LFP prezidents: "Bagāto naudas atdošana vājākiem ir ilgtspējas pirmais nosacījums"

"Mana atbilde ir diezgan vienkārša: gudrām investīcijām jātiecas finansiālās solidaritātes virzienā - lai iegūtu zemāka līmeņa klubi, zemākas līgas un amatieru futbols. Tas var šķist paradokss, jo tas nozīmētu atņemt naudu bagātajiem klubiem un izdalīt to zemākiem līmeņiem - kam varētu būt efekts uz to [bagāto klubu] konkurētspēju, īpaši starptautiskā līmenī. Taču realitātē tas ir pirmais nosacījums ilgstpējīgas nacionālā futbola sistēmas izveidei - sākot no amatieriem, beidzot ar eliti. Šādu solidaritātes politiku neiedvesmo ne morālā motivācija, ne vēlme pēc politkorektuma - tas ir profesionālā sporta labākajās interesēs," teica Frederiks Tjirē.

"Pirmkārt un galvenokārt, solidaritāte ir nepieciešama elites līgā. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja ļausim bagātajiem uz citu rēķina kļūt vēl bagātākiem, tad visu laiku uzvarēs tie paši klubi. Turnīram zustu interese, un tas novestu pie futbola kā izrādes nāves - tā ir neprognozējamība, kas turnīram dod vērtību. Piemēram, Francijā pēdējos piecos gados par čempioniem kļuvuši pieci dažādi klubi, kas ir nesalīdzināms ar citām "Top 5" līgām," Tjirē turpināja. "Kā LFP to panāca? Pirmkārt, līga centralizēja raidtiesības, kas ir pretēji tam, kā ir Spānijā, kur raidtiesības nav centralizētas un kur divi klubi iegūst lielāko daļu ienākumu. Otrkārt, puse no raidtiesību ienākumiem tiek sadalīta vienādi."

"Solidaritāte ir nepieciešama arī starp augstāko un nākamo līgu. Nepieciešama tāpēc, ka, līdzīgi kā lielākajā daļā Eiropas līgu, katru sezonu trīs komandas tiek pazeminātes un citas trīs tiek paaugstinātas. Tas ir līgas interesēs nodrošināt, ka paaugstinātie klubi ir spēcīgi, citādi līga kļūs mazāk konkurētspējīga," sacīja prezidents. "Francijā 20% no "Ligue 1" raidtiesībām tiek doti "Ligue 2", kas ir aptuveni 100 miljoni eiro katru sezonu. Solidaritāte starp profesionālo un amatieru futbolu ir atslēga. Galu galā amatieru līgas ir tās, kur šobrīd ir rītdienas profesionāļi [Francijā lielo klubu otrās komandas spēlē amatieru čempionātā - A.S.]. Ar vairāk nekā diviem miljoniem biedru 20 tūkstošos klubu amatieru futbols Francijā ir spēcīgas futbola sistēmas pamats.

Viens konkrēts piemērs: Franks Riberī līdz 21 gada vecumam spēlēja trešajā divīzijā [tā skaitās pēdējā profesionālā līga, taču tās klubi nav LFP sastāvā - A.S.], pirms pievienojās pirmajam "Ligue 1" klubam. Pēc diviem gadiem viņš Les Bleus rindās spēlēja Pasaules kausa finālā Vācijā...2010./11.g. sezonā profesionālā futbola devums amatieru sportam tika lēsts 127 miljonu eiro apmērā. Tas iekļāva 17 miljonus no LFP līdz Francijas Futbola federācijai, 62 miljonus no profesionālajiem klubiem amatieru komandām, un specifisks devums 36 miljonu eiro apmērā.

Francijā varbūt mazāk naudas dodam elites klubiem, taču esam līderi spēlētāju attīstībā. Tomēr, lai sadalītu bagātību, vispirms nepieciešams piesaistīt un radīt naudu! Ilgu laiku Francijas futbols Eiropā bija piektais visos kritērijos - sportiskajā ziņā, apmeklētībā un ienākumos. Taču Francijas futbols ir veicis platus soļus šīs atstarpes mazināšanā, un tam ir strukturālās īpašības, kas nodrošina futbola sistēmas finansiālās veselības saglabāšanu. Francijas profesionālajā futbolā ir zems parādu līmenis - 100 miljoni eiro 40 profesionāliem klubiem. Tikmēr citām līgām kopā ir vairāk nekā trīs miljardi eiro. Iemesls - mēs neatļaujam finansiālo dopingu! Francijas klubi vairāk nekā 20 gadus ir Nacionālās finansu kontroles (DNCG) jurisdikcijā un kontrolē. To finansiālā situācija nemitīgi tiek novērota, un tādēļ sistēmiskais risks Francijā neeksistē.

Investoriem tiek nodrošināta veselīga un caurspīdīga finansiālā vide. Šīs sistēmas īpašības ir tik acīmredzamas, ka visas 53 UEFA dalībvalstis ievieš šo finansiālā "Fair Play" modeli, kas ir iedvesmots no mūsu DNCG. Vēl vairāk, tas Franciju padara par liela potenciāla tirgu. Tagad Francijā ir trešais lielākais vietējo raidtiesību līgums pasaulē. Otrkārt, pamatlīdzekļiem tiek veikta renovācija. Līdz ar 2016.gada Eiropas čempionāta rīkošanu stadioni tiks piemēroti modernās izklaides industrijas prasībām. Šī tendence jau ir sākusies ar "Grand Stade" atklāšanu Lillē un Nicas jauno stadionu, ko ir paredzēts atklāt jūnijā. Kopumā "Euro 2016" atklās četrus jaunus, modernus un sešus pilnībā atjaunotus stadionus.

Klubiem tādējādi būs labāka un modernāka infrastruktūra, un tie varēs ģenerēt lielākus ienākumus. Piemēram, Lionas "Olympique" jaunajam stadionam sezonā vajadzētu radīt par aptuveni 40 miljoniem eiro vairāk. QSI [PSG īpašnieku] ierašanās ir labākais pierādījums Francijas futbola pievilcības un biznesa modeļa kvalitātes augšanai. QSI iegādājās klubu, kas jau ir pasaules mēroga brends - PSG -, kā arī ieguva piekļuvi Eiropas galvaspilsētai ar vairāk nekā desmit miljoniem iedzīvotāju.

QSI investīcijas bijis liels pavērsiens. Pirmie rādītāji rāda lielu kāpumu apmeklētības, komerciālo un sportisko sasniegumu ziņā. "Parc des Princes" apmeklētība tikai divu sezonu laikā palielinājusies no 62 līdz 90 procentiem no stadiona ietilpības, un klubs paredz, ka šosezon "Parc des Princes" apmeklēs aptuveni miljons fanu. Kopš QSI ierašanās komerciālo ienākumi pieauguši visās jopās, ieskaitot biļetes, atribūtikas pārdošanu un sponsorus. Francijas futbols vienmēr bijis atvērts ārzemju investoriem - sākot ar ASV un PSG, Japānu un "Grenoble" un tagad ar Kataru un atkal PSG. Vienīgie nosacījumi attiecas uz šī kapitāla avotu un tā ilgtspēju.

Kataras investīcijas viegli apmierināja šos nosacījumus, jo QSI ir ilgtermiņa projekts ar ievērojamām investīcijām pamatlīdzekļos. Kā Francijas līgas prezidents, vēlētos apsveikt mūsu Kataras draugus ar viņu investīciju veiksmi un vēlētos izteiktu sirsnīgu pateicību, jo, kas ir labs Parīzei, ir labs Francijas futbolam. Jaunais PSG ved Francijas futbolu pretī virsotnei."

Izmantotie resursi:
Ligue1.com - French Football League - Ligue 1,...