Facebook
GoogleEiropas lielo līgu ģeogrāfija: franču leģions, Brazīlijas samba un bez latviešiem
@agrissuveizda
Pavasarī apritēs četri gadi kopš Artjoma Rudņeva pēdējās iziešanas laukumā Vācijas Bundeslīgā, pieci gadi – kopš Aleksandra Cauņas pēdējās spēles Krievijas Premjerlīgā, seši gadi – kopš Jāņa Ikaunieka spēles Francijas "Ligue 1", astoņi gadi – kopš Kaspara Gorkša pēdējās spēles Anglijas Premjerlīgā un 14 gadi – kopš Māra Verpakovska pēdējās spēles Spānijas "LaLiga". Šoziem Latvijas futbolisti pārcēlušies uz Kipras, Serbijas, Rumānija un Īrijas augstākajām līgām, taču joprojām neviena spēlētāja nav UEFA Eirokausu ranga pirmā vienpadsmitnieka valstu spēcīgākajās divīzijās. Mēģināsim lūkot, cik labi (slikti) tas izskatās uz pārējās Eiropas fona.
Kuras ir Eiropas vadošās līgas?
| UEFA | Valsts | Latvijas futbolisti |
|---|---|---|
| 12. | Ukraina | Andrejs Cigaņiks un Kaspars Dubra |
| 15. | Kipra | Deniss Rakels un Igors Tarasovs |
| 16. | Serbija | Kaspars Svārups un Jevgeņijs Kazačoks |
| 17. | Šveice | Roberts Uldriķis un Mārcis Ošs |
| 25. | Rumānija | Valērijs Šabala |
| 30. | Polija | Vladislavs Gutkovskis; Pāvels Šteinbors un Kristers Tobers |
| 35. | Luksemburga | Dāvis Sprūds |
| 37. | Īrija | Raivis Jurkovskis |
| 39. | Armēnija | Eduards Emsis |
| 40. | Latvija |
Pie tā, ka latvieši nespēlē tā sauktajās "Top 5" līgās (Spānija, Anglija, Itālija, Vācija un Francija), jau sen kā diemžēl esam pieraduši, taču mūsējo nav arī pakāpienu zemāk. Ja neskaita Minhenes "Bayern" pagaidām vēl piederošo Danielu Ontužānu, kurš kausā pat debitēja futbola superklubā, taču līgu sistēmā šosezon bijis vienīgi 3. Bundeslīgā (un arī pavisam simboliski, vienā spēlē paliekot rezervē), Eirokausu rangā no latviešu pārstāvētajām līgām visaugstāk ir Ukraina. Taču arī Ukraina UEFA rangā ir noslīdējusi uz 12. vietu un, ja vien "Shakhtar" un "Dynamo" Eiropas līgas izslēgšanas spēlēs nesarūpēs brīnumus, pirmoreiz kopš 2007./08. g. sezonas izkritīs no Eirokausu ranga labāko desmitnieka. Šajā periodā Ukraina trīs sezonas pabeigusi septītajā vietā un maz ticams, ka līdz šīs sezonas beigām spēs pacelties augstāk par vienpadsmito pozīciju.
Lai arī UEFA Eirokausu rangs ir labākā pieejamā oficiālā mēraukla, arī tas ir diezgan neprecīzs salīdzināšanas rīks, jo vairāk ataino valstu vadošo klubu, nevis visas līgas spēku samēru un vēl jāņem vērā virkne sistēmas īpatnību, ka starp līdzvērtīgām valstīm mazāks Eirokausu dalībnieču skaits ir priekšrocība un ka rangā spēlēt Eiropas līgā bieži vien ir pateicīgāk nekā Čempionu līgā. Tādēļ šā raksta vajadzībām mēģināju noteikt aptuvenu(!) vadošo līgu (ne obligāti augstāko) sarakstu, kas atrodams zemāk redzamajā tabulā. Absolūti nepretendēju uz taisnību, tomēr dažos virspusējos kritērijos figurēja gandrīz visas no šīm līgām un izkristalizējās lielais vienpadsmitnieks – drusku aiz ausīm pievilkt nācās galvenokārt Krievijas Premjerlīgu un Turcijas Superlīgu, kurām, strauji neuzlabojot Eirokausu rezultātus, tuvāko gadu laikā draud izkrišana ne tikai no pirmā, bet pat otrā desmita UEFA rangā. Tomēr abu līgu budžetu un komerciālo (Turcijas gadījumā) potenciālu noliegt ir grūti. Un, galu galā, Latvijas futbolistu sakarā diemžēl nav pārāk lielas atšķirības, kā atlasīt stiprākās līgas, jo mūsējo tajās nav tik un tā.
| Līga | UEFA rangs | TransferMarkt | Pašmāju TV līgums | Brexit |
|---|---|---|---|---|
| Spānija | 92.569 (1.) | 243 miljoni (4.) | 1140 miljoni (4.) | 1. šķira |
| Anglija | 90.712 (2.) | 444 miljoni (1.) | 1889 miljoni (1.) | 1. šķira |
| Itālija | 72.295 (3.) | 255 miljoni (2.) | 973 miljoni (5.) | 1. šķira |
| Vācija | 71.856 (4.) | 252 miljoni (3.) | 1160 miljoni (3.) | 1. šķira |
| Francija | 54.915 (5.) | 179 miljoni (5.) | 1172 miljoni (2.)* | 1. šķira |
| Portugāle | 47.349 (6.) | 66 miljoni (6.) | 126 miljoni (8.) | 2.šķira |
| Krievija | 38.382 (7.) | 59 miljoni (7.) | 21 miljons (20.) | 3. šķira |
| Nīderlande | 26.800 (8.) | 57 miljoni (8.) | 80 miljoni (10.) | 2. šķira |
| Beļģija | 26.300 (9.) | 44 miljoni (10.) | 103 miljoni (9.) | 2. šķira |
| Turcija | 30.100 (13.) | 38 miljoni (11.) | 390 miljoni (6.) | 2. šķira |
| Anglija-2 | nav | 53 miljoni (9.) | 135 miljoni (7.) | 2. šķira |
Piezīmes: UEFA – valsts vieta UEFA Eirokausu rangā, augstāk par Turciju šajā rangā atrodas Austrija, Skotija un Ukraina. TransferMarkt – līgas vidējā komandas tirgus vērtība eiro, ņemot vērā futbolistu tirgus cenu portāla TransferMarkt.de vērtējumā. Pašmāju TV – pašmāju raidtiesību līguma viena gada vērtība eiro, neņemot vērā iespējamo kritumu pandēmijas dēļ. *Francijas līga savu vērienīgo līgumu gan zaudēja jau pirmajā gadā un pašlaik ir soli no milzīgas finanšu krīzes. Vēl svarīgi atcerēties, ka pastāv arī raidtiesību pārdošana ārzemēs (šajā lauciņā absolūti dominē Anglijas Premjerlīga) un ka ne visi līgumi ir tikai par šīm konkrētajām līgām – piemēram, "Championship" ir galvenā odziņa Anglijas Futbola līgas līgumā, taču tas iekļauj arī "League One" un "League Two"; arī Anglijas Premjerlīga daļu summas novirza zemākām līgām utt. Brexit – Anglijas Futbola asociācija nupat izstrādāja ārvalstu līgu rangu, sadalot tās dažādās šķirās, kas būtiski ietekmēs to, cik viegli vai sarežģīti Lielbritānijas darba atļauju varēs saņemt šo līgu futbolisti vai galvenie treneri. Pirmajās divās pašmāju līgu šķirās ir desmit čempionāti, no kuriem visi iekļauti mūsu tabulā, bet trešajā šķirā bez Krievijas Premjerlīgas ir arī Brazīlijas, Argentīnas, Meksikas un Skotijas augstākās līgas (avots: https://www.thefa.com/news/2020/dec/01/gbe-points-based-system-launched-011220).
Igauņu veterāns Klavans - Baltijas vienīgais spēlējošais mohikānis "Top 5" līgās
Pētījumā katrai pasaules valstij skaitīju spēlētāju (pēc izlases piederības, neņemot vērā dubultpilsonības) aizvadītās minūtes šajā sezonā četrās dažādās kategorijās – vadošajās piecās Eiropas līgās (98 komandas jeb laukumā vieta atrodama 1078 spēlētājiem), iepriekš noteiktajās vadošajās vienpadsmit līgās (213 komandas jeb 2343 spēlētāji laukumā), Čempionu līgas grupu turnīrā (32 komandas jeb 352 spēlētāji laukumā) un Eirokausu grupu turnīros (tātad Čempionu līgas un Eiropas līgas grupu turnīru summā - 80 komandas jeb 880 spēlētāju laukumā). Ieskaitot Latviju, 11 no 55 jeb tieši piektdaļai UEFA dalībvalstu vadošajās piecās līgās nav nevienas aizvadītas sekundes, bet septiņām dalībvalstīm nav nevienas aizvadītas sekundes vienpadsmit stiprākajās līgās. Čempionu līgas grupu turnīrā nevienas sekundes nebija 15 valstu futbolistiem, bet Eirokausu grupu turnīros – astoņu valstu futbolistiem. Kopumā bija tikai piecas UEFA dalībvalstis, kuras nebija pārstāvētas nevienā no četrām kategorijām, - Andora, Malta, Lihtenšteina, Gibraltārs un Sanmarīno. Viens spēlētājs "Top 5" līgās ir pat Fēru salām - iepriekšējā sezonā bijis sākumsastāvā 2. Bundeslīgas čempionē Bīlefeldes "Arminia, Jouans Edmundsons pēc smagās traumas gan ir zaudējis konkurenci un debijas sezonā Bundeslīgā tikai piecreiz izgājis uz maiņu un aizvadījis tikai 54 minūtes (taču debitēja ar vārtu guvumu). Edmundsonam vasarā beigsies līgums ar klubu.
Latviju no šīs kaunpilnās kompānijas, par laimi, glāba Andrejs Cigaņiks, kurš izpelnījās arvien lielāku lomu 2018. gada Latvijas čempiona Viktora Skripņika vadītajā Luhanskas "Zorya" un Ukrainas kluba kreklā Eiropas līgas grupu turnīrā aizvadīja 374 no 540 minūtēm. Kopumā Cigaņiks nospēlēja 69% iespējamo minūšu, tādējādi statistikā viņš Latvijai deva vidēji 0,69 futbolistus vienā Eirokausu grupu turnīru spēļu kārtā. Līdzīgā veidā valstu pārstāvniecību skaitīju arī pārējos gadījumos – proti, ja statistikā redzat desmit futbolistus, tad tikpat labi tie var būt 20 futbolisti, kuri vidēji aizvadīja pa 50% minūšu. Diži labāk par mums neklājas arī kaimiņiem no Baltijas. Lietuvai šīm četrām kategorijām atbilda vienīgi 30 gadus vecais Arvīds Novikovs, kurš lielāko daļu sezonas spēlējis Turcijas Superlīgas apakšgala kluba "Erzurumspor" sākumsastāvā, bet Igaunijai – vienīgi 35 gadus vecais Ragnars Klavans, kurš laukumā nav bijis kopš inficēšanās ar Covid-19 decembra vidū.
Bijušais Igaunijas izlases kapteinis Klavans "Cagliari" kreklā Itālijas A sērijā ir sācis piecas spēles un aizvadījis tikai 422 minūtes no 1800 jeb 23,4%. Klavans līdz ar to ir arī vienīgais Baltijas futbolists, kurš šosezon spēlējis "Top 5" līgās, taču bijušajam "Liverpool" aizsargam līgumā, kas pēc nodokļu nomaksas ir viena miljona vērtībā sezonā, vēl atlicis tikai pusgads. Pagājušajā sezonā Igauniju A sērijā pārstāvēja arī 19 gadus vecais Georgijs Tuņovs, kurš sāka trīs no desmit spēlēm, taču SPAL izkrita uz B sēriju un tajā uzbrucējs laukumā tā arī nav ticis, septiņreiz paliekot rezervē. Lietuvai A sērijā ir U21 izlases vārtsargs Tits Krapiks, kurš aizvadījis četras spēles Itālijas kausā, tostarp pret A sērijas klubiem "Bologna" (4:2 pagarinājumā), "Roma" (4:2 pagarinājumā, vēlāk tehniskā uzvara) un "Napoli" (2:4), tomēr čempionātā viņš visos 20 mačos bijis rezervē. 18 gadus vecais Igaunijas pamatvārtsargs Karls Heins pieder Londonas "Arsenal", tomēr pirmajā komandā pagaidām vēl tiek reti, trīsreiz paliekot rezervē Eiropas līgas grupu turnīrā.
Futbolistu skaits valstīm, kurās ir mazāk par pieciem miljoniem iedzīvotāju
| Valsts | Iedzīvotāji | Top 5 | Top11 | ČL | UEFA | Valsts | Iedzīvotāji | Top5 | Top11 | ČL | UEFA |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Īrija | ~4.9 mil. | 7.6 | 20.7 | 0.3 | 10.8 | Kosova | ~1.8 milj. | 2.6 | 6.3 | 0.2 | 0.9 |
| Horvātija | ~4.1 milj. | 12.5 | 25.9 | 5.8 | 30.1 | Igaunija | ~1.3 milj. | 0.3 | 0.3 | ||
| Gruzija | ~4.0 milj. | 0.0 | 4.8 | 1.2 | 2.4 | Kipra | ~1.2 milj. | 0.8 | 2.9 | ||
| Moldova | ~4.0 milj. | 0.9 | 4.4 | 0.7 | 0.8 | Melnkalne | ~0.6 milj. | 2.1 | 4.3 | 2.0 | 3.7 |
| Bosnija un Herc. | ~3.3 milj. | 2.5 | 14.1 | 2.1 | 8.1 | Luksemburga | ~0.6 milj. | 0.6 | 2.7 | 0.3 | 0.9 |
| Velsa | ~3.1 milj. | 2.5 | 14.7 | 0.9 | 3.0 | Malta | ~0.4 milj. | ||||
| Armēnija | ~3.0 milj. | 1.1 | 3.2 | 0.5 | Islande | ~0.3 milj. | 1.0 | 3.3 | 0.3 | 3.6 | |
| Albānija | ~2.9 milj. | 2.0 | 3.8 | 1.6 | 2.7 | Andora | ~0.08 milj. | ||||
| Lietuva | ~2.7 milj. | 0.9 | Fēru salas | ~0.05 milj. | 0.0 | 0.0 | |||||
| Ziemeļmaķedonija | ~2.1 milj. | 1.8 | 2.8 | 2.0 | Lihtenšteina | ~0.04 milj. | |||||
| Slovēnija | ~2.1 milj. | 4.8 | 9.6 | 4.4 | 5.4 | Sanmarīno | ~0.03 milj. | ||||
| Ziemeļīrija | ~1.9 milj. | 2.6 | 7.1 | 3.1 | Gibraltārs | ~0.03 milj. | |||||
| Latvija | ~1.9 milj. | 0.7 |
Piezīme: gan šajā tabulā, gan turpmāk rakstā pieminētā statistika ir janvāra vidū - tādēļ Igaunijai ir 0,3, nevis 0,2 futbolistu, bet dažām citām valstīm statistika var drusku uzlaboties. Taču sezonas tendences šīs divas nedēļas nemaina. Aptuvenā iedzīvotāju skaita avots: https://www.worldometers.info/population/countries-in-europe-by-population/
Dienvidslāvijas fenomens
Papētot augstāk esošo tabulu, starp valstīm ar relatīvi maz iedzīvotāju īpaši izceļas divi reģioni – Britu salas un Balkāni. Britu salu sakarā gan jāņem vērā, ka, pirmkārt, starp vienpadsmit līgām iekļautas divas Anglijas līgas (Premjerlīga un Čempionāts ar kopā ar 44 komandām, citās vienpadsmitnieka līgās spēlē ārkārtīgi maz Britu salu futbolistu), otrkārt, ļoti daudz īru, velsiešu un ziemeļīru jau agrā vecumā pārcēlās uz Anglijas futbola akadēmijām un, treškārt, diezgan daudz īru, velsiešu un ziemeļīru ir angļi (vai dzimuši šajā reģionā), kuri šīs izlases izvēlējušies pārstāvēt vecāku vai vecvecāku izcelsmes dēļ. Un te nu nonākam pie Balkāniem vai, precīzāk, bijušās Dienvidslāvijas valstīm (jo ne visu Balkānu reģiona lielvalstu statistika ir iespaidīga), kuru produktivitāti sportā var tikai apbrīnot.
Pēc Dienvidslāvijas izjukšanas laika gaitā ir radušās septiņas jaunas valstis – ar gandrīz septiņiem miljoniem iedzīvotāju visapdzīvotākā ir Serbija, kurai seko Horvātija (4,1), Bosnija un Hercegovina (3,3), Ziemeļmakedonija (2,1), Slovēnija (2,1), Kosova (1,8) un Melnkalne (0,6). Un šis septītnieks ar aptuveni 21 miljonu iedzīvotāju spējis vadošajām piecām līgām sarūpēt vairāk nekā 42 futbolistus (atgādinājums, ka tie ir 42 futbolisti pēc spēles laika un reālu personu skaita ziņā viņu var būt daudz vairāk), bet vadošajām vienpadsmit – 92. Fantastika, par kuru salīdzinoši milzīgās Ukraina un Polija varētu tikai sapņot (līdz visu Eiropas valstu statistikai vēl nonāksim). Dienvidslāvijas sakarā gan noteikti jāatgādina arī par bēdīgo karu sekām – ļoti daudz futbolistu, kuri pašlaik pārstāv bijušās Dienvidslāvijas valstis, ir dzimuši un/vai izauguši Rietumeiropā vai Skandināvijā – piemēram, Šveicē dzimušais un Šveices U21 izlasē spēlējušais pasaules vicečempions Ivans Rakitičs no Horvātijas izlases. Lielā mērā ar kara bēgļiem saistāms gan Bosnijas un Hercegovinas, gan arī Kosovas izlašu veiksmes stāsts, taču ne tikai ar viņiem – acīmredzams arī bijušās Dienvidslāvijas valstu jaunatnes treneru veikums, īpaši Serbijas, Horvātijas un Slovēnijas.
| Valsts | ESP | ENG | ITA | GER | FRA | Top 5 | POR | RUS | NED | BEL | TUR | ENG-2 | Top 11 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Serbija | 3.3 | 2.0 | 6.5 | 2.1 | 2.5 | 16.3 | 3.1 | 3.7 | 2.1 | 1.9 | 2.0 | 29.0 | |
| Horvātija | 2.0 | 0.8 | 4.8 | 2.4 | 2.4 | 12.5 | 1.6 | 7.0 | 0.5 | 0.2 | 2.3 | 1.7 | 25.9 |
| Slovēnija | 0.9 | 3.2 | 0.7 | 4.8 | 0.4 | 1.9 | 0.0 | 2.4 | 9.6 | ||||
| Kosova | 0.6 | 0.2 | 1.8 | 2.6 | 0.8 | 0.6 | 0.1 | 2.1 | 6.3 | ||||
| Bosnija un Hercegovina | 0.3 | 0.1 | 1.2 | 0.6 | 0.4 | 2.5 | 0.1 | 0.1 | 0.4 | 2.1 | 7.6 | 1.4 | 14.1 |
| Menkalne | 1.1 | 0.8 | 0.2 | 2.1 | 0.3 | 1.9 | 4.3 | ||||||
| Ziemeļmakedonija | 0.4 | 0.7 | 0.8 | 0.0 | 1.8 | 0.0 | 1.0 | 2.8 |
Vērtības ir apaļotas.
Ja pie Slovēnijas fenomena (un ne tikai futbolā!) jau esam pieraduši, tad iepriekšējās desmitgades beigās arvien lielāku uzmanību piesaistīja Kosova, kas dažu gadu laikā no izlases, kas zaudē visiem pēc kārtas, jau ir sasniegusi ļoti solīdu līmeni un joprojām spēlē ar gados jaunu sastāvu. Kosovai milzīgu lomu spēlē futbolisti, kuri Kosovas klubos nekad mūžā nav bijuši, - Valonam Berišam, kuru 2018. gadā par 7,6 miljoniem nopirka Romas "Lazio" un iepriekšējā vasarā par 4,2 miljoniem pārpirka "Reims", ir 20 spēles Norvēģijas izlasē, Beļģijā uzaugušais Mergims Vojvoda augustā par 5,5 miljoniem pārgāja uz "Torino", Arbers Zeneli, kuru pirms diviem gadiem par četriem miljoniem nopirka "Reims", ir spēlējis Zviedrijas U21 izlasē. Šādi sarakstu varētu turpināt un turpināt, taču nebūtu pareizi teikt, ka tāda ir pilnīgi visa Kosova izlase. Nē, dārgākie transfēri bijuši tieši tiem, kuri ir Kosovas futbola audzēkņi, – Kosovā karjeru sāka gan 18,5 miljonus vērtais "Lazio" uzbrucējs Vedats Muriči, gan 14,2 miljonus vērtais "Napoli" aizsargs Amirs Rahmani, kuram ir divas spēles arī Albānijas izlasē, gan septiņus miljonus vērtais Brēmenes "Werder" pussargs Milots Rašica. Daudziem Kosovas futbolistiem, vismaz pagaidām, gan nav izdevies attaisnot dārgās pārejas.
Dodoties prom no Dienvidslāvijas, no citām mazajām izlasēm izceļas arī Moldova, kas nav uzvarējusi 16 spēlēs pēc kārtas, bet nepilnos septiņos gados uzvarējusi tikai pundurvalstiņas Andoru un Sanmarīno, 55 maču laikā piedzīvojot 44 zaudējumus un uzvarot tikai piecreiz. FIFA rangā Moldova atrodas krietni zem mums (136. pret 177. vietu), starp Eiropas izlasēm rangā esot ceturtajā vietā no beigām. Un tomēr Moldovai spēlētāju vadošajās līgās netrūkst. "Top 5" līgās tāds gan ir tikai viens, taču 30 gadus vecais centra pussargs Arturs Jonica ir "Benevento" sākumsastāva spēlētājs un A sērijā aizvada septīto sezonu, strauji tuvojoties 200 spēļu robežai. Portugālē Moldovai bija 23 gadus vecais kreisās malas aizsargs Oļegs Rjabčuks, kurš gan agrā vecumā migrēja uz Portugāli un ir šīs valsts futbola audzēknis. Šoziem Rjabčuks par diviem miljoniem eiro tika pārdots Grieķijas grandam "Olympiakos". Tāpat Moldovai ir 34 gadus vecais Turcijas čempions Aleksandru Epurjanu, kurš Čempionu līgā veidoja centra aizsargu pāri ar Martinu Škrtelu, taču viņa "Basaksehir" šosezon Superlīgā ir tikai 15. vietā. Nīderlandē rezervistu lomas ir vārtsargam Aleksejam Košeļevam un uzbrucējam Vitālijam Damaškanam, bet Krievijas sezonas pirmajā pusē sākumsastāva spēlētāji bija Ketelins Karps un Valērijs Čuperka. Karps janvārī lauza līgumu ar "Ufa", bet Čuperkas, kurš jau sen kā ir atteicis Moldovas izlasei, "Tambov" finanšu problēmu dēļ draud nepabeigt sezonu.
Francijas un Brazīlijas dominance
No mazajām valstīm pārejot uz visu pasauli, Eiropas stiprāko pašmāju un starptautisko klubu turnīru ģeogrāfijā spilgtiem burtiem rakstāmas divas valstis – Francija un Brazīlija. Futbola paradīze Brazīlija, kas ar vairāk nekā 210 miljoniem iedzīvotāju ir sestā lielākā valsts pasaulē, Eiropas piecas vadošās līgas pabaro ar 48,9 spēlētāju, bet vienpadsmit līgas – ar 148,2 spēlētājiem. Konkurences ar valstīm ārpus Eiropas brazīliešiem, saprotams, nav nekādas, bet starp Eiropas valstīm dominē Francija. Pasaules čempionei "Top 5" līgās ir gan lielākais kopējais spēlētāju skaits (161,6), tikai par 2,4 apsteidzot Spāniju, gan arī lielākais leģionāru skaits (49,3), apsteidzot pat Brazīliju.
Vienpadsmit līgu summā visvairāk futbolistu gan ir Anglijai, taču tas ir acīmredzama iemesla dēļ – tai vienīgajai šajā vienpadsmitniekā ir divas līgas. Kā jau bildu iepriekš, Britu salu futbolisti joprojām ļoti kūtri (lai gan tendences ir pozitīvas) brauc uz kontinentālo Eiropu, un Anglijai citās "Top 5" līgās ir tikai 5,8 spēlētaji un citās "Top 11" līgās – tikai 13,0. No lielvalstīm ārkārtīgi maz leģionāru ir arī Itālijai (5,0 citās "Top 5" līgās un 7,6 citās "Top 11" līgās) un Krievijai (0,6 "Top 5" līgās un 2,6 "Top 11"), diezgan maz arī Vācijai (tikai 10,3 "Top 5" līgās, bet pieklājīgi 39,7 spēlētāji "Top 11" līgās - 14,0 no tiem Nīderlandē). Otrajā vietā aiz Anglijas ir Francija, kura aiz Brazīlijas ir otrajā vietā "Top 11" līgu leģionāru ziņā, bet vēl īpašāka Francijas futbola valdīšana Eiropas tirgū šķiet tad, ja ņemam vērā, ka šajā rakstā kā kritērijs izvirzīta izlases piederība, taču Francija dominē to valstu ziņā, kuras spēlētāji ir nolēmuši pārstāvēt citu (visbiežāk etniskās izcelsmes) izlasi. Gabonietis Pjērs Emeriks Obamejangs, alžīrietis Rijads Mahrezs, senegālietis Kalidū Kulibalī un daudzi, daudzi citi. Francijas augstākajā līgā vien klāt nāktu 25,6 spēlētāji, Turcijas Superlīgā – 14,8, bet Anglijas Premjerlīgā – 5,9. Ieskaitot arī viņus, Francijai "Top 5" līgās būtu 201,5 futbolisti, ieskaitot 63,6 leģionārus, bet "Top 11" līgās – 266,2 spēlētāji, ieskaitot 128,3 leģionārus.
Aina nemainās arī tad, ja apskatāmies Čempionu līgas grupu turnīra statistiku jeb izvērtējam ģeogrāfiju valstu vadošajos klubos, klāt nākot arī Austrijas, Ukrainas, Grieķijas, Dānijas un Ungārijas grandiem. No 352 pieejamajām spēlētāju vietām laukumā ik kārtu vidēji 36,7 aizņēma Francijas futbolisti, kuriem sekoja Brazīlijas (31,8) un Spānijas (23,3), bet, ja rēķinām tikai leģionārus – grupu turnīrā četri klubi bija Spānijai, Vācijai, Anglijai, Itālijai, pa trim Francija un Krievijai, divi Ukrainai un virknei valstu pa vienam -, tad Francijas leģionam ar 19,9 spēlētājiem ir otrā vieta aiz Brazīlijas un pirms Argentīnas (11,9), Spānijas (11,2) un Portugāles (10,2). Ieskaitot arī Eiropas līgu, Eirokausu grupu turnīros atkal saimniekoja Francija (63,7) un Brazīlija (56,5), tālāk sekojot Spānijai (54,2) un Nīderlandei (37,5). Atsevišķi vienā pašā Eiropas līgā Francija (26,9) un Brazīlija (24,6) gan zaudēja Spānijai (30,9) un Austrijai (28,9) – Spānijai un Austrijai grupu turnīrā bija trīs klubi, bet Francijai divi.
"Top 5" līgas
| Visi spēlētāji | Skaits | Tikai leģionāri | Skaits | Ārpus Eiropas | Skaits |
|---|---|---|---|---|---|
| Francija | 161.6 | Francija | 49.3 | Brazīlija | 48.9 |
| Spānija | 159.2 | Brazīlija | 48.9 | Argentīna | 30.3 |
| Anglija | 90.6 | Argentīna | 30.3 | Kotdivuāra | 14.5 |
| Vācija | 87.6 | Portugāle | 29.1 | Senegāla | 12.5 |
| Itālija | 83.4 | Spānija | 24.8 | Urugvaja | 11.6 |
| Brazīlija | 48.9 | Nīderlande | 24.4 | Alžīrija | 10.1 |
| Argentīna | 30.3 | Beļģija | 21.0 | Japāna | 9.1 |
| Portugāle | 29.1 | Šveice | 16.4 | Maroka | 8.9 |
| Nīderlande | 24.4 | Serbija | 16.3 | Mali | 8.6 |
| Beļģija | 21.0 | Kotdivuāra | 14.5 | Kolumbija | 8.2 |
| Šveice | 16.4 | Polija | 13.9 | Nigērija | 7.8 |
| Serbija | 16.3 | Dānija | 12.8 | ASV | 7.3 |
| Kotdivuāra | 14.5 | Horvātija | 12.5 | Kamerūna | 7.1 |
| Polija | 13.9 | Senegāla | 12.5 | Gana | 5.2 |
| Dānija | 12.8 | Urugvaja | 11.6 | Kongo DR | 4.0 |
"Top 11" līgas
| Visi spēlētāji | Skaits | Tikai leģionāri | Skaits | Ārpus Eiropas | Skaits |
|---|---|---|---|---|---|
| Anglija | 241.0 | Brazīlija | 148.2 | Brazīlija | 148.2 |
| Francija | 201.3 | Francija | 89.0 | Argentīna | 43.5 |
| Spānija | 175.0 | Argentīna | 43.5 | Senegāla | 30.1 |
| Nīderlande | 148.2 | Portugāle | 42.2 | Maroka | 25.0 |
| Brazīlija | 148.2 | Spānija | 40.7 | Kotdivuāra | 23.3 |
| Vācija | 117.3 | Vācija | 39.7 | Nigērija | 21.7 |
| Portugāle | 111.2 | Nīderlande | 38.8 | Japāna | 19.5 |
| Krievija | 107.1 | Beļģija | 36.1 | Gana | 18.8 |
| Beļģija | 106.7 | Senegāla | 30.1 | Kolumbija | 18.1 |
| Turcija | 87.5 | Serbija | 29.0 | Kamerūna | 16.8 |
| Itālija | 86.1 | Polija | 26.1 | Urugvaja | 16.2 |
| Argentīna | 43.5 | Skotija | 26.0 | Mali | 14.1 |
| Senegāla | 30.1 | Horvātija | 25.9 | ASV | 13.2 |
| Serbija | 29.0 | Zviedrija | 25.4 | Alžīrija | 12.8 |
| Polija | 26.1 | Maroka | 25.0 | Kongo DR | 12.2 |
Valstis sarindotas pēc izlases vietas FIFA rangā.
Valstis sarindotas pēc izlases vietas FIFA rangā.
Valstis sarindotas pēc izlases vietas FIFA rangā.
Valstis sarindotas pēc izlases vietas FIFA rangā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]