Viedoklis: M.Zuntners: "Jūs smejaties arī par tiem, kas Latvijā spēlē nepaēduši"
Nu jau bijušais futbola kluba "Jūrmala V.V." futbolists Mareks Zuntners Sportacentrs.com lasītājiem izsaka viedokli par situāciju Latvijas futbolā, līdzjutēju ieradumiem un sava bijušā darba devēja attieksmi pret spēlētājiem.
Mareka Zuntnera viedoklis:
Cik ilgi mēs vēl klusēsim?! Domāju, ka tas ir aktuāli ne tikai futbolā, bet arī visā mūsu valstī. Vai nu nekad neesam pieraduši pie brīvības, kas it kā ir mūsu likumdošanā, vai arī esam atraduši no brīvu domu izteikšanas. Aiz loga jau 2011. gads… Manuprāt, sen ir laiks.
Pirms trim nedēļām aizgāju no "Jūrmala V.V." komandas, pa šo laiku esmu trenējies un skatījies dažāda līmeņa futbola spēles – gan Liepājas pludmalē, gan Virslīgā. Teikšu godīgi – apkārt ir tikai negatīvas emocijas, kas ne pavisam nerodas no futbola līmeņa, bet gan no cilvēkiem tribīnēs un apkārt futbolam. Skolotāji, santehniķi, biznesmeņi, skolēni, bērni, pensionāri – 90% no viņiem atstāj negatīvu un pretīgu iespaidu.
Klubi cīnās ar dažādu valstu komandām, kā līdzīgs ar līdzīgu spēlē ar nesalīdzināmu budžetu klubiem. Spēlētāji un treneri, kuri strādā Latvijā un ārpus tās, ir pelnījuši tikai labus vārdus un atsauksmes – kaut vai tāpēc vien, ka veltījuši savu dzīvi šai spēlei. Ieguldīts nenormāli liels darbs, kurš katru dienu turpinās. Neveiksmes un savainojumi, kas skar spēlētājus – raksturs izpaužas katru reizi, kad spēlētājs iet tālāk un ir atpakaļ laukumā. Bet jums to visu nesaprast. Tribīnēs lielākā daļa skatītāju ir cilvēki, kuri mīl futbolu – ne tikai mīl, bet tam atdevuši daudzus dzīves gadus. Nesanāca, nepietika rakstura, talanta, spēka, aizgāja citu ceļu. Un tas ir bēdīgi, ka mode vai tendence liek viņiem visiem ne tikai sēdēt, bet arī vienādi runāt. Tribīnēs skan tikai negatīvisms, nesaprotami smiekli, spēlētājus apkaunojoši dialogi. Šie cilvēki tobrīd pavisam aizmirst, ka pavisam nesen paši ir trenējušies un varbūt kāds pat gājis laukumā.
Reiz piedāvāju vienam fanam, ja tā to idiotu var nosaukt, savu kreklu un teicu: "Ģērb virsū, sarunāšu ar treneri, ka vari iet laukumā un spēlēt manā pozīcijā!" Tobrīd izsmiekls un viņa labais garastāvoklis bija beidzies – vēlēšanās iet laukumā, protams, nebija. Pat, ja būtu, tad YouTube mēs būtu redzējuši kuriozus viņu izpildījumā. Padomājiet par to…
Lielās futbola valstīs neatkarīgi no līgas un komandas skatītāji nāk, palīdz savai komandai – vienalga, vai tajā ir pavāri vai profesionāļi. Fani jūt līdzi, sniedz spēlētājiem un paši sev emocijas. Mūsu "pozitīvās" valsts cilvēki, cik saprotu, spēj tikai vienu – atdot to, kas pašiem iekšā. Tās ir negatīvas emocijas un vārdi – nevienas gudras domas. Jūs domājat un savā starpā cits citam sakāt – ja mēs būtu Anglijā tā līmeņa spēlēs, tad arī justu līdzi! Es pateikšu – arī tur jūs to nedarītu, jums nav to asiņu un rakstura. Tur daudzās līgās spēlē zemāka līmeņa futbolu par mūsējo, taču tribīnēs ir daudz cilvēku, kas palīdz – dzirdiet! – palīdz, nevis uzjautrinās par to, kas pašiem nekad nav sanācis.
Māris Verpakovskis, kurš mūsu valstij dāvājis ļoti daudz patīkamu momentu, šobrīd tā jau ir, maigi sakot, ne krāšņākajā dzīves periodā, bet pat viņu jūs kritizējat. Nevaru iedomāties, cik aprobežotam vai tālu no futbola esošam jābūt, lai to darītu. Neiedomājami, bet fakts – un šādus piemērus jūs paši zināt ļoti daudz.
Internetā jūs kritizējat čaļus, kas katrā momentā un spēlē ielikuši tādu darbu… Un pat viņus jūs, idiotu bars, kritizējat. Pats esmu bijis dažādos Latvijas bāros – jūs pat esat tik tālu nogājuši no futbola saprašanas ceļa, ka kritizējat pat spēlētājus no grandiem. Pat Mesi tiek kritizēts. Fantastika! Bēdīgi skatīties, ka tādas lietas notiek mūsu valstī.
Tieši cilvēki un viņu mentalitāte var izmainīt situāciju Latvijas futbolā. Taču, ja godīgi, klausoties cilvēkos, domāju, ka būs vēl sliktāk. Ļoti nepatīkami, ka tribīnēs ir iepriekšējās paaudzes spēlētāji, kas ne ar ko daudz neatšķiras no pārējiem – gudrāk skatās, vairāk saprot, citu atšķirību nav. Tikai kritizē, aizmirstot, ka nekas fenomenāls nebija no viņiem pašiem. Pat, ja būtu bijis – tas nedotu nekādas tiesības uzvesties tā, tas tikai parāda prātu un intelektu. Nāciet, esiet gudri, palīdziet spēlētājiem, parunājiet! Taču jūs skatāties tikai vienā virzienā, un ir žēl futbola valstī, jo atmosfēru veido šādi cilvēki. Esmu zaudējis desmitiem kādreizējo draugu tikai šīs tēmas dēļ. Viņi runā, kritizē, paši aizmirstot savu dzīvi, kurā nav nospēlējuši nevienu spēli Virslīgā.
Diemžēl nesaprotami lēmumi ir un būs katrā komandā un situācijā mūsu valstī. Izlasē notiek daudz interesantu lietu – spēlētāji, kuri jau gadiem pelnījuši spēlēt, tur nespēlē. Starkovs ir situācijā, kad viņš var kļūdīties, un to viņš labi izmanto. Vīts Rimkus un Viktors Dobrecovs – šie uzbrucēji kopā ir guvuši vairāk vārtu, nekā puse no mums pazīst skaitļu zīmes. Viņi gadiem ilgi netika ņemti izlasē, un tādu piemēru ir daudz. Treneris atbild par rezultātu gan izlasē, gan komandā, un viņš var rīkoties tā, kā uzskata par pareizu, tas gan man neliedz izteikt savas domas.
Ar "Jūrmala V.V." klubu man viss ir nokārtots. Līdzīga situācija man bija Vācijā, kad tiesājos ar aģentu – ja ir līgums, tad ir arī noruna un savstarpēja cieņa. Var pārkāpt līguma noteikumus, aizmirst par to kādu laiku. Mēs visi esam cilvēki, un visu iespējams sarunāt, taču jāizrāda cieņa citam – ne tikai sportā, bet katrā dialogā, neatkarīgi no cilvēka statusa, uz ielas vai kāpņu telpā.
Jūrmalas klubs man neizrādīja cieņu, es divus gadus atdevu veselību, emocijas, spēku, maksimumu spēju, ko varēju šajā periodā un katrā situācijā laukumā. Vienmēr, protams, gribas vēl vairāk. Klubs mēnešiem ilgi kavēja algu izmaksu, spēlētāji mocījās. Kritiķus, kas sēž tribīnēs, tas īpaši neuztrauc, viņus neinteresē šī situācija, par ko viņi nemaz nezina. Klubos šāda situācija ir bieži sastopama, taču tikai retais par to zina. Ja jūs zinātu, ka 18 gadus vecs čalis iznāk laukumā neēdis un cīnās, atdodas spēlei pat momentos, kad tas priecē jūsu ledusskapju dvēseles – domāju, ka, to zinot, jūs uz situāciju raudzītos citādi.
Gribu pateikties savai komandai – katram "Jūrmala V.V." spēlētājam, ar ko divus gadus spēlējām kopā. Treneris laikam apvainojās uz mani, kad aizgāju no komandas, un neļāva man paspiest visiem rokas, ko gribēju izdarīt. Apvainojās par to, ko pats bija gatavs darīt tikai vārdos. Tas gan mani vairs neinteresē. Ar prezidentu viss ir nokārtots, taču mani rūp viena lieta – lai jaunie čaļi, kurus sauc uz Jūrmalu, padomā un uzzina par situāciju, jo pēc tam jau būs par vēlu. Pieredzējušie ar sevi tiks galā, bet uztrauc jaunie, kas ir karjeras sākumā – federācijai būtu jāseko līdzi tur notiekošajam.
Es futbolu mīlu jau kopš bērnības un mīlēšu vienmēr, neatkarīgi ne no kā. Kamēr veselība atļauj, spēlēšu vienmēr – vienalga, Dānijā, Kubā vai Latvijā. Taču apturēt mani var cilvēki, kas domā, redz, dzird un dzīvo tikai sevis dēļ – skopi cilvēki, kas pārkāpj likumu un kam to ļauj darīt. Dažbrīd gribas aizbraukt uz mazu salu Taizemē un gadu neredzēt un nedzirdēt, kas notiek tur, kur esi atdevies gadiem. Vaina ir cilvēkos.
Mēs nekad nebūsim liela futbola valsts, kaut vai tikai tāpēc, ka esam ļoti maziņa valsts. Taču varam futbolu padarīt par mīļāko lietu gan tiem, kas uz laukuma, gan tiem, kas tribīnēs – viens bez otra nebūs nekas. Tas jāsaprot abām pusēm. Jūs atstājat daudz naudas Vecrīgas bāros, rāpojat mājās – atstājiet mazliet naudas un nedēļas nogalē atnāciet paskatīties kādu spēli! Tā nebūs "Barcelona" un pat Mesi, ko kritizējat. Paņemiet palēnām līdzi draugus. Kad savāksimies 2-3 tūkstoši, paši redzēsiet – atmosfēra būs interesantāka, un arī jūs gūsiet baudu no pavadītā laika un spēles.
Noteikti būs cilvēki, kas uzrakstītajam piekritīs un domās līdzi. Un noteikti lielākā daļa būs tādi, kas atkal varēs uzrakstīt tikai kaut ko negatīvu vai rupju. Padomājiet pirms rakstāt – vai labāk gribas būt manis pieminētajā bārā, vai arī pašiem ir sava galva un domas? Izrādiet cieņu katram cilvēkam – neatkarīgi no tā, vai viņš spēlē futbolu, strādā veikalā vai staigā pa ielu. Padomājiet – ja katrs no mums mazliet pamainīs domas un uzskatus, beigs kritizēt un redzēt tikai negatīvo, vairāk sniegs komplimentus, tad pēc kāda laika mūsu valstī būs patīkami atrasties, spēlēt. Mēs taču katrs to gribam – tad sāksim no sevis!
Mareks Zuntners
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ja tas sagādā prieku un emocijas, kāpēc, kad laukumā saņem piespēli vai tiec pie bumbas pēc veiksmīgiem trīskāršajiem rikošetiem - uzreiz mēģini triekt bumbu kaut kur tālāk no sevis? (lielākoties lielgabalšāviens debesīs)...Tas ir raksturīgs ne tikai Tev , Tā IR LATVIJAS Futbola SKOLA!!!!!!
Paskaties spogulī, un tad ej kritizēt tos pēdējos desmitus, kuri vēl aiziet, un kuri tērē naudu lai aizbrauktu uz stadionu (tos pašus vismaz 50 santīmus) ....Aiziet ar ģimeni (sieva, bērns(i)...)...matj pere matj ...bērns jautā , a ko tas onka tur teica par savu un cita māti? ..ko viņš ar mammu darīs?
+1 [+] [-]
Biju uz divām latgales spēlē.. nu tā neko
Karogi pat sataisīti bija un atmosfēra laba...
Njā par futbolu bēdīgāāk!
[+] [-]
[+] [-]
Nezinu, varbūt nevaru ta īsti spriest, jo biju tikai uz vienu spēli šogad, un tajā pašā aizmugurē sēdēja kāds bariņš latviešu, vidēja vecuma, ne jaunekļi, un pēc pāris aliņiem man pilnīgi žēl palika Laizāna, kurš metot auto, sev mugurā dzirdējā bļavienus "PENSIONĀRS, LAIKS BEIGT KARJERU, TINIES". Tā kā, nevajag te tikai par krieviem.
A runājot tieši par autora teikto: Nu nezinu, varbūt viņam arī ir taisnība, jo kā jaut teicu, ja tev apkārt sēž bariņš un to tik vien dara kā uzjautrinās pasmejoties par citiem, to pašu dara arī bariņš priekšā, kas tev atliek kā vien pievienoties, protams, man tā tas nebija, jo biju tikai uz vienu spēli, bet ja būtu uz vairāk, un tas nepārtraukti turpinātos, nenoliedzu, ka varbūt arī es sāktu kaut kādas jēlīgas piezīmes bārstīt.
Runājot tieši par līmeni, teikšu tā: Dzīva tas viss izskatāas daudzas rezies labāk nekā pie TV, protams, ir neprecīzas piespēles nav daudz izsmalcināta dribla, bet tomēr, laikam jāpiekrīt autoram, ja nebūtu visa tā negatīvisma apkārt, tad skats uz to visu būtu daudz rožaināks.
Bet esmu arī parf to, ka konstruktīvai krtikai ir jābūt, ja tu nospēlē "sūdīgi", tad tu nospēlē sūdīgi, un ja es samaksāju naudu par biļeti, un redzu ka tev galvā nav doma, atdot sevi visu uz laukuma, bet tik tā pavazāties, tad es varu arō būt neapmierināts. Protams, tas būtu jāizradā daudz pieņemāmākā veidā, var bišķit pasvilpt, bet ne jau kā pie mums tas ir pieņemts uzreiz saukt palīgi "krievu māti".
[+] [-]
Runājot par profesiju futbolists, komentētājs Lasītājs jau paskaidroja, bet tomēr cilvēkiem nav saprašanas, ka tālu nav jāiet un režīms kā arī pārējas lietas pastāv arī Latvijas komandās. Padomājiet cik spēku puiši tērē ikdienu treniņos, cik spēku paliek pēc spēles, un vai katrs no "runātājiem" un "komentētājiem" izturētu tadu slodzi un kurā minutē zaudētu pedējos spēkus. Tas ir futbolistu darbs, viņi to izpilda, dažreiz ne tā kā pašiem gribētos, dažreiz nesanāk. Jebkurā darbā kaut kas var nesanākt, un pēdējais ko mums tdos brīžos gribētos - ir nosodīšana un kritizēšana.
Par apmaksu arī pareizi teikts rakstā. Par ko skriet ja tu nevari savu ģimeni uzturēt un tev vēl darbadevējs neapmaksāja iepriekšējos mēnešus? Kuram patīk kad kāvē daba algu mēnēšiem ilgi?
Ja futbolistu alga nāktu no spēļu biļettem, tad diez vaj mums vispār būtu profesionalais futbols un spēles mēs vērotu tikai televizijā.
[+] [-]
Līdzjutēju rakstīto lielā mērā vada emocijas, ko gribas izlikt uz āru. Internets ir perfekta vieta, kur to (pus)anonīmi darīt. Daudzu kritizētā "slavēšana vienu dienu, apd!ršana nākamajā" ir absolūti normāla un ierasta parādība. Kad iesit skaistu golu, faniem esi varonis, kad neiesit tukšos vārtos, esi mūlāps. Tā notiek visur un visos laikos. Jo vairāk pārdzīvo par notiekošo, jo krasāki teksti nāk ārā. Mūsu līdzjutēji šajā ziņā nestāv pat tuvumā karstasinīgākām valstīm, kur ne vien lamājas spēles laikā, bet pēc tam iet dauzīt komandas autobusus, skatlogus un policistus. Zinu piemēru civilizētajā un sportu mīlošajā ASV, kad līdzjutēju nežēlastībā kritušam sportistam piemētāja pagalmu ar atkritumiem. Citu valstu pieredze, protams, nenozīmē, ka arī mums obligāti tā jādara, taču šausmināties par kaut kādu īpašu Latvijas fanu attieksmi nozīmē pierādīt savu nezināšanu par citur notiekošo.
P.S. Ceru, ka autors vārdus "Spēlētāji un treneri, kuri strādā Latvijā un ārpus tās, ir pelnījuši tikai labus vārdus un atsauksmes" nav domājis 100% nopietni, pretējā gadījumā ko augstprātīgāku grūti iedomāties.
[+] [-]
Lidzjuteji ari ir cilveki, kuriem ari finansiali iet visadi un aiziet cilvekam uz futbolu nozime izteret dalu no saviem ne ipashi lielajiem ienakumiem un, kad speletaji dzen luni pa laukumu, tad nu ir taa kaa ir... Protams, ka ne visi speletaji, bet kaa tad ar sartunatajam spelem musus futbola? Tadu nav?
Piekritishu, ka cilvekos ir negativisms, bet nevajaga jau uz reiz mesties virsuu cilvekiem un saukt vinus par idiotiem. Katrs savu negativismu izliek kaa maak. Ik dienaa ir gana problemu, gana rupju, gana stresu un, ko tad no tada cilveka var sagaidit? Domaju, ka pat daudzi pozitivi cilveki nolaizh rokas un tas nav brinums.
[+] [-]
[+] [-]