Gruzija, Valmiera un Balkāni – mazo līgu eksports uz vadošajiem čempionātiem

Lielvalstis naudu tērē lielvalstīs
Lielās līgas, to iespējas un mīļākie tirgi, protams, atšķiras. Lamanša vienā pusē ir mūslaiku Superlīga – ja vēl ne sportiski, tad vismaz finansiāli pilnīgi noteikti - Anglijas Premjerlīga, kas 2022./23. g. sezonas pāreju periodos spēlētāju pirkšanā vai īrēšanā iztērēja vairāk par trim miljardiem eiro jeb gandrīz par pusmiljardu vairāk nekā Spānijas, Vācijas, Itālijas un Francijas augstāko līgu klubi kopā un spēlētāju pārdošanā atguva atpakaļ tikai vienu miljardu. Bet otrā pusē ir sportiski un finansiāli vājākā "Top 5" līga, taču ar šobrīd pārliecinoši labāko un plašāko talantu kalvi – Francijas "Ligue 1", kas, atskaitot dažus klubus, ir izteikta pārdevēju līga un savus labākos talantus taupa tieši Anglijas tirgum, kurā viens un tas pats spēlētājs ienesīs daudz, daudz lielāku summu nekā kontinentālajā Eiropā, ja neskaita grandus.

Taču neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par Premjerlīgu vai Francijas 1. līgu, par pircēju vai pārdevēju līgu, vienā gan vadošo čempionātu pirkšanas tendences ir līdzīgas – aptuveni trešdaļu transfēros iztērēto līdzekļu klubi iegulda savas valsts tirgū un aptuveni 70% iegulda šo piecu lielvalstu tirgos (tostarp zemākās līgās). Piecu sezonu griezumā Vācijas Bundeslīgas klubi piecu lielvalstu tirgos atstājuši 67% līdzekļu, "Ligue 1" klubi – 68%, Spānijas "LaLiga" – 72%, bet Anglijas Premjerlīgas klubi no 9,8 miljardiem eiro lielvalstīs atstājuši 7,4 miljonus jeb gandrīz 76%, kas saistāms ar to, ka Anglijas klubi spēj pārmaksāt un ļoti labprāt to arī dara, jo savas milzīgās rocības dēļ var ņemt pārbaudītu preci, nevis meklēt nepulētus dimantus mazajās līgās vai citos kontinentos.

Līdere šajā ziņā gan ir Itālijas A sērija, kas savā ziņā ir īpatnējākā darījumu veicēja starp vadošajām līgām. A sērija piecu sezonu laikā piecās lielvalstīs investējusi pat vairāk par 78% transfēru naudas un spēlētājus pārdevusi par it kā negaidīti lielu kopsummu, taču tas ir saistīts ar to, ka Itālijā vislabāk saprot grāmatvedības īpatnības. Ne velti Itālijas futbola vidē ļoti populārs termini ir ne vien trequartista, fantasista vai citi pozīciju vai lomu apzīmējumi, bet arī plusvalenze - peļņa no spēlētāja pārdošanas jeb darījuma summa mīnus norakstāmā vērtība, kas vēl nebija amortizēta.

Kā to pašlaik praksē lieliski apgūst Londonas "Chelsea" līdzjutēji, grāmatvedības izdevumos spēlētāja transfēru amortizē pa līguma gadiem, tādēļ klubi ilgstoši var būt aktīvi spēlētāju pirkšanā un to īpaši nejust peļņas ailītēs (vai būtiski samazināt gaidāmos zaudējumus), kamēr vien katru sezonu spēj pietiekami lielas summas atgūt spēlētāju pārdošanā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ 2020. gada vasarā kovida laikā notika Miralema Pjaniča un Artura apmaiņa starp Turīnas "Juventus" un "Barcelona" vai kādēļ Viktora Osimena pārejā no Lilles uz Neapoli tika iekļauti vēl citi spēlētāji (un par viņu uzpūstajām vērtībām pēcāk tika uzsākta izmeklēšana). Šie gan ir starptautisku darījumu piemēri, bet Itālijas futbolā ļoti izplatīta prakse ir mazie darījumi starp klubiem, maksas īres un tiešas vai netiešas spēlētāju apmaiņas - pāreju kvantitātes ziņā Itālijai lielvalstīs nav līdzinieku.

Vidusmēra izcilniece - Horvātija
Augstāk pievienotās diagrammas mērķis bija palīdzēt vizualizēt, cik milzīga līdzekļu daļa paliek lielvalstīs, taču arī ceturtdaļa vai trešdaļa pāri palikušās summas ir visai liela un parāda tendences. Ārpus piecām lielvalstīm visproduktīvāk spēlētājus "Top 5" līgām pārdod Portugāles un Nīderlandes klubi, kuri, līdzīgi kā Francija, specializējas Anglijas tirgū, turpretī Dienvidamerikas tirgū vairāk iepērkas Spānijas un Itālijas klubi (un Francijas klubi Brazīlijā, kas Francijā joprojām stereotipiski ir ļoti populārs virziens) – kaut arī varam likt pretī Huliana Alvaresa, Andreja Santusa un citus piemērus, Premjerlīgas klubiem savas rocības dēļ nav nepieciešams aktīvi meklēt spožākos argentīniešu un brazīliešu talantus. Anglija ļauj citām valstīm to izdarīt tās vietā un tad pārpirkt jau Eiropas apstākļos pārbaudītus materiālus.

Piecu sezonu "Top 25" ārpus piecām lielvalstīm. Iekļautas pārejas uz tā brīža "Top 5" līgu klubiem no valsts jebkura līmeņa līgas. Datu avots: Transfermarkt.de.

Anglijas tirgū ļoti pieprasīti ir arī Austrijas (Zalcburgas) un Ukrainas spožākie dimanti (talantu pieplūdums arī sakritis ar karu, kā dēļ līderi kļuvuši vieglāk nopērkami), bet visvienmērīgāk savus talantus pa "Top 5" līgām sadala Beļģija, kas aiz Portugāles un Nīderlandes ir trešajā vietā. Līdzīgi kā Austrija daudz naudas pelna kaimiņvalstī Vācijā, tā arī Beļģijā pērkas gan kaimiņvalstis Francija un Vācija, gan tuvā Anglija, gan arī tālākā Itālija – no vadošajām līgām Beļģijas virzienā neskatās vienīgi Spānija. Varbūt izņemot Ukrainu, pārējās iepriekš piesauktās valstis jūs gan droši vien kā lielākās pārdevējas būtu uzminējuši arī tāpat, jo tas ir diezgan acīmredzami – 1) jo spēcīgāka līga, jo vairāk meistarīgu spēlētāju tajā, 2) klubi grib minimizēt riskus un tādēļ pērk iespējami labākās līgās (un Eirokausos) un iespējami līdzīgākās kultūras un klimatiskās vidēs pārbaudītus spēlētājus, 3) lai minimizētu riskus, klubi arī ņems spēlētājus, kuri vieglāk adaptēsies valodas vidē (tādēļ Spānijā ir daudz spāniski runājošo, Francijā – daudz franciski runājošo u. tml.).

No mazākiem tirgiem, kuros šie valodas, līgas spēka un vides faktori nav tik uzskatāmi, īpaši gribētu izcelt Horvātiju, kas piecu sezonu laikā vadošajām līgām spēlētājus pārdevusi par gandrīz 160 miljoniem eiro – ja Ukrainai gandrīz trešdaļu summas veido Mihailo Mudrika 70 (+30) miljoni eiro, tad Horvātijas tirgus ir daudz kas vairāk kā tikai viens pats spānis Dani Olmo, kuru Leipciga pirms trim gadiem no Zagrebas "Dinamo" nopirka par 29 miljoniem eiro. Un Horvātija iekasējusi par 102 miljoniem vairāk kā Serbija, kuras talantu kalve ir drusku pieklususi. Tikmēr arvien populārāks kļuvis Skandināvijas tirgus, kurā dominē Dānija, taču daudz mazo darījumu iepriekšējās sezonās bijis arī Norvēģijai un Zviedrijai. Ja Horvātijai galvenais noiets ir Vācijā, tad norvēģu un zviedru klubiem aktīvi zvana Francijas un Itālijas sporta direktori. Šīs divas līgas, īpaši Itāliju, arī var izcelt kā galvenās, kuras iepriekšējos gados centušās meklēt līdz šim mazāk zināmos virzienos. Jo bagātais ņem pārbaudītu preci, bet nabago apstākļi motivē riskēt un kļūt inovatīvākam.

Transfēru ienākumu sadalījums (milj. eiro)

Gruzīnu supertalants Kvarachelija
Krollis pagaidām vienīgo reizi A sērijā spēlējis 5. februārī, kad "Spezia" mājās ar 0:3 zaudēja izcilajai "Napoli", kas Itālijas čempionātā iekrājusi 16 punktu pārsvaru, ar 15 no 18 punktiem triumfēja arī Čempionu līgas apakšgrupā un abos turnīrus nopelnījusi bilanci 24-2-2. Divus vārtus Spēcijā guva 24 gadus vecais nigērietis Osimens, kurš tika nopirkts par 70+10 miljoniem eiro un ar 17 vārtiem pašlaik ir labākais snaiperis līgā, bet ar 1+1 atzīmējās otra Neapoles topošā zvaigzne Hviča Kvarachelija, kuram līgas 18 spēlēs ir 9+9 (labākais piespēlētājs līgā), bet piecos Čempionu līgas mačos 2+3. Vakar gruzīnam apritēja tikai 22 gadu.

Kādēļ pieminēju šo spēli un Krolli, Kvaracheliju? Tādēļ, ka vēl nesen abi divi spīdēja savās dzimtenēs – Raimonds kļuva par Latvijas čempionu un Virslīgas labāko snaiperi, bet Hviča aprīlī un maijā vēlākās vicečempiones Batumi "Dinamo" rindās 11 spēlēs guva astoņus vārtus. Gruzīnu uzlecošā zvaigzne gan, protams, ir pavisam cits stāsts – ja Krollis 2020. gada novembrī vēl vilka "Mettas" kreklu, tad viņa vienaudzis (bet 8,5 mēnešus vecākais) Kvarachelija jau ne pirmo sezonu priecēja Kazaņas "Rubin" līdzjutējus. Gruzijā viņš atgriezās tikai kara dēļ, tādēļ šis dažu mēnešu nogrieznis un sekojošais 10 miljonu transfērs, kas pierakstāms Batumi klubam (un patiesību par to, cik niecīga vai cik liela summa no tā pienākas "Rubin", laikam zina tikai paši klubi), drīzāk ir nejauša apstākļu sakritība - drīza nonākšana lielā līgā bija neizbēgama, un viņš jau spēlēja krietni stiprākā līgā.

Some Khvicha Kvaratskhelia birthday moves 🇬🇪 🔥pic.twitter.com/are8rqTfaT

— Get Italian Football News (@_GIFN) February 12, 2023

No maza čempionāta nokļūt "Top 5" līgā var dažādi, tādēļ visus gadījumus mest vienā maisā nav pareizi – pastāv dažādi attīstības varianti. Pirmkārt, caur lielvalsts jaunatnes sistēmu. Kā 18 gadus vecajam lietuvietim Gvidam Gineitim, kurš piektdien debitēja A sērijā un Milānā izgāja "Torino" pamatsastāvā. Viņš Itālijā nokļuva jau 16 gadu vecumā, novembrī Baltijas kausā debitēja Lietuvas izlasē un janvārī tika paaugstināts uz "Torino" pirmo komandu. Otrkārt, tranzītā ar vienu vai vairākiem starpposmiem. Kā nigērietis Terems Mofi, kurš 2019. gadā kļuva par Lietuvas A līgas otro labāko bombardieri (20 vārti 29 spēlēs) un trīs gadu laikā ar pieturām "Kortrijk" un "Lorient" nesen par 25+5 miljoniem nokļuva Nicā. Vai kā bijušais Jūrmalas "Spartaka" līderis Patriks Tvumasi, kurš pārgāja uz Kazahstānas "Astana" un vēlāk par trim miljoniem nonāca Spānijas "Alaves" (11 spēles, visas uz maiņu, nevienu vārtu), bet nu otro sezonu pavada Izraēlā.

Treškārt, īre uz starpposmu un pārdošana jau "Top 5" līgas klubam. Kā cits bijušais "Spartaka" uzbrucējs Gabriels Šarpantjē, kurš 2019. gadā Virslīgas 19 spēlēs guva piecus vārtus un tika aizsūtīts īrē uz Itālijas C sēriju. Pēc sezonas viņu par pusotru miljonu izpirka A sērijas klubs "Genoa", kas gan viņu uzreiz nosūtīja īrē uz B sēriju, un Dženovas klubā francūzis nav spēlējis joprojām un tagad jau pieder Dario Šita pārstāvētajai "Parma". Un, ceturtkārt, tiešā pāreja no mazās līgas uz "Top 5" līgu – kā tas notika valmieriešu un Virslīgas tobrīd labāko vārtu guvēju Tolu Arokodares (maksas īres veidā gan) vai Raimonda Kroļļa gadījumā. Kroļļa un šā raksta kontekstā mūs interesē tieši ceturtā kategorija, kaut pārdošanas datos iekļausies arī pirmā un trešā kategorija.

14 pārejas piecās sezonās
Līdz Eirokausu reformai UEFA rangā bija skaidri redzama šķērssvītra ceturtā desmita sākumā – starp Eiropas vidusmēru un apakšējo ešelonu, kurā iekļāvās arī Baltijas valstis un Somija, bija gluži vai nepārvarama aiza. Nu tā ir praktiski izzudusi, un, piemēram, Slovēnija nākamvasar būs noslīdējusi jau uz 34. vietu un nākamo sezonu sāks tikai vietu augstāk par Latviju. Lai arī Virslīgas vadošie klubi spēka un pārdošanas ziņā tuvojas esošajām vai nesenajām trešā desmita valstīm, šo valstu izlašu, talantu reputācijas un grandu, kā "Ludogorets", "Ferencvaros", "Slovan", "Maribor" u.c., dēļ Latviju vienā plauktā likt ar Bulgāriju, Ungāriju, Slovākiju vai Slovēniju būtu pāragri un nebūtu korekti. Tādēļ tālākiem salīdzinājumiem svītru 2023. gada rangā novilksim starp 31. un 32. vietu (jeb Slovēniju un citas uzskaitītās vērā neņemsim).

No pārējo 24 valstu klubiem (neskaitot jaunatnes pārejas) uz "Top 5" līgām pārgājuši par velti, pārdoti vai izīrēti tikai 14 spēlētāji (ieskaitot Šarpantjē, seši uz A sēriju, pārējām līgām draudzīgi pa diviem), no kuriem seši – šajā sezonā. Taču, atgriežoties pie četrām kategorijām, daudzi no viņiem nepārgāja pa tiešo un/vai agrāk jau ir bijuši augstākā līmenī vai lielākās valstīs. Tā, piemēram, šosezon pat divi spēlētāji uz "Top 5" līgu klubiem pārgāja no Bosnijas un Hercegovinas "Sarajevo", taču 22 gadus vecais bosniešu vārtsargs un par velti pārgājušais Adnans Kanuričs ir dzimis un uzaudzis Austrijā, bijis arī Vācijā un Anglijā un savā jaunajā klubā Notingemas "Forest" pievienojās U21 komandai, nevis pirmajai komandai, un nesen tika izīrēts uz Anglijas 6. līgu. Labāks piemērs ir 23 gadus vecais labās malas aizsargs Halīds Šabanovičs, kurš pēc pārejas uz Francijas pastarīti "Angers" augustā sāka visas četras spēles, kurās nebija diskvalificēts, taču kopš augusta gan vairs sākumsastāvā nav bijis.

Kroļļa un Kvarachelijas pārejas jau minēju, bet pārējie divi ir vārtsargi. Itālijas "Lecce" pēc sezonas jaunatnes komandā un B sērijas rezervē un iekļūšanas A sērijā izpirka 19 gadus veco somu Jasperu Samoju, bet Frankfurtes "Eintracht" šoziem par 600 tūkstošiem nopirka 18 gadus veco Simonu Simoni, kurš jau ir saukts uz Albānijas izlasi un kurš sezonas pirmo daļu turpināja spēlēt Tiranas "Dinamo", kas izkrita uz Albānijas otro līgu. Bundeslīgas pieteikums gan ir šaurāks, un tajā Simoni joprojām nav ticis. Līdz ar to no sešām šīs sezonas pārejām pa īstam kritērijiem kvalificējas tikai divas – Kroļļa un Šabanoviča.

z - ziemas pāreju periods, v - vasaras pāreju periods, +drīzumā svinēja/svinēs dzimšanas dienu. Darījuma summu avots: Transfermarkt.de.

Valensijas pamatvārtsargs
Četrās sezonās līdz 2022. gada vasarai piemēru nebija daudz, bet tie bija saturiski interesantāki – astoņas pārejas, no kurām četras bija tiešās un vēl viena ar pusgada adaptāciju. Ne reizi jaunā kluba pieteikumā netika par pusotru miljonu nopirktais jūrmalnieks Šarpantjē, Armēnijas "Banants" ganiešu pussargs Kvazi Sibo, kurš devās uz Anglijas "Watford", un somu malējais pussargs Lasi Lapalainens, kurš no HJK uz Boloņu pārgāja par 700 tūkstošiem, taču jau pēc nedēļas tika izīrēts Monreālai, kuras rīcībā būs jau piekto sezonu, savukārt 19 gadus vecais Īrijas aizsargs Džeimss Abankva pirms gada par 400 tūkstošiem eiro no "St. Patrick's" pārgāja uz "Udinese", uz pusgadu tika izīrēts atpakaļ, taču kopš vasaras spēlē Udīnes jaunatnes komandā un bijis rezervē 20 A sērijas mačos.

Kopumā vislabākais piemērs ir 22 gadus vecais Gruzijas izlases otrais vārtsargs Giorgi Mamardašvili. Tbilisi "Dinamo" tā arī neticis pie debijas, Mamardašvili lieliski sevi pierādīja īrē Tbilisi "Lokomotivi", 2020. gadā palīdzēja tam Eiropas līgā pārspēt Krajovas "Universitatea" (2:1) un Maskavas "Dynamo" (2:1), aizvadīja labu spēli arī pret Spānijas "Granada" (0:2) un gadu vēlāk 200 tūkstošu īrē nokļuva Valensijā. Sākotnēji plānots jaunatnes komandai, taču vasaras nometnē sevi parādījis tik labi, ka sezonas pirmo spēli sāka tieši viņš, nevis savulaik 35 miljonus vērtais nīderlandietis Jaspers Sillesens. Mamardašvili turpināja sargāt vārtus, līdz 6. kārtā aizvadīja ļoti sliktu maču Seviljā (1:3, šosezon viņš Seviljā gan reabilitējās ar lieliskiem atvairījumiem un neizšķirtu 1:1), taču pamatvārtsarga lomas zaudējums neliedza klubam viņu jau sezonas vidū izpirkt par vēl 850 tūkstošiem un februārī atjaunot viņu pirmā numura statusā. Gruzīns joprojām ir pamatvārtsargs, Sillesens jau ir atgriezies dzimtenē, taču "Valencia" gaida smaga sezonas otrā daļa – ar četriem zaudējumiem pēc kārtas komanda noslīdējusi uz izkrišanas zonu.

Arokodare, Krollis un citi uzbrucēji
Atlikušie trīs piemēri ir interesantāki Kroļļa situācijai, jo visi trīs ir uzbrucēji, kuri pārgājuši pēc rezultatīvām sezonām. Cerams gan, ka Krollis viņu pēdās nesoļos, jo neviens no trim sevi lielajās līgās neapliecināja un vārtus tā arī neguva - nevienam gan arī nebija tik laba CV kā Krollim (čempionu kapteinis, līgas labākais snaiperis, stabils izlases rotācijas spēlētājs). Melnkalnietis Milutins Osmajičs vicečempiones "Sutjeska" rindās 34 spēlēs guva 13 vārtus un 2021. gada vasarā 22 gadu vecumā nokļuva Spānijas "Cadiz", kur līdz janvārim aizvadīja 10 spēles, divreiz gāja pamatsastāvā un tika izīrēts Turcijas otrās spēcīgākās līgas vienai no līderēm "Bandirmaspor" (5/13+7 vārti). Šo sezonu viņš aizvada īrē Portugāles augstākajā līgā, "Vizela" kreklā 18 spēlēs (13 pamatsastāvā) gūstot piecus vārtus.

Ja Osmajičs vēl pieder Kadisai un spējis noturēties salīdzinoši augstā līmenī, tad Nīmas "Olympique" vairs nepieder ziemeļmaķedonietis Vlatko Stojanovskis. Piektās vietas īpašnieces "Renova" sastāvā kļuvis par līgas labāko snaiperi (32 spēlēs 18 vārti), Stojanovskis 2019. gada vasarā 22 gadu vecumā par 300 tūkstošiem tika pārdots Nīmas klubam, taču debijas sezonā Francijas augstākajā līgā aizvadīja tikai sešas spēles (vienu pamatsastāvā) un pēc gada tika izīrēts uz otro līgu, kur 11 spēlēs arī palika bešā. Sekoja posms Horvātijas "Gorica" un atgriešanās dzimtenē – arī "Shkëndija" viņš nežilbina (6/14+2 vārti) un vasarā pret valmieriešiem Eirokausos divreiz gāja uz maiņu.

Trešais uzbrucējs ir Arokodare, kurš ar 15 vārtiem 16 spēlēs bija Virslīgas snaiperu līderis un par pusmiljonu tika izīrēts Vācijas "Köln", Bundeslīgā desmit spēlēs izejot uz maiņu. Vārtus viņš neguva un nākamo pusotru sezonu spēlēja īrē Francijas otrajā līgā, kur viņam gan klājās krietni labāk par Stojanovski. Amjēnas sastāvā 55 spēlēs 14 vārti un šoziem liels transfērs uz Beļģijas līderi "Genk", kuras sastāvā viņš debitēja ar uzvaras vārtiem (tobrīd gan panāca 3:1) pret Darko Lemajiča "Gent" (šosezon 1/8+2 vārti). Beļģijā spēlē vēl cits mūsu paziņa – bijušais "Daugavpils" un RFS nigērietis Činsonso Ofors, kurš no MLS nokļuvis "Zulte Waregem" rotācijā (4/13+2 vārti).

Pieminēšanas vērts gan ir Moldovas flagmanis Tiraspoles "Sheriff", kas panākumu ziņā izceļas uz Eiropas apakšgala valstu fona, taču "Sheriff" iepriekšējais darījums ar "Top 5" līgu bija 2017./18. g. sezonā – 2018. gada ziemā moldāvu talants Vitalijs Damaškans par pusotru miljonu eiro tika pārdots "Torino", taču A sērijā nospēlēja tikai trīs minūtes un tagad spēlē Rumānijā. Iepriekšējās sezonās "Sheriff" bija vairāki vērtīgi darījumi, taču ne uz vadošajām līgām – Kristianu par 1,5 miljoniem uz Brazīlijas "Fluminense", Adamā Traorē par diviem miljoniem uz Ungārijas " Ferencváros") un Gustavo Dulanto par miljonu uz…."Riga". Tādēļ arī citu līgu sakarā, tostarp Horvātijas, jāatceras, ka ienesīgi pārdot var ne tikai vadošajiem čempionātiem un diagrammās redzamās summas ir tikai daļa no transfēru ienākumiem. Lai nu kā, arī Virslīga ārzemju klubiem kļūst arvien pievilcīgāka vieta, kur meklēt talantīgus spēlētājus, un vajadzētu novērtēt to, ka "Valmiera" uz vadošajām līgām kaut īslaicīgi aizvedusi jau divus spēlētājus. Atliek tikai novēlēt, lai Krollim izdotos izsisties jau pirmajā ārzemju klubā, bet arī tad, ja tas neizdosies, Arokodare ir lielisks piemērs, ka arī solim atpakaļ var sekot solis uz priekšu.