Beķeris: "Kādēļ 20 uzvaras pēc kārtas? Gudri to sauc par komandas ķīmiju"

Pirms gada "Madonas" basketbolisti kļuva par Reģionālās līgas bronzas godalgu ieguvējiem. Šogad madoniešus 20 aizvadītās spēlēs sarūgtināt nav spējis neviens no konkurentiem. Pēc piektdienas vakarā izcīnītās uzvaras Sportacentrs.com portālam savu redzējumu par aizvadīto sēriju sniedza Agnis Beķeris, kura trenētās vienības pretinieki pusfināla stadijā noskaidrosies šajā svētdienā.

Sasniegts Reģionālās līgas labāko četrinieks ar 20 uzvarētām spēlēm pēc kārtas. Vai "Cēsis" meta līdz šim lielāko izaicinājuma cimdu šajā sezonā?
Par play-off'iem runājot - noteikti. Taču sezonā mums ciets rieksts bija arī "Daugavpils". Nevaru pateikt, kura no tām ir stiprāka. "Cēsis" ir forša komanda. Man baigi imponē. Ja mēs aizliekam garām, "Cēsīm" ir tik ātra pāreja uzbrukumā, tik tehniski džeki - Toms [Kohanovs] un Reinis [Rudzītis]. Šodien ar Reini netikām galā, bet vismaz Tomu nedaudz iegrožojām salīdzinājumā ar pirmo spēli, kad viņš mums salika 35. Cīņa bija baigi labā. Patika šī sērija.

Kā ir kad pirmajā spēlē pašu džeks - madonietis - saliek 35 punktus? Ko pret tādu var iesākt?
Ko iesākt, pat nezinu. Pašam Tomam šodiena bija tāda svarīga. Ir ir, nav nav. Pavērās Reinis un citi džeki, bet mums šķiet bija labāks metienu procents. Kā mēs kādus plusiņus dabūjām, tā "Cēsis" uzreiz bija klāt. 39 minūtes šodien bijām koncentrējušies. Viena minūte pirmajā ceturtdaļā bija tāda, kurā palaidāmies un dabūjām iekšā astoņus punktus pēc kārtas. Tas varbūt arī ir pozitīvi, jo komanda sajuta, ka nedrīkst nevienā brīdī pret "Cēsīm" atslābināties.

Apstāklis, ka šīs spēles pirmajā pusē lielāko pienesumu deva spēlētāji, kuri ikdienā nav nominālie statistikas līderi. Cik svarīgs bija šis pienesums?
Tas ir ļoti svarīgi. Līderis ir pieradis pie savām lietām, ka ir daudz rezultatīvas piespēles un punkti. Pārējie laukumā citus darbus dara. Kāds ir aizsardzības speciālists vai kādu citu lomu veicis. Piespiest citiem uzņemties atbildību šodien bija viens no mūsu primārajiem uzdevumiem. Mikus nav mūsu vienīgais spēlētājs. Pret viņu bija ļoti liels spiediens, bet paldies Dievam mums atradās citi līderi. Šādā spēlē bija ļoti svarīgi, kur atradīsies vēl kāds cits līderis bez ierastajiem.

Cik ļoti priecēja Madonas skatītāju atbalsts tribīnēs. Cēsniekiem nācās ļoti nopūlēties, lai tribīnēs dotu pretsparu madoniešu troksnim.
To varam uzrēķināt uz pagājušās sezonas pamata, kad sākās play-off's un audzējām savu pulciņu. Sākumā bija mazāks, bet līdz pusfinālam, kad spēlējām ar "Salaspili", bija ļoti liels prieks redzēt, ka ieej svešā zālē un no Madonas ir tik daudz fani sabraukuši. Skatītāji bija 50/50. Tāda spēle var atgādināt tika play-off spēli. Vienkārši super! Gan prieks par Cēsu fanu atbalstu, gan mūsējo.

Ar šo spēli nesaistīts jautājums. Pirms spēlētāju pāreju loga izskanēja skaļš jaunums, ka "Madonai" pieteikts Jurijs Aleksejevs. Viņš gan ir spēlējis tikai vienu spēli. Kā ir ar viņu?
Menisks... Jurijam sāpēja ceļgals. Viņš to vienu spēli nospēlēja. Tad to ceļgalu tik ļoti nejuta, bet bija arī kaut kas ar ikru. Es tik smalki nezinu. Sezona ir galā. Aizgāja uz magnētisko rezonansi - nevar spēlēt. Ko viņš tālāk darīs, jāskatās. Vai viņš operēsies un spēlēs kaut kur nākošsezon, tas vēl nav zināms.

20 uzvaras pēc kārtas tikai šīs sezonas ietvaros. Ja pieskaitām vēl pagājušo sezonu, tad vēl bišķiņ vairāk. Ko var pateikt par "Madonas" basketbolu, kas ir tā odziņa, kādēļ šī sezona ir padevusies tik sekmīga?
Gudri negribās runāt... Drīzāk jāsaka, ka tā ir mazpilsētas draudzība un pleca sajūta no jebkura džeka. Neinteresē tas, ka viņi ir mani audzēkņi. Dotajā mirkļi viņi ir pārtapuši par tādiem kā ģimenes locekļiem un draugiem. Viens otru ļoti atbalstam. Gudri to sauc par komandas ķīmiju. Tā mums ir ļoti laba. Es ceru, ka neviens nav apvainojies pēc šodienas spēles. Es ļoti maz rotēju. Ar astoņiem deviņiem spēlētājiem izspēlējām. Kāds netika laukumā, bet ir jāsaprot, ka tas ir play-off's un visiem labs nebūsi. Tas ir galvanais, ka esi komandā. Varbūt laukumā konkrētajā brīdī nevari iedot kaut ko šausmīgi labu, bet uz soliņa atsver ar savu atbalstu.

Agņa Beķera komanda šosezon uzvarējusi visās aizvadītajās spēlēs. Foto: RADA foto

Šajā brīdī es paskriešu ratiem pa priekšu. "Madona" ir šī turnīra favorītkomanda un pēc statusa būtu jāizcīna zelta medaļas. Kā zināms, Reģionālās līgas uzvarētājiem pienākas tiesības kāpt augā. Ja pieņemam scenāriju, ka "Madona" ir uzvarējusi un nākamajā dienā zvana Salvis Mētra un prasa, vai to izmantosiet. Kāda ir situācija?
Situācija nebūs par labu LBL2. Protams, ceram un gribam pirmo vietu, taču tā iespēja kāpt augšā būs jāpiedāvā otrajai vietai. Mēs nevaram palielināt savu treniņu apjomu. LBL2 ir vairāk spēļu darba dienās, un grafiks arī ir cits. Mēs ar Miku esam tikai divi treneri sporta skolā. Mums sestdienas un svētdienas ir aizņemtas. Ja spēles notiek sestdienās un svētdienās, tad tie mums ir lieli sarežģījumi.

Citi ierobežojošie faktori nebūtu?
Drošvien arī finanses vajadzētu lielākas. Ja izcīnām zelta medaļas, varbūt pilsētas dome nāks pretī un iedotu vairāk naudu. Mēs fiziski šobrīd nevaram treniņus pavilkt. Mums ir daži džeki no Rīgas, kuriem nebūtu tik viegli izbraukāt.

Par paša imidžu uz soliņa. Skatos, ka visai bieži izvēlies vilkt Latvijas izlases līdzjutēju tā saucamo mērču [atribūtiku - no angļu val.]. Kādēļ šādam imidžam par labu esi nosliecies?
Droši vien tādēļ, ka Latvijas izlasei pēdējā laikā ir parādījusi ļoti labu sniegumu. Latvijas basketbols tik un tā ir Latvijas basketbols, vai tas ir Madonā, vai Rīgā.

Lasi vēl...

# Krastiņš: "Andra "Ripoja akmens" mums diezgan bieži ripo ģērbtuvē"
# Sokolovs: "Audzēkņi skatās uz treneri laukumā, arī viņi grib tās emocijas"
# Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis