Karalis ir kritis, par "Mr.Olympia" kļūst Šons Rodens
Šonakt noslēdzās 2018. gada "Olympia Weekend" sacensības, kur galvenajā pasākumā, vīru bodibildinga atklātajā svara kategorijā, par uzvarētāju kļuva Šons Rodens.
Lai arī profesionālais bodibildings mūsu dienās ir diezgan sadrumstalots, jo pat kādreiz šķietami nesatricināmā NPC un IFBB sadarbība ir beigusies, otrajiem sarīkojot savu profesionālo līgu, "Mr.Olympia" sacesnības vēl aizvien tiek uzskatītas par pašām prestižākajām visā profesionālajā bodibildingā un tās droši var saukt par profesionālā bodibildinga pasaules čempionātu.
Tam par iemeslu ir gan turnīra statuss, gan tā vēsture, jo savulaik par šī titula ieguvējiem bija kļuvuši tādi zināmi atlēti kā Larijs Skots, Arnolds Švarcenegers, Lī Heinijs, Ronijs Kolmens un citi, taču katrs no viņiem savu vārdu bodibildinga vēsturē ir ierakstījis zelta burtiem, kļūstot par sava laika bodibildinga ikonu.
Lai arī turnīrs notika kopš 1965. gada, līdz pat šim gadam par uzvarētājiem bija spējuši kļūt tikai trīspadsmit atlēti un pēdējos septiņus gadus "Olimpijā" vadīja Fils Hīts. Šogad gan notika tas par ko runāja jau daudzus gadus, proti, Hīts no troņa tika gāzts un viņa vietu ieņēma Jamaikas sportists Šons Rodens.
Jāpiebilst, ka 178 cm garajam un aptuveni 110 kg smagajam sportistam šogad palika 43 gadi un tādējādi viņš ir kļuvis par vienu no vecākajiem šo sacensību uzvarētājiem, dalot pirmo vietu ar 1982. gada čempionu Krisu Dikersonu.
Filam Hītam šoreiz bija jāsamierinās ar otro vietu, bet trešais palika Rulijs Vinklārs, kuram šis ir visu laiku labākais sasniegums šajā sacensībās. Jāsaka, ka visvairāk pārsteidza Mamdu Elsbiajs, kuru daudzi redzēja kā atlētu, kurš gāzīs Hītu, taču šogad "Lielais Ramijs" finišēja vien sestajā vietā, bet aiz viņa palika vecmeistars Deksters Džekosns, kurš pa ilgiem laikiem neiekļuva pirmajā sešiniekā.
No Eiropas atlētiem visaugstāk finišēja Nīderlandes pārstāvis Viljams Bonaks,kurš sasniedza ceturto labāko rezultātu.
Runājot par citām kategorijām, tad bodibildinga vieglajā svarā pie septītā titula tika Flekss Luiss. Klasiskajā bodibildingā uzvarēja Brendons Enslijs, bet "Men's Physique" labākais bija Brendans Hendersons.
Dāmu sacensībās par uzvarētāju figūras kategorijā kļuva Sidnija Gilona, fitnesa kategorijā uzvarēja Vitnija Džonsa, "Women's Physique" pirmo vietu ieguva Šaniga Granta, bet par bikini kategorijas uzvarētāju kārtējo reizi tika kronēta Andželika Tešera.
Izmantotie resursi:
IFBB Professional League
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet par vēderiem runājot - daudziem (vismaz PRO līmenī) tā ir sagatavošānās, ne globāla problēma, jo vienā startā viņam "tūlīt jādzemdē", bet citā viņš ir etalona X formā (ja nemaldos, arī Rodenam tā bija gadījies).
Jebkurā gadījumā, tiem, kam nepatīk OPEN klases BB (kas, manuprāt, vislielākajā mērā atbilst augsto sasniegumu sporta reālijām), tagad ir ne tikai fizīks, bet arī klasika, tāpēc katrs var izvēlēties savu.
[+] [-]
Ja par otro komentāra daļu - tad jau par jebkuru sporta veidu tā var teikt, jo, nu tā godīgi, OS/PČ/EČ 100 metru sprinta distancē sportisti arī skrien "pārāk ātri", tāllēcēji "pārāk tālu" lec, bet riteņbraucēji "pārāk ilgi" brauc utt. Tas viss, salīdzinot ar "cilvēku parasto".
Patiesībā augsto sasniegumu sportā nav "pārāk". Tie, kas ir "pārāk", tie ir čempioni. Cita lieta, ka skrienot vai lecot rezultāts nav tik vizuāli pamanāms kā BB.
[+] [-]
Nesaprotu shii pasaakuma prestizhu - tie atleeti straadaa, iespejams, vissmagaak no visiem sportistiem - rezhiims 24/7 - treninji, dieeta. Riskee ar veselibu zinaamaa meeraa - ja par daudz sashpricejas - letaalie gadijumi. Un tas viss par ko? Nauda? Tak tas uzvareetajs par ieguto naudu nevares nopirkt paartiku pilnam naakamajam gadam.
Par to milzigo darbu un ziedoshanos visaas jomaas chempionam vajadzeja sanjemt 25 miljonus. Bet 6 vieta kaadus 5 miljonus. Tad tas buutu kaut cik pielidzinaats iegulditajam darbam, veselibai un kaut cik godigi pret oranzhaas bumbas meetaatajiem.
Bet nu atkal, ja prize money buutu tik liels, noteikti pieaugtu letaalo gadijumu skaits peec steroiidu vai insuliina pardozeshanas. Cik garshs, tik plats.
Nesaprotu shito...
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Es nemaz nerunāšu par to, ka, teiksim, bagātākie NBA bbolisti saņem apmēram 40 reizes lielāku algu nekā planētas apmaksātākie regbisti.
Un?
Te jautājums ir nevis par kaut kādu ieguldītā un atpakaļ saņemtā paritāti. Tas vienkārši ir bizness un ne tikai no tā cik lielu naudu spēj ģenerēt katrs sports vai organizācija, bet arī cik daudz spēlētāji no šiem ieņēmumiem var dabūt sev. NBA naudas ir daudz, spēlētāju, kam maksāt algas – maz, bet viņu arodbiedrība gana labi strādāja, lai tiktu pie izdevīgiem spēles nosacījumiem.
Kaut kādu taisnību te meklēt ir bezjēdzīgi.
Ja par bodibildingu kopumā – tas vispār nestrādā pēc klasiskā principa, kad sportists saņem naudu par sportiskajiem panākumiem. Kaut ko jau saņem, jā, sezonas laikā ir 20 sacensības, kurās kko var nopelnīt, (O tie ir 400 tk, lielajā AC – 150 tk, ja nemaldos), taču te nauda nāk no citiem avotiem.
Reklāmas līgumi ar "kombikorma" firmām, ar žurnāliem, ar drēbju ražotājiem – ar to viņi gan nosedz izmaksas, kas ir par UB, gan kko vēl nopelna. Tāpat tie ir pasākumi, semināri utt. Beigu beigās, lielajos fitnesa expo, kur ir autogrāfu sesijas, viņi parakstus un fotogrāfijas taisa par maksu, kas nav maza, taču pie TOP atlētu teltīm rindas ir nenormāli garas.
Ja pats čempions ir gana apsveidīgs un nav tikai "I lift things up and put them down", tad viņš var pelnīt gana normālas naudas. Protams, tās nav salīdzināmas ar NBA algām, taču dzīvot var labi.
Savukārt Mr.O tituls viņiem vienkārši ļauj par visu iepriekš minēto prasīt lielāku naudu. No otras puses, arī bez titula un pat bez PRO kartes var gana labi darīt tieši to pašu.
Tas pats Hīts, ar visu to, ka bodibildingā ir mazākas naudas nekā basketbolā, nopirka ij lielu māju, ij vairākas sporta mašīnas utt. Kā saka – dzīvot ir par ko.
Taču kopumā runājot – katrs izvēlas darīt to, ko viņš grib un kas viņam sanāk vislabāk. Protams, ka bodibildings nav pats apmaksātākais sporta veids, arī veselību tas ietekmē gana pamatīgi un vispār – lai saprastu būsi tu PRO līmenī vai nē, vēl ir pamatīgi jāpačakarējas. Protams. No otras puses – ja tas izdodas, ja ģenētika un veselība to ļauj, tā noteikti nav sliktākā nodarbe ar ko pelnīt naudu.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Liidzigas sajuutas bija, kad Poroshenko - Ukrainas prezidents - neilgi pec nakshanas pie varas aizbrauca viziitee uz ASV, lai vaaktu naudu ciinjaa pret "ljaunajiem kaiminjiem krieviem". Nerunaasim tagad, kurshs tad ir iistais ljaunais, bet nu fakts taads, ka ASV tobriid vinjam iedeva kaut kaadus 15 miljonus. Visi labi saprot, kas ir 15 miljoni ASV un kad ir 15 miljoni 40 miljonu iedzivotaju valstij Ukrainai, kad karshs vienaa dienaa prasa droshi vien 50 miljonus. Bet toreiz gan Poroshenko gan "daasnie deveji" pozeeja masu medijiem ar taadaam sejaam, ka nu tik esam iedevushi un sanjemushi taaaaadu palidziibu...kaut realitaataa taa bija njirgaashanaas.
[+] [-]
[+] [-]
Tad, lūk, piemēram, Kanāda saviem OS čempioniem samaksā 15 tk. Labi, ja tie ir hokejisti, viņiem ok, bet, ja tie ir kkādi mazie sporti? Vācijai tie ir 22 tk, ASV - 37.5 tk.
Bilderi šajā ziņā pavisam neizskatās apdalīti.
Patiesībā, lai arī ir stāsts par to, ka profesionālajā sportā ir lielā nauda, patiesībā LIELĀ NAUDA nemaz tik daudzos sportos nemaz arī nav.
[+] [-]
Bildingā ir savi plusi, jo visi lielie čempioni pelnīt ar savu tēlu var ļoti ilgi, kamēr kkādus bbolistus aizmirsīs jau pēc dažiem gadiem kā viņi būs beiguši spēlēt.
+1 [+] [-]
Bet vienmēr ir tādi,kuri māk pelnīt un tādi,kuri ir vnk labi sportisti
[+] [-]
Tikai te ir vēl viena piebilde, lai būtu jēga tērēt šādu naudu, vispirms vajag "uzkačāties" līdz līmenim, kurā jau ir ko gatavot.
Un tagad jautājums - Latvijas reālijās tādus cilvēkus vispār var atrast?
Kopumā runājot, ir mums normāli atlēti, kas startē pa dažādām federācijām (uz sitienu varu pateikt, ka mūsu sportisti startē vismaz 3 dažādās federācijās, varbūt vairāk), šo to Baltijā dabū, Eiropā arī nekrīt kaunā. Taču neviena pasaules līmeņa atlēta noteikti nav un nez vai pārskatāmā nākotnē tāds uzradīsies.
Tagad gan ir daudz "vieglo" kategoriju, varbūt tur, taču arī maz ticams. Nav pie mums tādu apstākļu, lai pat talantīgi un apdāvināti sportisti varētu realizēt sevi tikai lielajā sportā.
[+] [-]
[+] [-]