Skaitļi: Kas apmeklē Latvijas čempionāta spēles?
Jau šovakar tiks aizvadīta Latvijas čempionāta pirmā finālsērijas spēle, kas turnīram ierasti piesaista ievērojami plašāku skatītāju uzmanību. Ar cik lielu līdzjutēju atbalstu komandas varēja lepoties regulārā čempionāta gaitā un vai šis skaitlis gadu no gada aug? Par to plašāk šajā rakstā.
Kopumā rezultāti iezīmē pietiekami skaudru ainu, par kuru noteikti pārliecinājies teju katrs, kurš pēdējo gadu laikā kaut reizi apmeklējis Latvijas čempionāta spēles - to apmeklētība ir zema. Aizvadītajā regulārajā čempionātā vidēji katru spēli klātienē vērojis .. 221 cilvēks.
Salīdzinājumam - uz pagājušās sezonas izšķirošajām finālsērijas spēlēm gan Ogrē, gan Liepājā sanāca ap 1000 līdzjutēju. Vēl tālāks salīdzinājums - par spīti rekordzemai līdzjutēju interesei un neapskaužamiem rezultātiem, vidējo Rīgas "Dinamo" spēli šosezon klātienē apmeklējuši 4457 cilvēki.
Pirmā vieta tabulā. Vai ar to ir gana, lai pulcētu skatītājus?
Aizvadītajā sezonā par augstāko spēļu apmeklētību jau trešo sezonu pēc kārtas parūpējusies "HK Liepāja". Lai gan komandas sniegums bijis mazāk pārliecinošs kā pirms gada un izcīnīta vien ceturtā vieta, uz katru mājas spēli Liepājā vidēji atnācis 431 skatītājs. Šeit gan jāņem vērā arī nu jau ikgadējā Ziemassvētku akcija "Lāči Lido". Spēli apmeklēja 2016 cilvēki (šī spēles protokola ieraksta precizitāti apstiprinot izsniegto loterijas biļešu skaits), līdz ar ko pie salīdzinoši nelielā spēļu skaita čempionātā tas būtiski ietekmē arī vidējos rādītājus. Pārējās liepājnieku spēles vidēji apmeklēja 317 cilvēki. Tas komandai gan joprojām saglabātu pirmo vietu apmeklējuma ziņā.
Liepājniekiem ar 277 skatītājiem spēlē seko "HK Kurbads" un turpat blakus atrodas arī "HK Zemgale/LLU" - 256 skatītāji spēlē. Būtībā šīs arī ir vienīgās trīs komandas, kas sezonas gaitā dažādiem veidiem cenšas piesaistīt līdzjutēju uzmanību. Tieši šīs trīs komandas arī ir vienīgas, kuras par spēļu apmeklēšanu prasa ieejas samaksu - biļešu cena šosezon visās trīs pilsētās bija 2 eiro.
Ierasti pieticīgi ir regulārā čempionāta uzvarētājas "HK Mogo" rādītāji - tās spēli vidēji apmeklējuši 180 skatītāji. Lai gan šosezon komanda ir bijusi nedaudz aktīvāka un redzamāka arī ārpus hokeja laukuma (galvenokārt sociālo tīklu vidē), tai iespējams traucē komandas atrašanās Rīgā, kas nozīmē, ka "HK Mogo" no vadošā četrinieka komandām ir vienīgā bez savas lokālpatriotu atbalstītāju bāzes un tai nākas konkurēt ar plašāku izklaižu un sporta notikumu klāstu. Līdzīgu ainu vēl pirms pāris gadiem varējām vērot arī, piemēram, KHL, trim Maskavas komandām, par spīti CSKA un "Dinamo" augstvērtīgajiem rezultātiem, atrodoties tālu no apmeklētāko komandu galvgaļa.
Vadošā četrinieka spēles. Vai konkurē ar futbolu un basketbolu?
Ja atmetam tabulas lejasgalu, uz kuru spēlēm arī nākuši vismazāk skatītāji, aina būtiski nemainās. Vadošo četru komandu spēles vidēji apmeklēja 286 cilvēki. Lai gan tas ir par 30% lielāks rādītājs, lielu optimismu tas tomēr nevieš. Varbūt kāds pārmestu, kādēļ gan liepājniekam otrdienas vakarā doties vērot spēli pret "Pārdaugavu", kas sezonas gaitā ielaidusi gandrīz 11 vārtus spēlē? Un tā, protams, ir Latvijas čempionāta realitāte. Līdz ar ko apkopoju arī spēļu vidējo apmeklētību vadošo četru komandu savstarpējās spēlēs.
Vadošo četru komandu savstarpējās spēles vidēji apmeklējis 361 skatītājs. Tas ir jau gandrīz divas reizes lielāks rādītājs nekā līgas vidējais. Vadošās četras komandas spēj skatītājam piedāvāt produktu, kas apmeklētības ziņā konkurē gan ar Latvijas Basketbola līgu, gan Latvijas futbola Virslīgu. Nedrīkst gan aizmirst, ka arī basketbolā un futbolā ir komandas, kuru spēles vidēji apmeklē krietni vairāk par 361 skatītāju.
* – Tā kā aplūkojot vien Top 4 savstarpējās spēles, datu izlase kļūst ievērojami mazāka, precīzākas ainas iegūšanai konkrētajā grafikā attēloti dati bez "Lāči Lido" spēles.
Aplūkojot datus par to, kā mainās vidējā spēļu apmeklētība, savā starpā tiekoties Top 4 komandām, skaidri redzams, ka vairākos gadījumos tas apmeklējumu ietekmē nebūtiski. Gan Ogrē, gan Jelgavā līdzjutēji biežāk būs gatavi nākt arī uz spēlēm pret līgas pastarītēm. Būtiska atšķirība vērojama vien Liepājā, kur uz cīņām pret turnīra favorītiem atnākuši par 30% vairāk skatītāju. Pastiprinātu liepājnieku interesi tieši par saistošākajām čempionāta spēlēm portālam apliecināja arī komandas pārstāve Simona Laiveniece.
Vai apmeklētāju skaits aug?
No sezonas uz sezonu Latvijas čempionāta apmeklētāju skaits aug. Šeit gan uzreiz jāuzsver, ka pēdējās divās sezonās šī izaugsme bijusi jau ievērojami lēnāka. Pēdējo divu sezonu gaitā apmeklējums audzis vien par astoņiem procentiem, no 196 skatītājiem palielinoties līdz 211. Čempionāts turpina augt, taču skatītāju skaits īsti netiek līdzi. Vismaz pagaidām.
Ar būtisku izrāvienu čempionāts varēja lepoties 2014. gadā, kad līgai pievienojās gan "HK Liepāja", gan "HK Mogo". Jau kopš komandas izveides "HK Liepāja" bijusi jaudīgākā komanda vietējo skatītāju piesaistē. 2014.–15. gada sezonā vien skatītāju skaits pieauga par 51 procentu. Par vienīgo īsto zaudējumu pēdējos gados varam uzskatīt Daugavpils spēlēšanu 1. līgā, kas, par spīti tās ne pārlieku augstajiem rezultātiem Latvijas čempionātā, savulaik spēja piesaistīt uz pārējo komandu fona atzīstamu fanu uzmanību.
Šosezon visas vadošās Latvijas čempionāta komandas spējušas piesaistīt lielāku skatītāju uzmanību to mājas spēlēm. Ar lielāko skatītāju skaita pieaugumu var lepoties "HK Mogo", kuras spēles šosezon apmeklēja par 36 procentiem vairāk cilvēku. Šeit būtiskāko lomu nenoliedzami spēlējusi komandas pārcelšanās uz Mogo ledus halli. Būsim atklāti, Inbox.lv ledus halle, kurā iepriekšējās divas sezonas aizvadīja kreditori, ir vidējam rīdziniekam visgrūtāk sasniedzamais un attālākais sporta objekts.
Līdz ar pieredzējušā Haralda Vasiļjeva piesaisti un apskaužamu cīņassparu katrā spēlē par 20 procentiem pieaudzis arī "HK Zemgales" mājas spēļu apmeklētāju skaits. Liepājniekiem un ogrēniešiem izaugsme bijusi piezemētāka - attiecīgi 10 un astoņi procenti.
Zīmīgi, ka "HK Liepājai" apmeklētāju ziņā veiksmīgākā bija tās pirmā sezona. Lielajam hokejam pēc īsa pārtraukuma ("Metalurga" kraha) atgriežoties pilsētā, 2014. gada rudenspusē katru tās mājas spēli apmeklēja vairāk nekā 600 cilvēku. Un nebija svarīgi, vai komanda spēlē pret "Kurbadu" vai Jūrmalas HASC. Otrā sezona komandai jau bija pieticīgāka, taču šogad, pateicoties izcīnītajam čempiones titulam un dalībai Kontinentālajā kausā, komandas aktīvo līdzjutēju pulks ir skaitliski pieaudzis.
Latvijas čempionāts savu augstāko punktu sasniedza 2006.–07. un 2007.–08. gada sezonās, kad ar Samsung Premjerlīgas vārdu vidējā spēļu apmeklētība bija divas reizes augstāka nekā tagad - 2007.–08. gadā vidējo spēli apmeklēja 431 cilvēks. Interesanti, ka "HK Liepājas Metalurga" spēles tolaik apmeklēja 538 skatītāji, kas ir vien nedaudz vairāk kā pašreizējie "HK Liepājas" rādītāji. "ASK/Ogres" spēles turpretī vidēji apmeklēja 499 skatītāji - skatītāju skaits Vidzemes ledus hallē bija teju divreiz lielāks nekā "Kurbadam" šosezon.
Bieži komentāros un sarunās varam dzirdēt visnotaļ nievājošus izteikumus par citu, eksotiskāku hokeja valstu čempionātiem, kuros nereti kā leģionāri dodas spēlēt arī Latvijas čempionāta hokejisti. Taču, ja aplūkojam apmeklētības rādītājus, mums paveras cita aina. Nīderlandē, Polijā, arī jaunizveidotajā Alpu hokeja līgā (kur apvienojušās Itālijas labākās un Austrijas otrā ešelona komandas) spēļu apmeklētība vairāk nekā divas reizes apsteidz Latvijas čempionātu. Un šie ir tikai tuvākie salīdzinājumi.
Apmeklētība augstāka ir arī Spānijā, Francijā (tostarp tās trešajā spēcīgākajā līgā), Rumānijā. Pagāja kāds laiks, līdz izdevās atrast datus par čempionātu, kur spēļu apmeklētība būtu vēl zemāka nekā Latvijā. 2012.–13. gada sezonā vidējo Beļģijas čempionāta spēli apmeklēja 119 skatītāji. Kopš 2015. gada vairs nav informācijas, ka šāds turnīrs maz tiktu rīkots, jo labākās Beļģijas komandas tagad spēlē Beneluksa līgā.
Šie skaitļi, protams, vien netieši demonstrē čempionātu kvalitāti. Ar uguni varētu meklēt kādu, kas apgalvotu, ka Spānijā vai Nīderlandē tiek spēlēts augstāka līmeņa hokejs nekā Latvijas čempionātā. Šie skaitļi parāda ko citu - cik vērts mums pašiem ir Latvijas čempionāts, cik ieinteresētas skatītāju piesaistē ir Latvijas čempionāta komandas, cik aktīvi notiek darbs ar līdzjutēju un sponsoriem.
Ja 2015. gada Latvijas čempione "HK Mogo" sezonas sākumā pārceļas uz halli, kurā ir 600 sēdvietas, ja ambiciozā "HK Kurbads" pašlaik aktīvi būvē halli ar 560 sēdvietām, rodas tikai viens jautājums – ar cik piesardzīgu skatu nākotnē raugās komandu vadības?
Starp citu, tieši mazo haļļu jautājumu īpaši izceļ arī hokeja federācijas preses sekretārs Māris Gorbunovs. Viņš atzīst, ka ir ļoti grūti pārdot produktu, kur spēles video tiešraidē ir viena centrālā kamera, kas ir vērsta uz pliku metāla sienu. Ja pēc gada finālsērijā vēlreiz savā starpā tiksies abas šīs komandas, neviena no spēlēm nespēs uzņemt vairāk kā 1000 skatītāju.
Ko lietas labā dara pašas komandas?
Skaudro realitāti ļoti tieši iezīmē arī "HK Liepāja" preses sekretāre Simona Laiveniece - lai gan "HK Liepājas" spēles ir apmeklētākās līgā, viņa atklāti atzīst, ka komanda apzināti neveic nekādas aktivitātes, kas būtu saistītas ar skatītāju skaita palielināšanu, komandas mārketingā finansiāli ieguldījumi netiekot veikti vispār.
Bet kādēļ gan tādi būtu jāveic? Ja komandas pastāvēšanu lielā mērā nodrošina pašvaldības un tās iestāžu finansējums, nevis privātie sponsori, ja apmeklētāju skaits neietekmē komandas vadības atalgojumu vai prēmiju apmēru, tad tam nozīme tik tiešām ir maza.
Acīmredzot arī ienākumi no biļešu pārdošanas nav pietiekama motivācija (HK Liepājas gadījumā – šosezon tie varētu tuvoties 15 000 eiro, kas veido ap 10% komandas budžeta), lai komandas vadība nesaredzētu, ka to ievērojams pieaugums ļautu komandai attīstīties straujāk. Tā teikt, aritmētika ir elementāra - ja mērķi kļūs augstāki, pašvaldībai vienkārši nāksies maciņu pavērt plašāk.
Jebkuras sporta līgas izaugsmi iezīmē loģiska ķēde - pieaugot apmeklētāju skaitam, komandai kļūst vieglāk piesaistīt nozīmīgākus sponsoru līdzekļus. Tas savukārt komandām ļauj piesaistīt labākus spēlētājus, nodrošināt labākus treniņu apstākļus un haļļu infrastruktūru, kas jau atkal padara produktu interesantāku skatītājam.
Arī Māris Gorbunovs iezīmē līdzīgu ķēdi, kā trīs nozīmīgākos šķēršļus augstākai apmeklētāju interesei par čempionātu nosaucot infrastruktūru un pieejamību, hokeja līmeni, kā arī lokālpatriotismu. Ja vairums Latvijas čempionāta komandu par apmeklētāju skaitu galvu nelauza, ķēde pārtrūkst un par būtisku un ticamu čempionāta tālāku izaugsmi varam aizmirst.
Tanī pašā laikā, liepājnieku atklāsme, ka tā ar skatītāju nestrādā, protams, ir savdabīga. Komanda aktīvi strādā sociālo tīklu vidē, tādā veidā uzturot saikni pat ar to līdzjutēju, kurš pēdējā laikā nevienu spēli klātienē nav redzējis. Kam tad, ja ne skatītāju piesaistei, šīs aktivitātes tiek veiktas?
"HK Kurbads" uzbrucējs un vienlaikus preses pārstāvis Jānis Straupe norāda, ka komanda mārketingā ar minimāliem līdzekļiem cenšas sasniegt maksimālu rezultātu. Papildus sociālo tīklu komunikācijai komanda ar tās sponsoru iesaisti aktīvi rīko dažādus konkursus, sadarbojas ar vietējiem medijiem informācijas apraidē, tāpat arī izvieto pilsētās reklāmas plakātus. "HK Kurbads" ir komanda, kas visaktīvāk strādā pie privāto sponsoru piesaistes.
Lokālā patriotisma jautājumu izceļ arī Straupe, kurš uzsver, ka visiem kopā jādomā, kādēļ tas Ogrē līdz šim nav veidojies. Pēc komandas novērojumiem "HK Kurbads" apmeklētāji visbiežāk spēles brauc vērot no Rīgas. Tas ļaujot būt pārliecinātiem, ka "HK Kurbads" fanu kodols turpinās atbalstīt komandu arī pēc pārcelšanās uz jauno Rumbulas halli. Jaunajā "Kurbads" mājvietā komanda plāno veidot plašāku sadarbību ar vietējām skolām, plašāk izvērst arī vides reklāmas un konkursus, cerot, ka spēles biežāk apmeklēs ģimenes kopā ar bērniem.
Diemžēl, sociālo tīklu komunikācija pašlaik ir Latvijas čempionātu komandu labās prakses paraugs, lai gan tam vajadzētu būt vien iztikas minimumam. Sociālie tīkli ir vieta, kur pietiekami bieži vienlaikus sākas un beidzas Latvijas čempionāta komandu ārpus laukuma aktivitātes.
Ko varam gaidīt nākotnē?
Jau kopš 2008. gada līgai nav ģenerālsponsora. Šajā ziņā hokeja federācija ar tās jauno vadību centīsies panākt izmaiņas. Gorbunovs norāda, ka šajā jautājumā šobrīd pat esot zināmi plāni. Ģenerālsponsora piesaiste ļautu jau krietni jaudīgāk veidot līgas atpazīstamību un popularitāti un aktīvāk procesā iesaistīt arī čempionāta komandas - galu galā, privātam sponsoram atdeve no veiktajām investīcijām būtu krietni svarīgāka.
Par būtisku ieguvumu federācija uzskata arī Latvijas kausa izcīņas atjaunošanu. Tās finālspēle Arēnā Rīga šogad pulcēja 3000 skatītāju, kas nenoliedzami ir ievērojams rādītājs. Sanākušie skatītāji ļoti skaidri demonstrē vietējā hokeja potenciālu apstākļos, kad tas tiek mērķtiecīgi izmantots.
Latvijas čempionāts turpina augt. Ar katru sezonu turpina uzlaboties līgas atpazīstamība, arvien retākas ir spēles, kuru rezultāts ir skaidri zināms jau pirms to sākuma, intriga pieaug arī medaļu sadalē. Tas sniedz lielisku iespēju piesaistīt līgai plašāku līdzjutēju loku un turpināt mērķtiecīgi attīstīties. Patiesi jācer, ka šis potenciāls netiks izsēts vējā.
+4 [+] [-]
+6 [+] [-]
+3 [+] [-]
Un par soc.tīkliem - tos vispār nav vērts pieminēt. Domāju - katram no mums ir profils facebook, twitter vai kur citur, un tikai tik cik 1-2x nedēļā ielikt kādu rakstu mēs katrs protam. Skaudri ar to mārketingu virslīgā. Cerams caur līgas popularizēšanu kaut ko izdosies izvedot.
Ir taču tik daudz piemēru pasaulē kā popularizēt->pavilkt līdzjutējus sekot līdzi komandai. Konkursi komandas iekšienē (resp.-kā buffalo notiek skill-challange), spēlētāju piesaiste soc-aktivitātēm (nu tak tā pati liepāja var uzspēlēt futbolu pret fk liepāja!, un pamēģināt to pašu otrādi!, safilmē - un aiziet-līdzjutējam ir par ko ierēkt, un pašiem spēlētājiem mikroklimats uzlabojas).. tā var turpināt ilgi un dikti.
+7 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
WC experience: 36 GP
OG experience: 10 GP
Allsvenskan experience: 11 GP
KHL experience: 57 GP
AHL experience: 158 GP
Kurbads:
WC experience: 108 GP
OG experience: 10 GP
Allsvenskan experience: 4 GP
Liiga experience: 97 GP
KHL experience: 152 GP
Czech experience: 101 GP
AHL experience: 64 GP
Par cīņas spara trūkumu arī nevarētu sūdzēties. Šī gada čempis pat bija tīri ok. Daudz skatāmas un neprognozējamas spēles.
[+] [-]
+1 [+] [-]
WC experience: 25 GP
OG experience: 3 GP
Allsvenskan experience: 103 GP
KHL experience: 9 GP
Czech experience: 64 GP
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
18.03 Heerenveen Flyers - HIJS Hokij Den Haag 4:3/OT 2400 skatītāju
19.03 HIJS Hokij Den Haag - Heerenveen Flyers 5:3 2787 skatītāju
22.03 Heerenveen Flyers - HIJS Hokij Den Haag 4:3 (2:1, 1:0, 1:2) 1970 skatītāju
vai arī vācu Oberlīgas (pēc spēka 3. līga Vācijā): GER - OL - Oberliga - attendance | Pointstreak... ...
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
Mūsu gadījumā tiešām tā vairāk varētu būt lokālpatriotisma problēma, pie kā komandas pašas arī nestrādā.. Ir sajūta, ka komanda vienkārši atrodas noteiktajā pilsētā, necīnoties nemaz par pilsētas vārdu un godu..
Kurbads pārcelsies uz Ķengaragu un tribīnes būs vēl tukšākas. Mogo, iegādājoties lspa halli ir auzās, jo halle ir super nedraudzīga skatītājiem, kur nu vēl finālsērijā
+4 [+] [-]
Spēles kvalitāte ietekmē skatītāju daudzumu bet ne jau tikai no spēles kvalitātes tas ir atkarīgs. Daudzās valstīs līgās ar zemāku līmeni ir augstāka apmeklētība.
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
-2 [+] [-]
Kas attiecas uz pašu čempionātu. Šogad tas likās interesantāks, reizēm pasekoju līdzi rezultātiem. Kā neitrālam sporta līdzjutējam interesantāk tomēr šķiet apmeklēt LBL spēles.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]