Vai RFS beidzot pieliks punktu Latvijas katastrofai Čempionu līgā?

2009. gadā "Ventspils" ar 3:0, 3:1 pārspēja Luksemburgas "Dudelange", ar 1:0, 1:2 sarūpēja pārsteigumu pret Barisavas BATE un tikai play-off kārtā ar 0:3, 1:2 kapitulēja Šveices "Zürich". Kopš 1992. gada Latvijas klubi savai pirmajai Čempionu līgas barjerai bija tikuši pāri 12 no 15 piegājieniem, turklāt arī divos no trim zaudētajiem dueļiem uzvaru summā izlaida tikai atbildes spēles izskaņā. Tobrīd reti kurš varēja iedomāties, ka nākamo 14 sezonu laikā Latvijas klubiem Čempionu līgā nebūs nevienas uzvarētas kārtas.

Ventspilnieki 2009. gada Virslīgā samierinājās ar sudrabu, par pieciem punktiem atpaliekot no Liepājas "Metalurga", kas Čempionu līgā pretī dabūja Prāgas grandu "Sparta" un ar Denisu Rakelu un daudziem pašreizējiem treneriem ar Jurģi Kalnu priekšgalā paredzami zaudēja ar 0:3, 0:2. Pirmajā spēlē Liepājā divus vārtus guva 21 gadu vecais kotdivuāriešu uzbrucējs Vilfrīds Bonī, kurš pēc pusgada par četriem miljoniem eiro nokļuva Nīderlandes "Vitesse" un vēl četrus gadus vēlāk par 32,3 miljoniem no "Swansea" pārgāja uz "Manchester City". Abu spēļu pamatsastāvā devās tolaik vēl 23 gadus vecais pussargs Jurajs Kucka, kurš pusgadu vēlāk par četriem miljoniem pievienojās Itālijas "Genoa" un šovasar Slovākijas rindās spēlēja "Euro 2024".

Pēc "Ventspils" zoles sekoja Virslīgas tumšie laiki un Čempionu līgā nākamo četru sezonu bilance bija 0-1-7, vārti 2:23. Kopš 2014. gada Latvijas klubi jau izrādījuši sīvāku pretestību, tikai četrās no deviņpadsmit spēlēm zaudējot ar vairāk par vieniem vārtiem, ne reizi nezaudējot ar vairāk kā diviem, tomēr tik un tā bilance arī šajās vienpadsmit sezonās ir ļoti pieticīga (1-6-12, vārti 7:21). Lai gan lielākoties bijām it kā līdzās, reāli sāncenšu pozīcijas Latvijas klubi apdraudēja reti – tieši RFS 2022. gadā mājās pret HJK izdevās svinēt pirmo uzvaru atsevišķā spēlē (2:1, summā 2:2 un zaudējums pendelēs), pirmoreiz atspēlēties divu spēļu summā, pirmoreiz gūt vairāk par vieniem vārtiem spēlē un tikai otro reizi panākt vadību summā (neskaitot pendeles), vadībā gan noturoties tikai 19 minūtes. Arī pirmā vadība bija pret HJK, kad "Ventspili" 2015. gada mājas spēles 63. minūtē vadībā izvirzīja Antons Jemeļins, tomēr beigās bija 1:3 un viesos vēl arī 0:1.

Šo 14 sezonu laikā Čempionu līgas otrajā kārtā (līdz 2018. gadam) vai Čempionu līgas pirmajā kārtā (no 2018. gada) spēlējuši čempioni no kopumā 41 no 55 UEFA dalībvalstīm. Nekad tik zemu nesāka pašreizējā ranga labāko devītnieka (Anglijas, Itālijas, Spānijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Portugāles, Beļģijas, Turcijas), kā arī Grieķijas, Ukrainas un Krievijas čempiones, Lihtenšteina neesošas vietējās līgas dēļ Čempionu līgā nestartē, bet Sanmarīno šo kārtu ne reizi nesasniedza. No pārējās 41 dalībvalsts tikai trīs valstu čempioni šo kārtu šajā laika posmā nav pārvarējuši – Andoras, kas tik tālu tika tikai vienreiz, Kosovas, kas kopš pievienošanās UEFA piedalījusies piecās Čempionu līgas sezonās, un…Latvijas. Kaut viena uzvara šajā kārtā ir Maltai, Ziemeļīrijai (2022. gadā "Linfield" šo barjeru pārvarēja pirmoreiz kopš 1993. gada), Melnkalnei un pat Gibraltāram, arī Igaunija, kas četrreiz šo kārtu nemaz nesasniedza, to pārvarēja trijos no desmit piegājieniem, bet Lietuva tālāk tikusi pat septiņas reizes jeb tieši pusē mēģinājumu.

Kā allaž, jāuzsver tas, ka Čempionu līgas pirmā (agrāk otrā) kārta ir vissavdabīgākā kārta visā Eirokausu kvalifikācijā. Pirmkārt, komandu krasi atšķirīgo līmeņu dēļ – aci pret aci var tikties amatieru klubs un 50-100 miljonu budžeta īpašnieks. Un, otrkārt, ārkārtīgi svarīgā izsēto statusa dēļ – 14 sezonu laikā izsētie klubi uzvarējuši 191 no 231 dueļa jeb gandrīz 83%, kamēr neizsētajiem ir tikai 40 uzvaras jeb 17%. Kopš 2018. gada Eirokausu reformas šī arī ir vissvarīgākā atlases kārta (neskaitot, protams, play-off kārtas) - uzvara šajā Čempionu līgas kārtā ievērojami palielina čempiona izredzes uz Eirokausu rudeni, jo nākamajās trijās kārtās pietiks ar tikai vienu pārvarētu kārtu (kamēr zaudētājiem būs jāpārvar trīs barjeras pēc kārtas).

(Ne)izsēto statuss ir bijis viens no galvenajiem Latvijas klupšanas akmeņiem Čempionu līgā. 14 sezonu laikā Latvijas čempioni starp neizsētajiem bijuši 12 reižu – vēl biežāk to spējuši tikai Maltas un Ziemeļīrijas klubi (visas 14 reizes). Tas savukārt ir saistīts ar Latvijas ilgstošo varas mainību, lokomotīves neesamību, noturīgas elites vakuumu, kas sākusi veidoties tikai šajā piecgades ciklā. 14 sezonu laikā Latviju Čempionu līgā pārstāvēja deviņi klubi (lielākais skaits starp visām valstīm – seko Gruzija (8), Zviedrija (7), no biežajām dalībniecēm tikai divi klubi bijuši Bulgārijai), neviens no tiem – vairāk par trim reizēm ("Ventspils" un "Riga" pa trim", "Spartaks" divreiz, arī RFS nu būs tikai otrais piegājiens). Tikmēr 12 sezonās spēlējis Tiraspoles "Sheriff" (10/12), kas nupat kā gan tieši zaudēja Moldovas troni, un Razgradas "Ludogorets" (9/12), 11 sezonās piedalījušies Velsas un Somijas flagmaņi TNS (2/11) un HJK (10/11), desmitreiz spēlējusi BATE (9/10), deviņreiz – "Qarabag" (9/9) utt. Latvijas nepastāvīgo eliti labi raksturo arī tas, ka šī būs tikai ceturtā reize šajā laika posmā, kad Čempionu līgas pirmās spēles dienā Latvijas čempions atradīsies Virslīgas līderpozīcijā. 2017. gadā tas bija "Spartaks", 2019. un 2020. gadā – "Riga", bet neviena no šīm vadībām nebija lielāka par četriem punktiem (pašlaik ir +7 punkti). Pirms gada "Valmiera" Čempionu līgā spēlēja, būdama trešajā vietā 21(!) punktu aiz "Riga", 2013. gadā Daugavpils "Daugava" pirms roltonu viesizrādes Zviedrijā bija Virslīgas ceturtajā pozīcijā.

No neizsēto pozīcijām ierasti bija aptuveni tikai 20% iespēja dabūt pārvaramu pretinieku, no izsēto pozīcijām bija tikai 20% iespēja nedabūt, tomēr arī tajās divās reizēs, kad Latvijas klubi bija izsētie, izloze pagalam nelutināja. 2012. gadā ventspilnieki pretī saņēma Norvēģijas "Molde" (0:3, 1:1), bet divus gadus vēlāk – Zviedrijas "Malmö" (0:0, 0:1) ar vēl tikai topošo Leipcigas leģendu Ēmilu Fošberju un "Ajax", "Werder", WBA spēlējušo Malmes leģendu Markusu Rūsenberju ierindā. Savukārt no neizsēto pozīcijām izloze lutināja trīsreiz, divreiz pretī dodot HJK un vienreiz Īrijas "Dundalk" – divos no trim dueļiem sekoja zaudējums pendelēs. Pārējās reizēs, kad no neizsēto pozīcijām Latvija pretī izvilka ļoti stipru klubu, vistuvāk pagarinājumam bija "Spartaks" 2018. gadā, Belgradā pret "Crvena zvezda" pirmos vārtus ielaižot tikai atbildes cīņas 78. minūtē (0:0, 0:2, uzvaras vārti Komoru uzbrucējam El Fardū Benam, kurš pusgadu iepriekš no Pirejas "Olympiacos" bija pievienojies par pusmiljonu eiro).

Kaut gan Latvijas nedienas viegli būtu novelt tikai uz čempionu mainību, neizsēto statusu un neveiksmēm izlozēs, pendelēs, tā gluži arī nevarētu teikt. Neizsēto statusā Latvijas klubu bilance bija 1-5-17, vārti 8:41, tikai 0,15 punkti vidēji par spēli (Eirokausu atlasē valstu ieskaitē dod punktu par uzvaru un puspunktu par neizšķirtu), kas arī ir viens no sliktākajiem rādītājiem, apsteidzot tikai Gibraltāru (1-0-6, uzvara pār Glāzgovas "Celtic", vārti 2:17, vidēji 0,14 punkti) un Andoru (0-0-2), zaudējot arī Kosovai (1-2-7, vidēji 0,20) un daudzām citām sava līmeņa valstīm. Tā, piemēram, Lietuvai kā neizsētajai ir 2-3-7 (0,29 punkti, barjeras 1/6), Igaunijai 2-5-8 (0,30 punkti, barjeras 2/8) un Albānijai arī 5-5-11 (0,36, barjeras 2/11). Jeb Latvija arī zaudētajos dueļos bijusi mazāk konkurētspējīga par citām. Katru dueli skatot izolēti, zaudējumi šķistu loģiski, taču futbols ir tik nejaušību pilns sporta veids, ka ilgtermiņā būtu jāgaida arī sensācijas, kaut viena – kā "Dudelange" pret "Salzburg", KI pret "Ferencvaros" (un arī pret Bratislavas "Slovan", kas pandēmijas laikā dabūja tehnisko zaudējumu), "Sūduvai" pret APOEL, "Sutjeska" pret "Slovan" u. tml.

Līdz ar kārtējām Eirokausu reformām (par tām nedaudz sīkāk citā rakstā) šosezon Eirokausu rudeni sasniegs nu jau 38 no 53 Eiropas čempionvienībām – pagājušajā sezonā bija 35 vietas, vēl nesen tikai 27. Latvija pagājušo sezonu rangā noslēdza 37. vietā, šo sezonu sāks 38. bet RFS čempioņu rangā šovasar ir 35. vietā – jeb Eirokausu rudenim (un varbūt pat ziemai) jābūt nevis sapnim, bet reālam mērķim. Līdz ar jaunākajām izmaiņām arī itin būtiski kritīsies Čempionu līgas pirmās kārtas līmenis – ir likvidēta priekšsacīkšu kārta, kurā parasti izstājās ap trijiem vājākajiem Eiropas čempioniem (2017. gadā pat pieci vājākie), un šovasar Čempionu līgas pirmajā kārtā rangā visaugstāk pārstāvētā valsts būs 26. vietā (Rumānija, FCSB), kamēr pagājušajā gadā tajā spēlēja arī 22. vieta (Izraēla, Haifas "Maccabi") un vēl 2017. gadā spēlēja pat 16. vieta. Pēc būtības tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo formātu šoreiz pirmo kārtu papildinās Sanmarīno, Andoras un Melnkalnes čempiones, bet pirmo kārtu pametīs Kipras, Zviedrijas, Polijas un arī Ungārijas, Azerbaidžānas čempiones, kuras augstāk tika pārkārtošanas dēļ pēc "Real Madrid" triumfa. RFS nopelnus par tikšanu izsēto pulkā kārtas vājināšanās gan nekādi nemazina – šobrīd RFS starp 28 kārtas vienībām ir 11. izsētā, bet arī pēc vecās sistēmas būtu 15. no 30 jeb tieši virs svītras.

Latvijas klubs Čempionu līgā favorīta lomā (pēc spēku samēriem, nevis ranga) nav bijis kopš "Ventspils" tikšanās ar "Dudelange" – jācer, ka iznākums būs līdzīgs.

Pirmās kārtas pāri