Facebook
GoogleArgentīna ar uzvaru pendelēs iesoļo finālā
Par otru Pasaules kausa finālisti kļuvusi Argentīnas izlase. Pēc 0:0 pret Nīderand gan pēc pamatlaika, gan papildlaika visai pasīvā spēlē uzvarētājs bija jānoskaidro pēcspēles sitienos. Tajos divreiz bumbu atvairīja Argentīnas vārtsargs Serhio Romero - 4:2 pendelēs, un argentīniešus finālā sagaida tikšanās ar Vāciju.
Pirms spēles
Nīderlandes pamatsastāvā bija viena izmaiņa – laukumā atgriezās Naidžels de Jongs, kurš turnīra sākumā guva savainojumu un par kuru jau runāja, ka viņam Pasaules kauss jau noslēdzies. Savukārt Argentīnai laukumā atgriezās iepriekš diskvalificētais Markoss Roho, bet savainotā Anhela di Marijas vietā izgāja Enco Peress. Spēlēt gatavais Serhio Agvero pamatsastāvā nebija iekļauts arī šoreiz.
Pasīvs pirmais puslaiks noslēdzas bez vārtiem
Jau no pirmajām minūtēm bija jūtams Argentīnas pārsvars, kas gan nebija liels – arī Nīderlande ik pa laikam izveidoja pa uzbrukumam, taču kopumā spēlēja kā otrais numurs. Labākais vārtu gūšanas moments visā puslaikā izveidojās jau 11. minūtē, kad argentīnieši nopelnīja soda sitienu pretī vārtiem un tuvu soda laukumam – Sillesens ķēra bumbu pēc Mesi sitiena.
Argentīnai vēl bija pāris cerīgi uzbrukumi, taču oranžo aizsardzība spēja tikt galā ar vairākiem bīstamiem centrējumiem – neļaujot bumbai nonākt pie argentīniešiem vārtu tuvumā. Vienā no Nīderlandes cerīgākajiem momentiem van Pērsijs saņēma bumbu soda laukumā, taču nespēja to savaldīt. Kopumā visai nogaidošā spēlē pirmais puslaiks noslēdzās ar 0:0.
Momentu maz, viss nonāk līdz pendelēm
Puslaika sākumā Nīderlande tika pie labas standartsituācijas, taču Sneiders sita bumbu pāri. Argentīna atbildēja ar pāris prettriecieniem, taču kopumā mačs ritēja tāpat, kā pirmajā puslaikā - viduvējā tempā ar maz notikumiem pie abiem soda laukumiem. Neliels saasinājums sākās 15 minūtes pirms beigām – vispirms no vārtu priekšas neprecīzi sita van Pērsijs, bet brīdi vēlāk otrā laukuma galā Igvains trāpīja vārtu tīklā no sāniem. Abās situācijās gan tika fiksēta aizmugure.
Īsi pirms pamatlaika beigām Robens varēja izraut uzvaru Nīderlandei, taču Maskerāno pēdējā brīdī izsita bumbu – mačs nonāca līdz papildlaikam. Tā pirmajā puslaikā nedaudz labāk veicās Nīderlandei, taču līdz vārtu guvumam joprojām bija tālu. Jāpiebilst, ka 97. minūtē notika Nīderlandes trešā maiņa, laukumā dodoties Huntelāram, kas nozīmēja, ka šoreiz Luiss van Gāls savu meistarstiķi ar vārtsargu maiņu pirms 11 metru sitienu sērijas neplāno izmantot. Papildlaika otrajā puslaikā Argentīnai bija pāris labi uzbrukumi, taču sitieni nesanāca ne Palasio, ne Rodrigesam. 0:0 pēc 120 minūtēm un pendeles.
Romero atvaira divas pendeles, Argentīna finālā
Pēcspēles sitienus sāka Nīderlande. Kā pirmais sita aizsargs Vlārs, taču Romero bija pārāks, atvairot ne pašā vārtu stūrī lidojošo bumbu. Mesi apmānīja Sillesenu, panākot pārsvaru Argentīnai, otrajā sērijā abi sitieni bija precīzi, bet trešajā Romero vēlreiz bija lielisks, atvairot spēcīgu Sneidera raidījumu un vēl vairāk pietuvinot dienvidamerikāņus uzvara. Argentīna realizēja visus četrus savus sitienus, un precīzs, par spīti Sillesena pūliņiem un nedaudz skartajam pārliktnim, bija arī Rodrigess – 4:2. Argentīna finālā tiksies ar Vāciju, bet Nīderlande spēlēs ar bronzu pret brazīliešiem.
| Statistika | Ned | Arg |
|---|---|---|
| Kontrole | 53% | 47% |
| Sitieni (rāmī) | 7(3) | 8(5) |
| Aizmugures | 4 | 4 |
| Stūra sitieni | 4 | 4 |
| Pārkāpumi | 15 | 10 |
Nīderlande – Argentīna 0:0 (2:4 11 metru sitienu sērijā)
11 metru sitienu sērija: 0:0 Vlārs (vārtsargs), 0:1 Mesi, 1:1 Robens, 1:2 Garajs, 1:2 Sneiders (vārtsargs), 1:3 Agvero, 2:3 Kauts, 2:4 Rodrigess
Brīdinājumi: Martinšs Indi; Huntelārs – Demičelis
Nīderlande: Sillesens, Vlārs, de Vrejs, Martinšs Indi (Janmāts 46'), Sneiders, Veinaldums, Robens, Blinds, de Jongs (Klāsijs 62'), Kauts, van Pērsijs (Huntelārs 97')
Argentīna: Romero, Garajs, Demičelis, Roho, Savaleta, Maskerāno, Bilja, Peress (Palasio 81'), Mesi, Laveci (Rodrigess 101'), Igvains (Agvero 82')
Galvenais tiesnesis: Džunejts Džakirs (Turcija)
Pasaules kausa pusfināli
| Datums | Spēle | Laiks/Rez |
|---|---|---|
| 08.06. | Brazīlija – Vācija | 1:7 |
| 09.06. | Nīderlande – Argentīna | 0:0 (2:4 11m) |
[+] [-]
Bet Vācijas izlase ilgtermiņā patiešām bijusi visstabilākā izlase, vismaz pasaules kausā, par ko arī prieks. Bet tagad laiks titulam!
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Vacija-Argentina liekas bus interesantak
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
bet tas tak pats par sevi saprotams, ka gan esp, gan barsa ir absolūts antonīms vārdam "antifutbols", apbrīnoju tos, kam šāds apzīmējums vispār var prātā ienākt.
bet ja kaut kas vispār ir anti - skaidrs, ka Grieķija ir no pirmajiem pretendentiem.
īsāk sakot, davai, netroļļosim. grieķija un barca tev. haha.
+1 [+] [-]
Kāda atšķirība starp Grieķiju un "Barcelona"? 2004.gada Grieķija bija savā labākajā formā, tāpat kā Latvija. Arī Grieķija zaudēja vienu spēli tāpat kā Spānija 2010.gadā, bet tāpat izcīnīja titulu. Cik vārtus mazāk Grieķija guva 2004.gadā, nekā Spānija to iespēja 2010.gadā, turklāt vairāk spēlēs? Atbildi, lūdzu!
[+] [-]
gribu redzēt, kā grieķi pamēģinātu Spāņu stila "taktisko futbolu" pret, teiksim, Vāciju. Tur būtu vēl viens 1:7.
Tu vnk spēlējies ar vārdiem un teikumiem, bet realitātē Spānijas un Grieķijas uzvaras ir kā diena pret nakti.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
un kāpēc vārtu skaits ir svarīgs, ja ceļš, kā pie tā nokļūst, ir diametrāli pretējs? Pret spāņiem pretinieks neko nevarēja izdarīt, tāpēc bija spiests noparkot autobusu - skaidrs, ka pret busu grūti daudz golu iesist.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet loģiski, ja kaut kas ir anti, tad tas būs nespēlēt ar bumbu un gaidīt pretinieka kļūdas, nevis pašam kontrolēt.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Katrs spēlē futbolu, ņemto vērā savas iespējas. Tas tikai pierāda, ka Rehāgela ģeniālā stratēģija taktiski ne par kapeiku neatpaliek no spāņu stratēģija, vismaz vizuālajā ziņā noteikti, vai ne?
[+] [-]
[+] [-]
Bet šobrīd, protams, tās ir tikai manas domas, kurām Tu drīksti neticēt.
[+] [-]
Atgādināšu, ka runa bija, ka abas izlases esot vienādi loģiski uzvarējušas. Ja Tu Spānijas uzvaras pieminēšanai piemeklēji tieši Grieķiju - tātad esi saskatījis līdzību tieši ceļā uz panākumu, nevis tikai rezultātā.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
tā pavirši runājot - grieķi uzvarēja ar taktiku, bet spāņi paņēma uz klasi. tādēļ nav iespējams teikt, ka abu uzvaras ir vienādi loģiskas. spāņi nodominēja, bet grieķi ar viltu apmānīja.
-1 [+] [-]