Novickis no "Euro 2016": trakie albāņi rada atmosfēru

No rīta sapratu, ka uz Lilles stadionu pagaidām nedošos, jo tas atrodas būtībā ārpus pilsētas. Patālu. Tā kā arī nogulēju līdz pat plkst.10, tad nolēmu iespējami ātri doties uz Lānsu - pilsētu, kurā šodien šķēpus krustos Šveice un Albānija. Jāsaka, ka mani lielākie šīs dienas piedzīvojumi (vismaz pagaidām) saistīti ar apjukumu Lilles stacijā.

Neskatoties uz līdzjutēju bariem, viss franču valodā, tikai viens(!) informācijas centrs ar vienu(!) informācijas darbinieku (tiesa, viņš vismaz labi runāja angliski), un grūti saprast, kā vispār iegādāties vilciena biļetes. Protams, pieredzējušākajiem ceļotājiem tas varbūt nieks, bet ne visi tādi ir. Satiku divus ukraiņu puišus un kopīgā diskusijā sapratām, ka tradicionālā veidā (pie pārdevēja) biļetes iegādāties šeit nevar un vajag izstāvēt rindu pie speciāliem "e-talonu" automātiem.

Rindas garas, bet pēc to izstāvēšanas vēl arī atklājās, ka vismaz pie mūsu aparāta nav iespējas norēķināties skaidrā naudā. Neesmu drošs par visiem līdzjutējiem, bet vismaz man karte bija un par 8.50 eiro to iegādājos, kamēr ukraiņu džeki aizskrēja citur. Jautrākais gan tikai sākās. Līdz vilcienam bija palicis maz laika un, šķiet, ar to pašu biļeti nākamajā reisā nevarētu doties. Uz tablo pie man vajadzīgā laika, plkst.11:35, norādīts 15.perons. Tas atradās labu gabalu tālāk, pienāku, ieraugu vilcienu, ielecu iekšā.

Drošības pēc apjautājos, vai ir īstais, man saka "Nē!" Izlecu ārā, skrienu atpakaļ uz stacijas centru. Otrreiz izstāvu Informācijas centra rindu un brīdī, kad uzdodu savu jautājumu, kur ir attiecīgās biļetes perons, vīrs aiz manis draudzīgi uzsit uz pleca, parāda uz tablo un saka: "15.perons." Atbildu, ka tur ir neīstais vilciens - pierādījums, ka nebija tā, ka kaut ko acīmredzamu nesapratu. Informācijas centra cilvēks pēc brīža noinformēja, ka 5.perons. Kur to varēja ieraudzīt un nolasīt, tā arī nesapratu.

Tik tikko paguvu uz vilcienu. Nākamo pāris minūšu laikā šai vilcienā iekāpa arī virkne Šveices izlases fanu un jautāja vietējiem pasažieriem, vai šis vilciens dodas uz Lānsu. Vairums atbildēja noliedzoši, apmulsinot gan mani, gan fanus, kuri jau gandrīz devās prom. Tomēr galu galā visi tikām skaidrībā - tas ir vilciens ar pārsēšanas (šī informācija gan vismaz uz manas biļetes bija) un uz Lānsu patiešām šādi var nokļūt. Ja jau pat franču kaimiņi šveicieši apjuka un mocījās ar loģistikas rēbusu atrisināšanu, tad ko runāt par tādiem kā es. Tālāk gan viss kārtībā - divi 25min braucieni un 40 kilometrus attālā Lānsa tika sasniegta.

Ja Lilles stacijā nomācošā pārsvarā redzēju Šveices līdzjutējus, kuri arī uzdziedāja stacijas telpās, tad Lānsā jau bija novērojama cita situācija. Albāņu bija nenormāli daudz! Albāņu pārsvaru pār šveiciešiem varētu vieglāk konstatēt, ja līdzjutēji būtu dažādās krāsās. Bet tā kā gan vieni, gan otri bija sarkani, tad visa Lānsas pilsētiņa tika pārkrāsota sarkanā krāsā.

Par atmosfēru viss skaidrs - tā bija lieliska un to vārdiem aprakstīt grūti. Vienu gan teikšu - Albānijas līdzjutēju bija ne tikai vairāk, bet viņi bija arī skaļāki, kolorītāki, pamanāmāki, kaislīgāki. Izskaidrojums laikam jau tāds, ka šveicieši ir turīga tauta, līdz ar to kūtrāka, pieklājīgāka, nosvērtāka. Albāņi patiešām rada lielisku atmosfēru un arī šajā brīdī, sēžot mediju telpā, viņi rada apbrīnojamu troksni - uzgavilēja, kad acīmredzot viņu mīluļi izgāja iesildīties un izsvilpa Šveices izlasi, kad tā izgāja laukumā. Vienos vārtos. Redzēs, kā būs spēles laikā.

Negribu solīt precīzu laiku, bet vēlāk būs arī pāris video - gan atmosfēras video, gan arī pāris manas mini-intervijas ar abu pušu faniem. Arī šeit albāņi izcēlās vairāk, bet to redzēsiet vēlāk. Pēc nelielām sarunām ar faniem devos uz akreditāciju centru un saņēmu savu akreditāciju. Lai gan nekādiem šķēršļiem nebija jābūt, tāpat tikai pēc fiziskas tās saņemšanas sajutos atvieglots un priecīgs. Visi ceļi vaļā!

Kamēr šo rakstu, līdz spēlei ir mazāk par stundu. Jāskrien baudīt futbols!