Latvijas basketbols un matemātika: sāpīgās neveiksmes

Tagad vai... citreiz

Latvija – Vācija 68:62, 2009. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs Gdaņskā
Uz Poliju mūsu izlase devās ar augstiem mērķiem, jo bija izveidota tā laika "sapņu komanda" ar Andri Biedriņu, Kasparu Kambalu, Armandu Šķēli un Kristapu Valteru sastāvā, bet galvenā trenera pienākumus pildīja Eiropā labu reputāciju iemantojušais lietuvietis Ķēstutis Kemzura.

Pirmās plaisas komandas uzbūvē bija jau pārbaudes spēļu ciklā, un tā laikā disciplīnas pārkāpumu dēļ tika atskaitīts Kaspars Bērziņš. Finālturnīru izlase sāka ar zaudējumiem Krievijai un Francijai, tāpēc pēdējais cerību salmiņš izkļūt no grupas bija pēdējā mačā pret Vāciju. Lai turpinātu finālturnīru, vajadzēja uzvarēt vismaz ar deviņu punktu starpību. Vēl 22,2 sekundes līdz spēles beigām Kristaps Janičenoks ar diviem precīziem soda metieniem panāca 68:57 jeb +11. Tomēr 14 sekundes pirms beigām Ernests Kalve aizsardzībā pret Janu Jaglu nospēlēja ne visai veiksmīgi, jo pretinieks iemeta trīspunktnieku un iedzina pirmo naglu Latvijas zārkā. Vēlāk ar diviem sodiņiem viņš iesita arī otro, un mūsējiem Eiropas čempionāts bija beidzies. Lielākie skandāli un diskvalifikācijas gan sekoja pēc tam, bija slavenā Edgara Buļa atskaite, gūzma netīrās veļas mazgāšana, kas iezīmēja lielas pārmaiņas Latvijas basketbola druvā. Kemzura atstāja izlases galvenā trenera amatu, bet viņa vietā stājās tobrīd vēl mazpieredzējušais Ainars Bagatskis un arī apēda krietnu devu puda sāls. Savukārt tā brīža Latvijas lielākā basketbola zvaigzne Biedriņš valstsvienības kreklu tā arī vairs nepielaikoja.

Atgriežamies astoņniekā? Nē.

Latvija – Beļģija 56:60, 2013. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs Ļubļanā
Grupas noslēdzošajā mačā daudzsološā Latvijas izlase bija favorītes lomā pret tobrīd pēdējā vietā esošo Beļģiju, taču beigu beigās komanda aizvadīja savu sliktāko spēli turnīrā un pēc tās kravāja somas mājupceļam. Uzvara mūsējiem būtu ļāvusi pirmo reizi kopš 2001. gada sasniegt Eiropas čempionāta astoņnieku, kā arī pacīnīties par ceļazīmi uz 2014. gada Pasaules kausa finālturnīru. Tomēr zobusāpes metienu precizitātē, it sevišķi no distances (tikai pieci trāpīti trīspunktnieki no 29), maksāja uzvaru. Tiesa, četri panākumi astoņos mačos – tā Latvijai bija labākā bilance finālturnīrā kopš neatkarības atgūšanas. Nākotne viesa optimismu, un labā noskaņojumā pēc turnīra, kas tomēr beidzās sāpīgi, bija arī Bagatskis. "Čempionāts parādīja - mēs varam!" Viņam piebalsoja Dairis Bertāns: "Esam jauna izlase, jauni spēlētāji, un mums vēl viss tikai priekšā."

Dairis Bertāns aizsardzībā cenšas apturēt Beļģiju. Foto: FIBA

Dāvana Čehijai

Latvija – Čehija 70:97, 2015. gada Eiropas čempionāts Lillē
Eiropas labāko astoņniekā Latvijas izlase atgriezās divus gadus vēlāk notikušajā čempionātā, kas daļēji norisinājās arī Rīgā. Pēc nervu kutinošas uzvaras pār Igauniju grupu turnīra pēdējā spēlē mūsējie ieguva aviobiļetes uz lietaino Lilli, kur notika izslēgšanas turnīrs. Uzvara pār vēl Luku Dončiču gaidošo Slovēniju nozīmēja ceturtdaļfinālu pret mājinieci un tā brīža čempioni Franciju, taču pēc cerīga sākuma nācās piekāpties ar 70:84. Tomēr priekšā vēl bija atbildīgas cīņas un sāpīgi zaudējumi. Spēlē par vietu Eiropas čempionāta pirmajā sešiniekā, kas uzreiz būtu nodrošinājis vietu Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, Latvijas basketbolisti pamanījās izsēt 17 punktu vadību pret Grieķiju un zaudēja ar 90:97. Pēdējā iespēja iegūt ceļazīmi uz olimpisko atlasi bija nākamās dienas cīņā par septīto vietu un pret gana parocīgo pretinieci Čehiju. Tomēr pēc laba sākuma Latvijas bākā degviela bija beigusies un piedzīvots pat kaunpilns fiasko. Pēc spēles basketbolisti bija ļoti nerunīgi, bet Bagatskis atzina, ka visa komanda bijusi tukša. "Tā gadās. (..) Kaut kur nemācējām sevi piespiest un salauzt." Riodežaneiro kvalifikācijas turnīra rīkošanas tiesības tika piešķirtas Serbijai, kas nozīmēja, ka uz to beigu beigās tika arī Eiropas astotā spēcīgākā izlase Latvija.

Olimpiskais sapnis izkūp gaisā

Latvija – Puertoriko 70:77, 2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācija Belgradā
Arī uz Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru Belgradā mūsējie vēl devās bez lielākās Latvijas basketbola zvaigznes Kristapa Porziņģa, kurš Ņujorkā jau bija iekarojis zvaigznes statusu. Tomēr tik un tā komanda tika uzskatīta par mājinieces Serbijas galveno konkurenti cīņā par vietu piecu apļu turnīrā. Savu statusu Latvija apliecināja grupu turnīrā, jo uzvarēja abās spēlēs – 88:48 pret Japānu un 71:59 pret nu jau principiālo pretinieci Čehiju. Tomēr pēc tam sekoja kārtējais fiasko. Pusfinālā gaidīja tikšanās ar Puertoriko, kuras spēli balstīja divi veterāni – Karloss Arojo un Hosē Huans Barea. Atbildīgajā spēlē atkal nekrita tālmetieni (iemesti vien 12%) un piedzīvots kārtējais sāpīgais zaudējums ar 70:77. Olimpiskajam sapnim līdz ar to bija beigas, bet finālā serbi ar Puertoriko izrēķinājās vairāk nekā pārliecinoši (108:77). Vai tāpat būtu, ja finālā mājinieki tiktos ar Latviju? "Šoks! Domāju, ka bijām pelnījuši tikt finālā. Nezinu, kā būtu bijis, ja tajā spēlētu," nesaprašanā pēc neveiksmes bija arī izlases kapteinis Jānis Blūms.

Fināls jau ceturtdaļfinālā

Latvija – Slovēnija 97:103, 2017. gada Eiropas čempionāts Stambulā
Līdzīgi kā 2009. gadā arī astoņus gadus vēlāk Latvijā beidzot valdīja cerība, ka Eiropas čempionātā basketbolā izdosies paveikt ko ievērības cienīgu. Iespējams, pat pacīnīties par medaļām! Latvijas basketbols ar Kristapu Porziņģi un Dāvi Bertānu priekšgalā bija nonācis zenītā, un bija tikai pašsaprotami, ka laiks ābeļdārzā plūkt augļus. Gan līdzjutējos, gan basketbolistus bija lielas cerības, kaut gan ar skaļiem Tagad vai nekad stila lozungiem, paldies Dievam, neviens nemētājās. Tomēr līdz medaļām aizsniegties neizdevās. Turnīru izlase sāka ar zaudējumu Serbijai, bet pēc tam tā izrādījās arī vienīgā neveiksme, kas ļāva gūt otro vietu un droši sasniegt "play-off". Astotdaļfinālā Melnkalnei pret mūsējiem nebija nekādu variantu (100:68), bet nākamajā kārtā savā starpā tikās divas karstākās izlases turnīrā – Latvija un Slovēnija. Pateicoties savas jaunās zvaigznes Dončiča pāris trakiem metieniem un Gorana Dragiča spēles veidotāja meistarībai, laukumu kā uzvarētāji diemžēl atstāja slovēņi. "Šis Latvijas basketbola ir tikai sākums. Nākamie turnīri būs vēl spilgtāki, nav ko nokārt galvas," optimistisku noti pēc grūti sagremojamās neveiksmes centās saglabāt 34 punktus iemetušais Porziņģis. "Gribējām iet līdz galam un cīnīties par medaļām. Tas bija reāli iespējams. Nebiju iedomājies, ka apstāsimies tik ātri. Tāpēc iekšā sēž tik pretīga sajūta.” Par Eiropas čempioniem togad kļuva tieši slovēņi, bet pēc turnīra Latvijas izlases stūrmaņa posteni atstāja Bagatskis, noslēdzot astoņus gadus ilgušo ēru.

Luka Dončičs pret Kristapu Porziņģi. Konkurenti izlašu līmenī. Foto: FIBA

Trīs punkti no Pasaules kausa

Latvija – Melnkalne 80:74, 2019. gada Pasaules kausa kvalifikācija Podgoricā
Porziņģis noteikti nevarēja iedomāties, ka nākamie gadi Eiropas basketbolā lielākajai daļai izlašu būs ļoti sarežģīti tieši FIBA un ULEB strīda dēļ, kā rezultātā valstsvienību spēlēs joprojām bieži nevar piedalīties visi labākie basketbolisti. Tas ir iemesls, kāpēc uz Pasaules kausu netika Eiropas čempione Slovēnija un lielā mērā noteikti attiecināms arī uz Latviju. Tomēr tik un tā mūsējiem viss izšķīrās 2019. gada 25. februāra vakarā Podgoricā, kur pret mājinieci Melnkalni bija pēdējā kvalifikācijas sacensību spēle. Lai iekļūtu finālturnīrā, Latvijai bija jāuzvar vismaz ar deviņu punktu starpību. Arņa Vecvagara vadītajai komandai viss mačs padevās ļoti smagnēji, un bieži šādas cīņas nav beigušās mums par labu. Viss izšķīrās pēdējās sekundēs, kur vairāku neveiksmīgu epizožu dēļ finālturnīrs palika nesasniegts. "Ja FIBA un ULEB starpā nebūtu strīda, mēs būtu spēlējuši Pasaules kausā," pēc sāpīgās neveiksmes teica Vecvagars, kurš dažas nedēļas vēlāk atstāja Latvijas izlases galvenā trenera amatu.

Vēlam Latvijas basketbolistiem izcilu Eiropas čempionāta kvalifikācijas noslēgumu, un tad jau jaunnedēļ Sportacentrs.com atskatīsies arī uz izšķirošajiem mačiem, kas mūsējiem bijuši veiksmīgi.