Kad pirms divām nedēļām pavadījām Latvijas vīriešu izlasi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, klusībā cerējām, ka mūsu komanda būs cienīga pretiniece lietuviešiem un četrām eksDienvidslāvijas komandām, spēs ne tikai labi spēlēt, bet arī izcīnīt kādu uzvaru un pacīnīties par ceļazīmi uz otro posmu. Šodien mums ir labākā bilance Eiropas čempionātos kopš 1939.gada – četras uzvaras astoņās spēlēs, devītā vieta Eiropas rangu tabulā un tomēr zināma neapmierinātība, jo bija reālas iespējas sasniegt vēl vairāk. Turklāt visneapmierinātākie ir paši basketbolisti, kuri, negaidot Basketbola savienības valdes formālus uzdevumu uzstādījumus, paši sev izvirzīja augstus mērķus un ieguldīja milzīgu darbu treniņos un spēlēs, lai tos sasniegtu.