12,43 %
3. Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94 %
4. Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40 %
5. Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10 %
Skatoties pēc šiem datiem, nu nekādi nesanāk 3/4, pat ja 6.vietā ar 6.099% ir dalītās vietās Somija, Zviedrija, Norvēģija, Īslande un Dānija (ja to arī ieskaiti pie Z-valstīm).
Būsim reāli - ar Īslandi vairāk par 1% nevar būt, Somijas tirgus arī ir megamazs, lai būtu 6%, tāpēc maksimāli nosliekties var uz knapiem 50%. Un arī tie 50% ir tālu no patiesības visdrīzāk.
Loģiski, ka atšķiras, es neteicu, ka neatšķiras, ja jau LV ir problēma ar Useinu, kur ir 4-5 versijas, tad par krieviem nav jābrīnās, bet pārsvārā visos variantos var izburtot spēlētāja personību, TĀDA bija mana doma, bet tu ieciklējies par pierēm, kuras tev trūkst!
Pēdējo reizi padziļināti pētīju 2011. gadā, tad arī bija tās 3/4. Minimālas izmaiņas var būt ir bijušas, taču būtiski nekas nav mainījies.
Varbūt samazinājies kokmateriālu eksports un atiecīgi krities kopējais eksporta apjoms uz Lielbritāniju/Skandināviju, taču tas fundamentāli neko nemaina.
Skandināvija ir lielākais investors, viņiem pieder liela daļa nekustamo īpašumu, finanšu institūcijas, utt.
gudrus un inteliģentus cilvēkus parasti lielākā daļa ciena, pat tad, ja nesakrīt viedokļi, bet tādus, kas mētā pārgudros, un teju visus pēc kārtas sauc par stulbiem un neizglītoties, ar zobiem un nagiem iekrampējoties vienā likumā, ciena retais, ja nu vienīgi tādi paši iedomīgi mudaki (atvaino, paslīdēja pirksti uz klaviatūras
Globāli "vajadzīgāka" būtu tā spāņu vai franču valoda, kuras gan pats neesmu mācījies, bet nekad nepiekritīšu, ka zviedru vai igauņu valoda mums būtu jāmācās drīzāk, kā iepriekš minētās!
Latviešu valodā gan nav tā iepriekšminēta krievu valodas skaņa.
galu galā, kā tad ir - cilvēks kalpo valodai, vai valoda cilvēkam? es cienu savu valdou un savas saknes, bet man tomēr ir svarīgāk, lai mani saprastu un, lai es saprastu citus...
Neesmu speciālists, bet vai abi vārdi nesākas ar vienu un to pašu skaņu?
Ar spāņiem mums ir ļoti minimāls kontakts un spāņu valodas zināšanas ir ekonomiski mazāk vērtas par zviedru valodas zināšanām.