Pirms 10 gadiem. Savielam divi gadi līdz NHL, Kambalam – deviņas dienas līdz NBA draftam

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 290 (2001. gada 18.–24. jūnijs)

Mums ir raksturīgi dzīvot ilūzijās. Agris Saviels...

1996. gadā viskārotāko hokeja trofeju pasaulē – Stenlija kausu virs galvas cēla Sandis Ozoliņš, kuru 2000. gada pavasarī Kolorado „Avalanche” aizmainīja uz Karolīnu, taču bez latviešiem Denvera nepalika, jo tajā pašā vasarā NHL jauno hokejistu draftā nosauca Latvijas aizsarga Agra Saviela vārdu. Gadu vēlāk likās, ka spēlēšana NHL ir tikai laika jautājums. Un „Sporta Avīze” aicināja Ozoliņa aizstājēju uz sarunu. Garu sarunu.

„- Rudenī tev bija iespēja trenēties kopā ar visām šīm zvaigznēm, kas tagad ir izcīnījušas Stenlija kausu. Kādas emocijas tevī radīja debija NHL treniņnometnē?
- Protams, es biju uztraucies - mūs sadalīja trijās komandās un uzreiz nācās iet uz ledus kopā ar visiem hokejistiem, kas līdz tam šķita neaizsniedzamas zvaigznes. Taču izrādījās, ka nekādi pārdabiskie cilvēki viņi nav - tāpat nācās iziet pret Burku vai Sakiku un spēlēt pret viņiem. Man grūti raksturot tās emocijas - vienkārši tas bija kaut kas jauns un interesants. Pats aizsardzībā spēlēju vienā pārī ar Fūtu.
- Kā tika uzņemti tādi jaunuļi kā tu?
- Treniņnometnē mēs bijām apmēram desmit hokejistu, kas bija draftēti iepriekšējā gadā, un vēl vairāki speciāli uzaicinātie spēlētāji. .. Uzņēma mūs normāli - nekādas nievājošas attieksmes nebija. Pamatsastāva spēlētāji ar šādiem jaunajiem saskaras katru gadu, un tas, ka kādam ir kontrakts, bet kāds par to tikai nākotnē cīnīsies, uz attiecībām nekādu iespaidu neatstāj. Katrs dara savu darbu - un viss. Diemžēl es pats lielās nometnes trešajā dienā dabūju nelielu savainojumu un braucu mājās - nezinu, cik tas ietekmēja manas izredzes un vai būtu palicis ilgāk.
- Cik grūta fiziskajā un psiholoģiskajā ziņā šāda nometne ir jaunajam spēlētājam?
- Ja uz turieni esi aizbraucis labā fiziskajā kondīcijā, tad spēlēt var. .. Tos pārbaudījumus, kas tur jāiziet, fiziski negatavs spēlētājs vienkārši neizturēs. Piemēram, ir viens tāds tests: paralēli ar dažādām slodžu maiņām jāminas uz velotrenažiera, un mutē tiek ievietota truba, noslogojot elpošanu. Tas ir ļoti grūti - divas reizes esmu taisījis, un var pat gadīties, ka nonāk līdz vemšanai. Viss atkarīgs no tā, kā tev sirds reaģē un cik ilgi vari izturēt - vairāk par astoņām līdz desmit minūtēm neviens nevar izturēt. Turklāt pēc tam uzreiz seko 30 metru sprints. Vēlāk menedžeris analizē rezultātus un izdara secinājumus, uz ko kurš ir spējīgs. .. Neviens neko nesaka un nerunā. Vienkārši pie sienas tiek pielikts saraksts ar visiem rezultātiem, un pašam jāsaprot, kā tev ir veicies. ..
- Tu jūti sevī progresu?
- Jā, es domāju, ka esmu progresējis. Man to neviens nav teicis, un to es arī negaidu - vienkārši pašam ir iekšēja sajūta, ka nestāvu uz vietas. Kad aizbraucu, pirmo gadu spēlēt skolā bija ļoti grūti, arī otrais nebija viegls, taču tagad pēdējo sezonu varēju spēlēt mierīgi un jau taisīt rezultātu. ..
- Kur tu pašlaik saskati savu vietu "Avalanche" sistēmā - pamatsastāvs, tuva rezerve, tāla rezerve?
- Es domāju, ka pašlaik esmu patālā rezervē. Vismaz divu sezonu attālumā no lielās komandas - tā man pašam šķiet. Ja es patiešām aizbraukšu atpakaļ uz junioru līgu - un visticamāk, ka tieši tā arī notiks -, tad būs pilnīgi skaidrs, ka šosezon es "Avalanche" sastāvā neparādīšos nekādā gadījumā - lai arī kādas apstākļu sakritības gadītos un cik pamatsastāva aizsargu satraumētos. Ja es spēlētu fārmklubā Heršijā, tad cita lieta, bet no junioru līgas hokejistus sezonas gaitā uz NHL neaicina - tādu precedentu nav bijis. Pēc sezonas es Heršijā vienu spēli uzspēlēju - vēlāk komanda tika play-off un, šķiet, aizspēlējās līdz trešajai kārtai. .. Varēja just, ka AHL attieksme ir profesionālāka - cilvēki daudz smagāk strādā, spēle ir ātrāka. Tur spēlētāji sitas par katru ripu, bet junioros tomēr tādas attieksmes vēl nav. .. Pašam gan neradās lielas problēmas pāriet uz citu spēles stilu, jo kaut kāda pieredze man jau bija. .. Nekādas priekšrocības no tā, ka šajā klubā savulaik ir labi spēlējis Ozoliņš, man, protams, nav. Arī spēles stils mums nav īpaši līdzīgs. Es eju uz priekšu, taču ne uz brīdi neaizmirstu, kādi ir mani pamatpienākumi laukumā. Ja aiz muguras paliek labi hokejisti, es reizēm atļaujos iet uzbrukumā, taču ar to neaizraujos. Punktus gan man kaut kā izdevās savākt pietiekami daudz.
- Vai tas ir labi, ka nokļuvi Denverā, nevis, piemēram, Tampā?
- .. Tādā Tampabejā ir daudz viduvēju spēlētāju un līdz ar to sezonas gaitā cauri lielajai komandai iziet padsmit aizsargu - katram ir izdevība sevi pierādīt un varbūt aizķerties komandā uz ilgāku laiku. Denverā ir citādi - tur ir savs spēcīgs kodols un, lai kādam citam rastos izdevība tikt uz augšu, jābūt ļoti veiksmīgai apstākļu sakritībai. .. Galvenais, ka esmu iekļuvis šajā organizācijā un pagaidām koncentrējos uz savu spēli klubā. Tagad man jānospēlē laba sezona, lai tiktu pie kontrakta - tad jau man būtu zināms divu gadu pārbaudes laiks, kurā mani vērotu un pārrunātu lietas. .. Šosezon man bija norādījums mēģināt vairāk iet uz priekšu, spēlēt uzbrukumā. Faktiski viņi jau zina, kādu hokejistu no manis grib izveidot, un to arī dara. "Avalanche" iedeva arī speciālu sagatavošanās programmu, kā man trenēties šajā vasarā. .. (Trenerim. – D.Ā.) vienalga, ko saka kaut kādi skauti - viņam vajadzīgas uzvaras. Bet nosēdināt mani rezervē viņš nevar atļauties - es esmu kluba labākais aizsargs. Mans spēles laiks vidēji ir 30 minūšu, un, ja es gribēšu līst uz priekšu, tad es to arī darīšu - viņš tur neko nevarēs izdarīt. Protams, par aizsardzību es pavisam aizmirst nedrīkstu - ja manis dēļ iemetīs tās pāris ripas, tad uz konkrēto spēli varbūt arī nosēdinās. Taču tā vēl nav gadījies.
- Droši vien, ka komandā nav nemaz tik daudz NHL draftētu spēlētāju?
- Vairāk neviena, es esmu vienīgais. Taču tas neko nemaina - tāpēc vien es komandā neesmu nekāda autoritāte un visiem hokejistiem ir vienlīdz svarīgi pienākumi un atbildība. Protams, visi apzinās, ka esmu "Avalanche" draftēts spēlētājs, taču tas nenozīmē, ka varu atļauties vaļības vai spēlēt ar pusspēku. Tieši pretēji - man ir jāpierāda, ka tas man nav nācis par velti.
- Ko tu vari ieteikt tiem jaunajiem hokejistiem Latvijā, kas svārstās - meklēt laimi un ceļu uz NHL caur Ameriku vai tomēr citādāk?
- Ameriku vai ne Ameriku, taču no Latvijas vajadzētu "tīties" pēc iespējas ātrāk - tas ir mans personisks viedoklis. Nedomāju, ka no šejienes iespējams sasniegt kaut kādas virsotnes - labākajā gadījumā, iekļūstot lielajā izlasē un tad cerot, ka tevi ievēros. Es savu ceļu izvēlējos pats, bet nevaru garantēt, ka mans piemērs būs vispareizākais."

”SA+” atkāpe: Iespējams, ka Savielam nenoveicās ar pareizo treneri, komandu un citiem aspektiem, no kā lielā mērā atkarīga dalība NHL tiem, kuri nav klasi pārāki par pārējiem. Tomēr arī jebkādu spilgtu īpašību trūkums (kā, piemēram, Raitim Ivanānam „policista” lomai piestāvošās) nepalīdzēja Agrim tikt ievērotam.

Deviņas dienas līdz NBA draftam cerības arī Kasparam Kambalam

Pēc ne visai veiksmīgas sezonas pēdējā gadā ASV koledžu čempionātā NCAA Lasvegasas universitātes sastāvā Kaspara izredzes tikt draftētam ievērojami saruka, kaut gan viņš vienalga tika minēts potenciālo izvēlēto sportistu vidū.

No 3. līdz 5. maijam Kaspars saņēma uzaicinājumu piedalīties pirmsdrafta treniņnometnē "Nike Desert Classic" Arizonā, kurā koledžu basketbolistiem bija iespēja parādīt savas spējas NBA komandu skautiem un ģenerālmenedžeriem. Šajā nometnē Kambalas pārstāvētā "Central Team" vienība trijās spēlēs izcīnīja divas uzvaras. Pirmajā (95:83) latvieša kontā 12 minūtēs pieci punkti (precīzi 5 no 8 soda metieniem) un četras atlēkušās bumbas, otrajā (83:81) – Kambala laukumā devās jau sākumsastāvā un 18 minūtēs sameta četrus punktus (metieni no spēles - 2/9), kā arī savāca septiņas bumbas zem groziem, bet pēdējā (86:103) Kaspars kā rezervists 21 minūtē guva astoņus punktus (metieni - 2/7, soda metieni - 4/5), kā arī izcīnīja astoņas atlēkušās bumbas.

Basketbola speciālisti vērtēja, ka pēc Arizonas treniņnometnes Kambalas izredzes 2001. gada draftā neesot ne palielinājušās, ne arī kļuvušas mazākas, un „viņš vēl joprojām .. tikšot izvēlēts starp 25. un 30. numuru - tas nozīmē pirmās kārtas beigas (pirmajā kārtā izvēlēsies 28 jaunos basketbolistus) vai otrās kārtas sākumu. Tiesa, šāds slēdziens bijis īsi pirms nozīmīgākās, pēdējās pirmsdrafta treniņnometnes Čikāgā, kura norisinājās no 5. līdz 9. jūnijam. Uz to Kaspars netika uzaicināts, taču tajā piedalījās daudzi underclassmen jeb spēlētāji, kas pieteikušies NBA draftam, bet nav sasnieguši 21 gada vecumu un nav vēl absolvējuši vai arī vispār nav sākuši apmeklēt universitāti.” Līdz ar nepiedalīšanos Čikāgas treniņnometnē pastāvēja iespēja, ka Kambalas akciju cena ir kritusies. No otras puses, šajā nometnē savu vērtību ievērojami pazemināja gandrīz visi tās dalībnieki, nepārliecinoši spēlējot uzbrukumā.

Liela loma bija paredzama pēdējām treniņnometnēm klubos, kam bija interese par attiecīgajiem basketbolistiem. Kambalam raksta tapšanas brīdī šādu uzaicinājumu nebija... Baumoja, ka interese ir Bostonas „Celtics”, kurai piederāja drafta 1. kārtas 10., 11. un 21. izvēle (tēmējot uz 21. numuru), tomēr 2001. gads bija gads, kad draftam bija pieteicies negaidīti liels skaits augstskolas nebeigušo vai pat tās neuzsākušo basketbolistu, kā arī 17 eiropieši.

”SA+” atkāpe: Patīkami, ka starp basketbolistiem, kas varētu tikt izvēlēti pirmajā kārtā, vēl joprojām tika minēts arī latvietis Kaspars Kambala, tomēr piedāvājumu trūkums piedalīties NBA klubu individuālajās treniņnometnēs rosināja aizdomas par Kasparam labvēlīgu iznākumu.

Latvija – šķēpa metēju un soļotāju zeme. Arī barjerskrējēju?

Kopš Jāņa Daliņa laikiem Latviju dēvē par soļotāju, bet kopš Ineses Jaunzemes – arī par šķēpa metēju zemi. Pirms desmit gadiem likās, ka teju, teju kļūsim arī par izcilniekiem barjersprintā...

Par to liecināja Igora Kazanova, Gunta Pedera un Staņislava Olijara panākumi. Kazanovs bija četrkārtējs Eiropas telpu čempions, viņa īpašumā bija arī pasaules telpu meistarsacīkšu sudraba (1991. g.) un bronzas (1989. g.) medaļas. 2000. gada Eiropas telpu čempions Olijars jo īpaši izcēlās junioru vecumā - pasaules čempions (1998. g.) un Eiropas vicečempions (1997. g. un 1999. g. - U-23). Savukārt Peders ir Eiropas telpu (1996. g.) vicečempions.

Pirmais 110m barjerskrējiens Latvijā oficiāli reģistrēts 1901. gada rudenī (uzvarētājam 20,0). Pēc pirmā pasaules kara rezultāti nebija nekādi izcilie, bet pēc otrā latiņu augstu pacēla Imants Gailis (15,2), 110 metru distancē iekļūstot labāko 40 skaitā Eiropā, bet viņa audzēknis Viesturs Kumuška 1955. gadā jau bija labāko divdesmitniekā (14,4).

Jānis Saulīte 1976. gadā kļuva par Vissavienības skolnieku spartakiādes čempionu, kas tajā laikā jauniešiem bija visprestižākais tituls, bet trīs gadus vēlāk 19 gadu vecumā jau izcīnīja Latvijas čempiona nosaukumu. Ar 13 Latvijas rekordu labojumiem Jānis tomēr augstāk par PSRS meistarsacīkšu bronzas medaļu (tieši togad zelts tika Kazanovam) un 1983. gada Latvijas rekordu - 13,74 (Eiropā - 20. vieta) netika.

Un tad jau nāca Igora Kazanova laiks. 18 gadu vecumā PSRS junioru čempiona tituls. Viņš ir divu olimpisko spēļu un pa 10 pasaules un Eiropas meistarsacīkšu (arī telpās) dalībnieks. Turklāt no 1984. līdz 1998. gadam I. Kazanovs pasaules labāko rangā 15 gadus bijis pirmajā piecdesmitniekā, visaugstāk 1987. gadā – astotais (13,38). Viņa trumpis bija eksplozīvais starts, kas Igoru īpaši bīstamu darīja īsā barjersprinta (60m) distancē. Diemžēl 1991. gadā Kazanovs bija vienīgais Latvijas vieglatlēts, kurš uzskatīja par iespējamu un nepieciešamu startēt tālaika PSRS izlasē...

Savukārt Guntis Peders vienīgais no Latvijas barjeristiem jau 16 gadu vecumā 110m distanci ar augstajām, vīru barjerām bija veicis tik ātri (15,2).

Interesanti, ka 1998. gadā trīs Latvijas barjeristi bija pasaules labāko piecdesmitniekā. Staņislavs Olijars - trīsdesmit trešais., Kazanovs - 47., bet G. Peders - 49. Neviens no Latvijas barjeristiem nav spējis 100 m veikt 10,42, 200 m - 20,91, 400 m - 46,66, kā arī tālumā aizlēkt 7,94m (telpās).

”SA+” atkāpe: Desmit gadus vēlāk – paģiras. Pēc Staņislava Olijara tukšums...

Pārējās tēmas

Hokejs. Eiropas spēcīgākajās līgās samazinās pieprasījums pēc Latvijas hokejistiem - Somijā ar HIFK vienojies Aigars Cipruss, Zviedrijā ar „Djurgardens” – Sergejs Naumovs, Krievijā ar „Avangard” līgumu noslēdzis Aleksandrs Kerčs, bet ar Maskavas „Dinamo” – Aleksandrs Ņiživijs.

Futbols. Turpina agonēt FK „Rīga” - klubu juridiski nodibināja vien tā otrajā(!) pastāvēšanas sezonā, vienu no mačiem komanda iesāka ar 6 ārzemniekiem atļauto piecu vietā, kluba prezidents Kārlis Villerušs stāsta, ka „mūsu klubā pamazām viss tiek sakārtots, un aizvadītajā laikā ir izveidota diezgan stabila sistēma”, komandā spēlē jaunieši, kuru spēlēšanai, piemēram, Lietuvā jāprasa vecāku atļaujas, komanda meklē galveno treneri, bet pieredzējušie Ēriks Grigjans un Aleksejs Šarando jau paaugstināti spēlējošo treneru amatā... "Intertoto" kausa izcīņas futbolā pirmajā kārtā izbraukumā uzvaru svinēja "Liepājas metalurga" futbolisti, kas ar 1:0 pieveica īru "Cork City". Tostarp Latvijas čempionātā par sensāciju parūpējās Ventspils kluba meistari, kas ar 2:0 pieveica "Skonto".

Basketbols. Par NBA čempioniem kļuvuši Losandželosas „Lakers” basketbolisti, kas finālā ar 4:1 pieveica Filadelfijas „76ers”. Par finālsērijas vērtīgāko spēlētāju tika atzīts Mazais karavīrs jeb Šakils O’Nīls. Par Latvijas jaunajiem basketbolistiem – Jāni Pīpiķi, Andreju Jansonu, Jāni Cekulu, Kristapu Janičenoku, Jāni Blūmu, Aigu Bautri – interesējas NCAA. Latvijas Sieviešu basketbola līga joprojām nevar atrast prezidentu, jo vairāki kandidāti (premjers Andris Bērziņš, deputāte Ingrīda Ūdre) pēdējā brīdī atteicās no iespējas ieņemt šo nepateicīgo amatu.

Citi sporta veidi. Par Latvijas vieglatlētikas 80. čempionāta notikšanu Rīgā vēstīja vien afišas uz... „Daugavas” stadiona... Ja kāds pēc tam gaidīja pilnas tribīnes... Krievijas sportiste Svetlana Feofanova uzstādījusi jaunu Eiropas rekordu kārtslēkšanā (4,57m) – pirms 10 gadiem pasaule vēl nepazina Jeļenu Isinbajevu... Toties labāko sezonu karjerā rezultātu ziņā aizvada Ēriks Rags, kurš „Ventspils Šķēpos” otro reizi sezonā labojis Latvijas rekordu šķēpa mešanā – 85,23 metri (6. vieta pasaules rangā, otrā – „Grand Prix” vērtējumā). Eiropas autokrosa čempionātā pēc diviem posmiem vadībā izvirzījies Latvijas autokrosists Aldis Zēbergs. Kristers Serģis un Artis Rasmanis pasaules čempionāta piektajā posmā Igaunijā neatstāja konkurentiem nekādas cerības, pārliecinoši uzvarot abos braucienos. Pasaules čempioni kopvērtējumā vēl vairāk atrāvušies no tuvākajiem sekotājiem. Jaunais kanoe airētājs Vladimirs Sičevskis pierādījis, ka uzvaras pašu mājās pār Jefimu Klementjevu nav bijušas nejaušas - Francijā notikušajā Pasaules kausa izcīņas posmā limbažnieks iekļuva sacīkšu finālā un izcīnīja sesto vietu 1000 metros, astoto vietu 500 metros, bet 200 metros uzvarēja (turklāt ar aizlienētu laivu!)! Svarcēlājs Viktors Ščerbatihs uzvarējis Maskavas sacensībās "Trīs spēkavīri". Soļotājs Aigars Fadejevs neizgāja uz starta "Grand Prix" sacīkstēs Īrijā, jo aviosabiedrība, kuras pakalpojumus viņš izmantoja, esot pazaudējusi viņa bagāžu.