Butriks: "Ventspilī nav naudas drukājamās mašīnas un algas nav lielākās"

Apsveicu ar čempionu titulu! Vai vari savai komandai par sezonu dot 10 balles, vai tomēr uzskati, ka netrūka arī problēmu? Paraksturo sezonu!
Sezonu vērtēju kā labu, jo Latvijas čempionu titulu ieguvām un arī Eirokausos nospēlējām cienīgi. Sezona kopumā bija interesanta, guvām milzīgu pieredzi. Sezonas sākumā guvām uzvaru pēc uzvaras, taču nevarētu teikt, ka rādījām labu futbolu – man sezonas beigas šai ziņā pat vairāk patika, jo sniegums kļuva stabilāks un varēja just rezervi. Atkārtošos – šī bija tāda sezona, kurā guvām milzīgu pieredzi. Gan spēlētāji, gan treneri, gan kluba vadība.

Sezonas viducī vienubrīd „Skonto” bija izveidojies diezgan liels pārsvars, un „Ventspils” transfēru periodā ievērojami pastiprināja sastāvu – nāca klāt Rode, Siņeļņikovs, Karlsons, Diaņs... Vai var sacīt, ka...
Ulimbaševs vēl.

Jā, arī Ulimbaševs. Vai var sacīt, ka šie pastiprinājumi bija vajadzīgi, jo izveidojās sīva konkurence ar „Skonto”, vai tomēr jau pirms sezonas plānojāt, ka sastāvs būs jāstiprina?
Teikšu godīgi, pirms sezonas neplānojām – arī pirms pašas Čempionu līgas sastāvu stiprināt nav pareizi. Taču kopā ar treneri un kluba vadību nonācām pie secinājuma, ka komandai ir jāatsvaidzina asinsrite. To varēja izdarīt tieši ar jaunu futbolistu piesaisti, labu un pieredzējušu futbolistu piesaisti. Tobrīd vajadzēja komandu sapurināt. Uzskatu, ka tas bija izšķirošais sezonas brīdis – kad mēs paņēmām labus spēlētājus un, kas pats interesantākais, arī līderus ģērbtuvē. Izdarījām to īstajā brīdī. Tas pats Karlsons un Rode vienlaikus bija arī labs piemērs jaunajiem futbolistiem, abi bijuši izlasē. Tas pats Alans visu laiku bija kopā ar kolektīvu [Siņeļņikovs visu sezonu dziedēja savainojumu un laukumā izgāja tikai sezonas pēdējā mačā – aut.]. Tā ka šīs te mūsu vasaras darbības bija izšķirošas. Pirms sezonas to neplānojām darīt, varbūt domājām par viena vai divu futbolistu piesaistīšanu, taču sanāca tā.

No vairākiem cilvēkiem esmu dzirdējis versiju, ka „Ventspils” pēdējos gados cenšas iztikt ar tādu budžetu un tādu sastāvu, lai plus mīnus precīzi pietiktu čempionu titulam. Respektīvi, ka jums teorētiski būtu iespējas veidot iespaidīgāku budžetu, taču cenšaties nepārtērēties. Vai tā ir?
Atklāšu noslēpumu – Ventspilī nav naudas drukājamās mašīnas. Visu budžetu cenšamies nopelnīt paši, uzvarot Latvijas čempionātā un kvalificējoties Eirokausiem. Tā ir ļoti liela daļa no mūsu budžeta. Sponsori, cik vien var, tik arī dod, un milzīgs paldies viņiem par to. Kaut kādas tādas rezerves mums nav. No otras puses visi brīnišķīgi saprotam, kāda situācija ir citās Latvijas komandās. Ja būtu vismaz trīs četras komandas, kurās ir laba nauda, tad varbūt arī cilvēki [sponsori – aut.] domātu un uz visu skatītos citādi. Taču šobrīd, kad mūsu futbolā ir krīze, uzskatu, ka „Ventspilij” tiek dota adekvāta nauda.

Tiem pieciem futbolistiem, kas pienāca klāt vasarā, taču arī jāmaksā alga. Vai „Ventspilij” finanšu ziņā tas bija smags lēmums ņemt viņus savā paspārnē?
Mans darbs ir sekojošs – aizgāja Jančuks, es viņa vietā meklēju aizstājēju, kurš ir atbilstošs finansiāli. Tālāk – atdevām uz īri Visvaldi [Ignatānu – aut.], vietā paņēmām Ulimbaševu. Tātad mēs nesākām tērēt vairāk naudas nekā pirms tam. Kāds bija algu fonds līdz tam, tāds arī palika pēc tam, mēs to nepalielinājām, tāds ir arī mana darba uzdevums. Tāpat īrē atdevām Žatkinu. Finanses nepārtērējām.

Daži klubi pamazām, pamazām sāk atklāt savu budžetu lielumus. Vai tu vari nosaukt aptuveno „Ventspils” budžetu?
Pats personīgi šos skaitļus nevaru atklāt, būtu jāprasa kluba vadībai, taču varu nosaukt mūsu lielākos sponsorus – „Latvijas Dzelzceļa ritošā sastāva serviss”, „Ventspils Brīvostas pārvalde”, „VK Tranzīts”, „”Ventspils Nafta” termināls”, arī Ventspils pilsētas Dome. Un mūsu tehniskais sponsors ir „adidas”.

Lai gan sacīji, ka Ventspilī nav naudas drukājamās mašīnas, no malas tomēr „Ventspils” šķiet turīgākais futbola klubs Latvijā. Vai tev personīgi gribētos, lai Latvijā būtu vairāk finansiāli spēcīgu klubu vai tomēr savā ziņā jūties apmierināts, ka „Ventspils” ar salīdzinoši ne tik lielu budžetu spēj tikt pie tituliem?
Pirmkārt, sacīšu, ka algas mūsu klubā nav visaugstākās šai čempionātā, tā nav taisnība. Zinu komandas, kurās algas ir lielākas nekā „Ventspils” komandā. Turklāt krietni lielākas. Cita lieta, ka šīs lielās algas, iespējams, netiek maksātas. Svarīgākais, ka mūsu klubā algas vienmēr tiek maksātas – tās nav lielas, taču regulāri tiek maksātas. Gadās, ka citas komandas piedāvā lielākas algas, bet galu galā futbolisti tās nesaņem.

Par uzdoto jautājumu – personīgi es vēlētos, lai Latvijā būtu spēcīgas komandas un būtu lielāka konkurence. Tai pašā laikā sacīšu, ka mums tāpat nav viegli, kā varbūt kādam no malas šķiet. Viens neliels atslābums, kā mums bija, kad piecas spēles pēc kārtas neuzvarējām, un jau bija grūti izkļūt no sarežģītas situācijas. Un tik un tā gribētos, lai citi ir vēl stiprāki – man vienmēr patikušas cīņas ar „Skonto”, Liepāju, vienmēr ir spriedze, ir interesanti. Man kā bijušajam futbolistam trūkst šī adrenalīna. Tādās spēlēs jūtos tā, it kā pats atkal būtu laukumā.

Ja jau ierunājies par algām, tad vai pareizi minu, ka pagājušās sezonas komandas kapteini Vitāliju Smirnovu jūs vēlējāties paturēt arī šim gadam, taču „Spartaks” jūs pārsolīja?
Par pārsolīšanu nezinu, taču "Ventspils" Smirnovam līgumu piedāvāja. Transfēru loga pēdējā dienā paņēmām spāni Insu un piedāvāju līgumu arī Vitālijam. Taču viņš gribēja līgumu uz pusgadu. Mums tas nebija izdevīgi, jo pēc viņa aiziešanas uzreiz klāt būtu Čempionu līga. Nezinu, ko viņam tur piedāvāja finanšu ziņā, taču, zinot Smirnovu, laikam jau tika piedāvāta laba nauda. Tomēr negribu līst citu finansēs. Smirnova gadījumā galvenais šķērslis tomēr bija līguma termiņš. Uzreiz pēc 2013.gada čempionāta beigām viņš palūdza atļauju braukt uz pārbaudēm, kas bija saprotami, jo ir loģiska vēlme labāk ģimeni nodrošināt, taču pārbaudē viņš guva traumu un nekas nesanāca. Pēc tam mēs ar viņu pēdējā brīdī pirms transfēru loga beigām sazvanījāmies un nevienojāmies par termiņu. Beigās izrādījās, ka viņš tur [„Spartakā”] tik un tā visu gadu nospēlēja, arī šī gada vasarā viņam neizdevās nekur aizbraukt. Tas futbolā ir normāli, tā gadās, mana attieksme pret Vitāliju ir ļoti laba un šādās situācijās spēlētājus saprotu.

Atgriežoties pie Virslīgas un tēmas par konkurenci ar „Skonto”, kā jūs tikāt galā ar spiedienu, ar to, ka „Skonto” puse bieži akcentēja savas milzīgās problēmas? Proti, tika norādīts, ka „Skonto” praktiski bez naudas cīnās līdzīgi ar jums, kam finansiālā situācija ir daudz maz stabila? Sezonas gaitā no jūsu puses bija klusums, nekādas reakcijas.
Mēs gan sapulcēs ar treneri, gan ar kluba vadību runājam, ka numur viens ir strādāt. No otras puses saprotam, ka „Skonto” neklājās viegli, un viņi, reāli ņemot, aizvadīja labu sezonu. Bija sarežģīti saprast jezgu ap atņemtajiem punktiem, un daudzi saka, ka, redz, turnīrs izšķirts kabinetos. Tā nav tiesa. Mūsu „Ventspils” mājas lapā tabulu nemainījām, tāda tā tur ir joprojām [patiešām „Ventspils” mājas lapā „Skonto” atspoguļoti 76 punkti, kaut oficiāli komanda sezonu pabeidza ar 71 punktu – aut.].

Mums pašiem šis haoss ap atņemtajiem punktiem traucēja, es pats jau beigās putrojos. Ja atceraties pēdējo spēli ar „Skonto”, tad tur vispār nesaprotami sanāca - mums paziņoja, ka tikai uzvaras gadījumā „Ventspilij” pasniegs kausu, kaut arī pēc tā brīža oficiālās tabulas it kā pietika ar neizšķirtu [šāda situācija izveidojās, jo „Skonto” teorētiski vēl varēja iesniegt apelāciju un daļu no atņemtajiem punktiem atgūt – aut.]. Tas viss tikai traucē.

Protams, ka gribētos, lai viss tiek sakārtots jau pirms sezonas – ja klubs neiziet licencēšanu, tad to nepielaiž. Lai nebūtu tādu situāciju. Kaut arī, protams, saprotu, ka futbolā tagad vispār izveidojusies sarežģīta situācija, jo sports mūsdienās, redz, daudziem nav vajadzīgs. Katrā ziņā mēs tikai darījām savu darbu – sezona sastāvēja no 36 spēlēm, īsts maratons, un bija skaidrs, ka beigās triumfēs labākais.

Vispār domāju, ka „Skonto” pievīla ne jau atņemtie punkti, bet transfēru liegums, jo viņiem beigās pietrūka spēlētāju resursu. Jebkurā gadījumā mēs tam uzmanību nepievēršam – kas zina, kas katra kluba iekšienē notiek? Viņiem tāpat motivācija bija – kaut vai tikt izlasē. Un vispār – dažreiz motivācija spēlētājam, kurš nonācis sarežģītā situācijā, ir daudz augstāka nekā tādam, kam viss mierīgi, un viss tiek maksāts. Cik dzirdēts no „Skonto” spēlētājiem, viņi tāpat saka, ka izejas nav un jāspēlē labi – galu galā tikai tas var palīdzēt izrauties un tikt labākā komandā. Tas nav viegli, taču „Skonto” šogad bija malači.

Kāda būtu tava atbilde Pertijam, kurš pārmet, ka „Ventspils” savāc „Skonto” spēlētājus (Siņeļņikovu, Rodi, Smirnovu, Dubru, piemēru ir daudz), bet pati savējos Virslīgas līmenim nesagatavo?
Tas ir pārmetums pašam Pertijam – kāpēc tad viņi aiziet prom? Lai viņš šo jautājumu, pirmkārt, uzdod sev. Bet vispār tāda ir mūsu politika – pie mums ir labākie. Ņemiet vērā, ka šeit ir Ventspils, nevis Rīga – mūsu pilsētiņa ir pavisam maza. Mēs cenšamies ņemt jaunos spēlētājus, taču paši saprotiet – Daugavpilij, Liepājai, Rīgai ir savas akadēmijas, mums nav viegli strādāt. Otrkārt, tie, kas ir labākie pieejamie spēlētāju tirgū, tos arī ņemam. Daži paši prasa, vai var pārnākt uz „Ventspili” – mēs taču neatbildēsim, ka „Tevi izaudzinājusi „Skonto”, piedod, mēs tevi neņemsim”, vai ne? Tā ka uz šādiem pārmetumiem jāskatās ar smaidu. Tās ir normālas lietas, tā notiek visā pasaulē. Ja Maskavas „Spartak” izaudzinājusi spēlētāju, tas nenozīmē, ka viņš vienmēr tikai šajā klubā spēlēs – ir kaudze ar piemēriem, kad pāriet uz citu klubu, un viss ir normāli.

Kā tu personīgi un kluba vadība vērtē Pučinska darbu? Jā, rezultāts ir, divi tituli pēc kārtas, taču daudzi saka, ka sniegums nav tas vizuāli pievilcīgākais.
Es personīgi esmu ar Pučinsku apmierināts un uzskatu, ka viņš ir tas treneris, kurš vajadzīgs „Ventspilij” – adekvāts, mūsdienīgs treneris, kurš vēlas mācīties un progresēt. Skaidrs, ka kļūdas ir, taču tādas ir ikvienam – arī man, arī Tamazam un citiem. Man svarīgākais ir rezultāts – neviens nav mainījis šo zelta likumu, ka rezultāts visu izšķir. Ir komandas, kas spēlē skaisti, bet rezultātu nesasniedz – mums tas neder, mūs interesē tikai 1.vieta. Mums ir jāpelna ar iekļūšanu Eirokausos, tie ir mūsu pamata ieņēmumi. Vienkārši par skaistu spēli neviens mūsu budžetu nepapildinās. Taču arī „Ventspils” sniegums brīžiem ir skatāms – piemēram, pēdējā spēlē mūsu uzvara pār „Skonto” ar 4:2, domāju, visiem skatītājiem patika. Turklāt Jurģis progresē – tas ir pamanāmi. Protams, vienmēr strādājam kopā – tikai kopā ar kluba vadību ir iespējams izkļūt no sarežģītām situācijām, kā tas bija vasarā.

Tobrīd, kad vasarā bija šī vairākkārt pieminētā krīze, nebija ne mazāko runu, ka varbūt jāmaina treneris?
Varbūt kaut kur tribīnēs tādas runas bija, bet mana personīgā nostāja bija, ka sezonas beigas visu parādīs. Un galu galā, redziet, viņš ir atzīts par čempionāta labāko treneri. Tā ka viss bija pareizi. Kaut arī atkal – no manas puses bija rīcība, lai atjaunotu asinsriti. Otrs variants ir kliegt uz spēlētājiem un kaut kādā veidā motivēt, taču es nolēmu, ka komandā vajadzīgi jauni spēlētāji, jaunas asinis, lai tā visa lieta sāktu mutuļot. Pēc tam treneris šos jaunos spēlētājus lika sastāvā, un arī pārējie to redzēja un sāka spēlēt labāk.

Vispār „Ventspilī” ir šī problēma, ka dažreiz parādās motivācijas trūkums. Esmu komandā jau no 2001.gada un daudzkārt ir bijis, ka apstākļos, kad viss tiek maksāts un ir labi, tu sāc nomierināties. Šeit ir nepieciešams vai nu iekšēji sapurināties vai kā citādi. Mums ir demokrātisks klubs - es, komandas treneris lūdzam spēlētājus, lai viņi paši saprastu, ka vajadzīga maksimāla pašatdeve. Tikai ar pilnīgu pašatdevi var kaut ko sasniegt. Mēs nekliedzam, nevienu nesodām, cenšamies, lai spēlētāji saprastu visu paši.

Par jauniešiem daļēji jau atbildēji un tomēr – „Ventspilij” it kā ir laba dublieru komanda, jau ne pirmo gadu savā turnīrā spēlē atzīstami, šogad vispār pilnībā dominēja dublieru turnīrā. Kāpēc tik lēni un tik minimālā skaitā dublieru komandas spēlētāji ienāk galvenajā komandā?
Mans personīgais viedoklis, ka mākslīgi nevienu likt nedrīkst – tas ir nepareizi. Ticiet man, ja „Skonto” būtu attiecīgas finanšu iespējas, arī viņi jauniešus galvenajā komandā tik daudz neliktu. Visi runā, ka, lūk, mums daudz jauniešu, taču, ja šiem klubiem būtu attiecīgi vadības uzdevumi un rocība, tad, protams, spēlētu spēcīgākie. Un mans viedoklis ir, ka jāspēlē spēcīgākajiem. Ja Tīdenbergs ir gatavs spēlēt galvenajā komandā, tad viņš to pierāda pirmssezonas nometnē. Ja daži jaunieši treniņnometnē 5.minūtē prasa maiņu, tad kā gan viņi var spēlēt galvenajā komandā? Tātad viņi nav gatavi. Ja runājam par mūsu jauniešiem, tad Indrāns būs tuvāk galvenajai komandai. Par spēcīgu spēlētāju, manuprāt, var kļūt tikai tad, ja tu izej konkurences skolu. Jo, sperot katru nākamo solīti, šī konkurence kļūst aizvien lielāka. Jā, piekrītu, ka varētu uzticēties vairāk, un tas arī tiks darīts, taču kopumā savu pieeju kardināli mainīt neplānojam.

Šogad „Ventspils” sastāvā ģeogrāfiskā ziņā bija vērojama itin liela eksotika – Mujeci no Albānijas, Diaņs no Mauritānijas. Vai vari atklāt noslēpumu, kādā veidā viņi nonāca līdz Latvijai?
Kontaktējos, strādāju ar pieciem sešiem cilvēkiem, kuriem uzticos, kuru futbola izpratnei uzticos, un kuri piedāvā spēlētājus. Protams, ka katru dienu aģenti un paši spēlētāji pa e-pastu sūta desmitiem piedāvājumu, tomēr es izmantoju ierobežotu cilvēku loku ieteikumus. Nduji [Mujeci – aut.] ievēroju pirmssezonas treniņnometnē Turcijā – man viņa sniegums ļoti patika, un var sacīt, ka tieši es uzstāju, lai viņu paņemtu. Viņam ir tas, kas nav daudziem uzbrucējiem – viņš ir uzstājīgs, nebaidās ņemt spēli savās rokās. Jā, reizēm pārtur bumbu, taču svarīgākais, ka viņš spēj gūt vārtus - viņš man iepatikās uzreiz. Savukārt par Čeiku [Diaņu – aut.] aģents mums atsūtīja video, un viņa spēle man iepatikās tieši skatoties video. Video varēja redzēt aptuveni tādas īpašības, kādas redzējāt pēdējā apļa spēlē pret „Skonto”, kad viņš aizvilka bumbu un piespēlēja [Karlsona vārtu guvumā – aut.]. Žēl, ka viņš tādas lietas dara reizi piecās spēlēs, jo viņš šīs lietas patiešām prot darīt. Katrā ziņā viņa piesaistīšanas process bija darba rutīna – uzaicinājām uz pārbaudi, uzspēlēja komandas savstarpējās spēlēs treniņos, parakstījām viņu.

Varbūt vari pastāstīt par nākamās sezonas sastāvu? Kam beidzies līgums, kurš noteikti nepaliks, kurš paliks? Kas ar leģionāriem?
Varu pateikt, ka prom aizbraucis Tarhnišvili...

Kuras puses vēlme tā bija?
Nolēmām pie kopēja secinājuma, ka viņš mums ir palīdzējis, taču mums šai pozīcijā ir tas pats Indrāns, kuram pamazām jātiek tuvāk spēlēšanai. Ar Tarhnišivili apsēdāmies, aprunājāmies... viņš tomēr nebija stabils pamatsastāva futbolists. Kopīgi nolēmām, ka tā būs labāk. Līdzīgi ar Freidgeimu, līgums ir beidzies. Arī viņš mums palīdzēja, it sevišķi Eirokausos, tomēr viņa pozīcija vairāk iederas shēmā 3-5-2, kuru spēlējām ar „Maccabi” un „Malmo” – tādās situācijās viņš mums bija liels palīgs. Taču Latvijas čempionātā lielākoties spēlējam 4-4-2, plus abi malējie aizsargi [Timofejevs un Kurakins – aut.] ir Latvijas izlases spēlētāji. Tā ka šajās pozīcijās liela konkurence, un Freidgeims bija leģionārs, kurš ne vienmēr iekļūst sastāvā. Ar pārējiem – strādājam, skatāmies. Kāds kaut kur mēģina pārbaudīties.

Piemēram, Kaspars Dubra nav slēpis, ka labprāt pamēģinātu turpināt karjeru ārzemēs. Ir viņam kādi varianti?
Strādājam pie šī jautājuma, šobrīd tas viss ir aktivizējies. Kaspara vēlmi saprotu. Starp citu, viņš mums šajos divarpus gados ļoti daudz palīdzējis. Paņēmu viņu, uzsākot šeit strādāt. Mans personīgais viedoklis ir, ka viņš bija šī gada Virslīgas labākais spēlētājs, kaut arī šo balvu neieguva. Viņš spēlēja stabili, un komanda kļuva par čempioni. Mēs meklējam un palīdzam viņam, lai atrastu pārbaudes iespējas. Kaut arī paši saprotam, ka atrast viņam aizvietotāju un vēl arī ar Latvijas pasi ir nereāli. Taču cilvēcīgā ziņā gribam palīdzēt un iekārtot viņu citur. Viņš to reāli ir pelnījis – lielāku līgumu citā valstī, plus progresa iespējas.

Dubra vispār ir labs piemērs – ļoti stabils spēlētājs. Manuprāt, tikai stabils spēlētājs var tikt un veiksmīgi spēlēt ārzemēs. Ja futbolists ik pa laikam uzspīd, vienā mačā ir labs, otrā nē, tad spēcīgākā ārzemju līgā tādam futbolistam nav izredžu. To var labi redzēt arī attiecībā uz Latvijas spēlētājiem – ir tādi, kas sevi šeit it kā pierāda, bet tad aizbrauc citviet, mazliet uzspēlē un pazūd. Tas tāpēc, ka viņi nespēj rādīt stabilu sniegumu. Dubra ir bijis stabils visus šos divarpus gadus.

Tava prognoze – „Ventspils” sastāvs nākamgad kļūs spēcīgāks, būs aptuveni tāds pats vai kļūs vājāks?
Redziet, ja, piemēram, Dubru iekārtosim ārzemēs, tad diez vai viņam spēsim atrast līdzvērtīgu aizvietotāju. No otras puses, praktiski visi uzbrucēji paliek. Ar Žigajevu esam pagarinājuši līgumu, ir Tīdenbergs, ir citi puiši. Domāju, mums sastāvs jau tagad ir izveidots 75% apmērā. Atlicis pievienot 4-5 spēlētājus, kurus ir jāatrod – darbs notiek, un principā šai ziņā darbs nekad neapstājas.

Piemēram, Rode – kā ar viņu nākamās sezonas sakarā?
Renāram līgums ir beidzies, taču mēs kontaktējamies. Lieliski saprotam, ka puiši vēlas pamēģināt spēkus ārzemēs, taču katrā ziņā mēs neesam pret to, lai Rode paliktu pie mums. Vienmēr esam pretimnākoši futbolistu vēlmēm – dodam iespēju, ja viņiem ir labāki varianti, kaut vai tāda Čehijas līga, kas tomēr ir pakāpi augstākas raudzes turnīrs. Pret Rodi mums vispār ne mazāko pretenziju – kā teica treneris, trenējas no rīta līdz vakaram, un nācās viņu pat nomierināt šai ziņā [smejas].

Par Ignatānu – pirmkārt, kāpēc aizsūtījāt uz īri, ņemot vērā, ka sākotnēji viņš bija stabils pamatsastāva spēlētājs un, otrkārt, kāpēc sūtījāt viņu (un ne tikai viņu) uz Daugavpils „Daugavu”, kuras reputācija nav tā labākā, nevis, piemēram, uz „Jelgavu”?
Sākšu ar otro jautājuma daļu. Mums bija arī citi piedāvājumi, taču Daugavpils komanda uzņēmās maksāt viņa algu – Visvalža alga nav no mazākajām, un „Daugava” to pilnībā nosedza. Es par ietaupīto naudu pēc tam paņēmu spēlētāju, kurš sita izšķirošus vārtus cīņā par zeltu. Tā ka šeit bija vienkārša matemātika. Turklāt „Daugavai” priekšā bija Eirokausi – viņi gan nepaguva Ignatānu pieteikt. Pamatā tas tomēr bija finanšu aprēķins. Atdot spēlētāju īrē un maksāt viņam algu, kā mums to piedāvāja dažas citas komandas, mums nebūtu izdevīgi. „Daugava” bija vienīgā, kas bija ar mieru maksāt šo algu.

Par to, kāpēc šķīrāmies – tobrīd komandai bija grūts brīdis un vienā no spēlēm viņš „saķērās” ar treneri. Es to redzēju un sapratu, ka ir jārīkojas, citādi – vēl mazliet, un mēs pavisam iekristu bedrē. Nonācām pie secinājuma, ka viņam labāk aizbraukt – it sevišķi tāpēc, ka bija piedāvājumi. Izrādījās, ka tas bija pareizs lēmums – gan viņš uzspēlēja un guva vārtus, gan arī mēs paņēmām citu spēlētāju un uzvarējām čempionātā. Situācija, protams, nebija no vienkāršākajām.

Ja vēlies, nākamo jautājumu vari nekomentēt, taču ir iespēja izteikties – mūsu portālā bija intervija ar bijušo „Ventspils” darbinieku, tagad futbola aģentu Dmitriju Hohlovu, kurš stāstīja par nesaskaņām ar tevi un norādīja arī uz tavu greizu domāšanu transfēru sakarā. Viņš toreiz teica, ka tādos apstākļos nav varējis palikt klubā...
Varu nokomentēt. Pirmkārt, kad atnācu strādāt, man lika būt atbildīgam par sporta bloku un savukārt viņu no šī sporta bloka pastūma malā. Es piedāvāju viņam strādāt kopā, taču viņš iesniedza atlūgumu. Uzskatu, ka Dmitrijam Hohlovam patika tieši aģenta darba specifika – viņam bija labs skolotājs, Sergejs Barkovskis, kurš viņu itin labi apmācīja. Redzu, ka Hohlovs šobrīd kā aģents strādā labi, un mēs esam tikušies, lai apspriestu dažus spēlētājus. Tātad mūsu klubs ir atvērts visiem aģentiem. Man bija svarīgi to nodrošināt, var to saukt par stratēģiju. Lai nebūtu tā, kā agrāk, kad ap klubu spietoja viens aģents un darīja, ko gribēja. Tagad klubs ir gatavs runāt ar jebkuru – galvenais, lai „Ventspils” būtu ieguvēja.

Uzskatu, ka pēdējā laikā praktiski visi „Ventspils” transfēri, kurus es iniciēju, bijuši veiksmīgi, atskaitot pāris, kuri neattaisnoja uz sevi liktās cerības. Pārējie bijuši lietderīgi, ko pierāda rezultāts. Atkārtošos – neviens nav atcēlis zelta likumu, ka visu izšķir rezultāts. Turklāt atklāšu patiesību – kad strādāja Dima [Hohlovs – aut.] ar Sergeju [Barkovski – aut.], „Ventspils” finanšu iespējas bija pavisam citas. Tai pašā laikā pievienojās ne vienmēr tie labākie spēlētāji. Esam pelnījuši uzslavas – pieticīgos apstākļos spējam atlasīt labus futbolistus. Visādi citādi novēlu Hohlovam veiksmi aģenta darbībā.

Pats pieminēji, ka agrāk „Ventspils” finanšu iespējas bijušas plašākas. Daudzi, arī es, saista to ar faktu, ka aizsaulē aizgāja tā brīža „Ventspils” kluba prezidents Jurijs Bespalovs. Vai vari to apstiprināt un nokomentēt, cik ļoti spiedīgāka kļuvusi situācija ar budžetu?
Jā, tā bija – jāsaka, ka klubs bija pat pārāk atkarīgs no šī viena cilvēka, jo viņš klubā ieguldīja arī savus personīgos līdzekļus, un tas bija kā drošības spilvens. Šī brīža kluba vadība arī ir laba un saprotoša, cilvēki strādā – varbūt viņi nav tik spilgti pamanāmi uz futbola skatuves, taču viņi izdara ļoti daudz. To arī esmu uzsvēris puišiem [futbolistiem – aut.], ka šie cilvēku pieliek pūles, lai atrastu naudu, kas tiek izmantota spēlētāju algām. Milzīgs paldies vadībai, viņi ir pelnījuši uzslavas. Tai pašā laikā neslēpšu – kad spēlējām Eiropas līgas grupu turnīrā [2009./10.gada sezonā – aut.], algas bija četras, piecas, sešas reizes lielākas nekā tagad.

Noslēgumā par Latvijas izlasi. Bieži vien dzirdēti pārmetumi, ka viena kluba spēlētājus izlases treneri mīl vairāk, citus ignorē. Vai esat apmierināti ar to, cik aktīvi lielās izlases, arī jauniešu izlašu treneri izmanto „Ventspils” spēlētājus un varbūt jūti, ka ir kaut kas mainījies, salīdzinot Starkova un Pahara laiku pie izlases stūres?
Aleksandru Petroviču cienu un uzskatu viņu par labāko treneri Latvijas jaunākajos laikos, taču ar Mariana atnākšanu redzu, un viņš man to pats apstiprināja, ka nav nozīmes, kuru klubu spēlētājs pārstāv, bet gan tam, kurš ir labāks. To gan es, gan treneris stāstīja savas komandas spēlētājiem. Četri spēlētāji lielajā izlasē [Dubra, Kurakins, Timofejevs, Žigajevs – aut.] – vispār neatceros, kad „Ventspilij” tāda situācija ir bijusi. Tas ir patīkami. Tāpat pa četriem spēlētājiem ir U-21 un U-19 izlasē. Tātad esam uz pareizā ceļa, un mūsu treneri labi strādā. To, ko Pahars man teica, sākot darbu, viņš ir pierādījis arī ar darbiem. Savām acīm redzu, ka pats uz izlasi sauktu praktiski tos pašus spēlētājus. Kaut arī katram, protams, var būt savs viedoklis, tomēr mūsu viedokļi sakrīt. Viņam nav viegli, jo tik daudz labu spēlētāju kā agrāk Latvijai šobrīd nav. Viņš pelnījis uzslavas – dara, ko var.

Sportacentrs.com intervijas ar Virslīgas klubu pārstāvjiem pēc 2014.gada sezonas