Francijā sāksies Eiropas futbola svētki

Jaunais (vecais) formāts

Eiropas čempionāts futbolā sākotnēji nebija īpaši populārs turnīrs, un pirmajos četros finālturnīros piedalījās tikai četras izlases, kamēr vairākas futbola lielvalstis nemaz nepiedalījās kvalifikācijas turnīrā. Palēnām iegūstot prestižu un visu vadošo izlašu uzmanību, „Euro” finālturnīri kļuva arvien plašāki. Pirms 36 gadiem finālturnīrs tika paplašināts līdz astoņām komandām, pirms 20 gadiem finālturnīrā Anglijā spēlēja jau 16 izlases, bet rīt Francijā sāksies pirmais finālturnīrs ar 24 komandām.

24 izlases ar izlozes palīdzību iedalītas sešās apakšgrupās, no kuras izkļūs divas pirmās vietas un četras labākās trešās vietas ieguvējas. Tas devis UEFA iespēju rīkot plašāku un ilgāku turnīru, kurā ieviesta viena papildus „play-off” kārta, proti, astotdaļfināls. Taču arī UEFA amatvīri atzinuši, ka šis nav ideāls izspēles variants, jo C, D, E un F grupās komandas jau pirms spēles zinās iepriekš izspēlēto grupu situāciju un zinās rezultātu un vārtu starpību, kāda nepieciešama, lai iekļūtu labāko trešo vietu pulkā.

Tas gan nenozīmē, ka 24 komandu formāts futbolā ir milzīgs jaunums – tieši tāda pati sistēma tikai pielietota arī trijos Pasaules kausa finālturnīros no 1986. līdz 1994. gadam. Šo trīs Pasaules kausu vēsture liecina, ka, lai iekļūtu astotdaļfinālā kā trešās vietas ieguvējai, nepieciešami vismaz trīs punkti. 1986. gadā Bulgārijai un Urugvajai gan pietika ar diviem neizšķirtiem, bet 1994. gadā Krievijai par maz izrādījās arī trīs punkti un pozitīva vārtu starpība.

Kopumā „Euro 2016” tiks aizvadīta 51 spēle, kas ir par 20 vairāk nekā pirms četriem gadiem Polijā un Ukrainā. Finālmačs paredzēts desmitajā jūlijā, tāpat arī jāatgādina, ka atšķirībā no Pasaules kausa Eiropas čempionātā spēlē par trešo vietu nav paredzēta. Astotdaļfināla pāru noteikšanā izloze netiks izmantota, un ar sistēmu, kādā izlases tiks pie saviem pretiniekiem 1/8 finālā, iespējams iepazīties šeit.

”Euro 2016” grupu iedalījums un detalizētāks ieskats sastāvos

Eiropas čempionu titula tīkotājas

Divreiz pēc kārtas Eiropas čempionātā triumfējusi Spānijas izlase, kura pēc triumfa mirkļiem no 2008. līdz 2012. gadam piedzīvoja smagu vilšanos pagājušajā Pasaules kausā, netiekot ārā no grupas. Spānijai no 2012. gada čempionu sastāva ierindā palikuši tikai 10 futbolisti, un būtiskākais iztrūkums nav tālu jāmeklē – izlasē karjeru noslēdzis Čavi. Kvalifikācijas ciklu Spānija aizvadīja pārliecinoši, taču ne iespaidīgi, turklāt pirms pāris dienām spāņi pamanījās pārbaudes spēlē zaudēt Gruzijai.

Bukmeikeru vērtējumā galvenās favorītes gāzt Spāniju no Eiropas troņa ir divas – mājiniece Francija un pašreizējā pasaules čempione Vācija. Francija pusfinālu nav sasniegusi kopš 2000. gada, taču šobrīd sapulcināts ļoti konkurētspējīgs sastāvs, izaugušas jaunas zvaigznes, kā Pols Pogbā, Antuāns Grīzmans un Blēzs Matuidī, un Francijas netikšana finālā vietējai publikai būs milzu sarūgtinājums. Savukārt Vācija aizvadīja ne to spilgtāko atlases ciklu, ko gan var norakstīt uz „čempionu paģirām”, un karjeru izlasē pēc PK 2014 noslēdza vairāki svarīgi spēlētāji ar ilggadējo kapteini Filipu Lāmu priekšgalā. Vācija pēdējoreiz par Eiropas čempioni kļuva pirms 20 gadiem un ir titulētākā šī turnīra dalībniece.

Piesauktā lielā trijnieka pozīcijas nopietni apdraudēs vismaz 4-5 citas izlases ar Angliju un Beļģiju priekšgalā. Angļiem arvien grūtāk paliek atsaukt atmiņā savus pēdējos nozīmīgos panākumus izlašu turnīros, un Britu salās cer, ka pēc 20 gadu pārtraukuma atkal izdosies sasniegt kāda lielā turnīra pusfinālu. Savukārt Beļģija šobrīd ir otrajā vietā FIFA rangā un piedzīvo savu labāko periodu pēdējos 30 gados, taču daudz līdzjutēju skatījumā favorītes loma šai spēcīgajai izlasei joprojām nedaudz neierasta. Kā nekā, šī ir pirmā reize kopš 1984. gada, kad beļģi saviem spēkiem kvalificējušies EČ finālturnīram. Lai vai kādā sastāvā, bet joprojām cieņu pieprasa Itālijas un Portugāles izlases, bukmeikeri uzmanīgi skatās arī Horvātijas virzienā, kamēr par lielākiem un mazākiem pārsteigumiem sapņo sabalansētā Austrija un Roberta Levandovska iedvesmotā Polija.

Olybet vērtējums par izlašu izredzēm uzvarēt finālā

Grupu turnīra piecas lielās spēles

Jaunajā formātā grupu turnīra nozīme ir nedaudz mazinājusies, ņemot vērā, ka galvenais mērķis principā ir izvairīties no pēdējās vietas un ka paplašināto izlozes grozu dēļ visas lielās favorītes nokļuvušas atsevišķās grupās. Piemēram, pirms četriem gadiem vienā apakšgrupā nokļuva Vācija, Portugāle, Nīderlande un Dānija, visus mačus aizvadot sīvā cīņā un noslēdzot ar tikai vienu vārtu starpību.

Šoreiz augstākā līmeņa un spriedzes dueļi izskatās pietaupīti izslēgšanas spēlēm, kas arī loģiski, taču arī grupu turnīrā ir vairāki mači, kurus futbola draugiem nav ieteicams palaist garām. 13. jūnijā E grupā sagaidāma Beļģijas un Itālijas tikšanās, kurā beļģiem runas par spēku samēru maiņu Eiropas futbolā būs jāpierāda praksē. Itālijas vidējā un uzbrukuma līnija šobrīd ne tuvu neatgādina augstākā līmeņa izlasi, kamēr Beļģijai pārliecinoša Itālijas joprojām cienījamās aizsardzības uzlaušana nozīmētu vēl vienu apliecinājumu savai spožajai futbola paaudzei.

16. jūnijā paredzētas uzreiz divas īpaši principiālas tikšanās – Anglija pret Velsu un Vācija pret Poliju. Šajos kaimiņu dueļos vairāk, ko pierādīt, būs favorītēm, kas pirms gada piedzīvoja nepatīkamus brīžus. Anglija pieredzēja, kā Velsa pirmoreiz pamanās to apsteigt FIFA rangā, kamēr Vācija Varšavā ar 0:2 zaudēja poļiem, arī piedzīvojot šādu neveiksmi pirmoreiz savā vēsturē. Velsu un Poliju vieno vienas izteiktas zvaigznes klātbūtne (Gerets Beils un Levandovskis), kurām abām turklāt ir liela saikne ar attiecīgi Anglijas un Vācijas vietējiem čempionātiem.

F grupā 18. jūnijā sacentīsies Portugāle un Austrija, un šajā mačā Krištianu Ronaldu centīsies sarūgtināt izlasi, kas kvalifikācijas ciklā ieguva 28 punktus no 30 iespējamajiem. Tiesa, austrieši uz finālturnīru ieradušies ar neglaimojošu pārbaudes spēļu bilanci – piecos mačos trīs zaudējumi. Savukārt 21. jūnijā Horvātijas izlases sastāvā pret saviem darba devējiem spāņiem tiksies Lūka Modričs un Ivans Rakitičs, kuri pārstāv attiecīgi „Real Madrid” un „Barcelona”. Spānijas un Horvātijas tikšanās būs pēdējā spēle spēcīgajā D grupā, kurā ir arī Turcija un Čehija, kas mačam varētu piešķirt papildu intrigu.

”Euro 2016” apakšgrupu pirmās kārtas grafiks

Uz finālturnīru netikušie

Paplašinot turnīru līdz 24 izlasēm, UEFA šķietami nodrošināja, ka šoreiz nu tiešām visas 8-10 futbola lielvalstis iekļūs finālturnīrā. Šos plānus izjauca Nīderlande, kura pamanījās palikt ceturtajā vietā grupā, spēlējot kopā ar Latviju, Islandi, Kazahstānu, Turciju un Čehiju. Nīderlande ir neapšaubāmi lielākais iztrūkums „Euro 2016” dalībnieču sarakstā un finālturnīrā nespēlēs pirmoreiz kopš 1984. gada. Turpinot par atskaites punktu izmantot FIFA rangu, jānorāda, ka no 25 spēcīgākajām Eiropas izlasēm uz „Euro 2016” tikušas 23 – vienīgie izņēmumi Nīderlande un Bosnija. Ārpus turnīra palikušas arī bijušās Eiropas čempiones Dānija un Grieķija, kuras kopā ar oranžo izlasi arī ir vienīgās netikušās no „Euro 2012” dalībnieču sastāva.

Savas korekcijas ieviesuši arī savainojumi, kuru dēļ finālturnīrā nepiedalīsies Beļģijas kapteinis Vensāns Kompanī, Vācijas futbolisti Ilkajs Gindoans un Marko Roiss, pirms pāris dienām traumu guva arī Antonio Rīdigers, Itālijas vidējās līnijas balsti Klaudio Markīzo, Marko Verati un Rikardo Montolīvo, Spānijai nebūs pazīstamo uzbrucēju Fernando Toresa un Djēgu Kostas, kā arī aizsarga Dani Karvahala, kamēr Francija nolēma malā atstāt šantāžas skandālā iekļuvušo Madrides "Real" zvaigzni Karimu Benzemā. Kā jau ierasts, no finālturnīrā neiekļuvušajiem futbolistiem mierīgi varētu nokomplektēt 2-3 izlases, kas sastāva ziņā būtu favorītes uz zeltu.

Par turnīra organizēšanu

”Euro 2016” norisināsies desmit stadionos deviņās pilsētās – Parīzē, Lillē, Lānsā, Bordo, Nicā, Tulūzā, Marseļā, Lionā un Seintetjēnā. Četri stadioni izbūvēti tieši finālturnīra dēļ, kamēr pārējos veikti infrastruktūras uzlabojumi. Ietilpības ziņā Francijā joprojām ir nepārspēts „Stade de France” ar 81 tūkstoti skatītāju vietu, kamēr mazākais „Euro 2016” stadions ir Tulūzā – 33 tūkstoši vietu.

Francijai netrūkst pieredzes finālturnīru organizēšanā. 1998. gadā šajā valstī norisinājās Pasaules kausa izcīņa, bet 1984. gadā tika uzņemts Eiropas čempionāts, un jāpiezīmē, ka Francija uzvarēja abos turnīros savās mājās. Taču šoreiz nāksies domāt arī par kādu ļoti nepatīkamu tēmu – iespējamo terorismu.

Kopš pagājušā gada novembra teroraktiem Parīzē, kuros tika vardarbīgi izdzēstas 130 cilvēku dzīvības, „Euro 2016” sakarā joprojām nav rimušās bažas par drošību. Pirms septiņiem mēnešiem teroristi mēģināja veikt sprādzienus arī Francijas un Vācijas pārbaudes spēlē „Stade de France”, un, lai arī viņiem tas neizdevās, futbola pasaulei tika atgādināts, ka tā nav pasargāta no šādu uzbrukumu iespējas. Francijas valdība garantē, ka finālturnīra laikā drošības pasākumi būs īpaši stingri un futbola līdzjutējiem jārēķinās ar dažādiem ierobežojumiem. Francijas policija un īpašo spēku vienības jau vairākus mēnešus gatavojas potenciālajām briesmām un veikušas vairāk nekā 30 plaša mēroga mācības. Jācer gan, ka tās arī paliks tikai mācības.

Eiropas čempionātu uzvarētāji un laureāti