Mihelsons: "Ir pavēles, lai bremzētu "Mettas" attīstību"

Andris Riherts pirmssezonas prezentācijā sacīja: „Mūsu klubam ir ilgtermiņa mērķi, taču uzskatām, ka jau šogad ir iespējams iespraukties pieciniekā.” Vai arī kluba iekšienē tika runāts par tik augstu mērķi un, ja jā, tad kas bija galvenie iemesli, kāpēc tas pat ne tuvu neizdevās?
Izvirzām mērķus, kuri ir maksimālie, jo citādi nav jēgas darīt. Mērķiem ir jābūt tādiem, kas prasa no katra maksimālu piepūli un izdarīt pat vairāk nekā spēj. Latvijas izlase arī gāja laukumā Holandē un darīja savu maksimumu, bet 0:6. Es neciešu zaudēt, bet, ja vēlies uzvarēt, ir jāprot pēc zaudējumiem atkal iztaisnoties un mēģināt vēlreiz. Mūsu uzdevums ir panākt izaugsmi tiem spēlētājiem, kuri vēlas būt reāli futbolisti. Šī sezona parādīja, ka mūsu komandā tādi ir tikai divarpus. Ar to ir stipri par maz. Pirms sezonas domājām, ka tādu ir vairāk un izvirzījām arī attiecīgu uzdevumu. Komplektācija ir kolektīvs darbs un mēs pieļāvām kļūdas, par kurām arī samaksājām.

Pēc pārspēles ar „Rēzekni” kaut arī puspajokam un noteiktā kontekstā, taču sacīji, ka arī Riherts, tāpat kā tiesneši un inspektori savā jomā, nav augstākās kvalitātes treneris. Vai to domā nopietni un vai tas, ka „Metta” pēdējās divās sezonās bijusi tikai 9.vietā, tavuprāt, vairāk ir trenera vai spēlētāju sastāva vaina?
Augsts līmenis ir Anglijas, Itālijas, Spānijas, Vācijas, Francijas čempionāti, Čempionu līgas un Eiropas līgas grupu turnīrs vai izlašu kontekstā Eiropas čempionāts. Tie, kas ir Latvijā, ir Latvijā. Mums visiem ir jāpalīdz izaugt Latvijas futbolam un ar to es domāju spēlētāju sagatavošanu TOP līmenim. Ja būs spēlētāji, tad pamanīs arī trenerus un tiesnešus. Mums treneri lien ārā no ādas, pakļauj riskam savu ģimenes dzīvi, jo dienu un nakti domā par spēlētājiem, saņem neatbilstošu atalgojumu, bet tad pienāk spēle un izrādās, ka spēles galvenais varonis ir tiesnesis. Viņiem vajadzētu domāt kā papildus veicināt spēlētāju un treneru izaugsmi, jo tad arī viņus atzīs. Bez spēlētājiem starptautiskajā arēnā uz mūsu pusi pat neviens neskatās. Mūsu šīs sezonas Virslīgas komandas rezultāts ir treneru, spēlētāju un kluba kopīgā atbildība.

Savu artavu piedod arī daudzas nejēdzības un tas, ka uz mūsu vārtiem tika nozīmēti deviņi 11 metru soda sitieni. Redzējāt paši, cik absurds lēmums bija spēlē ar Rīgas „Daugavu” un tādi ir vēl, bet uz pretinieku vārtiem mūsu komandai tika fiksētas piecas simulācijas.

Tajā pašā laikā ir tiesneši, kas fiksē aizmuguri no auta, neatpazīst „Nike Magista” futbola apavus un saka, ka nelaidīs laukumā ar neatbilstošiem apaviem. Ir viens tiesnesis, kuram patīk visus noraidīt un tad viņš iedomājās, ka ir tik svarīgs, ka, pildot savus pienākumus kā 4. tiesnesis, var laukuma malā stāvēt ar tēju stikla krūzē. Čerņikovam tas viss šķiet normāli. Normāli šķiet laikam arī zemais tiesnešu novērtējums no starptautiskajām spēlēm. Man tas viss izskatās pēc pašplūsmas un sistēmas tur nav. Piedāvājām divus gadus atpakaļ tiesnešu piesaistīšanas koncepciju – nekādas reakcijas. Tagad atkal piedāvājām – nekādas reakcijas. Iespējams, ka baidās no godprātīgiem jaunajiem tiesnešiem un no tā, ka negodīgie tiks atmaskoti. Bet tas brīdis pienāks. Inspektors laukuma malā vai pie ģērbtuves smēķē, pirmsspēles organizatoriskās sapulces notiek ar izņēmumiem, valsts valodā neraksta un runā nožēlojami vāji. Sodīt nabaga klubus par izdomājumiem – nav problēmu. Liholajam tas šķiet normāli. Viņi ar savām nejēdzībām provocē trenerus un uzvelk spēlētājus. Mēs zinām par visām pavēlēm un sodiem, kas tiek pildīti, lai bremzētu FS „Metta” attīstību.

Vēl pēc pēdējās sezonas spēles ar FK „Jelgava” uzliek sodu par apsardzes paviršu darbu, jo pēc spēles baigām ļāvām Jelgavas mazajiem puikām, spēlētāju sievām, draudzenēm, ģimenēm un pilsētas patriotiem uziet laukumā apskaut savus spēlētājus, kuri pēc 19 gadu pārtraukuma atnesa savai pilsētai medaļas. Futbols ir svētki, bet tādi kā Čerņikova un Liholaja "veidīgie" to visu bojā. Kur ir sods inspektoriem un tiesnešiem, kas divus vārdus latviski nevar kopā salikt? Kur ir sods par alkohola lietošanu tiesnešu ģērbtuvē? Kur ir sods par tiesnešu neierašanos laikā? Viņi viens otru piesedz un atrunājas ar tiesnešu konvencijas punktiem. Liholajs vēl atsūta vēstuli, ka DK ir vienīgais orgāns, kas var noteikt aizliegumu kādai privātpersonai iekļūt stadionā. Mums drīz arī visi provokatori, blēži un narkomāni būs jālaiž stadionos, kas bojās atmosfēru, jo DK nav izdevis aizliegumu. Viņi drīz panāks, ka mums ģimenes futbolu neapmeklēs. Reglamenti tiek interpretēti kā pašiem iegribās. Tas viss atstāj iespaidu uz spēlētājiem. Skumji. Cilvēkus, kas nevēlas attīstīt šo spēli, ir jānorobežo, lai nesabojā mūsu Latvijas futbola talantus. Ceru, ka LFF DK jaunais priekšsēdētājs spēs izprast reglamentus pēc būtības. Vitālijs Liholajs ir jau pārsniedzis 70 gadu vecuma slieksni un, balstoties uz statūtiem LFF, vairs darboties nevarēs.

Vai Riherts būs „Mettas” meistarkomandas galvenais treneris, tēlaini runājot, mūžīgi? Vai tomēr izskatāt arī alternatīvus scenārijus?
Riherts šobrīd ir labākā kandidatūra, jo dara arī citus pienākumus klubā. Mums nepieciešams treneris, kas izprot kluba pamatnostādnes līdz vismazākajam sīkumam un uz tām arī balsta ikdienas darbu. Mums ir svarīgi, ka klubs darbojas pēc kopīgiem principiem. Meistarkomanda nav kaut kas cits un saikne starp jaunatnes akadēmiju ir ļoti būtiska. Viens piemērs - kluba komandas nevadīs treneri, kas smēķē. Starkovu, Paharu vai ārzemju speciālistu nevaram atļauties, jo pie mūsu diētiskā budžeta trenera atalgojums ir kā sporta skolotājam. Riherts ir gatavs atdot dzīvību, lai izdarītu visu labāko spēlētājiem un par naudu pat netiek runāts. Klubs ir pateicīgs viņam un dara visu, lai apstākļus uzlabotu, bet mums visiem pirmajā vietā ir spēlētājs. Varam atlaist Rihertu, bet ko likt vietā? Ja ir kādam citi kandidāti, kas var izpildīt minētās prasības, tad sauciet tos un mēs domāsim.

Lai gan ieņemtās vietas visus trīs gadus bijušas līdzīgas, 2012.gada Virslīgas sezonā izcīnījāt septiņas uzvaras, īsajā 2013.gada sezonā četras uzvaras, bet šogad 35 spēlēs vairs tikai divas… Pārējie kļūst spēcīgāki, jūsu regress, vai kas par lietu?
Viss iet pēc plāna. Pirmajā līgā 2007. gadā – 4. vieta, 2008. gadā – 5.vieta, 2009. gadā 6.vieta. Pārējos divus gadus 1.līgā paskatīsieties paši. Mums ir skaidrs, ka Virslīga nav 1.līga, bet tāpat kā 1.līgā, arī Virslīgā mēs gaidām, kad nobriedīs mūsu pašu spēlētāji. Viegli nav, bet mēs esam tam gatavi. Šo pieredzi mēs izmantosim, kad pienāks īstais brīdis. FS „Metta” tika izveidots kā instruments, lai uzlabotu Latvijas futbolu. Maz ir to, kas šo izprot. FS „Metta” kā klubs radās ar Mihelsona un Riherta sapni un kopš tā laika tikai progresē. Tas ir lielākais futbola klubs visā Baltijā. Spēcīgā sistēmā izaugs arī spēcīgi spēlētāji izlasei un arī klubam būs savi ieguvumi. To jau šobrīd pierāda kluba jaunatnes sistēmas spēlētāji ar savām komandām. Mūsu uzdevumi ir lielāki par savtīgiem kluba uzdevumiem. Prioritāte ir augstas klases spēlētājs un tādi Latvijā var tikt sagatavoti.

Varbūt vari nosaukt „FS Metta”/LU labāko un sliktāko spēli šogad Virslīgā?
Labākās ir tās, kur uzvarējām, bet sliktākās ir ar „Jūrmalu” 2:4, un BFC „Daugavpils” 1:4.

Ja nekļūdos, pēcspēles preses konferencē izteicies, ka „Daugavpils” maldās, ka viņiem Virslīgā šogad bija mazāks budžets nekā jūsējais. Varbūt vari nosaukt aptuvenos budžetu apmērus (vismaz savam klubam)?
Varu pat nosaukt pamata tāmi. Infrastruktūras izdevumi ir ap 30 000, autobuss 10 000, ekipējums 25 000, personāls 15 000 eiro. Tas viss ir pašsaprotami un šīs pozīcijas ir jebkurai Virslīgas komandai, bet to atšķirību un īsto budžetu veido tas, ko var novirzīt spēlētājiem. Mums ir stipendijas, kuras viņi saņem par spēlēšanu un sekmīgu mācīšanos/studēšanu. Tie ir 40 000 eiro uz komandu un tas ir 10 reizes mazāk nekā trešajai vai ceturtajai vietai. Visu to kopā sarūpējam ar atbalstītājiem un kluba darbu. Tas ir ļoti, ļoti maz. Strādājam un ticam, ka izdosies piesaistīt vairāk. Klubs ir perspektīvs un ar sistēmu, kurā ir vērts investēt.

Kurš varētu būt tas gads, kad Virslīgas komandā ienāk nozīmīgs skaits „īsto” jūsu produktu, un „Metta”/LU sāk cīnīties par vismaz labāko sešinieku?
2018. gadā parādīsies FS „Metta” jaunatnes skolas audzēkņi, bet 6.vietu jābūt gataviem sasniegt jau tagad.

Vai joprojām ir spēkā plāns par Latvijas čempioniem kļūt 2020.gadā? Cik tas ir reāli?
Intervijas sākumā jau atbildēju par mērķiem. Tāds ir kluba uzdevums un mūsu visu apņemšanās.

Pirms sezonas paņemot savā paspārnē Hščanoviču un Kalnu, šķita, ka „Metta” tabulā varētu spert solīti augšup, taču ar Raivi sadarbība visai ātri tika pārtraukta, savukārt Kalns, vismaz manuprāt, arī nedeva to devumu, kādu sagaidījāt. Pakomentē, lūdzu!
Mēs arī tā cerējām, bet realitātē izrādījās citādi. Viens no vissvarīgākajiem faktoriem, šķiet, bija tas, ka iepriekš viņi nebija bijuši izteiktu līderu statusā. Lēnām jau izdevās, bet tas prasīja pārāk daudz laika. Neveiksmes radīja vēl papildus spiedienu uz visu komandu, ar ko īsti netikām galā. Mums bija jāveic izmaiņas. Izmaiņas skāra ne vien spēlētājus, bet arī personālu. Pastāv tie, kas spēj mainīties. Minimālo uzdevumu kopīgi izpildījām, bet es melotu, ja teiktu, ka esam apmierināti.

Nodrāzts jautājums, taču varbūt kaut kas laika gaitā mainījies – vai tuvākajā laikā plānojat pāriet uz glaunāku stadionu ar dabīgo segumu? Varbūt cerat beidzot izcīnīt tiesības regulāri spēlēt mājīgajā Arkādijas dabīgajā laukumā?
Arkādijas laukumā nespēlēsim, jo neinteresē aizvadīt tur 2-3 spēles, ko piedāvā apsaimniekotāji. Latvijas apstākļiem zālāja laukuma uzturēšana ir ļoti elitārs pasākums. Mākslīgo laukumu tehnoloģijas strauji attīstās un kvalitāte drīz būs tāda, ka grūti būs to atšķirt no īstā zālāja. Aizbrauciet, lūdzu, uz kādu no rūpnīcām, safilmējiet materiālu un apgaismojiet mūs visus, lai varam nomierināties.

Turpinot par futbola laukumiem, sezonas beigās izskanēja informācija par projektu uzbūvēt tribīnes Hanzas vidusskolas laukumā. Kādi reāli varētu būt termiņi un vai „Metta” cer un plāno pilnībā piesaistīt finanses no ārpuses, iztiekot bez pašfinansējuma?
Pašfinansējums tajā laukumā tiek ieguldīts aizvien un aizsākās tas ar pirmo vēstuli 2007.gadā, kad tur bija nopostīts skolas laukums. Protams, ka esam pateicīgi LFF un Rīgas domei, kas atbalstīja šo ieceri un tā varēja realizēties dzīvē. Sākumā paši visu vizualizējām un radījām izpratni citiem. Nākamais solis ir sasniegto līmeni noturēt. Divus gadus esam apliecinājuši, ka mums ļoti rūp šis laukums un ka veicam nopietnu ikdienas darbu. Ar atsaucīgā Hanzas vidusskolas direktora Valda Lapiņa līdzdalību esam izveidojuši jau divas futbola klases, kurās mācās U14 un U13 puiši. Līdz 2018.gadam plānojam, ka skolā būs sešas šādas klases no U13-U18. Ja vēlamies, lai aug profesionāli spēlētāji, tad ar treniņiem vien nepietiek, jo līdzi jāaug arī apkārtējai videi un infrastruktūrai. Tai jākļūst profesionālai, lai spēlētāji, aizbraucot uz TOP līmeņa klubiem vai iekļūstot lielajā izlasē, neuzvestos tā kā atceļojuši no viduslaikiem.

Ar šo tribīņu/treniņu kompleksa projektu esam sākuma stadijā. Kopā ar „Latvijas Universitāti” iepazīstinām visas puses un analizējam iespējas tā realizēšanai. Izmaksas ir ap trīs miljoniem eiro. Vēlamies to realizēt pēc iespējas ātrāk. Motivācija ir mūsu Latvijas spēlētāji. Man personīgi tas nav vajadzīgs, bet zinu, ka spēlētāji, sabiedrība un futbols kopumā no tā iegūs.

Daudzi futbola sabiedrības cilvēki pārmet „Mettai” un konkrēti arī tev augstprātību, skatīšanos no augšas, neiecietīgo attieksmi un tamlīdzīgi. Vai atzīsti, ka dažreiz šaujat pār strīpu?
Tavas nosauktās lietas ir baumas, kuras izplata tie, kas neko nedara vai nespēj konkurēt. Vai augstprātīgam un neiecietīgam cilvēkam izdotos futbolam piesaistīt vairākus tūkstošus cilvēku? FS „Metta” sistēmā ikdienā trenējas vairāk nekā 800 futbolistu (zēni un meitenes) un ar tiem strādā 12 treneri un 10 asistenti. Atbalstītāju vidū ir autoritatīvas kompānijas, organizācijas un inteliģentas privātpersonas. Dažbrīd varbūt esmu pārāk tiešs, ko noteikti var redzēt arī dažā labā šīs intervijas atbildē. Kāds iztulkos to kā augstprātību. Labi. Tās ir viņu tiesības! Zinu, ka es neprātīgi mīlu futbolu, degu par visu un esmu iekšā līdz pēdējam, kas saistīts ar Latvijas futbola attīstību. Esmu tā audzināts gan futbola laukumā, gan ārpus tā no savu treneru, skolotāju un vecāku puses. Neko vairāk nevēlos kā panākt, lai panākumus gūst Latvijas futbolisti un izlase. Tam apkašā ir jābūt vienotam, nesavtīgam darbam no visām pusēm un jābūt gataviem upurēt savas personīgās intereses. Ja mēs vēlamies, lai mūsu spēlētāji spēj konkurēt un būt izcili, mums ir jāsakārto futbola vide līdz pēdējai vīlei un, lai to sasniegtu, ir jābūt pašiem gataviem atteikties no sava personīgā komforta. Šādas runas manī veicina vēl lielāku apņemšanos. Varu arī es kļūdīties un lai piedod tie, kas sāpināti. Tie, kas apvainojas, ir kategorijā, kas nav gatavi visaugstākajam līmenim vai vēlāk izanalizēs un sapratīs, jo vēlam tikai labu.

Tviterī tu nereti bezbailīgi sauc to spēlētāju uzvārdus, kuri, tavuprāt, nespēlē godīgu futbolu. Piemēram, nerunājot par bieži piesaukto „Jūrmalu” un Daugavpils „Daugavu”, vairākkārt esi norādījis uz Rīgas „Daugavu” un konkrēti par blēžiem saucis Mantu Savenu, Denisu Kačanovu. Vai kāds nav tev pārmetis vai varbūt pat draudējis ar tiesu, ka bez pierādījumiem šādi apsūdzi viņus?
Tur viss sen ir skaidrs. Paskatieties tos video ar tevis minēto komandu līdzdalību. Viņi zina, ka ir krāpnieki un netiesāsies, bet veic cita veida pretdarbības. Mūs sit nemitīgi ar cita veida instrumentiem. Mūsu fanu un direktores piekaušana, provokācijas no tiesnešu puses, absurdie sodi un vēl neskaitāmas cita veida ikdienas rakstura lietas. Tas, ka viņi un viņu sabiedrotie nevēlas mūs redzēt Virslīgā, ir skaidrs jau kopš 2013. gada sākuma. Cilvēki maldina mūsu sabiedrotos, atbalstītājus, vērpj intrigas un izplata nepatiesus ziņojumus. Mūs noslogo, lai paliktu neizgaismoti daudzi futbola lauki, kur viņi varētu darīt savas melnās lietas. Dažbrīd nespēju noticēt tam, kas notiek apkārt. Pat esmu sastrīdējies ar cilvēkiem, kas brīdina, jo neticu, ka tā var būt, bet pēc laika viss nāk gaismā. Ērmu pietiek un tie visi uzradās, kad sākām iestāties par kārtību un godīgu spēli.

Esmu dzirdējis baumas, ka varētu nepalikt Kalns un Pallo. Vai tā ir taisnība un kuri pamatsastāva spēlētāji vēl varētu pamest „Mettu”?
Vēl ceturtdien ar visiem tikāmies vakariņās un esmu ļoti pateicīgs visiem spēlētājiem par godprātīgi aizvadīto sezonu. Viņi aizvien vēl ir komandā, bet par nākamo gadu notiek treneru pārrunas ar visiem spēlētājiem. Mēs vēlamies atjaunināt komandas sastāvu, bet bez pieredzējušiem spēlētājiem neiztikt. Komandas komplektācijas uzmetums ir izveidots jau labu laiku atpakaļ. Vairāk varēšu pastāstīt vēlāk.

Vai Gatis Kalniņš spēlēs arī nākamgad?
Viņam ir piedāvāts variants un iedots laiks apdomāt. Kamēr treneris un Gatis nav vienojušies par lomām un devuši piekrišanu, tikmēr nebūs pareizi to komentēt.

Nākamās sezonas kontekstā – vai turpināsiet kulties pa apakšgalu, gaidot, kad izaugs jūsu „īstie” produkti, vai tomēr mēģināsiet stiprināt sastāvu no ārpuses, lai tēmētu augstāk?
Komandai šobrīd ir nemainīgi uzdevumi – pirmkārt, gatavot spēlētājus Latvijas izlasei, otrkārt, radīt drošu attīstības ceļu jauniem spēlētājiem, treškārt, stabilizēt savas pozīcijas Latvijas Virslīgā un tiekties ieņemt pēc iespējas augstāku vietu. Droša vieta ir tabulas vidus.

Vai 2015.gads varētu būt pirmais, kurā „Metta” Virslīgā piesaista kādu leģionāru?
Ja izvēlēsimies leģionāru, tad tam ir jābūt ar noteiktiem priekšnosacījumiem. Viņam ir jābūt neapšaubāmam pamatsastāva spēlētājam un viņam ir jābūt zem 23 gadu vecuma. Viņam ir jāspēj celt mūsu jauno spēlētāju meistarība. Līdz šim visi skatītie leģionāri nav bijuši tādā līmenī, lai pārliecinātu, ka ir vērts tērēt līdzekļus.

Sportacentrs.com intervijas ar Virslīgas klubu pārstāvjiem pēc 2014.gada sezonas