Kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks arī nākamajā sezonā neplāno startēt

Neilgi pirms šīs sezonas sākuma trīs olimpisko spēļu dalībnieks pavēstīja, ka nepietiekama finansējuma dēļ šosezon nestartēs.

"Interesanti, kaut kas pilnīgi jauns. Sākumā bija grūti to pieņemt, jo notika piespiedu kārtā, bet tagad jau ziema pagājusi, palikušas vienīgi sacensības, kuras pats organizēšu. Ir ļoti daudzas lietas izdarītas, ko iepriekš nevarēju iedomāties, ka tam būs laiks vai iespējas - esmu redzējis, kā Latvijā nokrīt lapas, iestājas ziema, beidzas ziema, sāk augt lapas. Apzinīgā vecumā iepriekš to nebiju piedzīvojis," atklāj sportists. "Personiskajā dzīvē esmu piegājis sev no citas puses un arī tur daudz izdarījis, daudz citādāk pavadījis laiku. Man iet ļoti labi."

"Grūti atbildēt [vai vēl startēšu], jo pats pagaidām nevaru šo atbildēt sev, tomēr pieļauju, ka tā nebūs nākamā sezona. Šobrīd man ir ļoti svarīgi pieaudzēt personisko dzīvi, sajusties pieaugušākam. Iepriekš gan finansiālajā, gan emocionālajā ziņā sportoju uz robežas, jo prasības tādā līmenī, kādā biju, ir ļoti augstas, bet ļoti daudzos veidos neturēju līdzi - man bija ļoti maza komanda un visi darbi jāveic pašam. Tas ļoti nogurdināja, un, jau uz starta stāvot, bija nogurums," stāsta Zvejnieks. "Visu laiku biju dzīvojis ārpus Latvijas, notikumi Latvijā man jau kopš jaunības bija ļoti ierobežoti. Dzīvoju pie vecākiem, jo gluži vienkārši nebija jēgas pat izskatīt variantu par savu dzīvokli - pagājušajā sezonā biju mājās desmit dienas. Tagad parādījušās daudzas citas iespējas, remontēju dzīvokli, būšu pieaugušāks, atbildīgāks. Kad sajutīšu, ka šīs lietas ir pilnībā nokārtojušās, un ja vēl būs sajūta, ka tā kā varētu turpināt, atgriezīšos kalnu slēpošanā."

"Lēmums pārtraukt karjeru tika pieņemts piespiedu kārtā. Pamats visam bija finanses, nav vienkārši savākt līdzekļus sezonai kalnu slēpošanā Latvijā, Man jāiet pie kompānijām, jācenšas pierunāt, lai es viņām kļūtu par Latvijas produktu vēstnesi Latvijā, bet es jau nemaz neesmu Latvijā. Mūsu kompānijām interesē sportisti šeit, bet citām kompānijām citi sporta veidi," saka atlēts. "Biju nedaudz izmests no laivas, mēnesi atpūtos no visa, sapratu, ka paralēli sportam esmu taču arī mācījies. Nebija viegli, bet bakalauru pabeidzu ar ļoti labām atzīmēm un arī maģistru paspēju pabeigt, tāpēc esmu maģistrs sporta psiholoģijā. Saliku, kā varu piedāvāt savas zināšanas citiem, jau darbojos tajā jomā, kā arī esmu treneris - varu palīdzēt gan fiziski, gan psiholoģiski. Sapratu, ka varu ļoti daudz kā cita darīt, man iet ļoti labi, bet atgriezties tajā, kā notika mana karjera, nevēlos. Es visu gadu dzīvoju viens, bet, lai paņemtu līdzi kādu atbalsta cilvēku, uzreiz budžets dubultojas."

Zvejnieks pauž, ka viņu ir iespaidojusi nodokļa reforma, jo daļa no ilggadējiem atbalstītājiem pateikuši, ka var palīdzēt ar mazāku summu. "Daļu sezonas finanšu jau biju savācis, tomēr tas nebija pietiekoši, lai vispār sāktu. Tad izlēmu, ka labāk nesākt, jo daudz grūtāk ir pārdzīvot, kad apraujies sezonas vidū, tā man bija pirms trim gadiem, kad starp sacensībām vēl meklēju, kur var dabūt papildus atbalstu. Pēdējos divos gados tas bija ļoti labā līmenī, arī rezultāts bija, jutu, ka būtu atlēciens atpakaļ un janvārī atkal varētu sanākt tāda pat situācija. Tad sapratu, ka labāk šādi nē."

"Šis ir grūts ceļš, bet ļoti ceru, ka kādam latviešu kalnu slēpotājam tas izdosies. Potenciāli cilvēki ir, arī jauni bērni. Latvieši vispār slēpo ļoti labi, bet bieži vien viņi dažādu iemeslu dēļ beidz ļoti agri. Tas ir ļoti foršs hobijs, ar to var iegūt ļoti daudz pozitīvas emocijas, bet daudzi vēlas arī papildus daudz ko citu - mācīties, personisko dzīvi - un tad daudzi pasaka, ka tā neturpinās," secina sportists, kurš gan neizslēdz aiznākamajā sezonā atgriezties. "Līdz olimpiskajām spēlēm vēl ir laiks, ja viss atrisināsies, uz aiznākamo sezonu jutīšos citādāk, viss vēl ir iespējams. Pašlaik gan man nav tā sajūta, neesmu gatavs darīt tā, kā darīju pirms tam, neredzu, ka šādi tikšu tālāk. Esmu daudz sevi jau parādījis, sasniedzot daudz vairāk nekā bērnībā un pusaudžu gados likās, ka varēšu sasniegt - esmu pārsniedzis pilnībā visus limitus. Ja tas tā arī paliks, būšu ļoti apmierināts. Nerunāju tikai par rezultātiem - esmu bijis 45 valstīs, 40 no tām saistībā ar slēpošanu. Jā, varbūt visas šīs valstis neesmu apskatījies, jo man bija jāpilda gan sportista, gan trenera, gan servisa cilvēka un menedžera pienākumus, bet tāpat esmu ļoti daudz redzējis."

Kā savas līdzšinējās karjeras lielākos panākumus Zvejnieks nosauc trīsdesmitnieku Pasaules kausa posmā, ko viņš savulaik paveica kā pirmais neatkarīgās Latvijas vēsturē, zeltu pasaules Universiādē, kā arī Phjončhanas olimpisko spēļu Alpu kombinācijas sacensības, kurās tika gūta 26. vieta. "Phjončhanā pārkāpu pāri pats sev, jo nobraucienā aiz līdera biju trīs sekundes, kas man bija ļoti augsts sasniegums, bet slalomā bija četrpadsmitais laiks. Tāpat vēl piektā vieta Eiropas kausa posmā. Esmu ļoti daudz ko izdarījis un atstājis sajūtu, ka tas ir iespējams."

Drīz pēc Kristapa Pasaules kausa trīsdesmitniekā tika arī Lelde Gasūna. "Arī Lelde ļoti daudz pārkāpusi sev. Agrāk daudz braukājām kopā ar ģimenēm, bet tagad sezonas laikā nekad nesatikāmies. Arī viņa ir ļoti daudz izdarījusi un sasniegusi, bet patīkami, ka biju pirmais, kurš tiku trīsdesmitniekā. To neslēpšu."

Kaut daudzviet Latvijā sniega vairs nav, svētdien Siguldā, Kaķīškalnā notiks Kristapa Zvejnieka kausa izcīņa. "Latvijā sniegs vēl ir salīdzinoši labs. Jā, tas būs jāiesāla, lai cietāks, bet vēlējos uztaisīt sacensības, izmēģināt roku organizēšanā. Šogad atlikās tik vēlu un šis bija vienīgais datums, kas nepārklājās, bet nākamgad iespējams jau varētu būt kā seriāls vairākos posmos. Šoreiz uztaisīsim foršu sezonas noslēgumu ar sacensībām, balvām un pikniku. Pēc svētdienas gan izskatās, ka nekur vairs nevarēs slēpot."