Ļoti īpašais 4x4 sievietēm kalnu slēpošanā

Sofija Godžija nobraucienā

Itāliete ir 2018.gada Olimpiskā čempione, kura pasaules kausa posmos ir uzvarējusi vairāk nekā desmit reizes, pie pirmā augstākā panākuma tiekot pirms četriem gadiem. Taču līdz šim sezonā vairāk par divām uzvarām vienā disciplīnā un trim uzvarām abās ātrumdisciplīnās kopā nebija izcīnījusi. Taču šajā sezonā Sofija Godžija nopelnīja četras uzvaras, turklāt visas nobraucienā. Pirmajā šīs sezonas nobraucienā Valdizērā viņa ieguva otro vietu, tikai par 0,11 sekundēm piekāpjoties šveicietei Korīnai Suterei, kura itālietes prombūtnē traumas dēļ izcīnīja zeltu pasaules čempionātā. Nākamajā dienā Valdizērā abas samainījās vietām, pie pirmās vietas tiekot Godžijai. Arī nākamajos trijos nobraucienos Sofija bija nepārspēta, tādējādi izcīnot četras uzvaras pēc kārtas. Kaut kas tāds nobraucienā nebija redzēts pāris sezonas kopš Lindsijas Vonas laikiem.

Lara Guta Behrami supergigantā

Larai Gutai-Behrami sanāca līdzīgs scenārijs kā Godžijai, proti, arī šveiciete neuzvarēja sezonas pirmajā supergigantā, ierindojoties pirms Ziemassvētkiem Valdizērā 5.vietā, bet pēc tam izcīnīja uzvaras nākamajos četros supergigantos pēc kārtas, turklāt trīs nedēļu laikā. Guta-Behrami pārspēja visas konkurentes pasaules čempionātā, izcīnot savu pirmo zeltu un esot vienīgajai no šīs sezonas „superčetrinieka”, kurai tas izdevās. Lara bija tuvu tam, lai uzvaru sēriju supergigantā pasaules kausa posmos paturpinātu līdz piecām, taču februāra beigās Valdifassā pēc divām pirmajām vietām nobraucienā šveicietei pasaules kausa posmu Itālijā neizdevās pabeigt ar trīs no trim, jo noslēdzošajā trešajā dienā supergigantā viņu apsteidza mājiniece Federika Brinjone.

Marta Basino milzu slalomā

Vienīgā valsts ar divām pārstāvēm šajā četriniekā ir Itālija, jo milzu slalomā šīs sezonas pirmajā pusē teicami startēja Marta Basino. Tas, ka Basino var uzvarēt, nebija pārsteigums, jo itāliete iepriekšējās sezonās vairākas reizes bija tikusi trijniekā. Taču, ka viņa paliks nepārspēta četras reizes, tas gan bija negaidīti, jo līdz šai te sezonai Marta uz pjedestāla augstākā pakāpiena bija stāvējusi tikai vienu reizi. Basino uzvarēja sezonas pirmajā startā Zeldenā un arī otrajā milzu slalomā pirmajā dienā Kuršavelā. Itāliete otrajā startā Kuršavelā pēc pirmā brauciena atradās otrajā vietā nieka 0,07 sekundes aiz Mikaēlas Šifrinas. Otrajā braucienā Basino bija ātrāka par ASV pārstāvošo sportisti un atradās vadībā līdz pat pēdējai kontrolatzīmei, taču pašās beigās itāliete kļūdījās un izstājās, tādējādi uzdāvinot Šifrinai uzvaru un netiekot pie trešā panākuma pēc kārtas. Janvāra vidū Basino abas dienas Kranska Gorā bija pārāka pār konkurentēm un nopelnīja jau ceturto uzvaru, bet pēc tam viņas dominance beidzās, atlikušajos trijos startos tikai vienreiz tiekot trijniekā. Godžija tāpat kā Vona arī varēja iegūt piecas uzvaras, taču itāliete janvāra pašās beigās diemžēl satraumējās un tā arī sezonas laikā vairs nestartēja, kaut arī bija gatava sezonas noslēgumam Lencerhaidē, kur nobraucienu atcēla.

Petra Vlhova slalomā

Vienīgā, kas ar četrām uzvarā neieguva disciplīnas titulu, toties tika pie vēsturiskā pirmā Lielā kristāla globusa. Vlhova sezonu sāka teicami, uzvarot pirmajos divos slalomos Levi, kā arī ceturtajā slalomā janvāra sākumā Zagrebā. Tad kādu laiku virsroku ņēma konkurentes, un slovākietei līdz ceturtajai uzvarai bija jāgaida vairāk nekā divi mēneši, kad marta vidū Orē viņa atkal bija nepārspēta. No vienas puses, Vlhovai no visām četrām bija vieglāk tikt pie četrām uzvarām, jo sezonas laikā norisinājās deviņi slalomi, kamēr supergigantu bija tikai seši. Tas nozīmē, ka slovākietei pietika ar uzvarām mazāk nekā pusē startu, kamēr Gutai Behrami vajadzēja uzvarēt vismaz divās trešdaļu startu. Taču, no otras puses, ar tādām konkurentēm kā Šifrina un Katarina Līnsbergere, neskaitot nemaz Gisinu un Holdeneri, Vlhovas četras uzvaras nenoliedzami ir apsveicami.