Novickis no "Euro 2016": Vācijas un Polijas dueļa gaidās

Mītnē ārpus Sentetjēnas iznāca pagulēt tikai četrarpus stundas, lai no rīta mostos kopā ar saimniekiem un dotos ar viņiem un viņu auto uz Sentetjēnas centru - viņiem darbs, man trīsarpus stundas līdz vilcienam. Bija absolūti skaidrs, ka no viņu mājām paša spēkiem tikt uz pilsētu, lai nebūtu jāgaida tik ilgi vilciens, būs ļoti sarežģīti, jo, kā jau stāstīju, viņu mājas ir kalnos - jūdzi virs jūras līmeņa. Ziemā tur pat esot nedaudz sniegs, un šo vietu treniņiem izmantojot riteņbraucēji. Caur automašīnas logu bildētais:

Sentetjēnā atradu mājīgu kafejnīcu, kur pabrokastot. Iestādes vadītājs interesējās, no kurienes esmu - izdzirdējis Latvijas vārdu (visiem, kas prasa šo jautājumu, saku Latvijas nosaukumu gan angliski, gan franciski), saprotoši pamāja, taču intuīcija man saka priekšā, ka viņam tas neko neizteica. Toties par futbolu gan pārmijām vārdus, un, kad uz viņa jautājumu atbildēju, ka līdz šim iespaidīgākā šķitusi Vācijas - Ukrainas spēle, arī viņš man pievienojās un piekrita, ka ukraiņi ir ļoti spēcīgi, ka viņi varētu iegūt grupā 2.vietu, vienkārši Vācija ir vēl stiprāka.

Šoreiz laicīgi biju stacijā, kura noformēta "Euro 2016" noskaņās:

Ņemot vērā teorētiskos draudus, Francijā visas stacijas tiek kārtīgi apsargātas. Aiz gara laika bildēju šos ieročiem bruņotos vīrus. Pašam šķiet ļoti izdevusies šī bilde, kas zināmā mērā simbolizē "Euro 2016" fonu:

Nu un šeit vēl gluži vai kā paparaci sabildēju dažus karavīrus - viņi visi spietoja ap nelielo Sentetjēnas staciju:

Taču visa šī situācija varbūt ir neikdienišķa un uzmanību piesaistoša mums, taču uz vietas visi pret to ir vienaldzīgi, viss rit savu gaitu.

Sentetjēna - Parīze reiss man šoreiz bija bez pārsēšanās. Pirmo reizi ceļojuma laikā atļāvos pasnaust dienas laikā. Vairāk nekā 400 kilometrus garais ceļš aizņēma divas stundas un 48 minūtes, biļete šoreiz izmaksāja 72 eiro.

Tālāk bija jāizmanto Parīzes metro, lai tiktu līdz diezgan tālu, vairāk nekā 10 kilometrus, esošajam "Parc des Princes" stadionam, PSG ikdienas mājvietai. Tā kā laika nebija daudz, un attiecīgā Parīzes metro stacija bija viena no centrālajām ar desmitiem līniju, turklāt tieša reisa uz stadionu nebija, nolēmu nemēģināt atkost rēbusu pašam, bet gan izvēlējos vienīgo pareizo taktiku - sekot Šveices faniem, kuri daudzos mazos bariņos slāja pa staciju.

Izvēlējos vienu tādu grupiņu, kas sastāvēja no gados vecākiem un galvenais, nedzērušiem cilvēkiem, un, protams, nekļūdījos - ar pārsēšanos kādās 30-40 minūtēs tiku līdz metro stacijai, kas jau bija pavisam tuvu stadionam. Protams, pirms tam metro vilcienā bija jāpaklausās Šveices līdzjutēju dziesmu repertuārs. Kad citās pieturās piebāztajā vilcienā kāpa vietējie, viņu sejās atplauka smaids, redzot sarkanajiem šveiciešiem piesātinātos vagonus. Vēl lielāks smaids kļuva, izdzirdot vilcienā dziesmas. Maza atkāpīte - mēs sūdzamies, ka Latviju mēdz jaukt ar Lietuvu, bet kāda francūziete pārsteidzoši labā angļu valodā uzrunāja Šveices līdzjutēju un vaicāja, vai viņš ir no Zviedrijas (Switzerland, Sweden)...

Pie stadiona drošības pasākumi likās vēl nopietnāki nekā citkārt. Arī šeit līdzjutējus tas nemulsināja - viņi uzvedās jautri un skaļi, gāja vaļā pat kopīgas dejas:

Mans vērtējums par spēli 10 ballu sistēmā (Rumānija - Šveice)

Abām komandām lieliski derēja neizšķirts. Šveicei tas jau uzreiz dotu 1/8 finālu (atskaitot divus ļoti mazticamus un sarežģītus variantus: 1) visas komandas pabeidz ar četriem punktiem un sliktākas vārtu starpības dēļ sanāk 4.vieta, 2) ar četriem punktiem sanāk tāda 3.vieta, kas nedod 1/8 finālu - realitātē ar četriem punktiem vajadzētu pietikt), savukārt Rumānijai tad pēdējā mačā atliktu pieveikt Albāniju, lai pievienotos Šveicei. Protams, uzvara katrai no komandām būtu vēl labāks variants, bet, vēloties dabūt vairāk, varēja palikt vispār bez nekā.

Tomēr 60 minūtes Šveice un Rumānija cīnījās drosmīgi un uzbrūkoši - futbols bija ļoti skatāms. Šveicei bija jāizvirzās vadībā pirmajai, taču sanāca pilnīgi pretēji - Alpu zemes pārstāvji, neizmantojuši dažas izcilas izdevības, uz saviem vārtiem nopelnīja muļķīgu pendeli, Lihšteineram salīdzinoši nevainīgā epizodē (cik nu nevainīga var būt, ja pretinieks atrodas soda laukumā) turot pretinieku aiz krekla.

11 metru soda sitiens tika izpildīts pie tiem vārtiem, kur tieši atradās rumāņu fani. Sitiena brīdī līdzjutēji auroja kā negudri, bet decibelu lielums vēl vairāk pieauga, bumbai nonākot vārtu tīklā. Rumāņi jau pirmajā puslaikā vilka laiku, taču tai pašā laikā mani pārsteidza ar to, ka pie labvēlīgā 1:0, arī otrajā puslaikā, sagaidīja pretiniekus ļoti augstu. Tas gan viņus neglāba no ielaistiem vārtiem.

Pēdējā pusstundā gan Rumānija saprata briesmas (ja būtu zaudējums, čempionāts praktiski cauri) un sargāja šo punktiņu visādiem veidiem. Lai gan arī Šveicei neizšķirts derēja itin labi, tā spēlēja drosmīgāk un pāris reizes bīstami apdraudēja manāmi pagurušo rumāņu vārtus. Galu galā 1:1 - apmierināti visi.

Ja par līdzjutējiem, tad viņu attiecība stadionā praktiski sakrita ar to, ko novēroju dienu iepriekš Portugāles un Islandes izlašu mačā. Proti, gan portugāļu, gan šveiciešu bija aptuveni trīs reizes vairāk nekā sāncenšu fanu. Un pat izvietojums sakrita - tāpat kā islandiešiem, rumāņiem bija stūra sektori. Varbūt ne tik iespaidīgi kā islandieši, taču arī rumāņi atbalsta ziņā turējās godam. Dziesmu repertuārs rumāņiem bija pieticīgs, tomēr kopējais atbalsta līmenis bija pieklājīgi skaļš un stabils visas spēles garumā. Puslaika pārtraukumā rumāņi man iekrita ar masveidīgu smēķēšanu.

Savukārt šveiciešu atbalsts tieši korelēja rezultātam. Pie 0:1 viņi apklusa un bija dīvaini vērot, ka aptuveni pusstundu vairāk nekā puse stadiona, visa sarkanā krāsā, bija absolūti mēma. Toties, kad rezultāts tika izlīdzināts, atbalsts no 1 balles (10 ballu skalā) strauji uzlēca līdz 8-9 ballēm. Vajadzētu tomēr atbalstīt arī pie slikta rezultāta - it sevišķi, ja ir tāds potenciāls (lasi: skatītāju skaits).

Pēc mača mediju zonā pavēroju Francijas - Albānijas spēli un paralēli pētīju Parīzes metro tīkla sistēmu, lai nokļūtu jaunajās naktsmājās. Ar katru dienu orientējos šeit aizvien labāk un pieaug gandarījuma izjūta. Tas tiešām ir interesanti apgūt ko jaunu svešā zemē, pašam kombinēt pārvietošanos. Noteikti noderēs nākotnē arī citās valstīs un apstākļos. Tā ka tiku galamērķī ļoti veikli. Šoreiz manas mājas ir Sēnas upes krastā. Mājvietai ir plaša terase, uz kuras dzīvojas arī trusītis "Yo-Yo" (pēc saimnieka teiktā uz šo vārdu neatsaucas).

Skats no terases - ieraudzīsiet arī trusīti.

Apartamenti ir ļoti plaši, un pie viesmīlīgā franču saimnieka Erika (detalizēti atbild uz katru jautājumu, dod padomus, ceļvežus, šorīt cienāja ar kruasāniem, jogurtu u.c.) šeit istabu īrē arī polis Martins - viņš ir no Vroclavas un varējām aprunāties poliski. Futbols gan viņu pārsteidzošā kārtā neinteresē. Bet vēl vienu brīvu istabiņu šonakt aizņems ķīniešu līdzjutējs, kurš dzīvo un strādā Vācijā, un kurš tāpat kā es šovakar dosies uz Vācijas un Polijas spēli. Šeit atzīmēšu, ka ārzemēs strādājošie ir ļoti lojāli pret valsti, kurā dzīvo. Citu dienu redzēju šeit japāņu pāri, kuri savā starpā, protams, runāja dzimtajā valodā, bet uz vaigiem arī bija Vācijas karogi. Tas nebija vienīgais tamlīdzīgais piemērs.

Šodien plkst.21:00 Vācijas - Polijas spēle "Stade de France" stadionā, kurš ir lielākais turnīra stadions un kurā risināsies arī fināls. Domāju, tas būs augstākais mana ceļojuma punkts, jo tiksies divas spēcīgas izlases, ģeogrāfiskas kaimiņienes ar tūkstošiem un tūkstošiem līdzjutēju. Tam jābūt kaut kam īpašam un centīšos stadionā nonākt laicīgi (no šīm naktsmājām stadions ir tuvu, kas nozīmē arī vieglu mājupceļu). Nezinu, kāds būs futbols, bet atmosfērai ir vienkārši jānones jumts.

Savukārt rīt man ir spēle Sentetjēnā Čehija - Horvātija. Plānoju doties agri no rīta. Spēļu 1.kārtā Horvātijas futbols līdzās Vācijai, Spānijai un Ukrainai atstāja uz mani lielāko iespaidu un būšu gandarīts redzēt klātienē horvātu futbolu, it sevišķi vidējo līniju ar Luku Modriču priekšgalā. Bet tas jau būs cits stāsts.

P.S. Šodien ap plkst.18:10 pēc Latvijas laika man sola zvanīt no "Radio 5" sporta raidījuma. Arī tur pastāstīšu, kā man šeit klājas un kāda ir "Euro 2016" atmosfēra.