"Riga": rekordliels ārzemnieku skaits, bez tīņiem, fantastiskais Puriņš

Arī šajā sezonā "Riga" neiztika ar vienu treneri. Ar skaļu pompu 2022. gadā tika izziņota slavenā vācieša Torstena Finka pievienošanās galvaspilsētas klubam, taču, nenostrādājis pat pussezonu, viņš "Riga" pameta. Sezonas otrajā pusē "Riga" vadīja Sandro Perkovičs.

Līdzīgi kā treneru frontē, arī spēlētāju sastāva ziņā "Riga" nebija stabila. Komandas kreklu Virslīgas mačos uzlaikoja pat 36 spēlētāji - tikpat arī "Audai", abās komandās uzspēlējot sešiem. Interesanti, ka arī nesekmīgajā 2021. gada sezonā šis skaits bija tieši 36 (toreiz tuvākajai sekotājai šai rādītājā vien 30) un abās sezonās "Riga" sastāvā uzspēlēja tikai 15 no 36 futbolistiem.

Tomēr trīs "Riga" futbolisti nepakļāvās rotācijai un nestabilajai situācijai, vismaz 26 reizes izejot pamatsastāvā 36 kārtu ciklā. Tie bija Jurijs Kendišs, Raivis Andris Jurkovskis un Gabriels Ramoss. Baltkrievu futbolists Kendišs trīs no piecām spēlēm izlaida diskvalifikācijas dēļ. Nākamais trio, kas jāizceļ - Mikaels Soisalo, Antonijs Černomordijs un Nils Toms Puriņš. Izlases kapteinis Černomordijs uz soliņa pabija tikai sešas reizes, pārējā laikā ciešot no savainojumiem un diskvalifikācijām, savukārt Puriņš pirmajās 12 kārtās vārtos stājās tikai divas reizes, taču sezonas vidū un beigās kļuva par komandas līderi. "Riga" kļuva par vienīgo komandu 2022. gada Virslīgā, kuras rindās turnīrā nedebitēja neviens latviešu spēlētājs.

"Riga" vidēji mačā izcīnīja 2.25 punktus, un tas ir trešais labākais rādītājs kluba septiņu gadu vēsturē Virslīgā - pat 2019. gadā, kad tika izcīnīts otrais Virslīgas tituls, punktu vidēji spēlē bija mazāk. Tomēr galvenais ir tabula un otrā vieta tādu klubu kā "Riga" nevar apmierināt. "Riga" sevišķi vāji klājās pret "Top4" komandām (3-2-7). Toties pret 5.-10. vietu ieņēmušajām sešām komandām fantastiska 23-1-0 bilance. "Riga" pret piecām komandām dabūja maksimālos 12 punktus - čempionei "Valmierai" tas izdevās tikai pret vienu komandu, tomēr valmierieši tieši "Top 4" savstarpējos mačos bija īpaši jaudīgi (8-2-2).

Jāmin, ka otro vietu "Riga" vēl nekad nebija izcīnījusi - ir trīs pirmās vietas un pa reizei trešā, ceturtā un piektā vieta. Tāpat jāsaka, ka Perkoviča vadībā "Riga" izcīnīja 2.35 punktus spēlē ("Valmierai" visā sezonā vidēji par nieka tiesu vairāk - 2.36 punkti mačā), Finka vadībā 1.92 punktus, bet vēl trijos mačos aizvietotāja ampluā veiksmīgi (maksimālie deviņi punkti) pildīja Kristaps Blanks, uzvarot arī Rīgas derbijā.

"Riga" ne pirmo gadu nespēja atrast uzbrucēju, kurš visas sezonas garumā stabili gūtu vārtus. Ja "Valmierai" un RFS pa trim spēlētājiem iesita vismaz 10 vārtus, tad "Riga" tāds bija tikai viens, un viņš spēlēja tikai pussezonu. Proti, iespaidīgu statistiku uzrādīja īrētais Marselo Torress - 16 mačos 11 vārti. Visu sezonu spēlēja Ramoss, kuram pietrūka viena precīza raidījuma, lai sasniegtu desmitnieku. Tālāk ar attiecīgi septiņiem un sešiem vārtiem sekoja Džozelfo Bārnss un Kendišs. Tikmēr Soisalo 2022. gadā guva divreiz mazāk vārtu nekā 2021. gadā (četri pret astoņiem), toties ražīgs rezultatīvo piespēļu skaits (deviņas) ļāva arī šo sezonu pabeigt ar 13 rezultativitātes punktiem, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr viens no spilgtākajiem futbolistiem "Riga" sastāvā un Virslīgā vispār bija Duglass Aureliu, kurš pussezonā sakrāja 5+8.

2022. gada sezona dažādu iemeslu dēļ pavisam neveiksmīga sanāca Robertam Ozolam, kuram tikai 16 spēles (un 15 ielaisti vārti). To teicami izmantoja Puriņš, kurš uzrādīja diezgan neticamu statistiku - astoņi ielaisti vārti 20 spēlēs! Nils Toms bija labākais dažādos griezumos. Sauso spēļu skaita ziņā, lai gan nepiedalījās 16 spēlēs (bija komandas, kuru pamatvārtsargi sakrāja ievērojami vairāk maču, čempionu Rihardu Matrevicu ieskaitot), Puriņš kļuva par labāko, neielaižot vārtus 14 no 20 mačiem. Savukārt uz vidēji 90 minūtēm Puriņš dominēja pavisam pārliecinoši, ja neskaitām dažus vārtsargus ar vienu aizvadīto spēli turnīrā:

Slīprakstā vārtsargi, kuri nesakrāja 50% no maksimālā spēles laika.

Protams, ne jau viens Puriņš ir varonis, bet "Riga" kopumā atkal spēlēja diezgan pragmatisku, sistēmisku futbolu, kvalitātes netrūka un uzlauzt "Riga" cietoksni nebija viegli. "Riga" ielaida tikai 23 vārtus, un tā bija labākā aizsardzība turnīrā, priekšā arī "Valmierai". Starp citu, tieši "Valmiera" arī vienīgā labi tika galā ar "Riga" aizsardzību, gūstot deviņus vārtus (39% no "Riga" ielaistajiem vārtiem). Pret pārējām komandām "Riga" 32 spēlēs vispār ielaida tikai 14 vārtus... Tāpat uzmanības vērts fakts ir tāds, ka "Riga" maču pēdējos ceturkšņos (no 70. minūtes) dominēja ar kopējo rezultātu 25:2 - nevienai citai komandai šajā periodā nebija mazāk par astoņiem ielaistiem vārtiem.

Jau 2021. gadā "Riga" uzstādīja vērienīgu rādītāju - 24 leģionāri. 2022. gadā pat šis šķietami grūti pārspējamais rekords ir labots - 26 ārzemnieki! Tātad latvieši tikai 10. Ar viesspēlētājiem sekmes bija dažādas - daži no viņiem līderu lomā, daži neizšāva. "Riga" mazliet pārspēja "Spartaka" 2020. gada rekordu (11.0), vidēji mačā laukumā izlaižot 11.1 leģionāru. Kā noprotat, maksimums ir 13.0 (astoņi pamatsastāvā un pieci uz maiņu katru maču). Arī kopējā valstu pārstāvniecība iespaidīga - "Riga" kreklu uzvilka futbolisti no 20 valstīm, ieskaitot Latviju. Leģionāru ģeogrāfija sekojoša: Brazīlija, Ukraina (pa trim), Nīderlande, Gana, Francija (pa diviem), Argentīna, Austrija, Baltkrievija, Bulgārija, DR Kongo, Grieķija, Horvātija, Nigērija, Peru, Portugāle, Senegāla, Serbija, Somija un Zviedrija.

"Riga" vidējais vecums bija 26.5 gadi, izmantojot visu kaut reizi spēlējušo futbolistu pilnos gadus sezonas izskaņā. "Riga" bija trešā vecākā komanda turnīrā, apmēram par vidēji gadu (uz spēlētāju) vecākas bija "Liepāja" un RFS. Toties "Riga" bija vienīgā komanda turnīrā, kuras rindās visas sezonas garumā laukumā neizgāja neviens tīnis. Jaunākais futbolists vienībā bija Bārnss, kuram bija 20 gadu un mēnesi pēc sezonas beigām apritēja 21. Tikmēr vismaz 30 gadus veci bija Vladimirs Kamešs (34), Ritvars Rugins (33), Kendišs, Antons Kurakins (pa 32), Tanoss Pecoss, Armands Pētersons (pa 31), Oleksandrs Fiļipovs un Navarone Fors (pa 30).

Kartīšu ziņā "Riga" bija aptuveni pa vidu, kas droši vien nav labs rādītājs, ņemot vērā komandas lielākoties dominējošo stilu (tiesa, 2021. gadā bija vēl trakāk, ieņemot otro vietu pēc kartīšu rēķina). Vismazāk disciplīnu ievēroja Kendišs, kuram viena sarkanā un astoņas dzeltenās kartītes. Francūzis Moameds Uadā bija īsts nelaimes putns - ieradies Latvijā vēlīnā sezonas fāzē, viņš nospēlēja tikai 130 minūtes, taču paguva gan dabūt sarkano kartīti un diskvalifikāciju, gan vēlāk arī ilgtermiņa savainojumu. Ne mazāk priecīgs par savu sarkano kartīti pret Tukumu varēja būt Soisalo - somam 27 spēlēs nevienas(!) dzeltenās kartītes, taču nepiemērotā brīdī tiešais noraidījums un diskvalifikācijas dēļ sezonas izšķirošā posmā izlaisti mači pret RFS un "Valmiera" (viens punkts divās spēlēs). Glodī Ngondā izcēlās ar septiņām dzeltenajām kartītēm.

Gan 2021., gan 2022. gadā "Riga" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Černomordijs (1. un 5.), Ozols (3. un 9.) un Soisalo (6. un 4.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT pieejams arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti (2016. gadā izslēgta viena tehniskā uzvara, 2020. gadā viens tehniskais zaudējums, lai precīzāk attēlotu sportisko rezultātu)
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme
"**" - iekļautas spēles pret "Ventspili", punktu statistikā nav iekļauta tehniskā uzvara pār "Noah".

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Super Nova" (2:0, 4:1, 1:0, 4:1=12p.), "Spartaku" (3:0, 4:0, 2:1, 3:1=12p.), "Mettu" (4:0, 4:1, 3:2, 2:0=12p.), "Audu" (1:0, 1:0, 2:0, 2:0=12p.) un "Tukums 2000/Telms" (1:0, 1:0, 3:1, 2:0=12p.).
Vismazāk punktu pret: "Valmieru" (2:1, 0:3, 0:2, 1:3=3p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī mājās 4:0 pret "Mettu", 2. aplī viesos 4:0 pret "Spartaku", 3. aplī viesos 4:0 pret "Daugavpili" (faktiski spēle notika Rīgā), 4. aplī mājās 4:0 pret "Daugavpili".
Lielākais zaudējums: 2. aplī viesos 0:3 pret "Valmieru".
Vidējais vārtu skaits: 1.89 iesisti, 0.64 ielaisti, kopā 2.53 (vidēji čempionātā 1.49:1.49, kopā 2.97).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji mājas spēlēs

Mediāna: tiek izslēgtas astoņas vislabāk apmeklētās un astoņas vissliktāk apmeklētās mājas spēles un aprēķināts vidējais apmeklējums atlikušajās divās spēlēs. Šādā veidā tiek mazināta “ekstrēmu” nozīme – piemēram, 2022. gada Virslīgas apmeklējuma rekordspēle "Riga" – RFS pulcēja 4 258 skatītājus un pamatīgi ietekmē vidējo apmeklējuma rādītāju, taču neraksturo “ikdienas” situāciju.

Līdzīgi kā RFS gadījumā, arī otrais lielais galvaspilsētas klubs izcēlās ar dažām ekstrēmi kupli apmeklētām spēlēm, kamēr ikdienas aina bija krietni skumjāka. Rīgas derbiju 27. maijā apmeklēja vairāk nekā četri tūkstoši, otru Rīgas derbiju pēdējā kārtā (kad "Riga" teorētiski varēja izraut titulu) 2 875 skatītāji, savukārt gandrīz divi tūkstoši bija liecinieki "Riga" - "Valmiera" mačam un Raimonda Kroļļa fantastiskajam vārtu guvumam. Noņemot šīs trīs mājas spēles, pārējās vidējais apmeklējums bija 362 skatītāji jeb ne tik daudz vairāk kā pārējo deviņu komandu mājas spēlēs (vidēji 307). Tādējādi no vienas puses "Riga" kļuva par 2022. gada Virslīgas vislabāk apmeklēto komandu, bet mediānas rādītājā bija trešā, tālu palaižot priekšā "Liepāju" un minimāli arī "Valmieru", kurām skatītājs bija "stabilāks".

Izteikti maz cilvēku nāca uz "Mežaparks Sports Village", lai gan patiesībā futbolu vērot tur ir ļoti patīkami. Septiņās tur aizvadītajās "Riga" mājas spēlēs vidējais rādītājs bija 229, divreiz (pret "Spartaku" un "Daugavpili") tuvojoties niecīgajai 100 skatītāju atzīmei. "Skonto" stadions turēja ievērojami augstāku latiņu ar vidēji 1 173 līdzjutējiem ik maču. Protams, šo rādītāju pamatīgi augšā uzvilka minētās trīs vislabāk apmeklētās spēles, bet reiz, 16. oktobrī, pret "Daugavpili" atnāca vien 280 skatītāji.

Leģionāri
Vidēji: 11.1 leģionāri* ik spēlē, 1. vieta Virslīgā (visvairāk leģionāru). "*" - vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).

Fair Play
Vidēji: 2.22 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 5. vieta Virslīgā (četras komandas Virslīgā bija disciplinētākas). Virslīgā vidēji – 2.34 punkti.

Komandu apskati