Pirms 10 gadiem. Kandidāts uz hokeja izlases trenera vietu – Tihonovs. Un kāds Lindstrēms...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 291 (2001. gada 25. jūnijs – 1. jūlijs)

Lindstrēms vai Vasilijs Tihonovs?

Šāds jautājums pirms 2002. gada olimpiskās sezonas nodarbināja hokeja sabiedrību, jo hokeja federācijas prezidents bija aizbraucis Ziemeļmeitas, t.i., hokeja izlases galvenā trenera lūkoties un atgriezās ar zviedru Kurtu Lindstrēmu padusē. Priekšā jau gaidīja Vasilijs Tihonovs, kurš prasīja pilnīgu vadību pār komandu...

Kopš laika, kad LHF valdes sēdē no amata tika atbrīvots iepriekšējais valsts izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs, bija pagājis mēnesis. Federācijas prezidents Kirovs Lipmans "Sporta Avīzei" teica, ka „gribētāju kļūt par izlases galveno treneri bijis padaudz - aptuveni desmit treneri tīkojuši pēc olimpiskā turnīra, taču reālas kandidatūras bijušas tikai četras: kāds Somijas treneris, kura uzvārdu Lipmans nevēlējās atklāt, Kevins Konstantins, Vasilijs Tihonovs un nez no kurienes uzradies zviedrs Kurts Lindstrēms. Pirms pusotras nedēļas Lipmans šo kandidātu loku samazināja uz pusi, un tagad darba kārtībā ir palikuši tikai divi uzvārdi - Tihonovs un Lindstrēms.”

Kādi bija kritēriji jaunajam trenerim? „Pirmais - jaunajam trenerim jāpiekrīt strādāt ar izlasi ne tikai olimpiādē, bet arī nākamajā pasaules čempionātā Zviedrijā. Otrais - izlases vasaras treniņi sāksies jūlija pirmajās dienās, un no pirmā līdz pat pēdējam treniņam klāt jābūt jaunieceltajam trenerim. Viņam kopā ar komandu jābūt arī abos rudens turnīros - "Rīga'800" augusta sākumā un turnīrā Slovākijā augusta beigās. Trešais - vismaz teorijas līmenī jābūt informētam par notikumiem Latvijas hokeja saimniecībā. Vēl labāk - jābūt diezgan labi informētam. Ceturtais - trenerim jābūt regulāri strādājušam ar kādu pieaugušo komandu vienalga kurā valstī.” „Sporta Avīze” izpētīja un secināja, ka neviens no abiem pāri palikušajiem kandidātiem šiem nosacījumiem neatbilst...

Vasilijs Tihonovs
„Pavasarī Tihonovs parakstīja līgumu ar Šveices augstākās līgas komandu "Thurgau". Tāpēc nepieciešams pamatīgs darbs vasaras periodā.” Tas ir mīnuss, ka Tihonovs nevarēšot būt kopā ar Latvijas izlasi rudens turnīros, jo viņu steidzina darba devēji Šveicē. Pluss ir vārdos izteiktais, ka „atalgojums par darbu izlasē viņam nav pats svarīgākais”. Tihonovs ir strādājis NHL sistēmā un vairākus gadus bijis Sanhosē "Sharks" treneris, bija pirmais eiropietis, kurš trenēja kādu no IHL komandām - Kanzassitijas "Blades". Pēc Amerikas un pirms Šveices strādājis ar Somijas augstākās līgas klubiem "Assat" un "Lukko".

Kurts Lindstrēms
„Viņš noteikti zina, kas tā tāda Latvijas izlase ir, iespējams, ka viņš zina, ka Latvijas izlase jau piecus gadus spēlē pasaules čempionāta A grupā, un noteikti zina arī vairāku spēlētāju uzvārdus. Taču visticamāk, ka ar to viņa zināšanas par Latvijas hokeju arī beidzas. .. Šobrīd Lindstrēms nav nevienas pieaugušo komandas treneris, kas vienlaikus viņam gan dod plusiņu citā pozīcijā: viņš ar izlasi var būt kopā no pirmā līdz pēdējam treniņam. Vēl viens mīnuss: tik augstas klases treneri par savu darbu parasti prasa attiecīgu samaksu, kura federācijas kasei var izrādīties par smagu.” Klubu līmenī Lindstrēms strādājis ar "Sodertalje" (Zviedrija), Vācijas DEL vadījis Berlīnes klubu, pirms Šveices "Kloten" savā pārziņā pārņēma Latvijas izlases toreizējais konsultants Vladimirs Jurzinovs, šo klubu trenēja Lindstrēms.

Kurtu Lindstrēmu Lipmanam esot piespēlējis Starptautiskās hokeja federācijas ģenerālsekretārs zviedrs Jans Oke Edvinsons. Deviņdesmito gadu vidū Lindstrēma vadībā Somijas izlase pirmo reizi kļuva par pasaules čempioni (1995. gadā Zviedrijā) un pirmo reizi izcīnīja olimpiskās medaļas (bronza 1994. gadā Lillehammerē). Somijā veiktā iedzīvotāju aptaujā par populārākajiem cilvēkiem kaimiņvalstī Zviedrijā starp tādiem Zviedrijas zīmoliem kā Bjerns Borgs, Peters Forsbergs, "ABBA", Ingemārs Stenmarks, "Roxette" un Mats Sundins bija atrodams arī Lindstrēma uzvārds...

Kā atskaites punktu ņemot federācijas noteiktos kritērijus, izrādās, ka šīm prasībām atbilst arī Leonīds Beresņevs un Ēvalds Grabovskis. „Pērn abi bija abu Latvijas meistarkomandu ("Liepājas metalurgs" un "Rīga'2000") galvenie treneri, bet šogad abi strādās plecu pie pleca valsts čempionvienībā "Rīga'2000". Abiem nav sveši tālākie Latvijas hokeja aizkulišu nostūri, un abi savulaik jau ir bijuši valstsvienības galvenie treneri. Tomēr par šīm kandidatūrām vajadzēja aizmirst tūlīt pēc Vasiļjeva atbrīvošanas - Lipmans pie izlases stūres grib redzēt tikai ārzemnieku.”

”SA+” atkāpe: It kā desmit gadu nebūtu pagājis. Tāpat kā 2011. gadā tika staipīti Pjotra Vorobjova, Vladimira Krikunova, Vladimira Jurzinova, vecākā un jaunākā iniciāļi. Un atkal Lipmanam azotē ir trumpja dūzis.

Tretjaks nav aizmirsis, kurš viņam iemeta četrus golus spēlē...

Treniņnometnes laikā Rīgā, kurā ripu dzenāja Rīgas „Dinamo” un Detroitas „Belle Tire” jaunie hokejisti, bija „iemaldījies” arī PSRS izlasē 326 spēles nospēlējušais (vairāk, nekā jebkurš cits hokejists jebkad nospēlējis savā nacionālajā izlasē), trīskārtējs olimpiskais, desmitkārtējs pasaules un deviņkārtējs Eiropas čempions, Gadsimta vārtsargs pasaulē, NHL kluba Čikāgas "Black Hawks" vārtsargu treneris, savas vārtsargu skolas vadītājs Kanādā un ASV Vladislavs Tretjaks.

„Man izveidojušās ļoti draudzīgas attiecības ar Rīgas "Dinamo" hokeja skolu un Genādiju Jakovļevu, kura paša dēls ir vārtsargs un jau trīs gadus braucis uz manu skolu Amerikā. Savulaik es šo komandu uzaicināju uz Tveru, kur notika Tretjaka kausa izcīņas turnīrs, vēlāk pie mums bija arī 1984. gadā dzimušo zēnu komanda, kas tikās ar kanādiešiem un CSKA, līdz ar to izveidojās draudzīgas saiknes.”

Kanādā Tretjaks ir dieva vietā, un divi viņa skolas audzēkņi Martins Brodērs un Eds Belfūrs tobrīd jau bija kļuvuši par Stenlija kausa ieguvējiem. „Pats ar atlasi gan nenodarbojos - to es daru tikai attiecībā uz elites skolu, kas atrodas Toronto. Bet, piemēram, Detroitā var iekļūt jebkurš - jo ātrāk atnāk un piesakās, jo lielākas izredzes apsteigt citus.”

Tretjaks bija tas, sākot ar kuru, kanādieši atklāja, ka bez viņiem spējīgi vārtsargi ir arī citās valstīs: „Agrāk, līdz 1972. gadam skaitījās, ka pasaulē labākā ir Kanādas vārtsargu skola, taču, ja teiktu bez kautrēšanās, ar manu parādīšanos izlasē šis priekšstats mainījās. Arī NHL sabiedrība mani jau atzina par vienu no labākajiem, un es kļuvu par pirmo ārzemju vārtsargu, kuru, ne minūti nenospēlējušu NHL, uzņēma Slavas zālē. Viņi faktiski atzina mani par pasaules labāko vārtsargu. Tā jau bija atzinība Eiropas vārtsargiem. Pēc tam jau nāca tāds spēlētājs kā Hašeks, kuru nupat sesto reizi atzina par NHL labāko vārtsargu, un vesela plejāde citu spēcīgu vārtsargu - Čehmāneks, Nabokovs, vesela virkne Somijas, Čehijas un citu valstu vārtsargu. .. Irbe, kurš jau vairs nav nekāds jaunais, demonstrē stabilu spēli - nu jau ilgus gadus, turklāt tieši šī sezona, manuprāt, viņam bija viena no labākajām aizokeāna karjerā. Ar viņu vārtos komanda uzvarēja ļoti daudzās spēlēs, un atvairīto ripu procents viņam bija ļoti augsts.”

Latvijas hokejs Tretjakam asociējas tikai ar vienu komandu - Rīgas "Dinamo", bet to, ka Helmuts Balderis viņam iemeta četras ripas, hokeja leģenda atcerējās teicami: „Protams, tādas lietas neaizmirst... Taču tas bija lielisks hokejists, ar kuru kopā spēlējām jau junioru izlases rindās 1968. gadā, tā kā man nav ko kaunēties. Pasaules hokeja vēsturē četras ripas vienā spēlē man iemetuši tikai divi hokejisti - Balderis un "Kriļja Sovetov" uzbrucējs Aņisins, tā kā Latvijai ir iemesls būt lepnai.”

”SA+” atkāpe: Jaunais un talantīgais vārtsargs Jakovļevs pat tika pie Latvijas pilsonības par izciliem sasniegumiem Latvijas labā(!), ja atmiņa neviļ, nepārstāvējis Latviju nevienā oficiālā spēlē pat jauniešu izlasēs. Bet Tretjaks... Tretjaks līdz ar Sergeja Naumova treniņnometnēm kļuvis pastāvīgs viesis Latvijā un gan jau, ka atradis laiku arī satikt savu lielāko apskādētāju Balderi.

Fiasko „Skonto” nometnē

Pirmajos desmit gados pēc neatkarības atgūšanas katrs „Skonto” zaudējums Latvijas čempionātā bija ārkārtējs gadījums. Pirms desmit gadiem tādi nedēļas laikā atgadījās pat divi, turklāt pirmo reizi kluba vēsturē „Skonto” divās spēlēs pēc kārtas virslīgā neguva ne vārtus. Pēc spēlētāju izpārdošanas galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam bija jāliek lietā visa sava meistarība, lai likvidētu tobrīd 6 punktu deficītu (pēc zaudētajiem punktiem) un panāktu „Liepājas Metalurgu”.

Pirmajās divās sezonās „Skonto” piedzīvoja tikai divus zaudējumus. 1998. gadā pēc pirmās izpārdošanas komandā pēc 1. riņķa „Skonto” bija tikai piektā. 1999. gadā komanda pirmo reizi piedzīvoja tik daudz zaudējumu – piecus. Ir vērts publicēt visus kluba zaudējumus pirmajās 10 sezonās. Daudz to nebija...

"Skonto" zaudējumi Latvijas čempionātos
2.05.1992 Jelgavas "RAF" 1:2
6.08.1992 Jelgavas "RAF" 0:1*
15.10.1993 Daugavpils "Auseklis" 0:1
26.05.1996 Brocēnu "Starts" 1:2
25.04.1998 Rīgas "LU/Daugava" 2:3*
25.05.1998 Daugavpils "Dinaburg" 0:2
29.05.1998 FK "Ventspils" 1:2
10.04.1999 FK "Ventspils" 0:1
1.07.1999 Daugavpils "Dinaburg" 0:1
23.09.1999 FK "Ventspils" 0:2*
13.10.1999 FK "Rīga" 1:2*
21.10.1999 "Liepājas metalurgs" 0:1
23.09.2000 FK "Ventspils" 1:2
11.06.2001 FK "Ventspils" 0:2
17.06.2001 Rīgas "PFK/Daugava" 0:2

Spēles savā laukumā

”SA+” atkāpe: „Skonto” zaudējumi vairs nevienu nepārsteidz.

Olijara cīnās par Latvijas vieglatlētiem

Nav tā, ka gadus 10 vai 20 atpakaļ vieglatlētikas stadionos zāle bija zaļāka un Latvijas sportistus ņēma pretī atplestām rokām jebkurās sacensībās... Par to, lai tādu būtu vairāk, gādāja vienīgā vieglatlētu menedžere Latvijā Ludmila Olijara. Kāpēc Latvijas sportisti nav vajadzīgi?

2001. gadā augstākā ranga sacīkšu - Zelta līgas un "Grand Prix" - posmos no mūsu vieglatlētiem bija paredzējuši startēt Staņislavs Olijars (110 m/b), šķēpmetēji Ēriks Rags un Voldemārs Lūsis, gargabalniece Jeļena Prokopčuka un tāllēcēja Valentīna Gotovska. Līdz ar to darba pilnas rokas bija menedžerei Ludmilai Olijarei.

Lielo pīrāgu savā starpā dalīja diezgan šaurs vieglatlētu loks. Zelta līgā prēmijas saņēma tikai pirmo astoņu vietu ieguvēji. Turklāt astotajam netika vairāk par 1000 eiro, pārējie sausā... Zelta līgas un "Grand Prix" sacīkstēs starta naudas sistēma tika izskausta jau vairākus gadus iepriekš, kaut gan pirmā lieluma zvaigznes, protams, centās noslēgt pēc iespējas izdevīgākus līgumus ar sacīkšu organizatoriem.

Latvijas sportistu (un Olijaras) problēmas:
2000. gadā Valentīna Gotovska sacīkstēs Tartu bija sasniegusi pasaules klases rezultātu (6,91m), Ludmilas centieni pieteikt viņu Zelta līgas posmam Parīzē vainagojās ar veiksmi tikai tad, ka viņa aizsūtīja vēstuli uz IAAF. Organizatori mīl iestaigātas taciņas un uzaicina tos, ar ko izveidojusies ilgstoša sadarbība.

Latvijas sportisti ne vienmēr uzrāda augstas klases sacensībām atbilstošu rezultātu. Tā pati Gotovska Parīzes sacīkstēs aizlēca tikai 6,18 metrus un palika divpadsmitā... Pēc tam dabūt sportistu uz šīm sacensībām ir praktiski neiespējami.

Organizatoriem izdevīgāk uzaicināt tāllēcējas no tuvākām valstīm, kuras varētu aizlēkt pat sliktāk nekā Valentīna, taču kuru aviobiļetes vai citi ceļa izdevumi ir krietni lētāki.

Tradicionāli priekšroka tiek dota zvaigznēm un sportistiem ar garu titulu sarakstu. Pat gadījumos, ja viņi nav spējuši uzrādīt augstu rezultātu. Tikai sezonas beigās zvaigznes, ja tās nespēj "uzspīdēt", var saņemt kādu atteikumu.

Ne visi sacensību organizatori ir redzējuši startējam Latvijas sportistus un zinu viņu patiesās spējas. Jeļena Prokopčuka ir ļoti laba skrējēja, bet pirms 10 gadiem vidējās distancēs vēl nebija nopelnījusi sev „vārdu”. Tāpat šķēpmetējs Voldemārs Lūsis atšķirībā no Ērika Raga tomēr nebija pat Eiropas mēroga otrā numura zvaigzne.

Zemāka ranga sacensībās prēmijas ir mazas pat par uzvaru (300-400 dolāru). Tāpēc konkurence uz dalību augstas kvalitātes sacensībās ir milzīga. Vēl ir arī bonusu sistēma, piemēram, par sasniegto rezultātu. Tāllēkšanā sievietēm „tradicionāli bonusi sāk darboties tikai no 6,65 metriem, bet par 6,90 m robežas pārsniegšanu var tikt pie 2000 Vācijas markām.” Uz šādām sacīkstēm no Latvijas sportistiem tobrīd varēja pretendēt Viktors Lācis (400 m/b), kurš kā domāja par sadarbības uzsākšanu ar Ērika Raga igauņu menedžeri Aivaru Karatamu.

”SA+” atkāpe: Desmit gadus vēlāk nekas nav mainījies. Dimanta līgā, piemēram, šosezon līdz godalgotai vietai tikusi vien Madara Palameika šķēpmešanā. Perspektīvs izskatās jaunā junioru pasaules rekordista Zigismunda Sirmā gadījums. Rekords un nule Tallinā izcīnītais Eiropas U-20 čempiona tituls ir daudzsološi un sacensību organizatoriem saistoši. Uz Dimanta līgas mačiem Stokholmā viņš brauks. Aicina arī citur, bet, ja pāris mačos neizdosies šķēpu aizmest 80 metru robežās, piedāvājumu var aptrūkties. Tāda ir dzīve.

Pārējās tēmas

Futbols. Tāpat kā iepriekšējos divos gados „Ventspils” un „Dinaburg” arī „Liepājas Metalurgs” 2001. gadā pārvarējis „Intertoto” kausa izcīņas pirmo kārtu, divreiz pieveicot Īrijas klubu „Cork City” ar 1:0, 2:1. Turklāt vārtsargs Viktors Spole pirmajā mačā Īrijā atvairīja 11m soda sitienu. Latvijas un Igaunijas futbola mačā (101 komanda pret 101) uzvarēja mūsējie (54:47), lai gan FIFA rangā Igaunija ir 77., bet Latvija - 101. vietā.

Basketbols. Basketbola kluba „Ventspils” jaunais galvenais treneris Kārlis Muižnieks (nomainīja Armandu Krauliņu) par savu palīgu izvēlējies „TTT/Rīga” galveno treneri Ainaru Zvirgzdiņu. "TTT/Rīga" savukārt palikusi bez galvenā trenera, lai gan bija sadūšojusies un pieteikusies dalībai L. Ronketi kausa izcīņā. Gatavojoties Eiropas čempionāta finālturnīram, Latvijas izlases galvenais treneris Armands Krauliņš sāk runāt par kādu NCAA čempionātā noskatītu un video redzētu 2,15m garu latviešu izcelsmes basketbolistu, kas būtu derīgs izlasei.

Citi sporta veidi. Eiropas „Grand Prix” Nirburgringā uzvar Mihaels Šūmahers („Ferrari”), kļūstot par pirmo šajās sacensībās, kurš triumfējis pēc uzvaras kvalifikācijas sacensībās. Katalonijas velotūres 3. posmā uzvarējis Romāns Vainšteins, bet Andris Reiss izcīnīja otro vietu "Giro d'Italia" sacīkstēs junioriem.

Pasauleslavenais ortopēds, 2001. gadā jau 12. reizi notikušā Kristapa Keggi velobrauciena iniciators un par Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentu kļuvušais profesors Kristaps Kegi intervijā „SA” stāsta, ka 1955. gadā Jēlas universitātē bijis paukošanas komandas kapteinis (īpaši labi padevās paukošana ar floreti) un viņa komanda nekad netika zaudējusi Hārvardas universitātei, ka viņam nācās izvēlēties – turpināt studijas vai palikt piecpadsmit sportistu grupā, kas gadu gatavotos Melburnas olimpiskajām spēlēm, pēc 40 gadu sasniegšanas noskrējis „kādus sešus maratonus”, airējis, spēlē golfu, bet meita Māra, sākusi ar peldēšanu, pārslēdzās uz airēšanu, kurā piedalījās 1988. gada olimpiādē Seulā (6. vieta nepāra divniekā) un kļuva par astoņkārtēju ASV čempioni, ka Kristapa rekords pie operāciju galda ir 27 stundas no vietas, ka viņš 1964. gadā kā ārsts Vjetnamas karā tika iesaukts armijā un pildīja kara ķirurga uzdevumus, ka Latvijā, braucot ar mašīnu, nevar redzēt īpaši daudz cilvēku, kas skrietu vai mītos uz velosipēda, ka aktuāla ir velotreka celtniecība... Ēriks Rags Tartu atkal labojis Latvijas rekordu šķēpa mešanā (86,01 m). Latvijas vieglatlētes ar izcīnīto otro vietu komandu ieskaitē "Daugavas" stadionā izcīnījušas tiesības nākamajā gadā startēt Eiropas kausa izcīņā pirmajā līgā. Jeļena Prokopčuka uzvarēja gan 3000, gan 5000 metru distancē. Latvijas vieglatlēti to nespēja – līdz kārotajai ceļazīmei pietrūka viena punkta, piekāpjoties Lietuvai. Modernās pieccīņas meistarei Jeļenai Rubļevskai Eiropas čempionātā 11. vieta.