Šulcs: "Bukos spēlē smuki džeki, meitenēm patīk nākt skatīties"
Pirmdien tika aizvadīta Latvijas basketbola "Užavas" kausa trešās kārtas pirmā spēle, kurā "Gulbenes Buki" sacentās ar valsts vicečempioniem "Ventspils" basketbolistiem. Pēc spēles, kurā gulbenieši piekāpās ar 69:89, Sportacentrs.com aicināja aprunāties šobrīd nozīmīgāko lomu buku rindās spēlējošo Gulbenes basketbola jauno audzēkni Rolandu Šulcu, kuram tuvākajos gados priekšā izšķiršanās par karjeras nākamo soli.
17 gadus vecais Rolands Šulcs pret ventspilniekiem guva sešus punktus un laukumā pavadīja otro lielāko spēles laiku. Tā kā septiņu tūkstošu iedzīvotāju lielajā Gulbenē nav augstskolas, tad ierasti pēc vidusskolas absolvēšanas, talantīgākie buciņi savas karjeras dodas attīstīt valsts lielākajās pilsētās.
Pirmo reizi karjerā tik nopietns pārbaudījums - BK "Ventspils". Kādas ir tās atšķirības laukumā, ko piedāvā nomināli valsts otrais spēcīgākais klubs, un to kas ikdienā tiek likts pretī Nacionālās līgas turnīrā?
Ir daudz lielāka fizikalitāte. Pretī ir džeki ar pieredzi. Man vēl tādas pieredzes nav. Var redzēt, ka viņi basketbolu ir spēlējuši daudz ilgāk nekā es. Bija patīkami uzspēlēt pret tādu pretinieku.
Atmosfēras ziņā, kā spēle pret ventspilniekiem atšķīrās no ierindas spēles Gulbenē? Tribīnes bija pilnas un liela daļa līdzjutēju spēli pavadīja arī stāvot kājās. Kā no savām spēlētāja pozīcijām juties?
Sākumā bija tāds mazs mandriks. Bija daudz foršāk spēlēt nekā parastā spēlē. Būtu liels prieks spēlēt tādā atmosfērā katrā spēlē, tomēr es arī saprotu fanus. Pirmo reizi tāda līmeņa komanda ir Gulbenē... Nu ne pirmo reizi, bet nu bieži tā nav.
Spēles sākumā nonācāt mīnusos, no kuriem tā arī ārā izlīst nesanāca. Kas bija tās atslēgas lietas, kuras šodien līdz galam neizdevās un kas ir tas, par ko komandu tomēr var paslavēt?
Sākumā katrs pats gribēja spēlēt ar bumbu. Kaut ko katrs gribējām pierādīt. Pirmās ceturtdaļas beigās jau sākām spēlēt kopā kā komanda, kā to vajadzēja darīt visu spēli. Ir savi plusi, un ir arī mīnusi. Vairāk jau ir to mīnusu, jo galu galā zaudējām. Būs kur pielikt.
Ja domājam par atbildes spēli Ventspilī, kam būsiet vairāk gatavi?
Zinām, kā viņi spēlē. Tas ir fizikāls basketbols. Skatīsimies spēles atkārtojumu un analizēsim, ko mūsu spēlē varam pamainīt.
Gulbenē līdzjutēju tribīnēs ir zināma specifika. Meitenes tribīnēs sit bungas. Meitenes bļauj saukļus. Kā tas atšķirās no citviet Latvijas basketbolā piedzīvotā? Kā ir spēlēt, zinot, ka daudz daiļā dzimuma pārstāves nāk vērot, kā jūs spēlējat bumbu?
Tas ir ļoti forši. Vienkārši šeit Gulbenē ir manāmi smukāki džeki... [smejas] Tā arī ir. Smuki džeki, meitenēm patīk nākt skatīties.
Neesi pirmais basketbolists ģimenē. Bračka jau labu brīdi spēlē Latvijas basketbola augstākajā līmenī. Pastāsti, kāds bija tavs ceļa sākums basketbolā. Pirms spēles iesildīšanās laikā redzēju, ka taisi arī pa kādam trikam, kuri vairāk piestāv futbolistiem.
Sākumā mans bračka gāja futbolā. Viņš tur gāja mazu laiciņu, bet es futbolu nospēlēju kādus trīs gadus. Redzēju, ka bračkam ļoti labi padodas basketbols, un man to patika skatīties. Sapratu, ka man arī jāiet. Pamēģināju un iemīlējos basketbolā. Abi ar brāli gājām trenējāmies. Tad viņš aizgāja no Gulbenes, un es arī cenšos tikt ārā no Gulbenes.
Cik liels paraugs tas ir, ka brālis ir priekšā? Raugoties, kas nu vecākajam sanāk vai reizēm nesanāk, kā ir skatīties, kā brālis priekšā sit savu ceļu groza bumbā?
Tas ir konkurents. Vienmēr gribās apsteigt viņu. Cenšos pierādīt, ka varu būt par viņu labāks. To mēs tikai pēc gadiem redzēsim.
Kā jau teici, ka mēģini tikt no Gulbenes ārā, jo pēc vidusskolas nav iespēju šeit pat uz vietas. Redzot, kā brālim Kristianam veicies Ventspilī un Liepājā, kā vēl nesenie komandas biedri Rihards Berkolds un Rainers Ļisicins cīnās galvaspilsētā, kā redzi pats savu ceļu? No viņu piemēriem, kā redzi, kurš būtu tas nākamais solis, kuru būtu jāsper, kad pienāks tas mirklis doties prom no Gulbenes?
Labs jautājums... [dziļdomīgi] Vienkārši jāskatās labākā situācija. Noteikti paklausīšos, ko bračka iesaka. Viņam tomēr ir lielāka pieredze. Būs jāuzticās tam, ko sirds saka priekšā.
Tas vēlams būtu profesionāls klubs vai tomēr augstākā izglītība?
Es jau gribu basketbolu. Gribu uz sportu iet.
Šobrīd Nacionālajā līgā bukiem bilance ir 5-1. Kā teiktu, cik daudz komanda no sava potenciāla līdz šim ir realizējusi? Protams, jāņem arī vērā, ka sastāvs pirms sezonas bija cits uz papīra uzlikts un šādas tādas pārmaiņas jau ir bijušas.
Sākumā bijām daudzi, tād sāka ar traumām pamazām atbirt. Kamēr uzvaram, tikmēr jau ir labi. Bija skāde spēlē ar LU. No tādām spēlēm ir jāmācas un jāņem tālāk labais. Sliktais ir jāaizmirst un jāiet tālāk.
Paturēšu tevi vēl nedaudz sliktajā... Kas bija tās mācības, ko deva spēle ar LU attīstības komandu? Viņiem pirms spēles ar jums turnīra tabulā bija nullīte pie uzvarām, bet bukiem tā spēle galīgi nevedās.
Iegājām spēlē ar vēsu galvu. Nebijām pienācīgi novērtējuši pretiniekus. Metieni nekrita grozā, un tad visi sagruzījās. Sākām nedomāt par basketbolu, un katrs mēģinājām kaut ko izvilkt. Spēli jau uzvar komanda. Mēs to spēli nespēlējām kā komanda un arī zaudējām.
Rolands Šulcs, Rainers Ļisicins un Gints Prokofjevs ar NBL bronzas medaļām. Foto: LBS
Gulbenes komandas ambīcijas allaž, kad nu ir iespēja, ir cīnīties par medaļām. Pagājušajā gadā pats zināmu lomiņu pildīji bronzas medaļu kalšanā. Kādi ir "Gulbenes Buku" mērķi šajā sezonā, kādus tos pats un kādi tie komandas iekšienē tiek stādīti?
Protams, mērķis ir pirmā vietā. Galvenais jau ir cīnīties par medaļām un neapbēdināt fanus. Viņi katrā spēlē nāk un atbalsta. Viņu iepriecināšana ir pats galvenais.
Kas ir tās lietas, kas Gulbeni uz Latvijas basketbola kartes padara īpašu?
Mums treniņu sistēma ir laba. Daudzi jaunie spēlētāji sitās ārā no Gulbenes. Atmosfēra ap basketbolu ir ļoti laba. Tas ir attīstītākais sports pilsētā. Īpaši jau daudz kas cits Gulbenē nenotiek. Jāizbauda tas, kas mums ir dots un tas ir sports.
Buku galvenais treneris Raimonds Gabrāns savulaik bija saspēles vadītāja pozīcijas spēlētājs ar ļoti lielu pieredzi. Pats arī spēlē perimetrā. Kas ir galvenā atziņa, ko no komandas galvenā trenera esi iemācījies?
Viņš man liek spēlēt ar vēsu galvu. Vienmēr no malas viņš saka, kā ir pareizāk darīt. Cenšos turēties pie noliktā plāna.
Lasi vēl...
# Jaunzems: "Sajutu savu metienu un uzreiz ieguvu divreiz lielāku pārliecību"
# Sokolovs: "Audzēkņi skatās uz treneri laukumā, arī viņi grib tās emocijas"
# Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis
# Ramanis: "Pēc četru gadu izlaišanas Sigulda atgrieza basketbola mīlestību"