Immers: "Basketbols krusto ceļus - uz Limbažiem atveda sapazīšanās ar Ošiņu"

Nacionālās līgas izslēgšanas spēļu turnīrā "Limbažu" un "Saldus" savstarpējās cīņas kļuvušas jau par zināmu klasiku. Pirmo reizi komandas izslēgšanas spēlēs sadūrās 2019. gadā, kad pārāki bija kurzemnieki. Tagad abas komandas tiekas jau trešo gadu pēc kārtas. Visās četrās limbažnieku un saldenieku cīņās laukumā ir devies šobrīd 30 gadus vecais uzbrucējs Inguss Immers. No Kurzemes nākušais basketbolists limbažnieku rindās jau kļuvis par neatņemamu vienības sastāvdaļu. Šajā sezonā Immera statistikas rādītāji sasnieguši caurmērā 14,8 punktus un 4,9 izcīnītas atlēkušās bumbas zem groziem. Limbažnieku krāsas pārstāvošais basketbolists sarunā ar Sportacentrs.com iezīmēja sērijas principialitāti un pastāstīja par pašas OC "Limbaži" komandas aprišu veidošanos.

Trīs gadus pēc kārtas limbažnieki jau pirmajā play-off kārtā ir savesti kopā ar "Saldus" komandu. Nav jau šie pretinieki apnikuši, vai arī tieši interesanti, ka veidojas šāds principiāls duelis?
Es teiktu, ka tas ir tāds 50/50. Kā jau minēji, gan no vienas puses ir apnicis, gan arī veidojas tāds kā derbijs. Mēs jau ģērbtuvēs arī sezonas sākumā pasmīnējām, ka spēlējam kā gribas, bet beigās tāpat pirmajā kārtā būs "Saldus". Tās ir zināmas priekšrocības abām komandām, jo zinām uz ko gatavoties. Jau ceturto reizi tiekamies play-off spēlēs. Sekmes ir bijušas mainīgas, un arī šajā sērijā, kā redzat, viss ir aizgājis līdz trešajai spēlei.

Ieskicē, kādas bija šīs divas līdzšinējās spēles. Kas bija uzvaras atslēga, lai sāktu sēriju ar panākumu Saldū?
Droši vien būšu banāls, bet tā bija komandas spēle. Lielu vezumu pavilka Kristaps Kalniņš, kurš pieslēdzās no soliņa un ļoti svarīgā brīdī iemeta trīspunktu metienus. Tāpat trāpīja soda metienus, kad tas ļoti bija vajadzīgs. Es teiktu, ka šodien paši sev vairāk patraucējām uzvarēt nekā pretinieks piespieda. Bija nevajadzīgas kļūdas. Tāpat kapteiņa izkrišana jau otrajā vai trešajā uzbrukumā. Tas arī mentāli nosēdās, lai gan ne tik traki, lai tā uzvara neatnāktu. Spēles beigās labi nostrādājām aizsardzībā, bet "Saldus" ieliek traku trīs punktu metienu. Šajā sērijā tā ir viena vai divas aizsardzības, viens vai divi uzbrukumi, kas to spēli var pilnībā izmainīt. Tas ir tas, kas dod odziņu šajā sērijā.

Venta Veinberga satraumētā potīte. Kad tādā veidā izkrīt komandas līderis, bieži vien komandas salūzt. Taču tie džeki, kas nāca laukumā, bija gatavi, un tā spēles kvalitāte tik ļoti necieta. Principā visu spēli bijāt cīņā līdz pretiniekiem beigās sakrita metieni.
Tieši tā. Mēģinājām uz to nekoncentrēties. Protams, Vents mums ir svarīgs. Viņš ir komandas līderis. Viņa trīs punktu metiens noteikti bija tas, kas mums kādā brīdī pietrūka. Kā jau teicu, džeki ir noskaņojušies un ar pozitīvām domām nāk spēlē no soliņa, cenšoties palīdzēt kā nu var.

Nezinu, kā bija ar apmeklējumu iepriekšējo sezonu play-off mačos, bet nu šodien tribīnēs varēja redzēt, ka esat nopelnījuši Limbažu līdzjutēju cieņu, mīlestību un pilnas tribīnes.
Mums tas ir jādara. Ja skatītāji ir nākuši arī regulārajā sezonā desmit mājas spēles, mums ir jādara viss labākais priekš viņiem. Cepuri nost! Play-off'os zāle vienmēr ir bijusi pilnāka kā regulārajā sezonā. Paldies skatītājiem, kuri atbrauca uz Saldu un arī taisās braukt uz Saldu pirmdien! Mēs neesam viņiem vienaldzīgi, un arī viņi nav mums vienaldzīgi.

Cik nu man izdevās sameklēt, tāds limbažnieku pieraksts komandā nav tik liels. Vents, Pēteris Penka, varbūt vēl kāds, kuram tā loma nav tik liela. Pastāsti, kā notiek komandas savākšanās. Kurš tur kuru pierunā spēlēt?
Basketbols neapstājas tikai pilsētas robežas. Es pats esmu no Kurzemes - no Kuldīgas. Spēlēju jau astoto sezonu "Limbažos". Tas viss ir pavisam vienkārši. Basketbols krusto ceļus. Manā gadījumā uzspēlēju universitātē, kur sapazinos ar Armandu Ošiņu. Viņš ir limbažnieks. Tas ir tas, kā nonācu šeit. Trenerim ir ļoti daudz paziņas un kontakti basketbola lokā. Tā veidojas tāda kā komūna. Jā, tas limbažnieku īpatsvars nav tik liels, bet viņi tomēr ir. Es domāju, ka pilsētai tas ir vajadzīgs, tostarp jaunajiem puikām, kas te pārtraukumos skrien pa laukumu. Pamatā viss notiek Rīgā. Tiek kāds spēlētājs uzaicināts, viņš vēlāk pasauc vēl kādu savu draugu, tā tas viss veidojās.

Inguss Immers 2022. gada pavasarī sērijā pret jēkabpiliešiem. Foto: OC "Limbaži"

Var redzēt, ka ir šī Rīgas grupiņa. Tagad arī rēzekniešu frakcija veidojas, tad laiku pa laikam pa kādam Valmieras spēlētājam piebrauc. Vai jums arī ir kopīga trenēšanās, vai arī tikai sabraucat uz spēlēm?
Mēs trenējamies Rīgā reizi vai divas nedēļā. Amatieru līgās ir komandas, kuras vada mūsu treneris. Tur spēlē aptuveni 50% no "Limbažu" LBL 2. divīzijas komandas spēlētājiem. Tā kā tās amatieru līgas spēles arī ir kā sava veida treniņš. Lielākoties trenējamies Rīgā. Taču pirms play-off'a arī Limbažos brīvdienās tika uztaisīta tāda kā treniņnometne. Visi vairāk vai mazāk sabrauca. Principā visu darām Rīgā un mājas spēles dodamies aizvadīt Limbažu zālē.

Pietiekami ilgi jau esi šajā LBL 2. divīzijas līmenī. Cik interesants priekš tevis kā spēlētāja ir šobrīd nostabilizētais līgas formāts. Šī dalīšanās divās konferencēs un pēc tam sekojošais izslēgšanas spēļu zars. Vai pats spēles līmenis ir pietiekami interesants un vai nav par daudz spēļu ar jauniešu komandām, kas ne vienmēr mēdz izvērsties īpaši interesantas?
Es neteiktu, ka ar jauniešu komandām nav interesanti. Viņi trenējas gandrīz katru dienu, un viņiem tas azarts un fiziskā sagatavotība tomēr ir lielāka. Tādus mačus varam tikai uz meistarību vinnēt. Tas ir pierādījies, ka jaunieši var arī uzvarēt. Tā pati sērija "Jelgava" pret "Valmieru". Tur jaunieši jau gandrīz otrajā spēlē izsita "Jelgavu". Es domāju, ka reģionālais princips ir okey. Mūsu komanda nav vienīgā, kurai visa komanda bāzējas Rīgā. Teorētiski būtu vienalga, uz kuru pusi no Rīgas izbrauc. Ja skatāmies no vietējiem spēlētājiem, kā tagad Reģionālajā līgā, kad no viena Latvijas gala jābrauc uz otru - tas ir smagi. It īpaši mums amatieriem, kuriem ir darbs, ģimenes un tā tālāk. Šis formāts ir labs. Protams, katru gadu pamainās studentu komandas, kuras pēc tā kā ir nofinišējušas iemet Austrumos vai Rietumos. Ļoti lielas izmaiņas nav, ja nepienāk kāda komanda no citas līgas klāt. Ir katrā grupā pa spēcīgajiem pretiniekiem, kuriem biežāk sanāk zaudēt. Tad ir tā doma, ka nākamajā gadā centīsiemies viņus pieveikt. Tā kā ir tas azarts un izaicinājums tam visam apakšā ir.

Inguss Immers cīņā pret principiālajiem pretiniekiem "Līvāniem". Foto: LBS

Kā jau teici, priekš komandas, kas lielākoties bāzēta Rīgā, vai ir "Limbažiem" kāds pretinieks šajā līgā, ko uzskatāt par savu principiālo pretinieku, kuram allaž vairāk jāsaņemas?
Ja tas ir play-offs, tad tas ir "Saldus" jebkurā gadījumā. [smejas] Par regulāro sezonu mums jau sākumā izkristalizējas komandas, kas ir tajā topā - tā ir "Gulbene" un RSU. Tādi principiālākie pretinieki laikam jau ir "Līvāni", kas mūsu pusē pabeidza vienu vietu virs mums. Šogad tā bija arī "Sigulda", kas finišēja vietu zemāk. Tie būtu divi dueļi, kurus mums būtu principiālāk uzvarēt nekā "Gulbeni" vai RSU.

Lasi vēl...

# Pļavnieks: "Visi džeki "Jelgavas" komandā man ir čomi, vienkārši baudu"
# Savčenko: "Mēs, vecie, vēl ļoti gribam spēlēt, negriežam ceļu jaunajiem"
# Ginters: "Basketbols ir foršs bonuss izglītībai, spēlēt LBL galīgi nav pašmērķis"
# Šulcs: "Bukos spēlē smuki džeki, meitenēm patīk nākt skatīties"
# Ramanis: "Pēc četru gadu izlaišanas Sigulda atgrieza basketbola mīlestību"