Vačila: "Ir pilnīgi cita atmosfēra Cēsīs, kur cilvēki nāk un jūt līdzi"

Cīniņā pret LU studentiem "Cēsu" vienības otrais rezultatīvākais spēlētājs Vadims Vačila sakrāja 14 punktus un pārtvēra divas pretinieku bumbas. Aizsargs arī ir "Cēsu" komandas atslēgas figūra Reģionālajā basketbola līgā, kur līdz šim deviņās aizvadītās spēlēs basketbolists sakrājis 22,7 punktus vidēji spēlē, 8,8 izcīnītas atlēkušās bumbas un 2,6 pārtvertas bumbas. Savā basketbola ceļā Vačila mēģinājis dažādus virzienus, pēc groza bumbas pamatu apgūšanas Cēsīs pārstāvot Valmieras, Liepājas un Valkas basketbola sistēmas. Pirms atgriešanās Cēsīs basketbolists pārstāvēja RSU komandu Nacionālās līgas līmenī.

Ņemot vērā, ka "Latvijas Universitātei" bija iztrūkumi - nav ierindā Aleksandrova un Helmaņa, cik daudz pirms spēles ģērbtuvēs bija tā naivā cerība, ka šī ir laba reize, lai pacīnītos par uzvaru? Vai tomēr saprašana par objektīvo spēku samēru bija?
Uzskatu, ka mēs baigi nedomājām par to, kas viņiem nav. Pāris vārdos pārskrējām tam pāri. Mēs fokusējāmies uz spēli un mēģinājām nostādīt mērķi, ka mums ir jāuzvar. Tas tā ir katrā spēlē. Centāmies pildīt trenera doto uzdevumu.

Pirmo ceturtdaļu izdevās uzvarēt ar vienu punktu. Jā, mazrezultatīva ceturtdaļa, bet tomēr. Otrās ceturtdaļas pirmajās trīs minūtēs palikāt bez punktiem un pretinieki aizmūk prom. Kādi argumenti nospēlēja par labu "Latvijas Universitātei", kur viņiem netikāt līdzi?
Domāju, ka mums pietrūka fokuss. Mums bieži vien spēlēs tā ir, ka nevaram noturēt fokusu līdz spēles pēdējai minūtei. Kaut kur arī pēc tam, kad "Latvijas Universitāte" dabūja pārsvaru, mentāli sabrukām. Viņi iemeta pāris trīnīšus pēc kārtas. Mēģinājām viņus ķert, bet tas izrādījās sarežģīti.

Izskatījās, ka vēl kaut kas uz mirklīti uzspīdēja, kad trešajā ceturtdaļā jaunie puikas - Ervīns Mihailovs ar Kristeru Kubliņu - uztaisīja dzirkstīti. No -20 pievilka līdz -10. Kādēļ pārējā komanda tobrīd nepavilkās līdzi?
Atgriežoties pie tā, ko iepriekš teicu, nospēlēja mentālais aspekts. Mēs kā komanda nebijām gatava uzvarēt šo spēli. Tas atspoguļojās tajā svarīgajā brīdī, kad varējām tikt atpakaļ cīņā par uzvaru. Kubliņš un Mihailovs tiešām ļoti labi iedeva enerģiju. Uz soliņa arī bija enerģija, un treneris jau bija gatavs, ka tūlīt būsim atpakaļ, lai panāktu līdzīgu rezultātu un cīnītos par uzvaru. Diemžēl neizdevās.

Tas, kas atšķirībā no Reģionālās līgas spēlēm, krita acīs - šķiet pārāk paļāvāties uz trīnīšiem. Nebija tā saucamais slešings, kas ikdienas spēlēs "Cēsu" komandai ir viens no spēcīgākajiem ieročiem. Pretinieku ātrumi un augumi bija lielāki nekā ierastajās Reģionālās līgas spēlēs? Tas varēja būt apstāklis, kādēļ šis elements izpalika?
Ļoti iespējams, jā. "Latvijas Universitāte" tomēr spēlē Latvijas - Igaunijas līgā. Tā ir profesionāla komanda. Mēs diemžēl tajā kategorijā neietilpstam. Talanta līmenis, citi ātrumi un citi izmēri. Es neteikšu, ka izšķirošais bija tas, ka viņi ir lielāki, ātrāki vai jaudīgāki. Mums vajadzēja izpildīt trenera nostādītos mērķus un spēlēt savu spēli, kā to darām Reģionālajā līgā.

Foto: Aleksis Kļaviņš

Tu esi 22 gadus vecs džeks. Tas tomēr nav tāds klasiskais Reģionālās līgas spēlētāja tips. Te vairāk spēlētāji, kuriem jau divdesmitnieks iet uz otro pusi vai jau trīsdesmit. Vēl pirms gada pats cīnījies Nacionālajā līgā, bet nu solis zemāk. Kā teiktu, kur basketbols kotējas tavā dzīvē?
Es teikšu, ka izbaudu katru brīdi laukumā un treniņos. Tas, ka nonācu līmeni zemāk, neko nenozīmē. Es šeit baudu basketbolu. Tas īsti nebija iespējams Nacionālajā līgā, kad pie mazākās kļūdas tevi nomaina. Tā nevar just basketbola garšu. Šeit ir spēles brīvība. Treneris un komanda uzticas. Tas ir pavisam savādāk. Tas vienalga, ka turnīra līmenis ir zemāks.

Kā ir spēlēt reģiona pilsētā? Pats tomēr arī esi Cēsu sporta skolas audzēknis... Šeit nāk tas skatītājs, kurš jūt saikni ar pilsētu. Kā tas atšķiras no spēlēšanas tajā pašā RSU, kur tribīnes zem līdzjutējiem arī gluži nelūzt?
Tas gan, jā, reti, kad uz spēlēm Olimpiskajā centrā mums bija sanākuši daudz cilvēki. Nezinu, vai atceries spēli pret DSN, kur jauni džeki spēlēja... Uz spēli pret "Gulbenes Bukiem", kuri nevienu spēli nezaudēja, bija vairāk, bet kopumā piekrītu, ka bieži tribīnēs bija ļoti šķidri. Salīdzinoši tagad "Cēsu" komandā, tas ir, kas pavisam cits. Prieks, ka cilvēki nāk un atbalsta. Ir pilnīgi cita atmosfēra un spēles izjūta, kad cilvēki nāk un jūt līdzi.

Līdzjutējiem noteikti interesē, vai komanda ir nobriedusi cīnīties par vietu augstāk? Ko paši iekšēji runājat? Ir labi tur, kur esat un būt tiem, kas lielākoties sit? Vai tomēr ir vēlme sevi kā komandu apliecināt augstāk?
Ir bijušas sarunas, bet konkrēti netiek plānots. Fokusējamies uz šo sezonu. Centīsimies uzvarēt pēc iespējas vairāk spēles un tikt play-off'ā. Tas ir mūsu pamatmērķis. Vēl par to tik daudz nedomājam, kā iet uz nākamo līmeni.

Tagad pēdējās četras spēles Reģionālajā līgā komandai bijušas ne tās veiksmīgākās. Šajā laikā piedzīvoti trīs zaudējumi. Pirms tam bija sešu uzvaru sērija. Kas bija tās lietiņas, kas pēdējos mačos nesanāca, kuras ir jāizlabo?
Tagad jāatceras pēdējie mači... Bija "Salacgrīva" un divreiz "Valmiera". Es negribētu teikt, ka bija sakāpis galvā. Bijām sajutuši uzvaru garšu un likās, ka neviens mūs nevar uzvarēt. Arī pietrūka fokuss. Nebijām gaidījuši, ka "Valmiera" priekš mums būs tik sīvs pretinieks. Tādēļ sanāca viņiem divreiz zaudēt. Pret "Salacgrīvu" pietrūka tas pats - fokuss un atdeve līdz pēdējai sekundei. Mums ir jācīnās un jāatdod sevi laukumā, lai būtu uzvaras. Līdz šim tas bija izdevies. Pat ja fokuss spēles laikā zuda, spējām tikt atpakaļ. Tagad tas visos mačos vairs nesanāca.

Tagad komandai groza apakšā pievienojies Elvis Saulītis. Cik ļoti tas izmaina iespējamo spēles manieri? Iepriekš komanda izteikti balstījās uz trīs, kā iepriekš teicu, slešeriem [spēlētājiem, kuri balstās uz caurgājienu]. Tagad ir tas lielais vecis groza apakšā, kuram iemest bumbu. Cik ļoti tas izmaina komandas spēles dimensijas?
Protams, tas mums ir liels pienesums, ka ir tāds spēlētājs, kas cīnās no apakšas un savāc bumbiņas gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Viņš var iemest gan no groza tuvuma, gan, kā pēc šīs spēles varam secināt, arī tālos. Tas ir liels pienesums, kuru viennozīmīgi novērtējam.

Lasi vēl...

# Odiņš paceļas no Liepājas dīķa un gatavs iekost arī Reģionālajā līgā
# "Jēkabpils" jauna uzrāviena priekšvakarā gatava mest izaicinājumu čempioniem
# Beķeris: "Kādēļ 20 uzvaras pēc kārtas? Gudri to sauc par komandas ķīmiju"