"Cēsu" basketbolists Kubliņš: "VAD ļauj izaugt par veci"
Latvijas basketbola "Užavas" kauss ļauj savstarpēji spēkus samērot dažādu līgu komandām. Aizvadītajā nedēļā Cēsu basketbola līdzjutējiem palika laba pēcgarša pēc ļoti atjauninātās "Cēsis/Cēsu Pilsētas sporta skola" komandas spēles pret līmeni augstāk esošo Nacionālās līgas komandu "Rīgas Juniori". Lai gan cēsnieki piekāpās ar 74:86, vidzemnieku sniegums laukumā bija cienījams. Pēc mača portāls Sportacentrs.com aicināja aprunāties 20 gadus veco Kristeru Kubliņu, kuram šosezon tikusi komandas kapteiņa atbildība.
Pret "Rīgas Junioriem", kuri trenējas ļoti nopietnā līmenī pie trenera Gundara Vētras, spilgtākais spēlētājs laukumā bija "Cēsu" saspēles vadītājs Kristers Kubliņš. Viņš 30 spēlētu minūšu laikā sameta 29 punktus (2p. 5/8, 3p. 4/9, 1p. 7/7), veica trīs rezultatīvas piespēles un pārtvēra divas bumbas. Ar Kubliņu aprunājāmies arī par Valsts aizsardzības dienestu (VAD), kurā basketbolists dienēja pagājušās sezonas gaitā.
Kāds tavā skatījumā ir beigu rezultāts [pirmajā spēlē pret "Junioriem]"? Vari likt plusa zīmi vai tomēr ir mieles, ka pašās beigās rezultāta starpība izauga lielāka?
Es domāju, ka varam likt plusa zīmi. Tā bija otrās līgas komanda, mēs esam trešās līgas. Sākumā likās, ka tas rezultāts nebūs tik mazs, bet beigās viss izvērtās diezgan pozitīvi.
Paejot cauri spēles epizodēm, nu izskatījās, ka sākumā čaļiem rokas trīcēja. Pašam arī kļūdiņas gadījās. Kādas bija tās sajūtas spēles sākumā, īpaši ņemot vērā to, ka esat ļoti jauna komanda un ar tik atsvaridzinātiem spēkiem "Cēsis" ļoti sen nav spēlējušas?
Jā, šogad sastāvs ir krasi mainījies. It kā gājām laukumā ar pārliecību, bet varbūt tas sezonas pirmās spēles efekts bija. Čaļi bija nobijušies un vēl nebija iejutušies. Spēles gaitā iespēlējāmies, un tad jau spēle aizgāja.
Vienu brīdi uz tablo jau bija starpība izaugusi līdz 20 punktiem. Daudzi tribīnēs jau varēja padomāt, ka būs beigās arī visi mīnus 40. Tomēr nesalūzāt un atnācāt atpakaļ spēlē. Kur bija tas brīdis, kad sapratāt, ka varat cīnīties un turēties līdzi šādā spēlē?
Mums ir tā, ka nekad nepadosimies. Lai kāds būtu rezultāts, vienmēr iesim, metīsim savus metienus un neko jaunu neizdomāsim. Bija tie lūzuma punkti, kad varēja nebūt arī līdzīgi, bet vienkārši spēlējām savu spēli.
Vienā no minūtes pārtraukumiem nu šķiet puse tribīnes dzirdēja trenera repliku "Jāmet pa grozu..." un tālāk necenzēts. Kādēļ komandai brīžiem pietrūka tas instinkts vai nu līst uz to grozu, vai izpildīt tos metienus?
Varbūt vēl neesam iespēlējušies. Mums bija divas pārbaudes spēles, bet nu vēl neesam pieslīpējušies. Domāju, ka brīžiem arī uz noguruma fona radās kļūdas.
Pagājušajā sezonā, kad "Cēsu" komandā bija vairāki pieredzējušie spēlētāji priekšā, laiku pa laikam izšāvi spilgtas spēles. Tagad tie pieredzējušie ir prom un tev ir uzticēti kapteiņa pienākumi. Kādus mērķus pats sev stādi šajā sezonā, kad būs jābūt komandas līderim?
Protams, gribu labāku sezonu nekā pagājušo, jo vienmēr var labāk. Galvenais ir tas, ka mācos no pagājušās sezonas un no pieredzējušajiem spēlētājiem. Skatos Latvijas izlases spēles un ņemu piemēru no viņu darbībām. Cenšos izaugt.
Man atnāca informācija, ka pagājušajā sezonā biji Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Kāda vēl ar to saistība ir, vai arī tas nu ir izdarīts un skaties, ko tālāk patīk dzīvē darīt?
Šobrīd skaitos rezerves karavīrs, bet studēju Latvijas Universitātē.
Pastāsti, kāda bija tava pieredze VAD. Tev to izdevās savienot arī ar spēlēšanu "Cēsīs" Reģionālajā līgā. Varbūt kādiem jauniešiem vecāki vēl ir sabaidījuši par stāstiem no padomju armijas. Kā tev tas gads pagāja?
Sākumā vispār bija ļoti interesanti, jo nebiju domājis, ka sanāks savienot ar spēlēšanu "Cēsu" komandā. Parādījās iespējas atbraukt, uz spēlēm un varēju to apvienot. Bija spēles, kad laiki sakrita ar mācībām, un tad netiku. Tiem, kas uztraucās, ka ir padomju armija - nekas no tā vairs nav. Process ir interesants. Daudz ko jaunu var iemācīties, apgūt profesiju un attīstīt arī savas fiziskās spējas.
Kas ir tās galvenās lietas ko paņemt no VAD? Viens ir noteikti fiziskā attīstība, bet otrs noteikti ir nobriest vīrišķīgā ziņā.
Domāju, ka noteikti tā ir. Tu mācībās dzīvo aukstumā, mežā. Apgūsti tehniku, kas ir apkārt. Tu vienkārši izaudz tur par veci. Fizisko - 100% tur ļoti labi var uzlabot. Es noteikti iesaku aiziet un pamēģināt. Ja iepatiksies, varēsi palikt militārajā karjerā. Ja brīvprātīgi aizej tur, tad pēc tam ir bezmaksas mācības. Kādēļ gan tādu iespēju neizmantot?
Šogad "Cēsu" komandā esat virkne ar gados jauniem spēlētājiem pluss Dāvis Rozītis un ilggadējais "Cēsu" komandas spēlētājs Ivo Jursons. Kas būs tas, ar ko sezonas beigās paši būsiet apmierināti Reģionālajā līgā?
Es domāju, ka mēs būsim apmierināti ar jebkādu rezultātu. Sastāvs mums ir jauns. Arī treneris teica, ka tagad mēģināsim jaunu pieeju. Tagad vairāk spēlēs jaunie džeki nekā vecie. Tāpēc domāju, ka rezultāts mūs jebkurā gadījumā apmierinās.
Kas ir jādara, lai skatītāji būtu apmierināti un tribīnes būtu tikpat pilnas kā šajā spēlē?
Domāju, ka jāspēlē tāds pats basketbols kā pret junioriem. Ja mēs varam pret otrās līgas komandu tik labi nospēlēt, tad es domāju, ka tas piesaistīs skatītājus.
Saistīti raksti
# Dāvis Rozītis atgriežas mājās un mērķē uz stabilu Cēsu basketbola attīstību
# Vačila: "Ir pilnīgi cita atmosfēra Cēsīs, kur cilvēki nāk un jūt līdzi"
# Kohanovs: "Smējāmies, ka varētu trāpīt uz "Madonu", līdz tas tiešām notika"
# Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis