"Sporta tarkšķī" starp Latvijas uzvarām izceļas Ostapenko tituls un futbolistu brīnums
Teksta sarunas jeb "Sporta tarkšķa" septītajā izlaidumā portāla redakcija par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai diskutēja par Latvijas sporta lielākajām uzvarām un panākumiem. Dalībnieku vērtēšanas kritēriji un vērā ņemtais laika periods varēja krietni atšķirties, taču praktiski nemainīgi bija tas, ka par lielāko uzvaru uzskatāms Aļonas Ostapenko triumfs 2017. gada "French Open".
Kārlis Ozols pirmajā vietā izcēla Ostapenko, kura izcīnīja titulu prestižākajā un konkurētspējīgākajā sieviešu sporta veidā – tenisā. "To apliecina "Forbes" 2019. gada saraksts ar pelnošākajām atlētēm. Labāko vienpadsmitnieku aizņem vienīgi tenisistes. Uzvarēt "Grand Slam" ir prestižākais, ko var izdarīt sieviešu sportā (vismaz individuāli). Tātad teorētiski Ostapenko panākumu varētu pārspēt kāds vīru vai varbūt dāmu futbola vai basketbola komandas panākums lielajos turnīros." Sporta karalī jeb futbolā viņš izcēla tikšanu uz "Euro 2004" un iegūto punktu pret lielvalsti Vāciju (0:0). " Nākamais aiz futbola popularitātes ziņā ir basketbols. Lielākais panākums ir uzvara 1935. gada Eiropas čempionātā, bet ir ļoti grūti izvērtēt šo titulu. Mūsdienās vīriem labākā EČ ir piektā vieta, bet dāmām - ceturtā un OS Pekinā - devītā, kas nepārtrumpo Ostapenko iespēto," bilda Ozols. Tāpat viņš nosauca arī Ernesta Gulbja pusfinālu "French Open" un Rodžera Federera sērijas apturēšanu, Romāna Vainšteina pasaules čempiona titulu šosejas riteņbraukšanā, Pjotra Ugrjumova otro vietu "Tour de France" kopvērtējumā un divas uzvaras individuālos posmos. Par visvērtīgāko olimpisko medaļu viņš nosauca vingrotāja Igora Vihrova zeltu 2000. gadā Sidnejā.
Viens no retajiem, kurš nepiesauca "Euro 2004", bija Andrejs Siliņš: "1) Aļona Ostapenko uzvar "French Open 2017", 2) Romāns Vainšteins uzvar pasaules čempionātā 2000. gadā, 3) Jeļena Prokopčuka divus gadus pēc kārtas triumfē Ņujorkas maratonā 2005. un 2006. gadā, 4) Māris Štrombergs izcīna Londonas OS zeltu 2012. gadā, 5) Sandis Ozoliņš izcīna Stenlija kausu 1996. Turpat aiz piecinieka ir visi četri OS zelti šķēpmešanā (Jaunzeme 1956, Ozoliņa 1960, Lūsis 1968, Kūla 1980). No basketbola man tuvu topam bija TTT 18 Eiropas tituli, kas ir teju neatkārtojams sasniegums pasaules basketbola vēsturē, taču Rīgas meitenēm bija Uļa - ņemot vērā viņas unikalitāti, tas ir tāpat kā, ja Karīms Abduldžabars spēlētu LBL un izcīnītu 18 titulus te. Tas gan nemazina faktu, ka tas ir neatkārtojams sasniegums. Protams, jāatceras arī tas, ka Latvijas vīriešu valstsvienība ir pirmā Eiropas čempione basketbolā, taču manam topam tas nekvalificējās tāpēc, ka toreiz organizētais basketbols bija bērnu autiņos, tāpat kā citi sporti, kuros mums sākotnēji bijuši lieli panākumi, bet, kad nopietni pievērsušās citas valstis, balle beidzās. Lai uzvarētu Eiropas čempionātā, kas norisinājās 3 (!) dienas, Latvijai bija jāuzvar trīs spēlēs..."
Lietotājs Ripa Un Alus atgādināja par Latvijas hokeja izlases vareno izglābšanos olimpiskajā kvalifikācijā pret Baltkrieviju 2005. gadā: "Kā gan var neatminēties diženo Latvijas-Baltkrievijas spēli hokejā? Godīgi sakot, neatminos vēl kādu tik ļoti izšķirošu spēli, kurā būtu tāda izglābšanās – pēdējās piecās minūtēs no 2:4… Ja vēl vajadzētu 4:4, bet vajadzēja jau nereālo 5:4. Nosauktu šo par astoto pasaules brīnumu. Prātā vēl nāk Aināra Kovala sudraba šķēps – šķiet, tikai ar pēdējo metienu."
Ar saviem sarakstiem dalījās arī Māris Noviks un Agris Suveizda. "Aļonas Ostapenko triumfs "Roland Garros" - individuāli spilgtākais un starptautiski skaļākais panākums; Latvijas futbola valstsvienības iekļūšana un cienīgais sniegums "Euro 2004"; sporta spēļu komandu iekļūšana un starts olimpiskajās spēlēs - hokejisti, basketbolistes. Biju liecinieks Pekinā dāmu uzvarai pār Brazīliju un hokejistu neizšķirtam Turīnā pret ASV," sacīja Noviks. Pirmās divas vietas sakrita arī Suveizdam: "Vērā ņemšu otrās brīvvalsts laiku. Pārliecinošā 1. vietā ir Aļonas "Grand Slam". Pārliecinošā 2. vietā ir iekļūšana "Euro 2004". Un pēc ilgām pārdomām 3. vieta tomēr paliek leģionāram Ozoliņam jeb Stenlija kauss ar "Avalanche". Simboliskākā uzvara: Sanktpēterburgā pār Krieviju. Sižeta ziņā trakākā uzvara: OS kvalifikācijā pār Baltkrieviju."
Portāla redaktors Jānis Celmiņš atgādināja Māra Štromberga divas olimpiskās zelta medaļas: "Tas, manuprāt, ir viens no nenovērtētākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē... Kristera Serģa un Arta Rasmaņa daudzie pasaules čempionu tituli, Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa bronzas medaļa OS – nekonkurē uz iekļūšanu "Top 10", bet arī nedrīkst nenovērtēt. Ja runājam par klubu sportu, tad “Barons/LMT” komandas triumfs FIBA kausā joprojām ir vienīgais Latvijas klubu vērā ņemamais panākums Eiropas mēroga klubu turnīrā."
Riteņbraukšanas eksperts Kārlis Ozols sarindoja Štromberga, Vainšteina un Ugrjumova sasniegumus: "Par Štrombergu teikšu tā. BMX un šosejas riteņbraukšana ir nesalīdzināmi popularitātē. Apmēram kā basketbols un 3x3 vai futbols un telpu futbols, tāpēc Štrombergs manā topā nekotējas tik augstu (lai piedod BMX saime). Tālāk ir ļoti grūti, jo prestižākā lieta, ko var izdarīt riteņbraukšanā, ir uzvarēt "Tour de France", pēc tam seko "Giro d'Italia" un "Vuelta a Espana", kamēr olimpiāde un pasaules čempionāts nedaudz iepaliek. Vainšteina uzvaru liktu augstāk nekā Ugrjumova otro vietu "Tour de France" vai "Giro d'Italia" kopvērtējumā (abas reizes piekāpās Migelam Indurainam), jo tomēr tā ir uzvara, nevis otrā vieta. 1. Vainšteins, 2. Ugrjumovs, 3. Štrombergs."
Diskusijā tika iestarpināta vēl virkne sasniegumu – kā, piemēram, Maira Brieža cīņas un Aigara Fadejeva olimpiskais sudrabs -, bet lietotājs Neaizmirstam biatlonu, kā jau varētu noprast pēc izvēlētā nika, atgādināja Oļega Maļuhina uzvaru: "Vai visi šeit tagad rakstošie žurnālisti zina, ka Oļegs Maļuhins ir vienīgais Latvijas biatlonists ar individuālo uzvaru PK? 1999. gads un uzvara sprintā. Kas bija pārējie uz pjedestāla? Bjerndālens un Andresens... Nesaku, ka jāliek kādā topā, bet ja seko biatlonam, tad šī uzvara kā fakts tomēr būtu jāzina!"
Saruna tika noslēgta ar Jāņa Celmiņa topu: "1. Futbola izlases iekļūšana "Euro 2004"; 2. Aļonas Ostapenko uzvara “French Open”; 3. Sandis Ozoliņš un Stenlija kauss; 4. Ernests Gulbis un ATP ranga "Top 10"; 5. Māra Štromberga zelti OS; 6. Mairis Briedis un WBC josta…, bet visam pāri Jānis Lūsis - 20. gadsimta izcilākais Latvijas sportists – visu kaluma olimpisko medaļu īpašnieks. Lai vieglas smiltis!"
Pilnu diskusiju lasi ŠEIT!
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tu šobrīd to ļoti vēlies uzzināt, un tāpēc-uz priekšu!
[+] [-]
Par EURO 2004 piekrītu pilnībā... tās nebija 2 vai 3 veiksmīgas spēles... tās bija 10 spēles ~2 gadu garumā... izlaisei jābūt līmenī visus šos 2 gadus...
-1 [+] [-]
[+] [-]
Vai tiešām esi tik aprobežots, ka nezini elementāras lietas, kā veidojas sporta mārketings?
[+] [-]
-1 [+] [-]
Kuras TV kompānijas dod naudu Latvijas sporta izlasēm, komandām, sportistiem?
[+] [-]
https://www.ibsf.org/en/
P.S. Un beidz tēlot muļķīti, jo tev nesanāk!
[+] [-]
-1 [+] [-]
https://www.ibsf.org/en/search?sear...
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Piemēram, ja latviešiem pajautātu, kurš ir populārākais sporta veids Kanādā, tad viennozīmīgi atbilde 90% gadījumos sekotu nekavējoties-Kanādas hokejs, jo mēs taču ļoti labi zinām, un pie mums ir populārs šis sporta veids. Tas nekas, ka paši kanādieši joprojām nezin, kurš sporta veids pie viņiem ir populārāks- viņu hokejs vai lakross.
[+] [-]
[+] [-]
pārējais gan no atmiņas-liekas ka komanda uzreiz neizjuka,turpinaja startēt un principā tas RAF ari uz kvali aizbrauca..tāpēc man kaut kā negribas viņus par amatieriem saukt
tad jau LV hokeja izlase ar visiem Znarokiem un citiem joberlīgu spēlētājiem ari bija tīrākie amatieri