Kas spēcīgāka - Eiropa vai Dienvidamerika?
Pirmo reizi kopš 1978. gada Pasaules kausa finālturnīra pusfinālā ir iekļuvušas divas Dienvidamerikas izlases. Otro finālturnīru pēc kārtas astotdaļfinālā Dienvidamerikai bija rekordliels skaits pārstāvju – piecas, toties Eiropai otro finālturnīru pēc kārtas bija rekordmazs pārstāvju skaits – tikai sešas. Vai pēdējie lielie turnīri ir iezīmējuši lūzumu Eiropas un Dienvidamerikas kopējā sāncensībā?
Pasaules kausu vēsturē ir bijis tikai pa vienam gadījumam, kad Dienvidamerikas izlase spējusi triumfēt Eiropā un kad Eiropas izlase spējusi izcīnīt kausu ārpus Eiropas. Brazīlija 1958. gadā uzvarēja Zviedrijā, savukārt pirms četriem gadiem Spānija Dienvidāfrikā beidzot noņēma eiropiešu lāstu. Šī finālturnīru bilance radījusi vienlaikus gan patiesu, gan arī maldinošu stereotipu, kas liek pārvērtēt "mājas sienu" palīdzību un eiropiešu nespēju adaptēties dienvidniekiem piemērotākam klimatam.
Vērtējot reģionu savstarpējo sāncensību, vajadzētu ņemt vērā nevis aisberga redzamo daļu jeb cīņu par titulu, bet gan izlašu vidējo līmeni. Neatkarīgi no tā, vai finālturnīrs bijis Ziemeļamerikā, Āzijā vai Eiropā, no 1986. gada, kad pirmoreiz tika izspēlēti 1/8 fināli, līdz 2006. gadam Eiropai astotdaļfinālā allaž bija praktiski konstants skaits izlašu – desmit. No sešiem turnīriem vienīgais izņēmums bija 2002. gadā, kad bija deviņas. Savukārt ceturtdaļfinālos eiropiešiem lielākoties bija no piecām līdz septiņām pārstāvēm. Arī ar izņēmumu 2002. gadā, kad mājiniece Dienvidkoreja pret Itāliju tika ievilkta 1/4 finālā un tālāk tika vien četras eiropietes.
Reģionu pārstāvniecība astotdaļfinālā
Reģions | 1986. | 1990. | 1994. | 1998. | 2002. | 2006. | 2010. | 2014. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Eiropa | 10/14 | 10/14 | 10/13 | 10/15 | 9/15 | 10/14 | 6/13 | 6/13 |
Dienvidamerika | 4/4 | 4/4 | 2/4 | 4/5 | 2/5 | 3/4 | 5/5 | 5/6 |
Ziemeļamerika | 1/2 | 1/2 | 2/2 | 1/3 | 2/3 | 1/4 | 2/3 | 3/4 |
Āfrika | 1/2 | 1/2 | 1/3 | 1/5 | 1/5 | 1/5 | 1/6 | 2/5 |
Āzija | 0/2 | 0/2 | 1/2 | 0/4 | 2/4 | 0/4 | 2/4 | 0/4 |
Okeānija | 1/1 | 0/1 |
Komandu skaits 1/8 finālā/komandu skaits finālturnīrā
Jā, 2010. un 2014. gada finālturnīri notikuši ārpus Eiropas, taču klimata īpatnības, lai arī būtisks, diez vai ir noteicošais faktors Eiropas neveiksmēm. Visticamāk, galvenais iemesls ir pavisam primitīvs – sportiskā meistarība. Pasaulē ir izlīdzinājušies tieši otrā līmeņa izlašu spēku samēri. Ja astotdaļfinālistu skaits Eiropai ir samazinājies drīzāk uz Ziemeļamerikas (pirmoreiz astotdaļfinālā bija trīs izlases), Āfrikas un Āzijas izlašu rēķina – četras Dienvidamerikas izlases 1/8 finālā jau izsenis nav nekāds pārsteigums, tad ceturtdaļfinālā gan spēku sadalījumu ir mainījusi Dienvidamerika, kuras otrā ranga izlases pēdējos gados piedzīvo acīmredzamu augšupeju.
Vēl uzskatāmāks šo izlašu progress vērojams, ja reģionu sāncensībā Dienvidameriku papildus sadala vēl divās daļās – Brazīlijā un Argentīnā, kuras vienmēr bijušas pasaules "top" izlases, un pārējās. No 1986. līdz 2006. gadam tikai Brazīlija un Argentīna spēja grupu turnīrā uzvarēt savās grupās vai sasniegt 1/4 finālu. Toties 2010. gadā grupā uzvarēja arī Urugvaja un Paragvaja un šogad tām pievienojās arī Kolumbija, bet pēdējos divos turnīros 1/4 finālu klubiņam pievienojušās vai atgriezušās arī Uruvaja, Paragvaja un Kolumbija.
Reģionu pārstāvniecība 1/4 un 1/2 finālā
Reģions | 1986. | 1990. | 1994. | 1998. | 2002. | 2006. | 2010. | 2014. |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Eiropa | 5/3 | 6/3 | 7/3 | 6/3 | 4/2 | 6/4 | 3/3 | 4/2 |
Dienvidamerika | 2/1 | 1/1 | 1/1 | 2/1 | 1/1 | 2/0 | 4/1 | 3/2 |
Ziemeļamerika | 1/0 | 1/0 | 1/0 | |||||
Āfrika | 1/0 | 1/0 | 1/0 | |||||
Āzija | 1/1 | |||||||
Okeānija |
Komandu skaits 1/4 finālā/komandu skaits 1/2 finālā
Līdzīga aina vērojama arī Dienvidamerikas "pārējo" izlašu savstarpējā bilancē pret Eiropas komandām. No 1986. līdz 2006. gadam 33 spēļu laikā "pārējās" Dienvidamerikas izlases pret Eiropu izcīnīja tikai četras uzvaras (turklāt neviena no tām nebija pret lielajām izlasēm) un piedzīvoja 19 zaudējumus. Savukārt 2010. gadā bilance jau bija vienāda – pa divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un diviem zaudējumiem, bet šogad septiņās spēlēs ir svinētas jau četras uzvaras. Kas galvenais, beidzot parādījušās arī lielas uzvaras – Čīle ar 2:0 mājās aizsūtīja pasaules čempioni Spāniju, bet Urugvaja izslēdza Angliju (2:1) un Itāliju (1:0).
Taisnība, ka čempionāta norises vieta var būt un ir pluss Dienvidamerikas izlasēm, taču tās pret eiropietēm pārbaudes spēlēs pie uzvarām un neizšķirtiem tikušas arī izbraukumā. Kolumbija viesos pieveica Beļģiju (2:0) un cīnījās neizšķirti ar Nīderlandi (0:0), Čīle apspēlēja angļus (2:0) un ar ļoti labu spēli atzina Vācijas pārākumu (0:1), bet Urugvaja izbraukumā tika pie neizšķirta pret Franciju (0:0), pirms gada to uzvarot savās mājās (1:0). Arī Ekvadora, kura atlases ciklā bija izteikta mājas komanda, un meistarības ziņā tomēr atpaliek no Kolumbijas un Čīles, prata viesos uzvarēt labākajā sastāvā spēlējošo Portugāli (3:2). Pirms finālturnīra ekvadorieši no Nīderlandes devās prom ar neizšķirtu 0:0.
No sešām Dienvidamerikas izlasēm mājās devušās jau četras, taču trīs no tām izslēdza pašas Dienvidamerikas pārstāves. Čīle un Urugvaja 1/8 finālā zaudēja attiecīgi Brazīlijai (1:1, 2:3 pendelēs) un Kolumbijai (0:2), bet 1/4 finālā brazīlieši tika galā arī ar Kolumbiju (2:1). Vienīgi Ekvadoru grupu turnīrā izslēdza Šveice, kas savstarpējā mačā uzvarēja ar 2:1. Ņemot vērā Anhela di Marijas un jo īpaši Neimāra savainojumus, nebūs brīnums, ja Dienvidamerikas izlases paliks bez trofejas, taču arī tas nespēs mainīt to, ka pārmaiņas vidējā līmeņa ziņā ir notikušas. Vai šīs pārmaiņas būs īstermiņa vai ilgtermiņa – lūk, tas gan jau ir pavisam cits jautājums.
Dienvidamerika pret Eiropu šajā finālturnīrā
Spēle | Rez | Spēle | Rez |
---|---|---|---|
Brazīlija – Horvātija | 3:1 | Čīle – Spānija | 2:0 |
Argentīna – Bosnija | 2:1 | Čīle – Nīderlande | 0:2 |
Argentīna – Šveice | 1:0 pag. | Kolumbija – Grieķija | 3:0 |
Argentīna – Beļģija | 1:0 | Urugvaja – Anglija | 2:1 |
Urugvaja – Itālija | 1:0 | ||
Ekvadora – Šveice | 1:2 | ||
Ekvadora – Francija | 0:0 |
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
Gudrākie pārsvarā uzvar...
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Vienkārši viņiem kā pret sienu, jau kuro gadu, ja vēl treneri kaut cik gudri, tad ej nu ieskaidro taktiskās gudrības spēlētājiem.
Protams ir izņēmumi, kad burtiski nepaveicas, kā pirms 4 gadiem Ganai.
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
Pašreizējais pusfinālistu sastāvs ir diezgan garlacīgs.
[+] [-]
+5 [+] [-]
Ja skatās pēdējo 20 gadu FIFA pasaules labākā spēlētāja balvu ieguvušos, tad šajā rādītājā D-Amerika ir priekšā 12-7 (1995.gadā balvu izcīnīja Āfrikas spēlētājs Weah).
Ja skatās starpkontinentālo kausu ieguvēju sarakstu (no 2005.gada pasaules klubu čempionāts), tad šeit starp abiem kontinentiem gandrīz līdzsvars: 27-26 Eiropas labā. Pēdējā laikā Eiropas klubi ir biežāk vinnējuši, bet jāatzīmē, ka arī D-Amerikāņi pašalaik Eiropas klubos spēlē daudz vairāk kā 60.-70.tajos gados.
Tie, kas saka, ka Eiropai ir vairāk kvalitatīvu komandu, saka taisnību, taču nav jāaizmirst, ka Eiropā ir 53 izlases, kas piedalās PK kvalifikācijā, savukārt D-Amerikā - tikai 10! Loģiski, ka Eiropā šo komandu ir vairāk, jo D-Amerikā nemaz valstu nav tik daudz! Taču esmu pārliecināts, ka CONMEBOL zonā pēdējā vietā palikusī Paragvaja nebūt nav vājāka par, piemēram, Norvēģiju vai Somiju. Samērā spēcīga Eiropas vidusmēra komanda Horvātija bez varinatiem zaudēja šajā PK Meksikai, kas gan nav D-Amerikā, bet ir pieskaitāma pie Latīņamerikas valstu grupas. Vai būtu vajadzīgs vairāk Eiropas komandu? Nedomāju. Šī brīža sadalījums ir gandrīz optimāls. Šajā PK varējām pārliecināties gan par Kostarikas spēku, gan Meksikas, Čīles, Kolumbijas un dažu citu izlašu labo sniegumu. Eiropu pārstāv 13 komandas (ja ņem vērā, ka 6 no tām ir grandi - visas Eiropas valstis, kas ir izcīnījušas PK+Nīderlande), tad pārējā puse ir vidusmēra komandas, kas ir normāls sadalījums. Katrā pasaules kausa finālturnīrā var pārsteigt jebkura cita kontinenta komanda, pārspējot tai skaitā Eiropas labākās komandas. Piemēram, šajā PK Kostarika, pagājušajā Japāna, kas paŗliecinoši pārspēja Eiropas vidusmēra komandu Dāniju.
Taču atbildēt uz jautājumu, kurš tad kontinents šobrīd ir spēcīgāks, šobrīd ir grūti. Ja 13.jūlijā kausu paņems Eiropas komanda, tad varēs atbildēt, ka uz doto brīdi spēcīgāka ir Eiropa, bet vai kopumā tā ir, grūti pateikt, jo arī Eiropā, daudzos labākajos klubos toni nosaka D-amerikāņi.
Pats esmu par to, lai futbols attīstītos visā pasaulē, lai ir spēles stilu dažādība, kreativitāte. Līdz ar to esmu par to, lai futbols attīstās arvien vairāk gan Eiropā, gan citur pasaulē. Bet šajā PK esmu par D-Amerikas finālu, jo PK izcīņa notiek Brazīlijā. Pēc 4 gadiem situācija var būt pavisam cita.
[+] [-]
Lai gan reāli izsitās tikai grandi BRA un ARG (un abi ļoti mokoties). COL vēl labi turējās. Tad drīzāk Z-Amerika progresējusi. Bet beigās esmu drošs, ka uzvarēs Eiropa un jautājums atkal nebūs aktuāls..
+1 [+] [-]
[+] [-]