Odiņš paceļas no Liepājas dīķa un gatavs iekost arī Reģionālajā līgā

Ienākot Cēsu sporta hallē, BK "Ods" līderis gan laukumā, gan organizatoriski Dāvis Silenieks stāda savu komandu priekšā deminutīvā formā - "Esam Odiņš!". Par to, ka par savas komandas prezentēšanu ir piedomāts liecina uz rezervistu soliņa saliktie dvieļi, kuri ir apdrukāti ar komandas logo un nosaukumu. Arī visi komandas spēlētāji dodas uz iesildīšanos ar vienota stila zeķēm, kuras rota komandas logotips. Silenieks sarunā ar Sportacentrs.com ieskicē, ka Liepājas pilsētas čempionāta augstais līmenis ļāvis pieņemt soli par sevis atrādīšanu arī uz Reģionālās līgas fona. Pagājušajā piektdienā "Užavas" kausa pirmajā spēlē Odiņš tikai ar piecu punktu starpību izbraukumā piekāpās vienai no Reģionālās līgas vadošajām komandām "Cēsīm", solot ļoti intriģējošu atbildes spēli Grobiņā par iespēju tikties otrajā kausa kārtā pret "Latvijas Universitāti".

Pirmais, ko vēlos zināt - kādēļ komandas nosaukums ir BK "Ods" nevis, piemēram, BK "Knausis" vai kas Liepājai atbilstošāks?
Mūsu galvenais atbalstītājs, kas jau pašā sākumā noticēja, ir atpūtas bāze "Ods". Līdz ar to organiski izveidojās tas, ka esam "Ods" nevis knauši, lai arī rīdzinieki saprot, ne tikai kurzemnieki. Cita baigā stāsta apakšā nav. Tas mums tā labi aizgājis. Paši domājam, ka tas ir foršs nosaukums.

Kurā brīdī nāk tā saprašana, ka ar Liepājas pilsētas čempionātu ir bišķiņ par īsu un gribās sevi vēl kaut kur pārbaudīt? Reģionālajā līgā vēl tā izbraukāšana ir izdarāma, bet Latvijas kausā jau izaicinājums ir krietni pamatīgāks.
Šis plāns mums brieda jau kādus divus gadus. Mūsu kaimiņi "Grobiņa" pat uzvarēja LBL 3. divīziju. Mums arī sastāvs ir tāds, ka jau kādus piecus gadus spēlējam kopā. Nedaudz ir pamainījies sastāvs no pirmajām sezonām, jo cenšamies celt līmeni augstāk un spēlētāji pamainās. Šobrīd sastāvu esam nostabilizējuši un pagājušajā gadā jau bijām ar vienu soli Liepājas čempionāta finālā. Pats, paralēli uzspēlējot Reģionālajā līgā "Rojas" sastāvā, redzēju, ka līmenis tur nav tik augsts, lai mēs nevarētu spēlēt. Varbūt tas liecina par to, ka Liepājas čempionāta līmenis ir augsts un tur tiek spēlēts labs basketbols. Nolēmām uzņemties to soli. Galvenais jau ir finansējums. Mēs esam uz entuziasmu balstīta komanda. Izdomājām, ka ir laiks to darīt. Visiem ir spēka gadi - apmēram no 25 līdz 30. Ir arī pa kādam jaunajam, bet kopumā tāds labs miksiņš no pieredzējušajiem, kuri jau ir tādā līmenī uzspēlējuši, un jaunajiem, kuri vēlas izmēģināt savus spēkus. Salvis Mētra piedāvāja tādu iespēju, un mēs arī izskatījām, ka uzreiz varētu arī startēt Latvijas basketbola "Užavas" kausā. Protams, nepretendējam uz iešanu pēc čempiontitula, bet tie būtu darba augļi tam, ko iepriekšējos piecus gadus esam darījuši.

Atrādīties?
Jā, tieši tā! Atrādīties. Trāpījās mūsu līmeņa pretinieks. "Cēsis" arī LBL 3. divīzijā spēlē. Katrā ziņā būs interesanti. Lielāko daļu no mums neviens tur nepazīst. Kā teicu intervijā pēc "Užavas" kausa izlozes, tas jau neliedz mums kādu pārsteigt.

Liepājas apkārtnē ir lielais BK "Liepāja" turnīru piramīdas augšgalā. Ir "Grobiņa", kas spēlē Nacionālajā līgā. Reģionālajā līgā spēlē "Nīca". Pēc līmeņa ir visi turnīri nosegti, lai džeki varētu atrast savam līmenim atbilstošu komandu. Kādēļ šī jūsu brigāde neizvēlas piemesties klāt tām komandām kas jau ir, bet izvēlas iet šo savu ceļu?
Tas noteikti ir tādēļ, ka katram jau ir savas kaut kādas ambīcijas. Katram ir sava komanda. Mums Liepājā tas dīķītis ir sadalījies. Tāpēc jau arī ir "Nīca" atsevišķi - viņiem ir pašiem labi spēlētāji. Liepājas čempionātam spēlētāju līmenis ir labs, un tas nekrīt ārā no Reģionālās līgas basketbola. Mēs ar savu spēli arī nekrītam ārā no LBL3. Jā, zaudējām tieši "Nīcai". To negribētu saukt par tādu īsto šī turnīra pretinieku, jo viens otru pazīstam jau 20 gadus. Jaunpilī tagad bija tāds īstais pārbaudījums, un atzīšu, ka beigās sadegām. Nenospēlējām tā, kā vajadzēja, bet tāpat 20 minūtes mēs bijām vadībā. Mums pietiek kvalitatīvu spēlētāju, kuri noteikti ir ne tā pēdējā līmeņa. Esmu pats arī pietiekami daudz visur izspēlējies amatieru līmenī, lai droši varētu pateikt, ka Liepājas čempionātā nevar aizbraukt uz vienas kājas visus apspēlēt. Pilsētas čempja augstākajā līgā ir 13 komandas, tas arī par kaut ko liecina. Esam savs draugu kolektīvs, un vēlamies baudīt šo pasākumu. Gribam izbaudīt "Užavas" kausu un Reģionālajā līgā tikt play-off spēlēs.

Savas mājas spēles esat izvēlējušies spēlēt Grobiņā. Vai tas ir zāles pieejamības jautājums, vai tiešām arī daļa komandas esat no Grobiņas?
Tā ir zāles pieejamība. Liepājas olimpisko centru pacelt būtu ļoti finansiāli sālīts pasākums. Mums ir jānāk un jāpasaka paldies Dienvidkurzemes novadam. Mums nodrošina arī zāli treniņiem. Ja gribas labā līmenī spēlēt, tad ar atnākšanu un uzspēlēšanu nepietiek - jābūt treniņiem. Divreiz nedēļā mums tie ir.

Tev pašam sanāk multimākslinieka loma - darīt visu. Jābūt rezultatīvākajam spēlētājam laukumā, esi ierakstīts kā komandas treneris, vēl jāmenedžē visas lietas organizatoriskajā pusē. Cik daudz ietilpst tavos personīgajos pienākumos, lai tie zobrati grieztos, komanda uzņemtos spēlēšanu šādā līmenī, darītu, brauktu un vēl galu galā vāktu finansējumu?
Lielākais uzdevums ir visu sakārtot. Ja tas ir izdarīts, tad džeki ir gatavi braukt un spēlēt. Mēģinu uztaisīt apstākļus tādus, lai ir tuvu profesionālam basketbolam. Protams, tas ir bez algām, jo dienas beigās spēlējam mēs amatieru sportu. Visus dvieļus, ūdeņus un pārējo cenšos saorganizēt, lai visi justos labi. Man tas ir tāds kā hobijs un sagādā prieku, ka varu ar saviem džekiem iziet uz lielākas skatuves. Nejūtu to kā apgrūtinājumu. Jā, varbūt tas noņem ko nost no paša snieguma laukumā, bet kaut kāds rezultāts mums dienas beigās ir.

Amatieru basītis nav jau arī tas pats lētākais hobijs.
Protams, bet nav jau arī tā, ka pats visu sponsorēju. Paši džeki sametamies kopā naudiņas. Protams, mums ir arī sponsori. No manis tai iesaistei ir jābūt arī finansiālai, jo, protams, bez tā mūsdienās nekā. Redzam, ka arī mūsu nosacīti profesionālajā sportā naudiņas ir tik, cik ir. Tās izmaksas, lai savāktu budžetu spēlēšanai LBL3 un Liepājas čempionātā, arī ir konkrētas, un šī summa nav maza. Tas ir mans darbs, lai runātu ar sponsoriem un šo lietu risinātu. Mūsdienās efektīvi strādā barteru veida sadarbības. Cenšamies izdzīvot, kā varam. Pagaidām šķiet, ka ir okey. Šai sezonai vajadzētu pietikt, un ar katru nākamo gadu budžetu vajadzētu nedaudz audzēt vai saglabāt esošajā līmenī.

Kā jau pieminēji, esi spēlējis "Rojā". Sporta skolas gadi pavadīti Liepājā un Ventspilī. Kur tev ir tas basketbola kaifs, kādēļ vēl pēc sporta skolas gribās to bumbu iet driblēt, cīnīties un spēlēt tajā amatieru līmenī?
Es to daru jau no pieciem gadiem. Sports man ir dzīve. Tā ir vieta, kur es gūstu labās emocijas kopā ar saviem džekiem. Viņi man ir kā ģimene. Visi kopā braucam un smejamies. Kolektīvs mums ir vienkārši kolosāls. Mums nav nekādu personīgo ego. Ienākot ģērbtuvē, mēs visi noliekam to ego malā un ejam uz vienu mērķi. Ja pie tam vēl sanāk rezultāts, tad dod motivāciju to visu darīt. Primārais ir emocijas, lai mēs visi dienas beigās forši jūtamies. Gribam sportot. Ja mēs to vēl normālā līmenī varam izdarīt, tad kādēļ to nedarīt? Emocijas, mikroklimats un būšana kopā ģērbtuvēs ir tas visforšākais amatieru basketbolā. Katrs pelnam naudiņu savā veidā, bet basketbols ir tas, kas mūs ir savedis kopā. Šeit mums nav cilvēki, kas būtu piesaistīti no malas. Katram ir kaut kāda saikne vienam ar otru. Iegūtās emocijas atsver visu laiku, kas tajā tiek ieguldīts. Kamēr varēsim to darīt, tikmēr turpināsim.

Lasi vēl...

# "Jēkabpils" jauna uzrāviena priekšvakarā gatava mest izaicinājumu čempioniem
# Kohanovs: "Smējāmies, ka varētu trāpīt uz "Madonu", līdz tas tiešām notika"
# Beķeris: "Kādēļ 20 uzvaras pēc kārtas? Gudri to sauc par komandas ķīmiju"
# Krastiņš: "Andra "Ripoja akmens" mums diezgan bieži ripo ģērbtuvē"
# Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis