Kohanovs: "Smējāmies, ka varētu trāpīt uz "Madonu", līdz tas tiešām notika"

27 gadus vecais saspēles vadītājs Toms Kohanovs šosezon Latvijas basketbola klubu turnīra piramīdas trešajā līmenī, pārstāvot Cēsu krāsas, caurmērā guva 18,9 punktus, izdarīja 5,9 rezultatīvas piespēles un vidēja savāca 6,9 atlēkušās bumbas zem groziem. Spraigā divu spēļu sērijā cēsniekiem neizdevās pārvarēt šogad zaudējumu vēl nepiedzīvojušās "Madonas" barjeru.

Noslēgusies divu saspringtu spēļu sērija pret "Madonu". Pašam pirmajā spēlē 35 punkti, otrajā salīdzinoši klusāks sniegums. Cik svarīgi tev pašam bija sevi apliecināt šādā sērijā pret savas dzimtās pilsētas komandu?
Jau sezonas sākumā sākām smieties, ka pret "Madonu" varētu trāpīt jau ceturtdaļfinālā. Regulārajā sezonā skaidrs, ka netiksimies. Arī astotdaļfinālā nē, bet ceturtdaļfinālā cerējām, ka netiksimies. Sākumā ar otru madonieti Miķeli Libertu smējām, ka būtu forši uz Madonu aizbraukt, līdz brīdim, kad tas tiešām notika. Aizbraukt uz Madonu, ņemot vērā, cik daudz cilvēki nāk uz spēlēm un viņus atbalsta, tas bija ļoti patīkami. Tas bija foršs moments. Tādēļ, godīgi sakot, ļoti gribējās to trešo spēli. Ļoti, ļoti gribējās aizbraukt vēlreiz uz Madonu paciemoties pie savējiem.

Kas laukumā bija lielākie izaicinājumi, ar kuriem neizdevās tikt galā, lai vismaz vienā spēlē iekostos?
Madoniešiem ļoti vispusīgs sniegums bija abās spēlēs. Pirmajā spēlē Mikus Sokolovs savā līmenī diriģēja visu to pasākumu. Īsti nekādi nespējām viņu ne tikai apturēt, bet arī nevienā brīdī ierobežot. Arī tajā pašā pirmajā spēlē, ja viņiem bija kāds lūzuma brīdis, tad parādījās vēl kāds cits spēlētājs bez Mikus, kurš varēja pavilkt. Šodien scenārijs ļoti līdzīgs. Ja ar garajiem uz palīdzībām un norotēšanām vēl tikām galā, tad kaut kādā brīdī Linards Lazdiņš ieliek divus trīnīšus. Tad Jānis Mednis samet tālos. Otrajā puslaikā Edijs Skuja paņēma spēli uz sevi. Otrajā puslaikā mēs nenoturējām tā saucamo momentumu. Tajā brīdī, kad tikām uz viļņa, viņi mums to ļoti ātri apcirta. Abās spēlēs tas bija pats galvenais, viņiem nospēlējot ļoti pārliecināti un meistarīgi. Abas spēles madoniešu izpildījumā bija ļoti vispusīgas. Katrs iesaistījās brīdī, kad to vajadzēja.

Ja paskatāmies "Madonas" pieteikumu - pazīstamākie vārdi ārējā līnijā Sokolovs un Skuja. Taču tie ne tika pazīstamie spēlētāji viņiem ir fiziski un samērā lieli. Viņi sērijas gaitā iemācījās to, ka ļoti ejat uz caurgājieniem, un ļoti savilkās groza apakšā. Vai arī tas bija atslēgas moments, kam netikāt pāri?
Viennozīmīgi. Ja pirmajā spēlē, vai nu viņi tik labi nerotēja, vai arī mēs ļoti meistarīgi nospēlējām caurgājienos, tad šodien pēc ārējās līnijas apspēlēšanas likās, ka iekšā ir baigā čupa. Pirmā piespēle ļoti grūti gāja cauri. Vai nu bija kārtīgi izpētījuši, vai arī šo tēmu izrunājuši un aizsardzībā spēlēja daudz strukturizētāk, es pat teiktu disciplinētāk. Tas mūs izsita no līdzsvara.

Par pašu sezonu kopumā. Pats esi uzspēlējis gan Latvijas - Igaunijas līgā, gan sakrājis gana lielu pieredzi LBL 2. divīzijas līmenī. Cik tev pašam šī sezona bija interesanta Reģionālajā līgā? Cik spēcīgs līmenis tādās ikdienas spēlēs bija?
Es teiktu, ka centra zonā lielākoties spēles bija interesantas. "Rīdzenei" ir jaunāki džeki. Talantīgi puikas, bet viņiem gaļa vēl ir par maz. Pret tiem zini, ka uz puskājas lecot vinnēsi. Pret pārējiem tās spēles bija līmenī. Arī "Valka", pret kuriem likās, ka būs vieglāk, mūs izbraukumā vinnēja. Starp top 5 komandām katra spēle ir sava veida play-off's, sitoties par pozīcijām tabulā. Man pašam individuāli ļoti patīk LBL3 spēlēt. Ja ar džekiem ķīmija komandā ir laba, tad brauc uz tām spēlēm ļoti foršā gaisotnē. Ja LBL3 komandā nav ķīmija ar komandas biedriem, tad, manuprāt, tur nav jāspēlē. "Cēsu/CSS" komandā super džeki - visi savējie. Tāpēc arī baudām to basīti.

Toms Kohanovs apspriež spēles epizodi ar Gati Saliņu. Foto: Jānis Lārmanis

Iepriekšējās sezonās, kad beidzi spēlēt Valmierā, biji gan trešajā divīzijā "Madonā", gan arī Nacionālajā līgā "Gulbenes Bukos". Kā nāca šosezon spēlēšana Cēsīs?
Vasarā sapratu, ka LBL2 līmenī tik nopietnai komandai kā "Gulbenes Buki" nevaru pieiet tīri brīvā laika trūkuma dēļ. Starpsezonas sagatavošanās posmam un treniņiem sezonā nav tik daudz laika. Sapratu, ka LBL2 negribu nākt no maiņas un pildīt kaut kādu konkrētu lomu - to man negribās. Man prasījās basītis, kur sevi jāpierāda. Augustā vēl pēdējo mēnesi dzīvoju Valmierā. Tas bija pēdējais mēnesis pirms pārcēlos uz Rīgu. Vasarā bijām runājuši ar Reini Rudzīti un Mārtiņu Mīlbergu. Sarunājām, ka atbraukšu uz pāris treniņiem. Tad sajutu tādu savējo vaibiņu. Visi džeki sapulcējušies ar vienu mērķi. Drusku negaidīju, ka pārcelšos uz Rīgu septembra beigās. Sezonas vidū daudziem bija jautājumi, kādēļ jābrauc spēlēt uz Cēsīm, ja dzīvoju Rīgā. Tas lēmums tika pieņemts vēl pirms pārcēlos jau augustā.

Cik bieži sanāk bumbu padzīt treniņos? Vai sanāk, ka trenējaties caur spēlēm?
Mēs trīs četri džeki, kas piebrauc no Rīgas vai Valmieras, ejam cauri spēlēm. Pa reizēm otrdienās savācāmies arī treniņiem. Tagad uz play-off tas notika vairāk. Arī kausā sezonas sākumā drusciņ vairāk tas sanāca. Tur mums arī Jānis Dumburs pievienojās. Sezonas otrajā pusē spēļu grafiks bija saspringtāks, tādēļ gājām principā tikai cauri spēlēm. Sanāca, ka sezonas sākumā un beigās, mēs, Rīgas džeki, piebraucām uz treniņiem Cēsīs otrdienās.

Toms Kohanovs kausa spēlē uz soliņa ar Jāni Dumburu. Foto: CBA/CSS

Es teiktu, ka lielākais sezonas panākums bija "Limbažu" izsišana kausā. Šobrīd paši "Limbaži" ir tikuši Nacionālās līgas ceturtdaļfinālā. Izsituši labu komandu "Saldu". Kā sanāk, ka Reģionālās līgas komanda, kas savācas, lai forši izspēlēšanās režīmā uzspēlētu basīti, spēj uzvarēt pietiekami laba līmeņa 2. divīzijas komandu?
Viņi šobrīd LBL2 ir top 8 komanda... Par "Limbažiem" un "Užavas" kausu ir interesanti tas, ka man personīgi šis ir trešais gads pēc kārtas, kad otrā kārta kausā ir tieši pret "Limbažiem". Ar "Madonu" mēs viņus izsitām. Pagājušajā gadā tas pats ar bukiem. Šogad arī ar "Cēsīm". Viennozīmīgi ļoti lielu pienesumu deva Mikus Sokolova un Jāņa Dumbura pievienošanās kausa spēlēm. Viņi ļoti labi iejutās kolektīvā un deva kvalitatīvu pienesumu. Pretēji, kā tagad pret "Madonu", abās spēlēs pret "Limbažiem" noķērām to vilni. Otrajā spēlē, kur likās, ka viss iet uz otru galu, kaut kur Rudzītis pavilka, kādos brīžos Sokolovs un Dumburs. Smejoties jau džekiem teicu, ka, ja otrajā kārtā ir "Limbaži", tad jau esam tikuši tālāk. Tas, protams, ar humoru. Izdevās noķert to vilni, nospēlēt labi un viss sanāca.

Reģionālā līgā sezonas gaitā brīžiem pat bija par četrām vai vairāk spēlēm mazāk nospēlēts kā pretiniekiem. Pēdējos mēnešos pamatīgi dabūjāt pieķert, un kādos brīžos tas saspringtais grafiks maksāja uzvaras, kas noveda pie uzraušanās pret stipro zaru ar "Madonu". Kādēļ tas grafiks tāds izvērtās? Zālēs netikāt iekšā, kalendārs nebija salikts?
Tas ir vairāk jautājums pie menedžmenta, bet, cik es saprotu, tas bija kausa dēļ. Mums bija četras ekstra spēles "Užavas" kausā. Tur arī aizgāja tā spēle nedēļā. Beigās tas grafiks bija saspringts, mēģinot pieķert. Pret tiem pašiem "Ādažiem" bija jāspēlē divas spēles pēc kārtas. Sezonas vidū kaut kur bijām nolūzuši, kas noveda pie stiprā zara. Sākumā trīs spēles pret "Nīcu", tagad "Madona". Tas, ka mēs izgājām kā trešie no Centra zonas, tas priekš mums bija optimāli. "East-Ball" un "Mārupe" regulārajā sezonā bija stiprākas komandas.

Šeit, Cēsīs, esam dzirdējuši, cik daudz skatītāju spēj pulcēt florbols. Tas parāda, ka cilvēki sportu grib apmeklēt. Kas ir jāizdara Cēsu basketbolam, lai arī uz to tribīnes būtu pilnas?
Pirmkārt, visiem patīk uzvaras. Visiem patīk uzvarētāji. Ar to būtu jāsāk. Ja tiktu piepulcēts kāds līdzjutējiem interesants spēlētājs, jo ir džeki ar Cēsu saknēm, kuri spēlē augstākā līmenī. Tad jau varētu skatīties uz to pašu Nacionālo līgu. Tad jau dabīgā kāpnītē vajadzētu tam uz halli atvilkt ne tikai lielākos basketbola entuziastus, bet arī neitrālo skatītāju. Pats tikko teici, ka Cēsis ir sportiska pilsēta. Es teiktu, ka tas būtu loģisks solis tam visam.

Toms Kohanovs 2021./2022. gada sezonā pārstāvēja dzimto pilsētu. Foto: BK Madona

Kā tev izskatās, "Madonai" čempiontituls ir droši rokā, vai arī kāda komanda var objektīvi ar viņiem pacīnīties?
Ņemot vērā, ka esam ārā no pretenzijām par titulu, tad, protams, no atlikušajām komandām gribētu, lai tā ir "Madona". Vai tituls ir droši rokā? Viennozīmīgi, nē! Pabeigt sezonu perfekti, domāju, ka viņiem neizdosies. Redzēsim, kas viņiem nāks pretī "Daugavpils" vai "East-Ball". [saruna notika piektdien pirms noskaidrojās "East-Ball" iekļūšana pusfinālā - E.O.] "Daugavpili" viņi ļoti labi zin. "East-Ball", kā iepriekš teicu, regulārajā sezonā demonstrēja ļoti saturīgu basketbolu. Otrā galā ir vecā, labā "Jaunpils". Neatkarīgi no tā, kā viņi nospēlē regulāro sezonu - var zaudēt visiem, var vinnēt visus. Kā sākās play-off's, tur ir pieredzējuši un meistarīgi spēlētāji, lai tiktu top 4 ko viņi šovakar arī izdarīja. Arī otrā zarā tur nekas skaidrs nebūs. Tā kā šajā līmenī basketbola līdzjutējus vēl sagaida interesants sezonas noslēgums.

Lasi vēl...

# Beķeris: "Kādēļ 20 uzvaras pēc kārtas? Gudri to sauc par komandas ķīmiju"
# Krastiņš: "Andra "Ripoja akmens" mums diezgan bieži ripo ģērbtuvē"
# Sokolovs: "Audzēkņi skatās uz treneri laukumā, arī viņi grib tās emocijas"
# Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis