Pirms 10 gadiem. Lipmans beidzot ieliek Vasiļjevu kaktā

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 286 (2001. gada 21.–27. maijs)

Meklējam solistu, tas ir, galveno treneri

Pēc tam, kad Latvijas izlase pasaules čempionātā izcīnīja „tikai” 13. vietu noteiktās 10. vietā, bija skaidrs, ka Haralds Vasiļjevs uz izlases komandtiltiņa nepaliks. Kā tas pieņemts „Lipmana kantorī”, par kandidātiem tika piesaukti visi, sākot ar Stenlija kausa ieguvējiem un beidzot ar kaimiņsētas Vasjku.

Latvijas Hokeja federācijas valde lēmumu par to, kurš treneris turpmāk vadīs valsts izlasi, bija paredzējusi pieņemt voluntāri, bez konkursa rīkošanas. Lai nu ko, bet vēl vienu tādu fiasko kā gadu iepriekš Kirovs negribēja piedzīvot. Toreiz par Vasiļjevu iestājās gan hokejisti, gan līdzjutēji, gan žurnālisti. Tagad? Lipmanam bija argumenti – uzdevums nav izpildīts? Tad kāpēc mums tāds treneris vajadzīgs?

Vasiļjeva 2000. gada vasarā uz diviem gadiem parakstītais līgums ar LHF par darbu galvenā izlases trenera amatā bija daudzpakāpju, un tā pēdējais termiņš bija datēts ar 2002. gada pasaules čempionāta beigām. Lai tiktu uz olimpiādi, Vasiļjevam un izlasei vispirms bija jāizcīna tiesības spēlēt olimpiādē, tad pasaules čempionātā Vācijā jāizcīna vieta pirmajā desmitniekā. Formāli līdz 28. maijam Vasiļjevs vēl skaitās izlases galvenais treneris, taču, zinot Lipmana „simpātijas” pret Vasiļjevu, tas nozīmēja tikai to, ka izlasei būs jauns treneris.

Bez Vasiļjeva kandidāti tika uzskaitīti dučiem: pasaules hokeja leģenda Skotijs Boumens, Vasilijs Tihonovs, Vladimirs Jurzinovs, juniors, Vladimirs Jurzinovs, vecākais, Pjotrs Vorobjovs, Vladimirs Krikunovs, Leonīds Beresņevs, Ēvalds Grabovskis... Cik no viņiem bija nopietni nācēji, zināja tikai pats Lipmans. Beresņevam līdzi nāca vēl neaizmirstā dancošana pēc Oļega Znaroka un citu veterānu stabules, kā arī virknes hokejistu atteikšanās spēlēt viņa vadībā. Vasiļjevam pietrūka tālredzības – viņš varēja uz poda pasūtīt Aleksandru Kerču un labākā uzbrucēja balvu pasaules čempionātā Sanktpēterburgā neiedot Aleksandram Beļavskim, nerēķinoties ar šādas rīcības sekām. Ēvalds Grabovskis jau ziemā pateica, ka strādāt ar lielo izlasi vairs negrib, jo vecums dara savu. Vladimirs Jurzinovs, vecākais tālāk par Latvijas izlases konsultantu ar ierobežotu atbildību izlasē nav bijis gatavs iesaistīties...

”SA+” atkāpe: Kamēr tauta sprieda par to, kurš ar Latviju saistītais hokeja speciālists tiks izvēlēts Latvijas līdzi justākā sporta veida izlasei, kamēr „SA” par savu favorītu izvirzīja Vasiliju Tihonovu un intervēja viņu, Kirovam Lipmanam azotē jau bija paslēpts džokeris.

Kam vajadzīgas LBL finālspēles?

Pirms desmit gadiem Latvijas basketbola varenie svinēja jubilejas sezonu – desmito. Pienāktos šampanietis, audience pie valsts prezidenta, televīzijas pārraides kaut no līgas finālcīņām... Pirmos divus tā kā varētu noorganizēt, bet priekš kā vajadzīgs basketbols televīzijā, ja tajā laikā tur iet funkcionāru iemīļota meksikāņu seriāla piektā simta sērija?

Pirms sezonas LBL direktors Jānis Janševics un Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) ģenerāldirektors Andrejs Ēķis lika savus parakstus zem līguma, kas paredzēja sadarbību vismaz divu gadu garumā. Sākotnēji televīzijā pat parādījās pirmās spēļu translācijas, taču tad pavisam nemanāmi projekts pieklusa. Vēl martā Janševics un "LBL-2000" direktors Artūrs Plostnieks atlikušajā sezonas laikā solīja LNT ēterā vismaz 15 spēļu translācijas.

Izrādās, TV pārraides gremdējošais punkts līgumā bija daļēja (1000 no nepieciešamajiem 4000 latiem) translācijas izdevumu segšanu no katra kluba kases par spēli.

„Janševics uzsver, ka nekāds divritenis no jauna netika izgudrots un klubi ne tikai bija ar mieru maksāt šo summu, bet pat izrādīja iniciatīvu. "Vienošanās bija par praktiski identiskām cenām, kādas pērn prasīja Latvijas Televīzija, un atbalstu šim priekšlikumam izteica seši pašlaik LBL spēlējoši klubi un neiebilda arī BK LMT - to es esmu gatavs atkārtot kaut vai tiesas priekšā. Kā zināms, šo klubu menedžeri šajā brīdī arī bija LBL augstākajā pārvaldes orgānā - valdē. Es nevarēju līst katra kluba kasē un pārbaudīt, vai viņu apņemšanās ir finansiāli pamatota - ja reiz tiek parakstīts līgums, tad pieaugušiem cilvēkiem jāapzinās, ka tas nav vienkāršs papīrs, kuru pēc mēneša var izmest miskastē. Valmieras un Gulbenes komandas vēlējās, lai šajā sezonā tiktu translētas trīs līdz četras spēles ar viņu līdzdalību, "LainERS" vēlējās tuvu pie desmit mačiem, tāpat "Ventspils" un arī "Roja" - to ir ļoti vienkārši pārbaudīt pie šo komandu menedžeriem.” Janševica vārdus apstiprināja arī viņa pēctecis "LBL-2000" direktora amatā Artūrs Plostnieks - klubi bija ar mieru maksāt.

Savs viedoklis bija BK LMT kluba direktoram Valdim Valteram: "Brīdī, kad tika slēgti kaut kādi līgumi, mēs vēl bijām sadalījušies divās daļās un mūsu tur nemaz nebija. Viņi to līgumu noslēdza, faktiski ieriebjot man. Beigās mēs labestības pēc piekritām spēlēt tajā līgā, bet par līgumu ar televīziju mums neviens neko neprasīja. Es saprotu, ka otrās šķiras klubiem tas bija interesanti, jo Latvijas Televīzija rādītu tikai mūsu un "Ventspils" spēles, taču viņiem tāpat apsīka gan interese, gan nauda."
Uz to Janševics atbild īsi: tie ir meli. "Reāli kluba pārstāvji piedalījās visās valdes sēdēs un tāpat apsprieda visus jautājumus, tādēļ apgalvot, ka viņi vienkārši tika nostādīti fakta priekšā, nu nekādi nevar."

"Pagājušogad bija līgums ar LBL un mēs bijām gatavi bez maksas rādīt visas "Ventspils" un "Brocēnu", kā arī play-off spēles. Jā, ja mazie klubi gribēja rādīt savas spēles, bija jāmaksā - 1100 "ar kapeikām" par Rīgas spēlēm un nedaudz vairāk no citurienes," paskaidro LTV Sporta daļas direktors Andris Ušackis. Minētās summas attiecas tikai uz tehnikas īri - vēl jāpierēķina personāla (komentētāji, operatori u.c.) darba apmaksa.

„Ventspils” joprojām bija gatava maksāt, bet BK LMT jau peldēja finanšu mazspējas un demagoģiskas bravūras jūru: ""Ventspils" bija gatava maksāt, bet LMT konkrēti atteicās to darīt. Nonāca līdz pat situācijai, kad LNT kopā ar LBL vadību bija gatava pašu spēkiem meklēt iztrūkstošo summu, taču ventspilnieki uzreiz pateica: ja otrs klubs ignorē nosacījumus, viņi negatavojas maksāt par to, lai ekrānā rādītu arī visus otra kluba sponsorus Rīgas maču laikā," saka Janševics. Valters gan uz to atbildēja vienkārši: „"Ventspils" varēja maksāt un rādīt tikai savas mājas spēles,” taču, šķiet, aizmirsa, ka katra mača translācija jāapmaksā abiem klubiem, nevis tikai mājiniekiem.

Vēl pastāvēja variants, ka finālspēles parāda Latvijas Televīzija, kura bija gatava pārņemt translācijas tiesības un izšķirīgās spēles rādīt bez maksas. Taču arī šis variants palika nerealizēts. LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis atbalstīja šo ideju un bija ar mieru nodot šīs tiesības valsts televīzijai. Sarunā ar Rolandu Tjarvi viņš izvirzīja šo nosacījumu par LNT logo ievietošanu translāciju laikā. LTV šo priekšlikumu noraidīja.

Tostarp Ušackis norādīja, ka „LTV nemaz negatavojās runāt ar LNT. "Ar LNT nekādus līgumus neslēdzām - kontrakts tika gatavots ar LBL, turklāt pietiekami savlaicīgi, taču burtiski pēdējās dienās pirms Lieldienām Plostnieks paskaidroja, ka LNT vēlas sava logo izvietošanu. Mums tas nebija pieņemams, un nekādas diskusijas šajā sakarā pat negatavojāmies taisīt. Mūsu viedoklis bija tāds: LBL rīko šīs sacensības, un, ja viņi spēj panākt atkāpšanos no saistībām ar LNT, tad mēs esam gatavi rādīt. Zvanīt LNT un lūgties, ka mēs esam gatavi rādīt un kādi varētu būt noteikumi - tas taču ir pilnīgs naivums. Cik noprotu, līgai tas viss bija vienaldzīgi, lai neteiktu rupjāk, un tā arī viss palika."”

Līga (Plostnieks) savukārt stāstīja atkal ko citu: "Latvijas Televīzija par visu šo lietu faktiski nelikās zinis - vispirms runāja vienu, tad kaut ko citu. Jā, no sākuma bija viena vienošanās, ka LNT savas tiesības atdod arī bez logo izvietošanas, taču neilgi pirms Lieldienām šis nosacījums parādījās - kā vismaz kaut kāda kompensācija. Pa to laiku citā frontē jau risinājās citi notikumi - cik man zināms, Valters bija piezvanījis Ušackim un pateicis, kuras spēles lai rāda. Viņš jau bija pateicis datumus; to, lai taisa līgumu, un pārējo viņš pats nokārtošot. Pēc kāda laika Valters man piezvanīja un apjautājās, kas notiek ar līgumu - saprotams, ka man tas bija pārsteigums, jo ne par ko tādu neviens līgu nebija informējis. Līdz ar to var teikt, ka Valters un Ušackis visas lietas bija "sabīdījuši", par to neinformējot ne līgu, ne LNT".”

”SA+” atkāpe: Katra no pusēm vainīgos saskatīja citur, taču ne jau tas bija galvenais. Galvenais, ka neskaitāmi basketbola līdzjutēji nesamērīgu ambīciju dēļ palika bez finālspēlēm.

Pārējās tēmas

Hokejs. Intervijā NHL pulveri ostījušais hokeja treneris Vasilijs Tihonovs stāsta, ka NHL neatgriezīsies, ja viņam nepiedāvās galvenā trenera vietu, ka Latvijas izlase pasaulē varēs kaut ko panākt, kamēr vēl spēlēs vecie „Dinamo” spēlētāji, ka vēlēšanās strādāt ar izlasi viņam būtu un spēlētājus viņš pazīst, ka Somijā, Zviedrijā un Šveicē Latvijas hokejisti nevar dabūt darbu, jo tur nepieciešami hokejisti ar skanīgiem uzvārdiem, ka viņš ir dārgs treneris, viens no dārgākajiem Eiropā, ka viņam patīk organizatoriska kārtība, arī sakārtotas ģērbtuves, ka palīgus Latvijas izlasē gadījumā, ja viņš kļūs par galveno treneri, nosauks tikai pie izslēgta diktofona.

Futbols. Igora Stepanova (Igoram 9 aizvadītas spēles) pārstāvētā Londonas "Arsenal" Anglijas premjerlīgā izcīnīja 2. vietu. Arī atkārtotās Nīderlandes izlases pussarga, Itālijas kluba „Juventus” pussarga Edgara Davidsa dopinga analīzes bija pozitīvas, bet soda mērs vēl nebija noteikts. Latvijas izlase turpina slīdēt pa FIFA ranga kāpnēm arvien zemāk – 96 vieta (igauņi ir 65., bet lietuvieši – 92.)... FK "Rīga" Latvijas futbola čempionātā kārtējo neveiksmi piedzīvoja pret "PFK/Daugava" - 4:0. Šogad FK "Rīga" septiņās spēlēs ir piedzīvojis sešus zaudējumus (viens neizšķirts).

Basketbols. Eiropas 2003. gada čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmo kārtu pārvarējušas Latvijas izlases basketbolistes, (savā apakšgrupā zaudējums zviedrietēm, bet panākumi pret Turciju un Luksemburgu). LBL medaļu cīņas pa divām neveiksmēm izbraukumā LMT un "Liepājas" basketbolistiem – attiecīgi pret „Ventspili” par 1. vietu un Gulbenes "Bukiem" – par trešo. Pirms LBL fināliem „SA” salīdzina abu vienību trenerus LMT Igoru Miglinieku un „Ventspils” Armandu Krauliņu: „Būdams absolūts, vēsprātīgs racionāliķis, Miglinieks ar savu komandu var būt pārāks brīžos, kad Krauliņš aizsvilstas. Tomēr ir iebilde: tikai tad, ja aizmugurē kājās necelsies Valters. Savukārt Krauliņš ir krietni priekšā sāncensim komandas komplektācijā ar stabiliem, pieredzējušiem basketbolistiem. BK "Ventspils" šīssezonas starti radījuši labas, stabilas komandas iespaidu. Kā mīnuss pieminama maizes devēju varenā ēna, kas varētu kļūt nomācoša jau pirmā zaudējuma gadījumā.” Intervijā „SA” basketbolists Raimonds Jumiķis stāsta, ka savā komandā viņam kā pirmā gada studentam tikt laukumā uz ilgāku laiku praktiski nebija izredžu. Par labāko eiropieti NBA „SA” nosauc vācieti Dirku Novicki.

Citi sporta veidi. Latvijas regbisti pēc uzvaras savā laukumā pār Norvēģiju ar 37:0 pārvarējuši pirmo kārtu pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Latvijas tenisisti (Andris Fiļimonovs, Andris Juška un Raimonds Sproga) Deivisa kausa izcīņas Eiroāfrikas 3. grupas A apakšgrupā tika galā ar Madagaskaras, Kenijas, Lietuvas un Gruzijas komandām un nākamgad startēs jau 2. grupā. Latvijas soļotāju izlase izcīnījusi augsto ceturto vietu Eiropas kausa izcīņā, tikai par vienu punktu atpaliekot no itāliešiem. Aigars Fadejevs šajās sacīkstēs 20 km distancē ieguva 8. vietu, līdz asinīm noberzdams kāju jaunajās krosenēs, bet starp dāmām Jolanta Dukure sasniedza augsto 13. rezultātu. Eiropas čempionātā džudo Vsevolods Zeļonijs zaudēja pirmo cīņu (atlēts bijis slims), taču Deniss Kozlovs ierindojies piektajā vietā svara kategorijā līdz 66kg. Latvijas izlases biatlonisti, kā arī modernās pieccīņas meistari Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis seko pirtnieka Alvja Stankeviča padomiem, iet pirtī, badojas un... neslimo!