Moroza viedoklis: RFS divas labākās un divas sliktākās spēles Eiropas līgā
Latvijas futbola čempionvienības RFS galvenais treneris Viktors Morozs ļoti plašā intervijā ar Sportacentrs.com futbola apskatnieku Edmundu Novicki atskatījās uz aizvadītās sezonas Eirokausu spēlēm, izķidājot kvalificēšanos UEFA Eiropas līgas pamatturnīram un sniegumam tajā. Intervijas audio ieraksts pieejams Novicka "Patreon" kontā, piedāvājam dažus fragmentus.
RFS aizvadītajā sezonā piedalījās 16 Eirokausu spēlēs - vispirms kvalifikācijā tika gūtas piecas uzvaras un ciesti trīs zaudējumi (zaudējumam viesos pret Kipras APOEL gan sekoja uzvara pēcspēles sitienu sērijā, kas sniedza uzvaru visā duelī), pēc tam Eiropas līgas pamatturnīrā astoņos mačos tika gūta viena uzvara un divi neizšķirti un piedzīvoti pieci zaudējumi.
"Vienmēr treneriem ir dilemma, kas vairāk patīk un kas kvalificējas kritērijam "laba spēle" - slikts sniegums un uzvara vai labs sniegums un zaudējums?" aicināts nosaukt divas labākās un divas sliktākās RFS spēles Eiropas līgā, paskaidroja komandas galvenais treneris Viktors Morozs. "Protams, kluba prezidentam būs savs viedoklis, bet es kā treneris saprotu, ka vienmēr uzvarēt nevar. Taču, ja strādā sistēma un spēlētāji to saprot, tad arī uzvaras nāks biežāk. Ne vienmēr - dažreiz arī mums kaut kas nenostrādāja, jā, bet kopumā ar šīm spēlēm esmu ļoti apmierināts."
"Viena izceltā spēle būtu pret Frankfurtes "Eintracht"," par zaudējumu 0:1 pret Vācijas Bundeslīgas klubu teica Morozs. "Ja mēs runājam par spēles zīmējumu, par mūsu spēles sistēmu, par to, kā spēlētāji izskatījās, kā darbojās komanda visās fāzēs."
"Un otra spēle būtu pret Telavivas "Maccabi"," Morozs sacīja par spēli, kurā tika zaudēts ar 1:2, spēles izskaņā RFS neizmantojot izcilu iespēju panākt neizšķirtu ar 11 metru soda sitiena palīdzību. "Patiešām kvalitātes ziņā šī spēle bija ļoti laba, arī neskatoties uz to, ka neguvām punktus. Protams, spēle pret "Ajax" ir kaut kas pavisam cits, tāpat kā neizšķirti pret "Galatasaray" un "Anderlecht", tie bija varonīgi sasniegumi. Bet, ja mēs vērtējam spēles tieši no trenera skatupunkta, skatoties pēc tā, ko bijām runājuši ar komandu un kas no tā izdevās laukumā, tad, manuprāt, spēles pret "Eintracht" un "Maccabi" bija labākās."
"Savukārt pretējā virzienā - spēles pret Kijivas "Dynamo" un Grieķijas PAOK, manuprāt, mums bija sliktākās," turpināja Morozs.
Sliktākais rezultāts RFS komandai gan bija spēlē pret Rumānijas FCBS, kad viesos nācās piekāpties ar 1:4. Morozs paskaidroja, kādēļ šo maču pie sliktākajām spēlēm nepieskaita.
"Tā bija pirmā spēle pamatturnīrā. Mans personīgais viedoklis - tur mēs ļoti labi aizvadījām pirmo puslaiku. Mēs individuāli kļūdījāmies dažās situācijās, pieņēmām nepareizus lēmumus, arī pretinieki bija nedaudz ātrāki, un gan pirmie, gan otrie vārti atnāca pēc mūsu kļūdām, kuras, manuprāt, pēc tam vairs nepieļāvām."
"Bet principā bija tāda situācija... arī no līdzjutējiem dzirdu viedokļus, ka, lūk, tā, kā jūs spēlējāt pēdējās minūtēs pret "Anderlecht", vajadzēja spēlēt jau no pirmajām minūtēm arī citos mačos," teica RFS treneris, atsaucoties uz spēles pret "Anderlecht" izskaņu, kad RFS metās uzbrukumā, lai atspēlētos, un šī beigu ofensīva noveda pie vārtiem un patīkamā neizšķirta 1:1). "Bet bija tā, ka pēc pirmā puslaika pret FCBS esam ģērbtuvēs, rezultāts 1:2, bet mums ir iespējas. Mēs runājām, ka jāuzvar un ka varam to izdarīt. Un otrajā puslaikā iznācām laukumā un sākām spēlēt, kā jau daudzi grib, atklāto futbolu. Rezultāts tad sanāca 1:4, un visi runāja, ka RFS slikti spēlē. Jā, šis otrais puslaiks vairs nebija tik labs mums."
"Kopumā pēc šīs spēles biju bēdīgs un sarūgtināts, bet nākamajā dienā pamodos un sapratu, ka viss ir kārtībā. Galvenais, lai mēs pareizi saprastu, kur mēs esam un kā mums jāspēlē. Tāpat sapratu, ka man ir jānoņem spiediens no komandas un lai mēs varam spēlēt Eiropas līgā, izbaudot to. Un nevis vienkārši izbaudīt, ka mēs te esam uz šīs futbola skatuves, bet izbaudām, spēlējot savu futbolu. Ja izdosies uzvarēt kaut ko, lieliski. Ja nē, tad lai varam paskatīties uz sevi spogulī un godīgi atzīt, ka izdarījām visu pēc labākās sirdsapziņas," sacīja Morozs.
Eiropas līgas kulminācija RFS pienāca janvāra otrajā pusē, kad savā laukumā tika pārspēta Amsterdamas "Ajax" komanda. "Vai kādreiz paveikšu vēl kaut ko iespaidīgāku? Cerības jau ir, jā," sacīja Morozs. "Nebūs viegli. Šī uzvara, manuprāt, jebkuram mūsu spēlētājam ir lielākā karjerā. Pirms mača dažiem futbolistiem vaicāju, vai viņi kādreiz ir spēlējuši pret tāda līmeņa komandu. Neviens neatbildēja pozitīvi. Jā, Konferences līgā bija "Fiorentina", bet domāju, ka "Ajax" ir lielāks klubs. Līdz ar to - iepriekš mēs vispār nebijām spēlējuši pret tāda līmeņa pretinieku, un uzvarēt šādā spēlē patiešām nozīmē ļoti daudz. To būs grūti atkārtot, jā, taču šī uzvara mums paliek uz mūžu. Kad būšu vecs, varēšu mazbērniem stāstīt, ka kādreiz uzvarējām "Ajax"."
Intervijas noslēgumā Morozam tika vaicāts par viņa pieeju un filozofiju futbolā un kā trenerim, sabalansējot komandas darbu un individuālo sniegumu. "Pirmkārt, es sākumā vispār negribēju kļūt par treneri. Man likās - nu, kas ir treneris? Spēlētāji spēlē, treneris dod tik kaut kādus vingrinājumus. Bet, kad es sapratu, ka treneris patiešām var ietekmēt ļoti daudz, tad kļuva interesanti. Ja manā komandā ir struktūra un sistēma, kādu vēlos, tad tas man ir interesanti. Tas norāda uz to, ka es strādāju. Mana galvenā loma ir sagatavot spēlētājus tā, lai viņi jebkurā situācijā zinātu, kā pieņemt pareizu lēmumu. Man galvenais ir sagatavot viņiem šo operatīvo domāšanu - kā ar savu tehniku un meistarību viņi var sasniegt mērķi un kā ar savu fizisko sagatavotību izdarīt to 90 minūšu garumā. "