LBL regulārās sezonas labākie: Bērziņš, Blūms, liepājnieki un "baroni"

MVP: Artūrs Bērziņš ("Valmiera/Ordo")

23 spēles, 27,5 min, 12,4 punkti, 5,0 atl.bumbas, 1,2 rez.piespēles, +13.3 efektivitāte

Vērtīgākā spēlētāja atzinība nosakāma visgrūtāk, jo nevienā no komandām nebija viena izteikta, spilgta spēlētāja, kas būtu spējis nodemonstrēt stabilu un vienmērīgu sniegumu visas sezonas garumā. Pārrunājot iespējamās nominācijas ar vairāku LBL klubu pārstāvjiem un vairāk vai mazāk aktīviem līgas sekotājiem, arī tur vienprātības nebija - katrs sauca savu kandidātu. Izskanēja Tailera Larsona, Roberta Stumbra, Artjoma Butjankova vārdi un... Tā nu atlika no dažādiem variantiem izvēlēties vienu no minētajiem, un tāpēc - par 2016./2017. gada sezonas vērīgāko spēlētāju jāsauc Artūru Bērziņu no "Valmieras/Ordo".

Valmieras komanda ar un bez Bērziņa - tās ir divas dažādas komandas. Vislabāk to nodemonstrēja sezonas ievads, kad Artūrs nevarēja spēlēt un Valmierai tas izvērtās ārkārtīgi smags. Bez Bērziņa zaudēts Ogrei, tikai ar četru punktu starpību uzvarēta LU, piedzīvota sagrāve pret "Baronu", bezierunu zaudējums "Ventspilij" un zaudēts arī Liepājai - četri zaudējumi pirmajās septiņās spēlēs. Pēc Artūra atgriešanās ierindā - 18 uzvaras 25 spēlēs un stabila trešā pozīcija turnīra noslēgumā. Esot laukumā Bērziņam, valmierieši guva par 143 punktiem vairāk nekā pretinieki (otrais labākais rādītājs komandā) jeb vidēji par 6,22 punktiem vairāk nekā pretinieki (labākais rādītājs komandā, neskaitot Fišeru, kurš pievienojās tikai sezonas izskaņā).

Labākais rezervists: Jānis Blūms ("VEF Rīga")

15 spēles, 21 min, 14,8 punkti, 3P - 44,4%, 3,1 rez.piespēle, +13.1 efektivitāte

Jānim Blūmam paziņojot par pievienošanos VEF, reti kurš iedomājās, ka Latvijas valstsvienības kapteinis būs rezervists. Tomēr cipari ir nepielūdzami - Jānis nav devies laukumā komandas starta pieciniekā nevienā (!) komandas oficiālajā spēlē šajā sezonā (t.sk. VTB līgā). Tas nav traucējis Jānim kļūt par komandas lielāko zvaigzni - rezultatīvāko spēlētāju, kurš svarīgos brīžos izglābis komandu no vēl vairāk zaudējumu piedzīvošanas vietējā čempionātā. Spēlētājs, kurš nešķiro pretiniekus, kamēr par dažiem citiem Rīgas lielkluba spēlētājiem tādas pārliecības nav. 3,5 vidēji spēlē trāpītie trīspunktnieki ir pārliecinoši labākais rādītājs līgā, turklāt Jānis šosezon sevi apliecina kā ļoti vispusīgs spēlētājs, spēlējot pikenrolus, spēlējot viens pret vienu, ejot garāmgājienos un izveidojot punktu gūšanas situācijas komandas biedriem. Lai arī iesaistās mačos no rezervistu soliņa, ir izteikti bīstamākais VEF spēlētājs, pret ko pretiniekiem jāgatavojas visvairāk.

Ja ne Blūms, balva pienāktos Mārim Gulbim, kurš "Ventspils" sākuma pieciniekā devies tikai vienā mačā, taču tas netraucēja kļūt par sezonas rezultatīvāko (12,6) un efektīvāko (+13,7) spēlētāju komandā. Tāpat, viņam esot laukumā, komanda guvusi par 10,56 punktiem vairāk nekā pretinieki, kas ir labākais rādītājs no šobrīd aktīvajiem komandas spēlētājiem (Kuksiks vairs nepārstāv komandu, Lomažs ārstē savainojumu). Jāuzteic arī "baronu" Denisa Krestiņina un Tailera Larsona, jūrmalnieka Artūra Dušeļa, ogrēniešu Kristapa Pļavnieka un Gunta Sīpoliņa, kā arī "Latvijas Universitātes" studenta Linarda Jaunzema sniegums (visi no soliņa sākuši vairāk par 50% aizvadīto spēļu).

Progresējušākais spēlētājs: Artjoms Butjankovs ("Liepāja/Triobet")

25 spēles, 28 min, 14,9 punkti, 7,0 atl.bumbas, 1,4 rez.piespēles, 5,2 izp.piezīmes, +16.6 efektivitāte

Artjoms aizvadīja savu izlaušanās sezonu, sasniedzot savas individuālās statistikas labākos karjeras rādītājus 16 dažādās kategorijās (punkti, efektivitāte, bloķētie metieni, pārtvertās bumbas, izprovocētās piezīmes, rezultatīvas piespēles, atlēkušās bumbas kopā, bumbas uzbrukumā, bumbas aizsardzībā, izmestie un iemestie soda metieni, izmestie un iemestie trīspunktu, kā arī divpunktu metieni, spēles laiks). Protams, to palīdzēja izdarīt vasarā pieņemtais lēmums no "Ventspils" pārcelties uz "Liepāju/Triobet", kur gaidīja izaicinājums - pierādīt sevi kā līderi LBL komandā. Tas Artjomam izdevās ar uzviju, sasniedzot karjeras rekordus sešos dažādos rādītājos, tostarp vienā spēlē gūtajos punktos (30 punkti 18. februāra uzvarā Jūrmalā), kā arī izpelnoties atzinību pirmo reizi karjerā piedalīties Zvaigžņu spēlē.

Starp citiem uzslavas pelnījušajiem spēlētājiem jāatzīmē Butjankova partneris sezonas pirmajā pusē Liepājas sastāvā Dāvis Rozītis, cits liepājnieks Artūrs Ausējs, Valkas uzbrucējs Ivars Rihards Žvīgurs, jēkabpilietis Roberts Stumbris, kurš pēc divu sezonu pārtraukuma atgriezās Latvijā jau citā līmenī, un noteikti arī VEF centrs Mārtiņš Meiers, kurš turklāt to pašu spējis paveikt arī starptautiskā līmenī, paralēli spēlējot Krievijas atklātajā čempionātā.

Labākais aizsardzības spēlētājs: Deniss Krestiņins ("Barons kvartāls")

32 spēles, 26 min, 10,0 punkti, 8,0 atl.bumbas, 1,6 pārtv.bumbas, 1,0 bloķēts metiens, +/- rādītājs +3.5

Lietuviešu leģionārs Krestiņins, kurš LBL spēlē otro reizi karjerā un ir viens no labākajiem rezervistiem šosezon, neraugoties uz centram ne līdz galam pietiekamajiem auguma parametriem (200 cm, 96 kg - informācija no oficiālā pieteikuma), labi spēj cīnīties un sagādāt problēmas augumā raženākiem pretspēlētājiem. Tai pašā laikā - neraugoties uz divus metrus lielo stāvu, mismeču jeb nevienlīdzīgu maiņu gadījumā aizsardzībā var sekmīgi nospēlēt arī perimetrā pret teorētiski žiglākiem mazajiem spēlētājiem. Arī statistikas rādītāji izteiksmīgi - 8,0 atlēkušās bumbas ir trešais labākais rādītājs līgā, 1,6 pārtvertās bumbas ir sestais labākais rādītājs līgā un viens bloķētais metiens ir ceturtais labākais rādītājs visā turnīrā.

Kā tuvāko sekotāju minēšu ogrēniešu uzbrūkošo aizsargu Rihardu Zēbergu - nepatīkams aizsargs jebkuram uzbrucējam, bez problēmām var krampēt pretiniekus pa visu laukumu viens pret vienu (runā, ka kāds ārzemnieks pēc vienīgā mača aizvadīšanas pret Ogri un konkrēti Zēbergu nolēma, ka tomēr nepaliks Latvijas čempionātā, jo nebija gaidījis tik asu aizsardzību), tāpat bez problēmām lasa un reaģē uz komandas aizsardzību. Statistikas rādītājos nevar novērtēt šī spēlētāja devumu aizsardzībā, taču vienā kategorijā tik un tā prasītos lielāks pienesums - atlēkušās bumbas, ko, ņemot vērā fiziskās īpašības, noteikti varētu uzlabot. Pagājušajā sezonā dzirdēju: "Cik vien ilgi Mareks Mejeris spēlēs Latvijā, tik ilgi viņš būs labākais aizsardzības spēlētājs." Un , visticamāk, tā būtu taisnība arī šajā sezonā, tomēr Mareks gandrīz pusi no tās pavadīja ārzemēs un, ņemot vērā VEF spēlēšanu vien divos apļos, aizvadīja tikai 11 spēles.

Labākais jaunais (U22) spēlētājs: Dāvis Geks ("Barons kvartāls")

32 spēles, 28 min, 13,5 punkti, 3P - 44,3%, 2,3 izp.piezīmes, +11.2 efektivitāte

Pārejot uz "Baronu", Dāvis Geks deva skaidru mājienu, ka vēlas pierādīt spēju būt par LBL komandas līderi. Ar labāko karjeras sezonu Dāvim tas arī izdevies, teicami izmantojot savas stiprākās īpašības kā aizsardzībā, tā uzbrukumā. Pretinieku laukuma pusē Geks nostiprināja savu reputāciju kā snaiperis - 44,3% realizēto tālmetienu ir ceturtais labākais rādītājā līgā, bet vidēji spēlē iemestie 2,3 tālmetieni ir trešais labākais rādītājs līgā. Ar 13,53 punktiem vidēji spēlē Dāvis ir astotais rezultatīvākais un jaunākais no pirmajiem 12 rezultatīvākajiem spēlētājiem līgā.

Starp labākajiem jaunajiem jāmin arī "Latvijas Universitātes" aizsargs Renārs Birkāns, kā arī Geka vienaudži un bijušie jaunatnes izlašu cīņu biedri Kristaps Pļavnieks un Ivars Rihards Žvīgurs.

Labākais ārzemnieks: Malkolms Grifins ("Liepāja/Triobet")

19 spēles, 29 min, 14,6 punkti, 6,9 rez.piespēles, 5,5 atl.bumbas, 3,5 izp.piezīmes, 2,3 pārtv.bumbas, +18.6 efektivitāte

Malkolms Grifins no saulainās Marokas uz vējaino Liepāju pārcēlās decembra sākumā, un līdz ar viņa ierašanos "Liepāja/Triobet" sāka sakārtot savu spēli uzbrukumā, kas regulārā turnīra izskaņā atmaksājās ar iekļūšanu izslēgšanas turnīrā - līdz Grifina atbraukšanai pārliecības par liepājnieku spējām tikt sešiniekā nebija. Čikāgietis 25 gadu vecumā aizvada savu pirmo profesionālo sezonu un tajā ir ne tikai LBL ceturtais rezultatīvākais spēlētājs (14,6), bet arī labākais partneru apgādātājs ar rezultatīvām piespēlēm (6,9) un efektīvākais spēlētājs (+18,6). Četras reizes Grifins atdeva vismaz desmit rezultatīvas piespēles un 4. martā pret "Latvijas Universitāti" sasniedza ko mūsu čempionātā ārkārtīgi retu - "triple-double" (14+11+11). Zema atalgojuma amerikāņu saspēles vadītājiem jeb t.s. kaķiem maisā neraksturīgi orientēts uz piespēli kā pirmo opciju un fiziskās īpašības noteikti ļautu savu meistarību apliecināt arī augstākā līmenī. Jāķer ciet Latvijas finansiāli spējīgākajiem klubiem, kamēr nosacīti vēl ir ārpus vēl spējīgāku ārzemju klubu uztveršanas radara.

Iespējams, meistarīgākais viens pret vienu spēlētājs līgā ir Tailers Larsons no "Barona" - aizvadot otro sezonu Latvijā, amerikānis kļuvis par līgas rezultatīvāko spēlētāju (15,8), aizvadījis vairākus izcilus mačus, izvilcis savai komandai uzvaras un pirmo reizi spēlēs izslēgšanas turnīrā. Vēl viens spēlētājs, kuru būtu interesanti redzēt izmēģinām spēkus augstākā līmenī. Ārzemnieku vidū noteikti izcēlies arī Damjērs Pitss, kurš bijis valmieriešu motors visas sezonas garumā un esošajos apstākļos ārkārtīgi daudz būs atkarīgs no Pitsa arī izslēgšanas turnīrā. Ja par Valmieru, tad žēl, ka tikai sezonas izskaņā komandai pievienojās Dors Fišers - aizvadot pilnu sezonu Vidzemes basketbola centrā, noteikti varēja atstāt vēl grandiozāku iespaidu.

Labākais treneris: Mārtiņš Gulbis ("Barons kvartāls")

Dažādi izteicieni par Mārtiņa Gulbja taktiskajiem gājieniem jau kļuvuši par vietējo basketbola ekspertu popkultūras neatņemamu sastāvdaļu, bet Gulbja vadītās komandas sniegums tikai kārtējo reizi liek pie tiem atgriezties. Labākais rezultāts attiecībā pret pieejamo sastāvu - arī tā ir Gulbja firmas zīme jau vairāku pēdējo gadu garumā. Šosezon tas vainagojies ne vien ar grandu pieveikšanu atsevišķos mačos ("Ventspils" apspēlēta divreiz, pret VEF pirmajā aplī minimāls zaudējums, otrajā aplī uzvara, Valmiera sezonas pirmajā mačā sagrauta ar 33 punktu starpību), bet arī iekļūšanu izslēgšanas turnīrā, kas iepriekš, vadot "Jelgavu", Gulbim neizdevās. Trenera Gulbja vadībā labākās sezonas aizvadījuši vairāki "baroni". Piemēram, Gulbja sistēmā spēles garšu atguva un sevi jaunā kvalitātē sezonas pirmajā pusē līdz savainojuma gūšanai apliecināja Kristaps Dārgais. Gulbis spēj izcelt katra spēlētāja labākās īpašības un notušēt trūkumus. Protams, neviens nevar garantēt, ka treneris, kas sasniedz labāku rezultātu ar salīdzinoši vāju komandu, spētu to pašu paveikt nākamajā līmenī (un ir ļoti daudz piemēru, kad tas nav izdevies), tomēr gribētos redzēt Gulbi tuvāko gadu laikā tiekam pie iespējas savus jau slavenos knifiņus izmēģināt arī pie ambiciozāka kluba stūres.