Lomažs: ''Pret Bulgāriju nospēlēju savu sūdīgāko spēli mūžā''

24 gadus vecais Lomažs gada sākumā lēma pamest ULEB Eirolīgas klubu ASVEL. Šāds solis tika argumentēts ar mazo spēles laiku un vēlmi atgūt spēļu praksi. Basketbolists pārcēlās uz Vācijas Bundeslīgu, pievienojoties ‘’Gottingen’’. Vienības galvenais treneris jau iepriekš vēlējies redzēt Lomažu savās rindās un solījis nozīmīgu lomu, kas redzama arī statistikas ailēs. Desmit aizvadītajās spēlēs Rihards vidēji laukumā bijis 24.4 minūtes, kuru laikā guvis 14.2 punktus, atdevis 3.1 piespēli un izcīnījis 1.4 atlēkušās bumbas. Spožāko maču aizvadījis pēdējā cīņā 21. martā, kad uzvarā pār Bonnas ‘’Telekom Baskets’’ izcēlās ar 38 punktiem, uzstādot sezonas rezultativitātes rekordu. Ar astoņiem panākumiem 23 mačos ‘’Gottingen’’ atrodas 11. vietā turnīrā, par četrām uzvarām atpaliekot no astotajā pozīcijā esošās ‘’Brose Bamberg’’.

Rihards Lomazs handed us a WILD performance against Bonn, putting up 38 POINTS, 3 assists, 1 rebound in a OT finish 🔥🔥🔥

Lomazs is the only player in BBL this season to put up 38 points 👀

Enjoy the buckets🔥
40 piece coming soon? @RihardsLomazs 👀#TeamBSA pic.twitter.com/oEgKu0KMMt

— BSA (@BSAagency) March 22, 2021

- Vai Vācijā ir izdevies ko redzēt ārpus basketbola?
- Sauli! (smejas) No šejienes tuvākās lielākās pilsētas kā Hamburga un Frankfurte ir aptuveni divarpus stundu brauciena attālumā. Ar sievu bijām ko apskatīt vienā no tuvākajām pilsētām, taču principā vēl nekur īsti bijis neesmu.

- Pirms mēneša ar izlasi piedzīvoji sāpīgu zaudējumu Bulgārijai. Daudz runāts par šo spēli. Vēsu prātu atskatoties, kāpēc zaudējām?
- Ja godīgi, nav vēl atbildes. Negribu kādu vainot, galvenokārt ir jāskatās uz savu sniegumu. Visi Eiropā prot spēlēt basketbolu. Atkal nonācām pie problēmas, ka visu atstājam uz pēdējo spēli. Vai bija kāds papildus spiediens? Tā negribētu teikt. Vienkārši neaizgāja spēle. Esmu par šo zaudējumu domājis daudz, taču līdz šim brīdim neesmu atradis atbildes. Neiekļūšana finālturnīrā šķiet kaut kas nereāls. Nenoniecinu viņus, bet mums jebkurā gadījumā bija jāuzvar.

- Spēles laikā pašam bija pārliecība, ka tāpat nolauzīsiet vai tomēr kādā brīdī iezagās deguma smaka?
- Varbūt piecas sekundes līdz beigām bija tāda sajūta. Visu laiku domāju, ka nolauzīsim. Varbūt pārāk lielā pašpārliecinātība mūs iegāza. Cita izskaidrojuma nav. Neteiktu, ka bijām slikti sagatavojušies, pārtrenējušies vai mums apstākļi nebija labi. Viss tika pakārtots mums, par ko vislielākās uzslavas LBS. Neesmu tas cilvēks, kurš tagad kādu vainos. Droši vien arī es nospēlēju savu sūdīgāko maču dzīvē. Pats biju daudz laukumā, taču nedomāju, ka man jājūtas vainīgam par to. Tas bija trenera lēmums, kuru ietekmēt nevaru. Spēlēju ar vislabāko sirdsapziņu un darīju visu, lai uzvarētu. Neaizgāja metiens.

- Pret Bulgāriju spēlēji 30 minūtes, kas bija otrs lielākais spēles laiks aiz Mareka Mejera. Pats atzini, ka metieni nekrita. Šobrīd nešķiet, ka kādā brīdī par daudz uzņēmies?
- Pēc metienu daudzuma tā var likties, taču notikumus laukumā neforsēju. Varbūt divi lēmumi nebija pareizi, bet ja spēlē tik daudz, tad tā gadās visiem. Visi metieni bija sagatavoti pēc izspēlēm. Labi metieni, kurus varu gan realizēt, gan aizmest garām. Kādam var šķist, ka par daudz uzņēmos, taču tāda ir mana spēle un es nebaidos tā spēlēt.

- Tas, kas daudziem bija pamanāms – biežā spēlētāju rotācija, raustīšana. Ja tu būtu situācijā, ka tevi tā raustītu, vai būtu ar to apmierināts?
- Nē, nevienam jau nepatīk. Visi grib spēlēt 25 vai 30 minūtes. Pašam ir labāka sajūta, ja ilgāk atrodies laukumā.

- Jānis Timma un Dairis Bertāns nespēlēja daudz. Pašam tas nebija pārsteigums?
- Grūti teikt, jo pats biju viņu situācijā novembrī, kad ierados dienu pirms spēles. Jutu, ka ir grūti no abām pusēm – gan man ir sarežģīti spēlēt, gan čaļiem bija grūti ar mani saprasties. To saku no savas pieredzes, nezinot, kā bija Dairim un Jānim. Tas ir koks ar diviem galiem. Tā salikās. Ja būtu uzvarējuši, tad teiktu, ka viss bija kārtībā. Ja skatās teorētiski, tad viņi spēlē augstākā līmenī un viņiem ir jābūt laukumā. Varbūt pēc spēles stila treneru korpuss redzēja citādāk un tas ir jārespektē.

- Abās Rīgas burbuļa spēlēs izlaidāt vairāk kā desmit punktu pārsvarus un zaudējāt galotnēs. Kādi ir iemesli, ka tik vienkārši ļāvāt atspēlēties un ko no tā var mācīties?
- Tā noteikti ir neatsverama pieredze. Atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma, tad ilggadējiem izlases džekiem tā pieredze ir, un šī iemesla dēļ izšķirošajos brīžos viņiem bija jābūt laukumā. Viņiem bija jāspēlē galotnē, jo ir gājuši cauri dažādām situācijām. Domāju, ka šie zaudējumi tika piedzīvoti pieredzes trūkuma dēļ. Izņemot dažus čaļus, komanda bija jauna un nepieredzējusi. Par Grieķijas spēli nav daudz ko teikt. Manuprāt, viņa varēja arī nenotikt. Bijām sagrauti.

- No malas izskatījās, ka grūtos brīžos nebija līderis, kurš spētu savākt pārējos un pateikt kādus skarbākus vārdus. Kā pašam šķita?
- Nepiekritīšu. Bija džeki, kas var runāt un to darīja. Varu piekrist, ka laukumā nebija izteikts līderis. Daudzi mēģināja, taču tāda, kam visi zina, ka dosim bumbu grūtā situācijā – tā gluži nebija. Ģērbtuvē bija vairāki, kas varēja ko pateikt. Kaspars Bērziņš bija tāds kā mentors un daudz runāja. Visi tāpat zinājām, cik svarīga ir Bulgārijas spēle un papildus motivācija nebija nepieciešama.

- Kas notika ģērbtuvē pēc Bulgārijas spēles?
- Pīkstuļi būtu jāliek.. Klusums. Visi bijām šokā. Stulbs, pretīgs klusums. Tādu piedzīvoju otro reizi karjerā. Vēl līdzīgi bija pēc Melnkalnes spēles, kad neiekļuvām Pasaules kausā. Toreiz man sajūtas bija citādākas. Es nespēlēju, taču tāpat pārdzīvoju un redzēju, kā citi pārdzīvo. Šoreiz, kad mana loma bija lielākā un spēlēju, tad sajūtas bija krietni citādākas.

- Uz Grieķijas spēli jūs kaut kā motivēja savākties vai katrs individuāli to centāties izdarīt?
- Nē, tāpat gājām ar domu par uzvaru. Skatījāmies video, gatavojāmies kā ierasts. Nebija tā, ka pēc sestdienas zaudējuma mums pateiktu, ka tiekamies divas stundas pirms spēles ar Grieķiju. Tu velc izlases kreklu mugurā un tādā gadījumā nevar vienkārši iziet laukumā un atsist numuru.

- Šobrīd notiek jauna galvenā trenera meklējumi un tuvu apstiprināšanai ir itālis Luku Banki. Zinu, ka ir prasītas domas spēlētājiem – ar tevi par šo tematu ir kāds runājis?
- Ar Emīlu Tomu runāju. Viņš prasīja manas domas. Pats arī painteresējos vairāk par Banki. Sākotnēji domāju, vai tiešām nav kvalificētu latviešu treneru, kam šo amatu uzticēt. Nepiekrītu viedoklim, ka spēlētāji ir pārauguši trenerus. Man svarīgi, ka būs latviešu asistenti. Domāju, ka treneris strādās ar lielu motivāciju un vēlēsies sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus. Esmu dzirdējis par Banki, ka nevienu nešķirojot un ir ar konkrētām prasībām, ko sagaida no spēlētājiem.

- Augustā ir pirmās kvalifikācijas spēles Pasaules kausa ciklā. Dairis Bertāns iepriekš vienā intervijā pauda, ka jāsavācas visiem labākajiem. Vai piekrīti?
- Jā, noteikti. Ja tagad pie šīs situācijas nevar visi atbraukt, tad nezinu, kam jānotiek. Pats būšu. Vienmēr esmu braucis un to darījis ar lielāko prieku. Nekad neesmu atteicis. ASVEL pirmajā gadā bija tādi apstākļi, ka nevarēju tikt.

- Pāris mēnešus esi Vācijā. Vidēji 24 minūtes, aptuveni 14 punkti un trīs piespēles. Vai ir tas, ko gaidīji un prieks par basketbolu ir atgriezies?
- Jā, ar tādu mērķi ar braucu. Zināju, ko sagaidīt – spēlēšu daudz un būs man atvēlēta nozīmīga loma. Biju noilgojies pēc spēlēšanas. Noteikti varu vēl uzlabot savu sniegumu. (saruna notika pirms 38 punktu performances nedēļas nogalē – T.M.) Pilnīgi citādāka sajūta, kad spēlē 25 minūtes pret to, ja nezini, vai vispār tiksi pieteikts.

- Pašai komandai veicas diezgan viļņveidīgi. Kas ir jāizdara, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs?
- Daudz spēles vēl palikušas un tabula no astotās līdz pat tabulas lejasdaļai ir visai blīva. Piedzīvojām divus muļķīgus zaudējumus, kad izlaidām 20 punktu pārsvaru. Zaudējums Frankfurtei bija ļoti sāpīgs. Uzvaras gadījumā tabulā atrastos 10. vai 11. vietā. Domāju, tas daudz mūs ietekmēs sezonas turpinājumā. Jāuzvar visas tabulā blakus esošās komandas un jāiekož kādam lielajam, lai varētu cerēt par izslēgšanas mačiem. Kā jau teici – sniegums ir viļņveidīgs. Man ļoti patīk Vācijas līga. Labs līmenis, bet žēl, ka nav skatītāju. Viss tiek organizēts augstā līmenī, reklāmas ziņā cenšoties atdarināt NBA.

- Pilsētā par jums fano, tevi uz ielas atpazīst?
- Jā, pāris reizes esmu atpazīts gan uz ielas, gan veikalos. Pilsēta nav liela un esam vienīgā sporta komanda. Interese no apkārtējiem ir liela un žēl, ka nevar atbalstīt mūs spēlēs.

- Noslēdzi ar vienību līgumu uz pusotru gadu ar opciju vasarā pašam lemt par tā turpināšanu. Ja šodien būtu jāizvēlas, paliktu?
- Skatīsimies pēc sezonas. Šobrīd grūti pateikt, vai palikšu. Līdz jūlijam man ir laiks dot atbildi. Viss aģenta un manās rokās.

- Noslēgumā – kādi ir tavi tuvāko gadu mērķi?
- Noteikti vēlos spēlēt stabili un gribu tikt atpakaļ Eirolīgā. Tādu mērķi esmu uzlicis sev un aģentam. Laiks rādīs, vai tas izdosies uzreiz vai soli pa solim. Esmu tur bijis, apostījis gaisu. Uzskatu, brīžos, kad tiku laukumā, parādīju solīdu sniegumu un pierādīju, ka tajā līmenī varu spēlēt.

View this post on Instagram

A post shared by BG Göttingen (@bggoe)