TwitterHelmuts Rodke: Protagonists
Katrā! Absolūti katrā filmā tu gribi redzēt sakarīgu galveno varoni (ja tu ej uz Tarantino, tad, protams, kādu negantu mērgli). Lai būtu tās naudas un laika vērts. Gribas redzēt, kā viņš attīsta raksturu, kāpina spriedzi, un beigās...
Iedomājies, ka tu esi sava personīgā “dokumentālā šova” galvenais tēls. Tāds, kurš uzņemas lielāko atbildību, nepadodas un atrisina grūtākās lietas jeb “izvelk” savu ikdienas filmu. Un saņem labāko atalgojumu.
Sportā šo triku izmantojam regulāri. Protams, tā ir tikai spēle, kaut arī labs pašmotivācijas veids – kad vajag saņemties, turēt spriedzi vai veiksmīgi gatavoties pasaules čempionātam.
Ir labi pavērot sevi no malas - vai tiešām man patīk tas, ko un kā daru. Vai katru dienu sanāk daži vērtīgi kadri, un vai es varētu (kaut vai pilnmēnesī slimīga narcisma uzplūdā) pats par sevi it kā fanot. Un padomāt, kuram vēl ikdienā ir kaifs uz mani skatīties.
Lai būtu par reālu varoni, nemaz nevajag glītu galvu no priekšpuses, vai vēl glītāku visu pārējo un no atlikušajām pusēm. Nekas, ja tu nelido kā Maveriks, vai neproti kauties kā Žans Klods van Dievs.
Jo tev var būt harizma, ass prāts, humors vai vistrakākā irokēza frizūra, kādu neatļautos neviens jurists. Katru stundu un pat minūti tu esi kvantu superpozīcijā – kā rīkoties un uzvesties. Izvēle ir vienmēr.
Arī vienatnē es varu būt gan haotisks, gan perfekti organizēts, gan atslābis un ļengani izlaidies krēslā, kā brīžiem arī bija, kamēr es šo rakstīju... Tā, redz, cenšoties noķert labāko vilni, šī sērfošana realitātē arī notiek.
Uztvert sevi kā protagonistu ir stilīgi. Jo:
1) tikai no manis ir atkarīgs, cik aizraujoša mana diena būs,
2) tikai es vislabāk varu savākt tās ziepes, ko sataisu, un tas nevar neglaimot,
3) pēc pelnītas veiksmes sportā – varu aizsērfot nākotnē tādā stilā, it kā sērfošanu es vispār būtu izdomājis.
Super, vai ne?
