Kas spēcīgāka - Eiropa vai Dienvidamerika?

Pasaules kausu vēsturē ir bijis tikai pa vienam gadījumam, kad Dienvidamerikas izlase spējusi triumfēt Eiropā un kad Eiropas izlase spējusi izcīnīt kausu ārpus Eiropas. Brazīlija 1958. gadā uzvarēja Zviedrijā, savukārt pirms četriem gadiem Spānija Dienvidāfrikā beidzot noņēma eiropiešu lāstu. Šī finālturnīru bilance radījusi vienlaikus gan patiesu, gan arī maldinošu stereotipu, kas liek pārvērtēt "mājas sienu" palīdzību un eiropiešu nespēju adaptēties dienvidniekiem piemērotākam klimatam.

Vērtējot reģionu savstarpējo sāncensību, vajadzētu ņemt vērā nevis aisberga redzamo daļu jeb cīņu par titulu, bet gan izlašu vidējo līmeni. Neatkarīgi no tā, vai finālturnīrs bijis Ziemeļamerikā, Āzijā vai Eiropā, no 1986. gada, kad pirmoreiz tika izspēlēti 1/8 fināli, līdz 2006. gadam Eiropai astotdaļfinālā allaž bija praktiski konstants skaits izlašu – desmit. No sešiem turnīriem vienīgais izņēmums bija 2002. gadā, kad bija deviņas. Savukārt ceturtdaļfinālos eiropiešiem lielākoties bija no piecām līdz septiņām pārstāvēm. Arī ar izņēmumu 2002. gadā, kad mājiniece Dienvidkoreja pret Itāliju tika ievilkta 1/4 finālā un tālāk tika vien četras eiropietes.

Reģionu pārstāvniecība astotdaļfinālā

Komandu skaits 1/8 finālā/komandu skaits finālturnīrā

Jā, 2010. un 2014. gada finālturnīri notikuši ārpus Eiropas, taču klimata īpatnības, lai arī būtisks, diez vai ir noteicošais faktors Eiropas neveiksmēm. Visticamāk, galvenais iemesls ir pavisam primitīvs – sportiskā meistarība. Pasaulē ir izlīdzinājušies tieši otrā līmeņa izlašu spēku samēri. Ja astotdaļfinālistu skaits Eiropai ir samazinājies drīzāk uz Ziemeļamerikas (pirmoreiz astotdaļfinālā bija trīs izlases), Āfrikas un Āzijas izlašu rēķina – četras Dienvidamerikas izlases 1/8 finālā jau izsenis nav nekāds pārsteigums, tad ceturtdaļfinālā gan spēku sadalījumu ir mainījusi Dienvidamerika, kuras otrā ranga izlases pēdējos gados piedzīvo acīmredzamu augšupeju.

Vēl uzskatāmāks šo izlašu progress vērojams, ja reģionu sāncensībā Dienvidameriku papildus sadala vēl divās daļās – Brazīlijā un Argentīnā, kuras vienmēr bijušas pasaules "top" izlases, un pārējās. No 1986. līdz 2006. gadam tikai Brazīlija un Argentīna spēja grupu turnīrā uzvarēt savās grupās vai sasniegt 1/4 finālu. Toties 2010. gadā grupā uzvarēja arī Urugvaja un Paragvaja un šogad tām pievienojās arī Kolumbija, bet pēdējos divos turnīros 1/4 finālu klubiņam pievienojušās vai atgriezušās arī Uruvaja, Paragvaja un Kolumbija.

Reģionu pārstāvniecība 1/4 un 1/2 finālā

Komandu skaits 1/4 finālā/komandu skaits 1/2 finālā

Līdzīga aina vērojama arī Dienvidamerikas "pārējo" izlašu savstarpējā bilancē pret Eiropas komandām. No 1986. līdz 2006. gadam 33 spēļu laikā "pārējās" Dienvidamerikas izlases pret Eiropu izcīnīja tikai četras uzvaras (turklāt neviena no tām nebija pret lielajām izlasēm) un piedzīvoja 19 zaudējumus. Savukārt 2010. gadā bilance jau bija vienāda – pa divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un diviem zaudējumiem, bet šogad septiņās spēlēs ir svinētas jau četras uzvaras. Kas galvenais, beidzot parādījušās arī lielas uzvaras – Čīle ar 2:0 mājās aizsūtīja pasaules čempioni Spāniju, bet Urugvaja izslēdza Angliju (2:1) un Itāliju (1:0).

Taisnība, ka čempionāta norises vieta var būt un ir pluss Dienvidamerikas izlasēm, taču tās pret eiropietēm pārbaudes spēlēs pie uzvarām un neizšķirtiem tikušas arī izbraukumā. Kolumbija viesos pieveica Beļģiju (2:0) un cīnījās neizšķirti ar Nīderlandi (0:0), Čīle apspēlēja angļus (2:0) un ar ļoti labu spēli atzina Vācijas pārākumu (0:1), bet Urugvaja izbraukumā tika pie neizšķirta pret Franciju (0:0), pirms gada to uzvarot savās mājās (1:0). Arī Ekvadora, kura atlases ciklā bija izteikta mājas komanda, un meistarības ziņā tomēr atpaliek no Kolumbijas un Čīles, prata viesos uzvarēt labākajā sastāvā spēlējošo Portugāli (3:2). Pirms finālturnīra ekvadorieši no Nīderlandes devās prom ar neizšķirtu 0:0.

No sešām Dienvidamerikas izlasēm mājās devušās jau četras, taču trīs no tām izslēdza pašas Dienvidamerikas pārstāves. Čīle un Urugvaja 1/8 finālā zaudēja attiecīgi Brazīlijai (1:1, 2:3 pendelēs) un Kolumbijai (0:2), bet 1/4 finālā brazīlieši tika galā arī ar Kolumbiju (2:1). Vienīgi Ekvadoru grupu turnīrā izslēdza Šveice, kas savstarpējā mačā uzvarēja ar 2:1. Ņemot vērā Anhela di Marijas un jo īpaši Neimāra savainojumus, nebūs brīnums, ja Dienvidamerikas izlases paliks bez trofejas, taču arī tas nespēs mainīt to, ka pārmaiņas vidējā līmeņa ziņā ir notikušas. Vai šīs pārmaiņas būs īstermiņa vai ilgtermiņa – lūk, tas gan jau ir pavisam cits jautājums.

Dienvidamerika pret Eiropu šajā finālturnīrā