Blogs: Kentuki ceptā žurka

Labs atsperīgums tev sportā dos lielus panākumus!

- bija tas, ko es beigās Jēkabam teicu, un ko es saku visiem sportistiem, kuri pie mani trenējas. Runa ir par zinātniski pamatotām un praksē pārbaudītām metodēm. Par cīpslu biomehāniku un refleksiem, par vielmaiņu tajās. Par uztura ietekmi, vingrinājumu kombinācijām un mēneša treniņu plānu. Par sporta un ikdienas apavu kvalitāti, par sportista domāšanas uzstādījumiem un zināšanām.

Mūsdienu sportā ir svarīgi savlaicīgi, efektīvi, ātrāk, saudzīgāk un ar ilgtspējīgu piegājienu attīstīt un uztrenēt jauno sportistu. Tas nozīmē izveidot viņam nepieciešamo anatomiju. Tieši vajadzīgā ķermeņa uzbūve arī nodrošina veiksmīgu sporta karjeru pēc 20 gadu vecuma. Līdz tam notiek šīs ķermeņa uzbūves, kā fiziskās sagatavotības bāzes iegūšana.

Visās disciplīnās un sporta veidos, kuros ir jāskrien, jālec, vai jāminas, atsperīgums ir būtisks. Nerunājot par vieglatlētiku, atsperīgums ir svarīgs visiem, kas kaut ko dara uz ledus, peldētājiem startā un tiem, kas minās, cīkstoņiem, bokseriem un karatistiem, svarcēlājiem un vingrotājiem, volejbolistiem, basketbolistiem un tenisistiem, slēpotājiem un ekstrēmajiem… Šī fiziskā spēja ir svarīga visiem, kuri sportā, atsperoties pret virsmu, pārvieto sevi, pretinieku, bumbu, vai kādu sporta rīku.

Teicams atsperīgums tev ļaus veikt asākas, ātrākas kustības, labāku bumbas pārvaldīšanas tehniku, spējas vieglāk apspēlēt pretinieku, jaudīgāku starta uzrāvienu un augstāku lēcienu. Atsperīgums ļauj muskuļiem paveikt to pašu darbu īsākā laikā, vai arī vienkārši paveikt lielāku darbu – skriet ātrāk, lēkt augstāk utt.

Atsperīgums ir ļoti daudzu sportistu liels “trumpis”. Tas ļāva savulaik Mārim Bružikam būt izcilam trīssoļlēcējam, un sasniegt pasaules rekordu telpās, Staņislavam Olijaram kļūt par Eiropas čempionu barjerskriešanā. Visi TOP tenisisti, basketbolisti, volejbolisti un vieglatlēti ir izcili atsperīgi.

Protams, šajos sporta veidos kustību tehnika ir pirmais, kas jāiemācās, taču lieta ir tāda, ka bez fiziskajām īpašībām un atsperīguma šo tehniku nemaz nevar pilnvērtīgi apgūt. Vismaz ne konkurētspējīgā līmenī.

Kad pie manis sāka trenēties viena 15-gadīga tenisiste, pēc viena mēneša pastiprinātas ikru muskuļu trenēšanas viņa izteicās: - “treneri, ja tu zinātu, kā es tagad varu ieservēt! Un vēl man šķiet, kas es tagad varu kortā “dabūt” visas bumbas!” Vārdu sakot, kāju darbība viņai uzlabojās ievērojami tikai no šiem vingrinājumiem vien.

Ko tad darīt, lai tu kļūtu atsperīgs?

Patiesība ir – ko trenēsi, to arī dabūsi! Lai sportists kļūtu atsperīgs, viņam ir jālec un jāatsperas. Daudz. Taču lieta tāda, ka ar to ir par maz, lai tu būtu starp labākajiem mūsdienu sportā.

Es jau vairāk, kā 25 gadus nodarbojos ar atsperīguma trenēšanu, saglabāšanu, metodiku un vingrinājumu uzlabošanu. Varu teikt, ka atklājumi un inovācijas notiek nepārtraukti. Tā kā atsperīgumu nodrošina cīpslu refleksi, ir nepieciešamas attīstītas cīpslas, kas var turēt asu slodzi, un stipri muskuļi. Gan ātrās, gan lēnās šķiedras. Spēcīgs, stiegrains ķermenis. Pēdas, ikri, augšstilbi, gurni, mugura...

Un te nelīdz reizi nedēļā aiziet uz sporta zāli un padarboties trenažieros. Te neder arī vienkārši “kačāties”, kļūt stipram un uzaudzēt lielus kāju muskuļus. Šāda metodika nozīmē lielu darba apjomu, un nebūt negarantē rezultātu. Jo smagi trenēties, noslogot sevi prot ikviens fanātisks sportists.

Īstā atsperīguma recepte ir - īpašā tehnikā un adekvātā amplitūdā tev ir jāveic gan spēka, gan cīpslu nostiprinošie vingrinājumi. Ar šādu vingrinājumu palīdzību cīpslās tu palielināsi olbaltumvielu elastīna un kolagēna daudzums. Šādas, pēc kompozīcijas kvalitatīvākas cīpslas tu varēsi nodarbināt jau ar jaudīgākiem eksplozivitātes vingrinājumiem, nekā iepriekš, veiksmīgi izvairoties no traumām.

Pats grūtākais šajā procesā ir tieši fokusēšanās uz kvalitatīvu katra kustības atkārtojuma izpildījumu. Tā ir atkarīga no sportista zināšanām, emocionālās un hormonālās kondīcijas pirms treniņa, treniņa laikā, kā arī no iekšējā domu monologa katra vingrinājuma izpildes laikā. Citiem vārdiem – no profesionālisma.

Ikvienam sportistam, kam ir kaut nedaudz ambīcijas, es saku - klau, tu taču negribi būt viduvējs, vai ne? Tāpēc iegūsti spēcīgu ķermeni, un labu atsperīgumu!

Citādi nopietnā konkurencē pretinieki tevi “noēdīs” viens-divi… kā kentuki cepto žurku.