"Liepāja": seši lieli bundzinieki, relatīvi daudz skatītāju

"Liepāja" 2021. gadā ar Nebojšu Vigņeviču pie stūres izrāva trešo vietu, pirmo reizi četros gados iekļūstot "Top 3". Tomēr 2022. gada sākumā serbu speciālists komandu pameta. Sezonas laikā "Liepāju" vadīja secīgi Kirils Aļševskis un Tamazs Pertija un, visticamāk, tieši šāda nepastāvība lika komandai palikt ārpus trijnieka ceturto reizi piecos gados. Arī 35 spēlētāju iziešana laukumā "Liepājas" kreklā liecina par stabilitātes trūkumu. Tiesa, "Riga" un "Audai" bija vēl par vienu vairāk (36) un Virslīgas 10 komandām vidējais rādītājs arī nebija sevišķi mazāks (32).

Nestabilajā sezonā un komandu vadot diviem dažādiem treneriem, 2022. gadā "Liepājai" tomēr bija sešas uzticamas vērtības, seši lieli bundzinieki - Krišjānis Zviedris, Roberts Savaļnieks, Dodo, Leonels Strumija, Nemaņa Belakovičs un Lukass Villela. Daiļrunīgs ir fakts, ka sestā spēles laika īpašnieks Villela ar 2 473 minūtēm gandrīz divkārši apsteidza septītā laika īpašnieku Martinu Martu (1 333 minūtes) un tālāk jau seko spēlētāji, kuri pārsvarā spēlēja tikai vai nu Aļševska, vai Pertijas vadībā.

Neskatoties uz to, ka Zviedris divreiz tika nomainīts (vietā uznāca divi dažādi vārtsargi), tieši Krišjānis kļuva par Virslīgas lielākā spēles laika īpašnieku. Iemesls tāds, ka abas minētās maiņas bija simboliskas - 78. minūtē un mača kompensācijas laikā (Ņikita Pinčuks kļuva par vienīgo Virslīgas debitantu no latviešiem "Liepājas" kreklā). Tādējādi Zviedris sakrāja 3 228 no 3 240 minūtēm (99.6% no maksimuma). Savukārt Belakovičs, kaut arī septiņas reizes spēli sāka uz rezervistu soliņa, piedalījās pilnīgi visās 36 spēlēs un to pašu spēja atkārtot vienīgi Zviedris un "Spartaka" Oļegs Laizāns.

Pertijam "iepazīstot komandu", sezonas beigās "Liepāja" uzņēma labāku ritmu, sāka uzvarēt un pacīnījās ar RFS par trešo vietu. Šis finiša spurts palīdzēja sasniegt 1.94 punktus vidēji spēlē. Lai cik daudz kritikas izpelnītos "Liepāja", šis 1.94 punktu rādītājs ir labākais kopš 2015. gada, kad tika izcīnīts tituls! Tiesa, šeit arī jāņem vērā konteksts - 2022. gadā Virslīgā bija paplašināts "otrais ešelons" un objektīvi situācija bija pateicīgāka, lai krātu punktus. Tāpat jāmin, ka pēc 15 spēlēm "Liepājai" rādītājs bija 2.33 punkti vidēji spēlē, un sezonas turpinājumā ieslēdzās negatīva dinamika. Aļševskis fiksēja 2.19 punktus spēlē, Pertija 1.75 punktus.

"Liepāja" Virslīgas sezonā guva vairāk vārtu (72) nekā "Riga" (68), sasniedzot trešo rādītāju vārtu gūšanā. Villela (9), Belakovičs (8) un Gotjē Mankendā (8) pieklauvēja pie 10 vārtu durvīm, tomēr tās neatvēra, toties par rezultatīvāko kļuva Dodo, kam 13 vārti un komandas labākā snaipera tituls jau trešo gadu pēc kārtas. Jāizceļ Mankendā veikums - DR Kongo futbolists, uzspēlējot arī malējā aizsarga pozīcijā, paguva par sevi likt runāt pēc Latvijā pavadītas pussezonas. Mankendā vieniem vārtiem vajadzēja 143 minūtes, kamēr Dodo 214. Agri savainotajam Mārtiņam Ķiguram 139...

Zviedris un balsta pussargs Strumija, saprotams, ar lielu rezultativitāti priekšā neizcēlās, toties pārējie četri no "lielajiem bundziniekiem" [lasi: līderiem] bija naski piespēļu dalītāji. Savaļnieks, negūstot nevienus vārtus, izcēlās ar 16 rezultatīvām piespēlēm, kas iepriekšējā dekādē ir nepārspēts rādītājs, ja vien... neskaita šo pašu 2022. gadu, kad vēl vairāk, 20 piespēles, sapelnīja Kamilo Mena. Savaļnieks ar 0+16 pat iespraucās līgas desmitniekā pēc rezultativitātes punktiem, savukārt Villelam gan astoņi vārti, gan astoņas rezultatīvas piespēles un devītā pozīcija. Visaugstāk no liepājniekiem gan tas pats Dodo, kuram 13+7 un piektā vieta Virslīgā. Belakovičam un Mankendā attiecīgi sešas un piecas rezultatīvas piespēles.

Kā jau tika minēts, Zviedris nospēlēja visas 36 spēles. Aizsardzība gan "Liepājai" nebija pārāk uzticama un komanda ielaida piekto mazāko vārtu skaitu, tātad vairāk nekā aiz muguras palikusī "Auda". Krišjānim sanāca tikt pie 11 sausām spēlēm - trim vārtsargiem Virslīgā šis rādītājs bija labāks. Jāizceļ Zviedra četru sauso spēļu sērija divu nedēļu laikā maijā - saspringtajā kalendārā viņš palika nepārspēts pret "Riga" (1:0), "Spartaku" (0:0), "Daugavpili" (4:0) un "Mettu" (1:0), līdz nākamajā cīņā ielaida vārtus kompensācijas laikā pret "Audu" (2:1).

"Liepājas" labākā sastāva meklējumi "vainagojās" ar sezonas laikā sakrātu 21 leģionāru, kurš pabijis laukumā. Vienīgi "Riga" uzrādīja vēl lielāku daudzumu. Jāatzīst, ka liela daļa ārzemnieku arī patiešām noderēja - ja lielākais spēles laiks komandā bija Zviedrim un Savaļniekam, tad no tālāk sarakstā sekojošajiem 10 futbolistiem deviņi bija leģionāri. Tiesa, "Auda" šai ziņā bija vēl efektīvāka, kā rezultātā "Liepājai", ja skaitām katrā mačā laukumā izgājušo ārzemnieku skaitu, ar 9.3 leģionāriem (kluba rekords) laukumā ik spēli tomēr trešā pozīcija aiz "Riga" un "Audas". Viesspēlētāju ģeogrāfija: Brazīlija (trīs), Ukraina, Bosnija un Hercegovina, Serbija (pa diviem), Albānija, Argentīna, Baltkrievija, Beļģija, DR Kongo, Itālija, Melnkalne, Nigērija, Portugāle, Senegāla, Slovēnija, Urugvaja (pa vienam).

"Liepājas" vidējais vecums bija 26.9 gadi, izmantojot visu kaut reizi spēlējušo futbolistu pilnos gadus sezonas izskaņā. Tas bija otrs lielākais vecums aiz RFS, tiesa, pielikumā “Excel” failā ir arī korektāks aprēķins, ņemot vērā futbolistu precīzo vecumu sezonas vidū un spēles laika proporciju - pēc šīs metodes "Liepāja" bija vecākā komanda turnīrā, jo, piemēram, debitants Pinčuks nospēlēja pavisam simboliski. Ņikita (18) bija vienīgais "Liepājas" tīnis, kamēr komandas otrs jaunākais spēlētājs Hogans Ukpa sezonu sāka 20 gadu vecumā. Vecākie bija Dodo, Marko Simičs (abiem sezonas beigās pa 35), Igors Tarasovs (34), Mihails Gordeičuks (33), Strumija, Artūrs Karašausks, Sedinā Keitā un Gļebs Kļuškins (pa 30).

"Liepāja" bija trešā nedisciplinētākā komanda meistarsacīkstēs. Četras sarkanās kartītes (vairāk tikai "Mettai" - piecas) un arī solīds daudzums dzelteno plāksteru. Interesanti, ka trīs no četriem noraidītajiem pārējos mačos (kopā) nenopelnīja vairāk par diviem brīdinājumiem. Vienīgi Aleksejs Grjaznovs savam noraidījumam pievienoja trīs dzeltenās kartītes (ieskaitot "sarkano" spēli, kopā piecas), savukārt līderis dzelteno kartīšu skaita ziņā bija Strumija - astoņas. Iepriekšējo septiņu sezonu laikā Strumijam tikai reizi ir bijis mazāk par sešām dzeltenajām kartītēm. Tikmēr Karašausks 22 spēlēs 2022. gada Virslīgā ne reizi nenopelnīja kartīti, kas viņam izdevies otro reizi karjerā (pirmā reize "Riga" kreklā 2019. gadā, kad Artūram tikai 13 spēles).

Gan 2021., gan 2022. gadā "Liepājas" labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Keitā (1. un 10.), Zviedris (2. un 1.), un Dodo (5. un 3.). Mazliet (sevišķi minūšu izteiksmē) pietrūka Krišam Kārkliņam (6. un 13.) un Ukpam (7. un 12.).

Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT pieejams arī "Excel" fails, kurā varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!

Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P - pozīcija (V - vārtsargs, A - aizsargs, P - pussargs, U - uzbrucējs). Min. - kopā nospēlētās minūtes. Sāk. - spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. - dzeltenās kartītes. Sark. - sarkanās kartītes.

(2012. un 2013. gadā informatīvi izmantoti "Liepājas metalurga" rādītāji)

Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. - iegūtie punkti
(3) Vid.p. - vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. - futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. - vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.
"*" - "Covid-19" ierobežojumu ietekme

Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas "vārti+rez.piespēles" (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)

Komanda

Mājās/viesos

Visvairāk punktu pret: "Daugavpili" (5:1, 4:0, 2:1, 3:2=12p.).
Vismazāk punktu pret: RFS (2:3, 2:2, 1:2, 0:0=2p.).
Lielākā uzvara: 1. aplī mājās 5:1 pret "Daugavpili", 1. aplī viesos 5:1 pret "Mettu", 2. aplī viesos 4:0 pret "Daugavpili" un 4. aplī mājās 5:1 pret "Mettu".
Lielākais zaudējums: 1. aplī viesos 0:3 pret "Valmieru".
Vidējais vārtu skaits: 2.00 iesisti, 1.17 ielaisti, kopā 3.17 (vidēji čempionātā 1.49:1.49, kopā 2.97).

Rezultāti pa spēles nogriežņiem

Gūtie/ielaistie vārti pa minūtēm (45. un 90. minūtē ietilpst arī attiecīgo puslaiku kompensācijas laiki)

Skatītāji mājas spēlēs

Mediāna: tiek izslēgtas astoņas vislabāk apmeklētās un astoņas vissliktāk apmeklētās mājas spēles un aprēķināts vidējais apmeklējums atlikušajās divās spēlēs. Šādā veidā tiek mazināta “ekstrēmu” nozīme – piemēram, 2022. gada Virslīgas apmeklējuma rekordspēle "Riga" – RFS pulcēja 4 258 skatītājus un pamatīgi ietekmē vidējo apmeklējuma rādītāju, taču neraksturo “ikdienas” situāciju.

Lai gan "Liepāja" nespēj sasniegt kārotos mērķus tabulā, apmeklējuma ziņā tā izceļas. "Riga" summā sakrāja vairāk līdzjutēju mājas spēlēs, taču tai bija super mačs ar 4 258 skatītājiem un vēl viena "ekstrēmi" apmeklēta spēle. Ja secīgi salīdzina skatītāju skaitu "Liepājas" un "Riga" mājas spēlēs (pirmā pret pirmo, otrā pret otro utt., pat ja tās notika dažādās nedēļas nogalēs), tad liepājniekiem pārliecinoša dominance ar 13:5, tāpat pārliecinošs pārākums mediānas rādītājā (670 pret 446).

Atšķirībā no citām komandām, "Liepāja" prata sasniegt augstus skaitļus arī pavasara spēlēs mākslīgā seguma laukumā - vidēji 570 skatītāji "Daugavas" rezerves stadionā. Viena spēle gan "lec ārā", kad tikai 130 interesenti pulcējās drausmīgos laika apstākļos 6. aprīlī uz "Liepājas" 5:1 uzvaru pār "Daugavpili". Lielajā "Daugavas" stadionā 12 spēlēs vidējais apmeklējums bija 668 skatītāji. "Liepāja" divreiz tuvojās tūkstotim vasarā pret "Riga" (0:0) un "Daugavpili" (2:1), bet tika tam pāri pēdējā kārtā, kad asistēja arī Valmieras līdzjutēji - titula svinībās noraudzījās 1 037 fani, kas bija sestā apmeklētākā spēle Virslīgas sezonā.

Uz "Liepājas" rādītājiem jāraugās ne vien 2022. gada turnīra, bet arī vēsturiskā kontekstā - kluba dibināšanas pirmajos piecos gados (2014.-2018.) apmeklējums allaž bija augstāks, 2015. gadā pat sasniedzot rādītāju 1 498. Liepāja attīstās kā pilsēta un tai noteikti ir potenciāls audzēt skatītāju skaitu salīdzinoši ar to, kas bija 2022. gadā.

Leģionāri
Vidēji: 9.3 leģionāri* ik spēlē, 3. vieta Virslīgā ("Riga" un "Audai" bija vairāk leģionāru). "*" - vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).

Fair Play
Vidēji: 2.64 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 8. vieta Virslīgā (trešā mazāk disciplinētā komanda Virslīgā). Virslīgā vidēji – 2.34 punkti.

Komandu apskati