Naturalizācija basketbolā: cik izplatīta prakse Eiropā?
2022. gada Eiropas čempionātā basketbolā desmit izlases spēlēja ar naturalizētu basketbolistu tās sastāvā, bet Lorenzo Brauns bija rezultatīvākais nākamās čempiones Spānijas rindās. Pēc kvalificēšanās 2023. gada Pasaules kausam diskusijas par naturalizācijas tēmu aizsākušās Latvijā, kas licis analizēt, cik izplatīta prakse piesaistīt basketbolistu no malas ir Eiropas izlasēs.
Pagājušās nedēļas beigās vēstijām, ka tiek vērtēta iespēja naturalizēt basketbolistu Latvijas vīriešu basketbola izlasei. Izskanējusī ziņa raisīja diskusiju vētru, un, lielākoties, sabiedrības pirmā reakcija bija noliedzoša. Pēdējos gados tendence aizlāpīt kādu no caurumiem izlašu basketbolā ar ārzemju spēlētāju naturalizācijas ceļā kļuvusi aizvien populārāka. Portāls ‘’Sportacentrs.com’’ aplūkoja naturalizētos spēlētājus Eiropas izlasēs un to statistiku pēdējā kontinenta čempionātā.
Naturalizētie basketbolisti Eiropas čempionātā
2022. gada Eiropas čempionātā basketbolā piedalījās 24 valstu izlases un desmit (Bulgārija, Gruzija, Ungārija, Melnkalne, Polija, Slovēnija, Turcija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Spānija) no tām uz to devās ar naturalizēto basketbolistu sastāvā. Grieķija un Lietuva pirms turnīra piesaistīja spēlētājus, kuriem ir saknes ar šo valsti. Tā, piemēram, grieķiem viens no vadošajiem spēlētājiem bija Tailers Dorsijs, kura mātes ģimenei ir saikne ar valsti. Viņš Grieķijas izlases pārstāv kopš 2015. gada, vispirms spēlēdams arī jauniešu izlasēs. Savukārt Lietuva pirms turnīra pastiprinājās ar Ignu Brazdeiķi, kurš dzimis valsts otrajā lielākajā pilsētā Kauņā, taču bērnībā ar ģimeni emigrēja vispirms uz Čikāgu, bet vēlāk uz Kanādu. To pašu īstenoja Vācija, piešķirot pilsonību Nikam Vīleram-Babam. Viņa mātes vecāki ir no Vācijas.
Naturalizētie basketbolisti ‘’Eurobasket 2022’’
Spēlētājs | Izlase |
---|---|
Dī Bosts | Bulgārija |
Tāduss Makfadens | Gruzija |
Maikls Hopkinss | Ungārija |
Kendriks Perijs | Melnkalne |
Entonijs Sloters | Polija |
Maiks Tobijs | Slovēnija |
Šeins Larkins | Turcija |
Džons Robersons | Bosnija un Hercegovina |
Džeilīns Smits | Horvātija |
Lorenzo Brauns | Spānija |
Jāatgādina, ka FIBA noteikumi ļauj izlases sastāvā iekļaut vienu naturalizēto basketbolistu un atsevišķām izlasēm tā ir izšķiršanās starp vairāk nekā vienu ārzemju basketbolistu. Tā, piemēram, Turcijas izlasē bez Šeina Larkina valsts pasi ieguvis arī Skotijs Vilbekins. Lai arī sākotnēji ‘’Fenerbahce’’ spēlējošais basketbolists bija kandidātu sarakstā, vēlāk no tā viņš tika svītrots. Pēc Larkina savainojuma Vilbekins gan pārstāvēja valstsvienību novembrī notikušajās 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēs.
Lielāko rezonansi guva Spānijas lēmums naturalizēt Lorenzo Braunu. Pret lēmumu iebilda pat pieredzes bagātākie izlases spēlētāji, kā, piemēram Rudijs Fernandess. ‘’Kā valstsvienības kapteinis jau izteicu savu viedokli – tas nav pareizi. No preses uzzināju, ka esam naturalizējuši basketbolistu, kam nav nekādas saiknes ar Spāniju. Iepriekš esmu spēlējis izlasē ar Nikolu Mirotiču un Sēržu Ibaku. Viņi ir ārzemnieki, taču no mazotnes trenējušies, uzauguši Spānijā, izveidojot saikni ar valsti,’’ tā medijiem pirms turnīra atklāja Fernandess.
Pieminētie Ibaka un Mirotičs arī tikuši pie Spānijas pasēm. Ibaka dzimis Kongo, bet 17 gadu vecumā viņš vispirms pārcēlās uz Franciju, bet vēlāk arī Spāniju, kur ieguva spāņu valodas zināšanas. Savukārt Mirotičs dzimis Melnkalnē, taču jau 14 gadu vecumā pievienojās Madrides ‘’Real’’ basketbola sistēmai. To viņš pārstāvēja nākamos sešus gadus, vēlāk pārceļoties uz Nacionālo basketbola asociāciju. Šobrīd jau vairākas sezonas Mirotičs atgriezies Spānijā un spēlē ‘’Barcelona’’.
Augstākminētie naturalizētie basketbolisti, kuri pārstāvēja valstu izlases 2022. gada Eiropas čempionātā, pārsvarā bija vieni no to vadošajiem spēlētājiem. Pie tam, novērojams, ka pārsvarā valstīm lielākie trūkumi ir saistībā ar kvalitatīvu aizsargu trūkumu. Lorenzo Brauns, saņēmis kritiku pirms turnīra, beigās kļuva par vienu no galvenajiem Spānijas titula sekmētajiem, līdz finālam vairākās spēlēs esot viens no izlases vilcējiem. Turnīru viņš noslēdza kā spāņu rezultatīvākais basketbolists.
Eurobasket 2022 naturalizēto basketbolistu statistika
Spēlētājs | Spēles | Vid.minūtes | Punkti | Atl.b | Rez.p | Kļ. |
---|---|---|---|---|---|---|
Dī Bosts | 5 | 34.1 | 14.0 | 4.0 | 8.4 | 2.0 |
Taduss Makfādens | 5 | 34.9 | 15.0 | 2.8 | 4.0 | 2.6 |
Maikls Hopkinss | 5 | 20.5 | 8.2 | 3.8 | 1.2 | 1.0 |
Kendriks Perijs | 6 | 34.3 | 15.2 | 2.2 | 7.2 | 1.3 |
Entonijs Sloters | 9 | 27.2 | 13.2 | 2.1 | 3.8 | 1.1 |
Maiks Tobijs | 6 | 24.6 | 11.2 | 7.0 | 1.2 | 0.5 |
Šeins Larkins | 5 | 34.4 | 9.2 | 3.6 | 7.0 | 2.2 |
Džons Robersons | 5 | 32.5 | 15.0 | 2.6 | 2.6 | 1.6 |
Džeilīns Smits | 6 | 29.4 | 12.0 | 2.7 | 4.7 | 1.7 |
Lorenzo Brauns | 9 | 25.2 | 15.2 | 1.8 | 7.6 | 2.3 |
Statistikā redzams, ka pārsvarā visi naturalizētie basketbolisti bijuši ievērojami rezultāta nesēji laukumā. Pavadītās minūtes vidēji laukumā gan norāda uz to, ka konkrētajā pozīcijā pietrūkst konkurētspējīgu aizvietotāju. Pārsvarā virs 30 minūtēm spēlē laukumā pabijuši tieši saspēles vadītāji.
21. gadsimta rekordistes - Ziemeļmaķedonija un Melnkalne
Analizējot naturalizētos spēlētājus 21. gadsimta laikā Eiropā, pamanāma tendence, ka visvairāk šo praksi piekopušas Balkānu zemes, Turcija un Ziemeļmaķedonija. Pēdējā no tām uzskatāma par rekordisti – zināms vismaz par astoņu basketbolistu naturalizāciju. Pēdējais no tiem bijis Tīdžejs Šortss, kurš savu karjeru Eiropā sāka Latvijā BK ‘’Ventspils’’ sastāvā. Otrs zināmākais no publiski pieejamās informācijas ir Bo Makalebs, kurš 2011. gada Eiropas čempionātā palīdzēja valstij tikt pie bronzas. Pats basketbolists vidēji spēlē meta 21.4 punktu, atdeva 3.7 piespēles un savāca 3.1 atlēkušo bumbu zem groziem. Citi pasi ieguvušie amerikāņi tās sastāvā tikuši iekļauti atsevišķu Eiropas un Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas ciklos, taču to aizvadītais spēļu daudzums bijis neliels.
Melnkalnē pie pilsoņa pases tikuši vismaz septiņi ārzemju basketbolisti. Omārs Kuks 2011. gada Eiropas čempionātā vidēji meta 7.4 punktus un atdeva 4.2 rezultatīvās piespēles. Divos Eiropas čempionātos (2013. un 2017. gados) izlasi pārstāvēja Tairīss Raiss. Pirmajā no tiem viņš bija viens no komandas līderiem (16.8 punkti spēlē), bet 2017. gadā tik sekmīgu spēli viņam neizdevās atkārtot (9.0 punkti spēlē). Tāpat Melnkalnes pasi ieguvis Rasela Vestbruka brālēns Džastins Kobss, kurš savu karjeru ārpus ASV sāka Latvijā – ‘’VEF Rīga’’ komandā. Tajā viņš gan nenoturējās visu sezonu, aizvadot vien trīs mačus Vienotajā līgā un vidēji metot trīs punktus. Melnkalnes izlasē Kobss nospēlējis deviņas spēles 2022. gada Eiropas čempionāta un 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Tajās viņš demonstrējis rezultatīvu sniegumu.
Vismaz piecus basketbolistus naturalizējusi Bosnija un Hercegovina. Henrijs Domerkants piedalījās tās sastāvā divos Eiropas čempionātos (2005. un 2011. gada). Pirmajā no tiem viņš vidēji meta 11 punktus, bet otrajā 13.2 punktus. Pēc karjeras beigām basketbolists atgriezās ASV, šobrīd strādājot par G-līgas kluba ‘’Windy City Bulls’’ galveno treneri. 2013. gada čempionātā izlasi pārstāvēja Zaks Raits, lielāko pienesumu gan dodot cīņā zem groziem (7.2 bumbas vidēji spēlē). Divus gadus vēlāk izlasi Eiropas čempionātā pārstāvēja Alekss Renfro. Spēlētājs, kurš zināms Latvijas līdzjutējiem, jo karjeru Eiropā sāka ‘’VEF Rīga’’. Piecās spēlēs 2015. gadā Renfro sakrāja vidēji 6.4 punktus un atdotas 4.4 piespēles. Bez Džona Robersona vēl Bosnijas un Hercegovinas pase ir Alekam Pītersam, taču viņš valstsvienības sastāvā nav aizvadījis ne spēli.
Ārzemju spēlētāju virzienā skatījušās arī citas Eiropas valstis. Pēdējos gados naturalizētos spēlētājus savā sastāvā iesaista Slovēnija. Vispirms tā piesaistīja Entoniju Rendolfu, kurš tai 2017. gadā palīdzēja kļūt par Eiropas čempioni, bet pēdējā turnīrā tai palīdzēja Maiks Tobijs, kurš šo sezonu sācis Spānijas ‘’Barcelona’’ rindās. Vienu spēlētāju naturalizējusi Somija, tajā 2015. gada Eiropas čempionātā spēlējot Džamaram Vilsonam. Turnīrā viņš vidēji atzīmējās ar 12 punktiem. Nesenā pagātnē naturalizēti basketbolisti bijuši arī Ukrainai – Džeroms Rendls 2015. gada Eiropas čempionātā vidēji meta 13.2 punktus, bet Jūdžins Džeters 2013. gada turnīrā palīdzēja izlasei kvalificēties Pasaules kausa izcīņai. Nozīmīga saistība ar Latviju bijusi Džonam Robertam Holdenam, kurš karjeras laikā spēlēja ASK/’’Brocēni’’. Viņš 2007. gadā ar uzvaras grozu palīdzēja krieviem tikt pie Eiropas čempiones titula.
Iepriekš ārzemju spēlētāju palīdzību izmantojusi Izraēla, taču 2022. gada Eiropas čempionātā tā iztika bez naturalizēto basketbolistu klātbūtnes. Bez Izraēlas spēlētājus naturalizējušas arī tādas valstis kā Azerbaidžāna, Armēnija, Rumānija un Kosova. Pie tam, naturalizācijas tēma nav bijusi aktuāla tikai Eiropas izlasēm. Līdzīgus soļus spērušas Āfrikas valstis (Angola, Burkinafaso, Kamerūna, Kotdivuāra, Kaboverde, Ruanda, Senegāla, Tunisija, Uganda), Dienvidamerikas valstis (Brazīlija, Urugvaja, Venecuēla) un vēl arī tādas valstis kā Bahreina, Indonēzija, Irāka, Japāna, Jordāna, Kazahstāna, Libāna, Filipīnas, Katara, Koreja, Sīrija, Taizeme. Eiropieši gan bijuši visnaskākie naturalizācijas tēmā. Jāņem vērā, ka bieži vien pases iegūšana ir izdevīga ārzemju basketbolistam, jo tādējādi apieti ierobežojumi, piemēram, ārzemnieku limitā Eiropas basketbola līgās.
FIBA aizstāv esošo regulējumu
Pastāvošie noteikumi pieļauj nacionālo izlašu sastāvos iekļaut vienu naturalizēto basketbolistu, kamēr pārējiem 11 jābūt šajā valstī uzaugušiem spēlētājiem. Īsi pirms 2022. gada Eiropas čempionāta intervijā ''Basketnews.com'' FIBA ģenerālsekretārs Andreass Caglis aizstāvēja esošos noteikumus, sakot, ka tie ir samērā strikti. ''Mūsu noteikumi vienmēr bijuši strikti - 11 basketbolistiem jābūt sastāvā uzaugušiem valstī. Divpadsmitais spēlētājs var būt tāds, kurš saņēmis pilsoņa pasi pēc 16 gadu vecuma. Vidējam līdzjutējam var šķist, ka noteikumi ir elastīgi, taču tiem ir nozīmīga ietekme.'' Viņš turpināja, ka FIBA neplāno mīkstināt vai spēcināt esošos noteikumus.
''Valdē bieži esam diskutējuši, ka izveidots pareizais balanss starp 11 vietējiem basketbolistiem un vienu iespējamo naturalizēto. Nav nekādu pazīmju, lai mēs noteikumus mainītu,'' teica Caglis, turpinot, ka mīkstināšanas gadījumā naturalizēto spēlētāju basketbola izlasēs būtu krietni vairāk. ''Manuprāt, federācijām šie noteikumi jāizmanto labu mērķu vadītām. To, cik tālu naturalizācijas process ir jāattīsta, ir pašu federāciju ziņā. Ja noteikumi tiktu mīkstināti, mēs redzētu vairāk naturalizētos spēlētājus izlasē un tas mainītu basketbola spēku samēru. Ja 11 basketbolistu regulējums tiktu mīkstināts, tad atsevišķos reģionos valstis vienas nakts laikā varētu izveidot superkomandas.''
‘’Uzskatu, ka ir izveidots ļoti labs balanss. Basketbola talanta līmenis ir neiedomājami augsts, bet naturalizētie basketbolisti var uzlabot izlašu rezultātus. Tanī pat laikā atbildība par šādu lēmumu un naturalizācijas stratēģiju gulstas uz vietēju federāciju,’’ sakāmo tēmā noslēdza FIBA ģenerālsekretārs.
Latvijas vīriešu basketbola izlase līdz šim naturalizējusi trīs spēlētājus – Aleksu Šturmu, Bruno Pētersonu un Troju Ostleru. Ja pirmajiem diviem bija saikne ar Latviju, tad pēdējam pilsonību piešķīra Latvijas Republikas Saeima par īpašiem nopelniem. Visu trīs spēlētāju pienesums valstsvienībai gan nebija liels.
Izmantotie resursi:
https://basketnews.com/news-176773-...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bez tam, man neinteresē, ko doma šveicieši. Diskusija ir, ko katrs pats domā par naturalizāciju.
Tu smagi peldi.